7. Article

Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) 1 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv; http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm 2 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām: − izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām (zinātnes vai tehnoloģiju virzīta izaugsme); − atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes jomu identificēšana un attīstīšana); − panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām balstītu spēju attīstību. 3 Apstiprināts Ministru kabineta 2014.gada 19.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 44, 47.§). 4 NAP 2020 348. rindkopā minētais modelis. 5 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam 6 Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01 7 NVA dati 8 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie - iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki; personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; bērni (līdz 18 gadu vecumam). 9 Veselības aprūpes reformas īstenošanas gadījumā Latvija nodrošinās diskusijas ar EK, lai vienotos par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā. 10 EK pētījums "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs" 11 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF 13 Mērķis ietver divus rādītājus - nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās 14 Rekomendācijas daļa, kas attiecas uz reformām sociālajā palīdzībā, uzlabojot pabalstu adekvātumu, tiek īstenota valsts budžeta ietvaros. 15 "Pašvaldību pakalpojumi" - sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Ieguldījumu prioritātes nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006. 16 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) 17 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski. 18 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski. 19 (C) Apstrādes rūpniecība (F) Būvniecība (H) Transports un uzglabāšana (I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 20 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām) 21 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa "Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608) 22 Saskaņā ar CSP inovāciju apsekojuma rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9% komersantu bija veikuši inovatīvas darbības. 23 Abonimentlīnijas 24 https://digital-agenda-data.eu/datasets/digital_agenda_scoreboard_key_indicators/visualizations, Analyse one indicator and compare countries/Rural NGA broadband coverage 25 Rādītāja pieaugums plānots SAM īstenošanas, kā arī privāto investīciju rezultātā 26 Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam" 27 Pēc SM pasūtījuma 2011. gada vasarā SIA "Corporate Solutions" veica pētījumu par nākamās paaudzes tīklu pieejamību un attīstību. 28 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski 29 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski 30 Valsts informāciju sistēmā reģistrētās sistēmas https://www.visr.eps.gov.lv/visr/ 31 MK 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 32 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29 33 VARAM veikts apsekojums, 2013. g. http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321 34 Identificējot neefektīvus procesus, kuru atsevišķos posmos ir iesaistītas pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto funkciju veicējas, šo procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt plānota arī pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību IT risinājumu pilnveide, pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un valsts IT risinājumu sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto saskarņu principu. Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama, tos piesaistot kā partnerus e-iespēju veicināšanas projektu īstenošanā, tiem deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanu. Minētā pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu informācijas izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu informēšanā par e-iespējām. 35 Tiks noteikts izstrādes procesā esošā VARAM informatīvajā ziņojumā par publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) arhitektūru un tās ieviešanai veicamo pasākumu koncepcijām. 36 Pilnveidots darbības process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai. 37 Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. 38 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 39 http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4 40 kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions" 41 http://www.cluster-excellence.eu/ 42 (C) Apstrādes rūpniecība (F) Būvniecība (H) Transports un uzglabāšana (I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 43 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") 1. instances tiesās ir 212 milj. latu, kas ir "izņemti" no tautsaimniecības un civiltiesiskās apgrozības. 44 "Par tiesu varu" 107.1 panta otrās daļas 9. punkts. 45 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 46 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 47 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 48 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 49 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF 50 http://www.iea.org/topics/transport/ Technology Roadmap: Electric and plug-in hybrid electric vehicles, IEA, 2011.g. atjaunotais izdevums 51 Meliorācijas kadastrs: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs 52 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008.-2015.gadam 53 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008.-2015.gadam 54 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008.-2015. gadam 55 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 56 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu. Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma apjomu. 57 http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1 58 Minētais aprēķins ir veikts atbilstīgi Lēmuma 2011/753/ES 3. panta 1. punktam izvēlētajai 4. metodei 59 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 60 Plānotā vērtība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta likmi 61 Vērtība, ko plānots sasniegt 2023.gadā, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei un izmantojot likumdošanas instrumentus faktisko pieslēgumu veicināšanai. Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju skaitu, kam nodrošināti faktiski centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieslēgumi. Rezultāta rādītāja bāzes vērtība noteikta, ņemot vērā VARAM veikto apkopojumu par KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā pabeigtajiem un ieviešanā esošajiem ūdenssaimniecību projektiem, kas vērsti uz ūdenssaimniecību infrastruktūras attīstību aglomerācijās, kur CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā notekūdeņu savākšanas pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd faktisko lietotāju skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb 79% no aglomerācijas zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenoto projektu pēcieviešanas periodā plānoto faktisko pieslēgumu izveidi, plānots, ka pēc visu projektu pēcuzraudzības perioda iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmantos tiem pieejamo pakalpojumu veidu, sasniegs 1 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5% attiecībā uz centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas norādīti kā bāzes vērtība. Īstenojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita palielinājums notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī SAM ietvaros tiks radīts pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kopumā palielināsies par 6.5 %, sasniedzot 92 % no visiem notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000 dzīvojošajiem iedzīvotājiem jeb 1 321 368 iedzīvotājus. Ja būs pieejams papildu finansējums, līdzfinansējuma likme tiks pārskatīta. 62 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 63 Plānotā vērība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei 64 Saskaņā ar 2013.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013. gada ziņojumu un 2007. gada ziņojumu, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana. Jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu 65 Atjaunošana - noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana. 66 Nacionālais botāniskais dārzs, Rīgas Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs 67 Ieguldījumi plānoti visā Latvijas teritorijā, izņemot antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūras būvniecību un rekonstrukciju Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, izņemot to Ķemeru nacionālā parka un Slīteres nacionālā parka teritorijas daļu, kas atrodas valsts īpašumā. 68 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 69 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu prasībām. 70 Šeit un turpmāk attiecībā uz SAM Nr. 5.5.1. ar objektu tiek apzīmētas arī kultūras un dabas mantojuma vietas un teritorijas: - kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss; - dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam; http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634) (Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas 7.panta prasībām); 71 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29 72 Piejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634 73 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019. gadam, pieejamas http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525 74 ES dalībvalstīs vēršas plašumā radošo teritoriju tīkls - tie ir inovāciju un attīstības centri, kuru izveidē būtiska loma ir kultūras un radošām industrijām, kas maina pilsētu un reģionu publisko tēlu, veido radošu atmosfēru, ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē tūrisma attīstību. Arī Latvijā iezīmējas spilgtas radošās pilsētas, novadi un lauku teritorijas, kurās vērojama nozīmīga kultūras un radošo aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā attīstībā mērķtiecīgi izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir Cēsis, Kuldīga, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī Vecpiebalgas un Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu kultūras kapitālā - izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs Rēzeknē un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī Cēsīs un Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un citur, veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339 apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu. 2012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2009.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 11%. 75 Pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877 76 Pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701 77 Degradēta teritorija ir vieta vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti - piesārņoti. 78 Skat. degradētā teritoriju definīciju Partnerības līgumā. 79 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem 80 Reimbursable Advisory Services To the Ministry of Transport of Latvia "REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF LATVIA: COMPETITIVENESS AND GOVERNANCE" 81 Komisijas darba dokuments - Pavaddokuments pie Komisijas paziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai - Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā - Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2006) 819 galīgā redakcija} {SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */ http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes politikas izvēļu izvērtējums" - http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf 84 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407 Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji, skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu, tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus. 86 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 87 EM informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM informatīvais ziņojums par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem 88 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības: - veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti; - pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas lietotājiem; - veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu atjaunošanai, izstrādāta - tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un amatpersonām. 88 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv 90 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 91 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 92 Ieviesuši darba aizsardzības prasības - uzņēmums ir izpildījis vismaz šādas darba aizsardzības prasības: 1) izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra atbilstoši Darba aizsardzības likumam; 2) veikts darba vides risku novērtējums un sastādīts pasākumu plāns. 