1. Article

Mērķis, indikatori un rīcības virzieni 1.1. Stratēģijas virsmērķis un starpposmu mērķi OMA ir process, kas jāīsteno, tiecoties uz klimatneitralitāti. Stratēģijas virsmērķis: Latvijas klimatneitralitāte 2050. gadā. Tā kā OMA īstenošanas galamērķis ir Latvijas klimatneitralitātes sasniegšana, būtiski ir ne tikai samazināt SEG emisijas, bet arī paaugstināt CO2 piesaisti. Tātad ir divi stratēģiski mērķi: 1) SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros; 2) CO2 piesaistes palielināšana. Mērķa sasniegšana īstenojama trīs SEG emisiju samazināšanas posmos (desmitgadēs). Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji attēloti 1. tabulā. 1. tabula Stratēģijas rezultatīvie rādītāji (virsmērķis un starpposmu mērķi) Bāzes gads 1990. g.9 Prognoze 2020. g.10 Mērķi 2030. g. 2040. g. 2050. g. SEG emisijas (bez ZIZIMM sektora) 26 299 ktCO2ekv. -55 % -65 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu) -85 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu) Klimatneitralitāte (nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā) CO2 piesaiste un SEG emisijas ZIZIMM sektorā -9 828 ktCO2ekv. (piesaiste) 2 094 ktCO2ekv. (emisijas) ≤1 047 ktCO2ekv. (emisijas) Neto "0" emisijas (sektora piesaiste kompensē sektora emisijas) Virzība uz klimat-neitralitāti (kopējās SEG emisijas, iekļaujot un ZIZIMM sektoru) 16 471 ktCO2ekv. -16 % -38 %* (salīdzinājumā ar 1990. gadu) -76% * (salīdzinājumā ar 1990. gadu) * mērķis tiek uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5% 1. tabulā ar dzeltenu ietvaru apvilktie mērķi 2030. un 2040. gadam var tikt mainīti, ja pētījumu (Stratēģijas protokollēmums paredz nozaru ministrijām veikt izpēti, kā savas atbildības/sfēras ietvaros virzīties uz klitmatneitralitāti) un diskusiju ceļā izdodas vienoties par piemērotāku trajektoriju klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai 2050. gadā. Attiecīgais pakāpeniskums kopējā virsmērķa sasniegšanai (klimatneitralitāte 2050. gadā) noteikts, atbilstoši tā sauktajai inovāciju S-līknei jeb Basa difūzijas modelim, kas matemātiski apraksta, kā jaunas inovācijas tiek adaptētas esošā un potenciālā lietotāja mijiedarbības ietekmē. Saskaņā ar šo teoriju inovāciju līkne sākumposmā ir lēzena, jo sākotnēji inovācijas lieto tikai novatori, bet pēc tam arī ātrie piekritēji, savukārt, vidusposmā lietotāju skaits strauji pieaug un tehnoloģijas sāk lietot vairākums. Beigu posmā tehnoloģijas lietotāju pieauguma tempi atkal samazinās un lietotāju pieaugums ir lēns. Ņemot vērā to, ka OMA īstenošana lielā mērā ir atkarīga no "zaļo" tehnoloģiju un inovāciju izplatīšanās ātruma, arī Latvijas Stratēģijas mērķi noteikti atbilstoši iepriekš minētajai teorijai - proti, lielākais SEG emisiju samazinājums (-38 %) jāsasniedz vidusposmā (2030. - 2040.gadā). 1.2. Indikatori Stratēģijas īstenošanas virzības novērtēšanai svarīga nozīme ir indikatoriem, kas norāda virzības tendenci (tuvināšanos vai attālināšanos no klimatneitralitātes mērķa). 1) SEG emisiju intensitāte (t CO2 ekv 11 uz milj. EUR) Stratēģija paredz Latvijas ekonomisko attīstību, IKP pieaugumu, taču tā paredz arī vienlaicīgu SEG emisiju samazinājumu visās tautsaimniecības nozarēs. SEG emisiju intensitāte ir indikators, pēc kura secināms, cik ļoti ekonomiskā izaugsme ir "sasaistīta" ar radīto SEG emisiju apjomu. SEG emisiju intensitātes samazināšanās norāda uz OMA īstenošanu, kas veicinājusi arī ekonomisko izaugsmi valstī. 