8. Article

Sabiedrības līdzdalība Lai veicinātu sabiedrības informētību par OMA un nodrošinātu sabiedrības līdzdalību Stratēģijas veidošanā, jau kopš 2016. gada VARAM aktīvi īsteno dažāda veida publicitātes un sabiedriskās domas veidošanas pasākumus - sabiedriskās apspriešanas, publiskas diskusijas (vairākas no tām varēja vērot arī tiešsaistē), tika gatavotas arī publikācijas VARAM mājas lapā, bukleti (elektroniski un papīra formātā), lai tos izplatītu vispārējās vidējās un augstākās izglītības iestādēs un ar klimata jautājumiem strādājošās nevalstiskajās organizācijās. Arī Parīzes nolīguma parakstīšanas laikā (2016. gada 22. aprīlī) Rīgā notika VARAM organizēta publiskā diskusija par Latvijas nākotni jaunajā klimata realitātē, tajā cita starpā piedalījās augsta līmeņa OECD amatpersonas. Lai iesaistītu pašvaldības, valsts iestāžu reģionālās filiāles, vietējo sabiedrības grupu līderus un komersantus, akadēmisko personālu, kā arī citi interesentus 2016. gada rudenī un 2017. gada sākumā visos Latvijas plānošanas reģionos tika īstenoti 5 interaktīvi semināri par klimata pārmaiņu samazināšanu un OMA līdz 2050. gadam. 2019. gada vasarā VARAM organizēja EK Klimata rīcības ģenerāldirektorāta Klimata stratēģijas direktora vizīti Latvijā, lai apspriestu klimatneitralitātes sasniegšanu EK Paziņojuma kontekstā. Vizītes laikā notika tikšanās ar sociālajiem partneriem (LDDK, Latvijas Lielo pilsētu, Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padomi un jauniešu kustības "Fridays for future" pārstāvjiem), kā arī pārstāvjiem no nozaru ministrijām un Saeimas. Sabiedriskajai apspriešanai Stratēģijas projekts izstrādes laikā tika publicēts VARAM mājaslapā, kā arī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. 1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā "Mūsu kopējā nākotne" (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992. gada ANO konferences Riodežaneiro "Vide un attīstība". Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā "attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai". Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā, sociālā. Tas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības un klimata noturības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte. 2 Oglekļa dioksīda (CO2 ) piesaiste nozīmē procesu, kad fotosintēzes rezultātā no neorganiskajiem savienojumiem oglekļa dioksīda un ūdens, izmantojot gaismas enerģiju, tiek sintezētas organiskās vielas, kā arī skābeklis. 3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību. Pieejams tiešsaistē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018R1999 4 Deklarācija Par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Pieejams tiešsaistē: https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf 5 Siltumnīcefekta gāzes (SEG) ir oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), slāpekļa trifluorīds (NF3) un sēra heksafluorīds (SF6). Nozīmīgākās SEG ir CO2, CH4 un N2O. 6 Global Temperature Anomalies from 1880 to 2018. 06.02.2019. Pieejams tiešsaistē: https://svs.gsfc.nasa.gov/4626 7 Ppm (parts per million) - miljondaļa, vielas masas attiecība pret visu gaisa masu, CO2 koncentrācija gaisā. Pieejams tiešsaistē: http://climate.nasa.gov/vital-signs/carbon-dioxide/ 8 IPCC īpašais ziņojums par globālo sasilšanu 1,5°C ("An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty"). Pieejams tiešsaistē: https://www.ipcc.ch/sr15/ 9 Atbilstoši 2019. gadā UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai. 10 Indikatīvas aplēses par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā pieejamajiem datiem. 11 CO2 ekv - oglekļa dioksīda ekvivalents ir mērvienība izteikta CO2 emisijās, ar ko salīdzina dažādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pamatojoties uz to radīto globālās sasilšanas potenciālu. 12 Turpinot līdzšinējo attīstību kas balstīta uz intensīvu enerģijas un resursu patēriņu, planētas resursi tiek noplicināti un tās ilgtspēja apdraudēta. Lai sevi uzturētu 2050. gadā, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un esošās patēriņa tendences, kopumā būs nepieciešams vairāk nekā divu planētu ekvivalents. 13 FEI ekstrapolētā līdz 2050.gadam Ekonomikas ministrijas (2018.gads) makroekonomsikā prognoze līdz 2030.gadam 14 IPCC īpašais ziņojums par globālo sasilšanu 1,5°C ("An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty"). Pieejams tiešsaistē: https://www.ipcc.ch/sr15/ 15 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ziņojums "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai" (2017). Pieejams tiešsaistē: http://www2.meteo.lv/klimatariks/zinojums.pdf 16 Latvijas Republikas 2019. gada 11. jūnija Pozīcija Nr. 2. "Par Eiropas Komisijas paziņojumu "Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku"" 17 Special Eurobarameter Report. Climate change, 2017. Pieejams tiešsaistē: https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/support/docs/report_2017_en.pdf 18 Baltijas Vides Forums, Informētība un attieksme pret klimata pārmaiņām. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2016. Pieejams tiešsaistē: http://www.bef.lv/fileadmin/Projektu_faili/SEG_emisijas/Petijums_SKDS_27_06_2016.pdf 19 2019. gada 15. marta klimata gājiens pulcēja ap 650 dalībnieku, 12. aprīļa Baltijas Klimata ceļa akcijai pie Ministru kabineta pievienojās ap 250 cilvēku un 24. maija gājienā piedalījās ap 300 cilvēku. 20 Saskaņā ar Eurofound pētījumu Enerģētikas scenāriji: Parīzes nolīguma sekas uz nodarbinātību, Latvijai ir ļoti augsts potenciāls IKOP paaugstināšanā, īstenojot Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus. Pieejams tiešsaistē: https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/fomeef18003en.pdf 21 European Commission. In-depth analysis in support of the commission Communication COM(2018) 773. A Clean Planet for all A European long-term strategic vision for a prosperous, modern, competitive and climate neutral economy,