93 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? - "Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" - http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf 94 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI) 95 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013, http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm. 96 http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf. 97 Bāzes vērtība var mainīties, ņemot vērā ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās izglītības infrastruktūrā novērtējuma rezultātus 98 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013. http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf 99 2010.gadā uzņemti 4867 studenti (t.sk. valsts koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti 5142 (t.sk. valsts koledžās 3634), 2013.gadā uzņemti 5560 studenti (t.sk. valsts koledžās 3322). 100 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013 101 Ārvalstsu studentu migrācija Latvijā; Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2012 http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf 102 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 103 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 104 līdzīga veida atbalsta programmā netika mērīts, cik no atbalstu guvušajiem doktorantiem tālāk strādā par akadēmisko personālu 105 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013 http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm 106 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 107 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf 108 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 109 Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2. punkts 110 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013 http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm 111 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf 112 Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana 113 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 114 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators 115 CSP dati - mācības pārtraukušie jaunieši 18-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (%). 116 European Commission, DG for Employment, Social Affairs and Inclusion "Social Europe. Current challenges and the way forward", Annual Report of the Social Protection Committee (2012), pp.59. 117 http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf. 118 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 119 IZM veiktās izmaiņas: 2013.gada 21.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem"; 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" un 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām" 120 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 121 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf 122 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 123 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; 124 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 125 Avots: IZM informatīvais ziņojums MK "Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām Latvijas profesionālās izglītības kontekstā" 126 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI). 127 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI) 128 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija. http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf. 129 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI) 130 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 131 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 132 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī: http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs; 133 Šādas prasības izvirza, piemēram,, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt 134 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 135 Pētījuma atskaite "Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums" (2013), pieejams http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf 136 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Centrālā statistikas pārvalde, 2012. 137 Mihails Hazans. Ethnic Minorities in the Latvian Labour Market, 1997-2009// How Integrated is Latvian Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. - 148.p. 138 Eurobarometra dati "Diskriminācija ES 2015.gadā" Diskriminācijas uztvere sabiedrībā 139 Eirobarometrs; http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf 140 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 141 Pētījums "Recidīva rādītāji, to noteikšanas kārtība un piemērošana VPD un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga, 2011) Izdevums pieejams internetā www.politika.lv un www.probacija.lv. Pētījums rāda, ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcieta pilnu sodu ieslodzījuma vietā un izdarīja jaunu noziedzīgo nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja tieši pirmajās 300 dienās pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes. 142 Šādas prasības izvirza, piemēram,, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt 143 Sociālais uzņēmums tiek definēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulas Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF 144 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 145 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 146 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 147 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 148 VM dati 149 VM dati, pamatojoties uz VI Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem 2013.gada1.janvārī 150 VM dati 151 SPKC "Latvijas veselība saprūpes statistikas gadagrāmata 2012", 2013.gads 152 Precīzi atbalsta pasākumi tiks noteikti pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2015.-2020.gadam", tai skaitā paredzot sinerģiju ar citiem veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības jautājumiem (piemēram, pašvaldību īstenotajiem pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar veselības jomas izglītības iestādēm) 153 Precīzs kartējums un teritoriju ārpus Rīgas konkrētās vajadzības tiks norādītas SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajās veselības tīklu attīstības vadlīnijās. 