2) SEG emisiju no enerģētikas sektora intensitāte - SEG emisijas uz kopējo primāro energoresursu patēriņu (t CO2 ekv. uz kopējo energoresursu patēriņu) Ņemot vērā to, ka Latvijā ir salīdzinoši attīstīts pakalpojumu sniegšanas sektors, bet mazāk attīstīta ražošana (Latvijas tautsaimniecības sektori, kas specializējas pakalpojumu sniegšanas jomā, rada gandrīz 65 % no kopējās pievienotās vērtības), indikators, kas vairāk saistīts ar ražošanas procesiem un enerģijas patēriņu, ir enerģētikas SEG emisiju intensitāte uz kopējo primāro energoresursu patēriņu. Šajā indikatorā ir iekļauts energoresursu patēriņš siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un gala patēriņā, kas, savukārt, ietver visas tautsaimniecības nozares (rūpniecība un būvniecība, transports (būtiskākā pakalpojumu eksporta daļa ir transporta pakalpojumi), lauksaimniecība, mežsaimniecība), kā arī mājsaimniecības. 3) SEG emisiju apjoma izmaiņas attiecībā uz iepriekšējo gadu sektorālā griezumā (kt CO2 ekv) Lai novērtētu SEG emisiju dinamiku un tendences dažādās tautsaimniecības nozarēs, katru gadu (sākot no 1990. gada) tiek uzskaitītas Latvijas SEG emisijas un piesaiste enerģētikas, transporta, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas, lauksaimniecības, ZIZIMM un atkritumu apsaimniekošanas sektorā. SEG emisiju apjoma izmaiņu ikgadēja novērtēšana katrā sektorā attiecībā uz iepriekšējo periodu, ļauj pārliecināties, ka virzība uz klimatneitralitāti noris pastāvīgi un visos tautsaimniecības sektoros. 4) Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora emisiju un piesaistes kopējā bilance Tā kā ZIZIMM sektoram ir īpaša loma virzībā uz klimatneitralitāti, šis indikators rāda, vai/cik daudz viss ZIZIMM sektors esošajā gadā spēj kompensēt pats savas SEG emisijas. 1.3. Rīcības virzieni • Divas pamatpieejas klimatneitratātes sasniegšanai Klimatneitralitātes sasniegšanai var izmantot divas pamatpieejas: 1) tehnoloģiskie risinājumi; 2) dzīvesveida maiņa. Tehnoloģisko risinājumu pieeja ietver risinājumus, kas primāri vērsti uz tiešiem SEG emisiju samazinājumiem (tehnoloģiskie un procesu risinājumi). Īstenojot šo taktiku ir jāparedz būtiskas investīcijas: o tiešajos SEG emisiju samazinājumos (enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā, rūpnieciskajos procesos u.c.), o "zaļo" inovāciju attīstīšanā un komercializēšanā, kas optimālajā scenārijā nodrošinātu iespēju arī inovatīvu tehnoloģiju eksportam. Savukārt, dzīvesveida maiņas pieeja ietver risinājumus, kas primāri vērsti uz dzīvesveida maiņu un netiešiem SEG emisiju samazinājumiem, īstenojot: o plašus sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, lai nodrošinātu ikviena iedzīvotāja izpratni un ieinteresētību virzībā uz klimatneitralitāti; o nodokļu sistēmas "zaļināšanu", pielāgojot visu nodokļu sistēmu tā, lai gan iedzīvotājiem, gan komersantiem būtu skaidra valsts kopējā ilgtermiņa virzība (t.i., lai ar nodokļu politiku netiktu doti pretrunīgi signāli), kā arī ikvienam radītu ekonomiskus stimulus izvēlēties videi draudzīgākus paradumus un tehnoloģijas. • Risinājumi OMA īstenošanai