154 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 155 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)) 156 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 157 SPKC dati (https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939) 158 EUROSTAT dati par 2017.gadu. 159 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 160 http://deinstitutionalisationguide.eu/ 161 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2012. gadā, http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page= 162 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības joma 163 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās 164 SPKC dati 165 EUROSTAT dati 166 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās 167 SPKC dati 168 VM dati 169 VM dati 170 Pensijas vecuma cilvēki 171 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)) 172 Atbilstoši SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām tiks izvērtēta nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā. 173 Kartējumu plānots izstrādāt vēlākais līdz 2016.gada 1.janvārim. 174 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2012. gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486 175 Atbilstoši SPKC datiem kopš 2006. gada mirstība no galvenajiem nāves cēloņiem (sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji, mirstība no ārējiem un citiem cēloņiem) uz 100 000 iedzīvotājiem ir samazinājusies 176 Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2. daļas 2. punktam Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir atbildīga par viena plaša informācijas pasākuma organizēšanu gadā. 177 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" 178 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" 179 Darbadienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšanai (audita dienās netiek ieskaitīts laiks, kas paredzēts citiem darbiem, mācībām, darbnespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām). 180 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 181 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 182 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019) 1013final Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf 183 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 184 Latvijas Kultūras akadēmija. Pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari 185 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 186 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 187 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 188 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 189 REACT-EU summas norādītas atbilsoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam. 190 Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējums. 2021, PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma 191 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020) 624 final) 192 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 193 https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums 194 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 195 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 196 REACT-EU summas norādītas atbilstoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam. 197 2022.gada REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 198 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 199 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 200 This table has to be completed for every (part of a) priority axis, which implements the YEI. 201 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 202 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 203 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 204 MK 2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.577 "Par darba grupu, lai koordinētu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna īstenošanu" 205 Nabadzības risks atspoguļo iedzīvotāju īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no ienākumu mediānas. 206 Variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i., valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP. 207 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā - 13 200, ES-27 - 24 500), t.i., mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja. 208 Ieteikumu par šo pasākumu nepieciešamību ir izteikusi arī Valsts kontrole savā auditā Nr. A 5.1-2-17/2010. 209 "2007. - 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" (Pamata daļa) Izvērtēšanas ziņojums-2011.gads 210 Vispārējā regula, 1303/2013, 7. pants Pielikums Nr.7 Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) Nr. p.k. ESSBJR mērķi1 ESSBJR apakšmērķi ESSBJR prioritārās joma Atbilstošie darbības programmas SAM SAM ieguldījuma apraksts 1. Glābt jūru Skaidrs ūdens jūrā Līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā 5.3.1.SAM SAM ietvaros paredzēts attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu un kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas. Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai. Lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi. SAM ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Skaidrs ūdens jūrā" plānoto rezultātu sasniegšanu. Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule Saglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības 5.4.1.SAM. SAM ietvaros paredzētie pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai un ekosistēmas aizsargāšanai vienlaikus veicinās arī ESSBJR apakšmēŗķa "Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule". Samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi 5.2.1.SAM SAM ietvaros paredzēts palielināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstādi un reģenerāciju, lai samazinātu atkritumu ietekmi uz vidi. Tīra un droša kuģošana Kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu 6.1.1.SAM 6.1.1.SAM ietvaros veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību, uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābsim jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra kuģošana" ietvaros. SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 6. prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta. Kļūt par vadošo reģionu jūras drošības un aizsardzības jomā 6.1.1.SAM 2. Nodrošināt reģiona pieejamību Labi transporta apstākļi Uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus 6.1.4., 6.1.5., 6.2.1. un 6.3.1.SAM Minētie SAM tiešā veidā vērsti uz transporta savienojumu uzlabošanu. 6.1.4.SAM paredzētas investīcijas pilsētu sasaistei ar TEN-T. 6.1.5.SAM investīcijas uzlabos to valsts galveno autoceļu kvalitāti, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā. 6.2.1.SAM tiks īstenots ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti. 6.3.1.SAM ietvaros tiks īstenoti projekti, kas nodrošina ekonomisko centru sasaisti ar TEN-T tīklu, kā rezultātā tiks uzlabota sasniedzamība, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu maršrutus, kas savieno reģionālos attīstības centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai Rīgu. Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 6.prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" apraksta. Uzticami enerģijas tirgi Uzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību 4.1.1., 4.2.1., t.sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. un 13.1.3.SAM ietvaros un 4.2.2., 4.3.1. SAM Visi minētie SAM ir vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem privātajā un publiskajā sektorā, t.sk. 13.1.1.SAM paredz papildus atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un 13.1.3.SAM paredz papildus atbalstu pašvaldības ēku energoefektivitātes veicināšanai. Izceltie SAM tiešā veidā sniegs ieguldījumu attiecīgās ESSBJR prioritārās jomas rādītājiem, kas attiecas uz enerģijas ietaupījumu līmeni un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšanu un izmantošanas līmeni. SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 4.prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" un 13.prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)" apraksta. Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā Pārrobežu noziedzības apkarošana 2.2.1.SAM Īstenojot 2.2.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai. Investīcijas pārrobežu e-pakalpojumu attīstībā sniegs ieguldījumu ESSBJR apakšmērķa "Labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā" sasniegšanā. SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 2.prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" apraksta. 3. Palielināt labklājību ESSBJR kā līdere vienotā tirgus nostiprināšanā un īstenošanā Šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum 2.1.1.,3.4.2.SAM Īstenojot 2.1.1.SAM cita starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai, attiecīgi sniedzot ieguldījumu arī ESSBJR prioritārajā jomā "Šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum". SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 2. prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" apraksta. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.-2020.gadā ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.-2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" apraksta. Uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē "MVU" - veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVU izaugsmi 3.1.1., 3.1.2., t. sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. SAM ietvaros, 3.2.1., t. sk. papildinošās investīcijas 13.1.1. SAM ietvaros, 3.3.1. un 3.4.2. SAM 3.1.1. un 3.1.2.SAM ir vērsti uz uzņēmējdarbības sekmēšanu, jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un jaunu uzņēmumu veidošanu, tostarp ar uzņēmējdarbības inkubatoru un tehnoloģiju akseleratoru palīdzību, cita starpā atbalstot finansējuma pieejamību jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo attīstībai, kā arī atbalstot apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstošas infrastruktūras izveidi. 3.1.2. SAM un 3.2.1. SAM papildinošās investīcijas 13.1.1.SAM ietvaros vērstas uz atveseļošanas pasākumiem ekonomikas nozarē (MVU izveide un attīstība, starptautiskās konkurētspējas veicināšana). 3.2.1.SAM ir vērsts uz MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos atbalstīšanu un iesaistīšanās veicināšanu inovāciju procesos. 3.3.1.SAM ir vērsts uz uzlabotu spēju radīšanas un paplašināšanas preču un pakalpojumu attīstībai atbalstīšanu, tā ietvaros palielinot privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.-2020.gadā ar ESF palīdzību 3.4.2.SAM ietvaros piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.-2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 3. prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" un 13.1.1. SAM "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē". "Inovācija" - visa reģiona potenciāla izmantošana pētniecības un inovācijas jomā 1.1.1. (t.sk skaitā papildinošās investīcijas 13.1.2. SAM ietvaros), 1.2.1. un 1.2.2. (tai skaitā papildinošās investīcijas 13.1.6. SAM ietvaros) Visi ieguldījumi 1.tematiskā mērķa ietvaros tiks veikti atbilstoši Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam. 1.1.1.SAM un 13.1.2.SAM ir vērsts uz pētniecību viedās specializācijas stratēģijas jomās (atveseļošanās pasākumi pētniecības un inovāciju jomā), P&I infrastruktūras uzlabošanu un P&I izcilību spēju attīstīšanu, kā arī kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveides veicināšanu. Savukārt 1.2.1., un 1.2.2. SAM ir vērsti uz uzņēmumu investīciju P&I sekmēšanu, veidojot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicinot investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, eko-inovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstot tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu. 1.2.2.SAM papildinošās investīcijas 13.1.6.SAM ietvaros ir vērstas uz atveseļošanās pasākumiem ekonomikas nozarē - nodarbināto apmācības. Visu minēto SAM ietvaros sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus skatīt pie 1.prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 13.prioritārā virziena "Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)" apraksta. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība "Drošība" - aizsardzība pret ārkārtas situācijām un negadījumiem uz sauszemes 5.1.1. un 5.1.2.SAM SAM ietvaros paredzēts novērts plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās, kā arī samazināt plūdu riskus laiku teritorijās. Ieguldītās investīcijas, īpaši jūras krastu erozijas risku samazināšanā, līdz minimumam samazinās arī iespējama piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī visu Baltijas reģionu. Tās veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība" noteikto problēmu risināšanu. 1 http://www.mfa.gov.lv/data/file/REGIO-2013-00811-00-00-LV-TRA-00.pdf