dažādos tautsaimniecības sektoros Lai veiktu Stratēģijas sekmīgu īstenošanu, nepieciešams plānot atbilstošas rīcības, kas aptver gan vispārēju (horizontālu) OMA principu īstenošanu, gan arī rīcības nozaru politikās, iekļaujot visus tautsaimniecības sektorus: o Nodrošināt, ka OMA aspekti ir integrēti visos pētījumos, oglekļa mazietilpīgas inovācijas un tehnoloģijas tiek komercializētas un pārnestas uz visām tautsaimniecības nozarēm; o Nodrošināt visaptverošu energoefektivitāti ikvienā tautsaimniecības nozarē; o Nodrošināt tikai atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē visos sektoros (kur vien tas ir tehnoloģiski iespējams), kā arī to, ka tiek izmantoti vietējie energoresursi un energotirgus ir pilnībā savienots, ikvienam brīvi pieejams; o Nodrošināt optimālu transporta infrastruktūru, mainīt iedzīvotāju pārvietošanās paradumus, palielināt resursefektīvu un videi draudzīgu transportlīdzekļu veidu lietošanu; o Nodrošināt ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, lauksaimniecībā panākot augstu produktivitāti, kā arī ilgtspējīgi apsaimniekojot Latvijas mežus; o Nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotāji īsteno videi draudzīgu dzīvesveidu, un uzņēmumi ir pielāgojušies pasaules tirgus tendencēm un sekmīgi īsteno aprites ekonomiku; o Nodrošināt pašvaldību ilgtspējīgu attīstību, veicinot viedu, klimatneitrālu un elastīgu pilsētvidi, tostarp pilsētvides attīstībā izvēloties zaļo infrastruktūru. Rīcības virzieni ir plašāk izvērsti turpmāk (skat. 6. nodaļu). Konkrēti pasākumi un dažādu tautsaimniecības sektoru devums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai tiks noteikts secīgajos NEKP, kā arī īsāka termiņa nozaru plānošanas dokumentos. 1.4. Vispārēji OMA un Stratēģijas īstenošanas principi Virzībai uz klimatneitralitāti jāiet roku rokā ar ekonomiskās labklājības un sociālā taisnīguma nodrošināšanu (skat. 1. attēlu). OMA (nosaka, kas jāīsteno) vispārēji (horizontāli) principi: • tautsaimniecības pārstrukturizēšana, procesu optimizēšana izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju (nodrošinot stabilu un pieaugošu IKP atsaisti no SEG emisijām); • resursefektivitātes, t.sk. energoefektivitātes, paaugstināšana (princips: energoefektivitāte vispirms); • atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana; • valsts nesubsidē fosilo energoresursu izmantošanu; • zaļo" inovāciju un pētniecības attīstīšana un komercializācija; • jaunu "zaļo" darbavietu radīšana; • savstarpējas komunikācijas, sadarbības, simbiozes un tīklošanas veicināšana; • nodrošināta iepriekš minēto principu horizontāla integrācija visās tautsaimniecības politikās un publiskā finansējuma ieguldījumos. Vispārīgi Stratēģijas īstenošanas principi (nosaka, kā jāīsteno Stratēģija): • vispirms īstenot un ieviest pasākumus ar zemākajām izmaksām; • konkrētā pasākuma ietekmes vērtē ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā; • balstīšanās uz nacionāli pieejamiem resursiem; • ekonomiskā attīstība nav balstīta uz intensīvu enerģijas un resursu patēriņu12; • sociāli taisnīga pāreja - nodrošināts sociālais dialogs, tiek ņemtas vērā katra tautsaimniecības sektora īpatnības un iespējas; • attīstība nav pretrunā bioloģiskās daudzveidības, dabas un vides aizsardzības mērķiem.