10. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Mg. iur. Oskars Kulmanis - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Advokātu darbība esot nozīmīgs Satversmes 92. pantā ietverto tiesību uz taisnīgu tiesu garants. Tāpēc neesot pamata zvērinātu advokātu pielīdzināt jebkurai citai personai ar jurista kvalifikāciju. Par zvērinātu advokātu varot kļūt un būt ne tikai tāda persona, kurai ir nepieciešamās spējas un jurista kvalifikācija, kā arī nevainojama reputācija. Ja nebūtu apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma, tad tiktu neatbilstoši samazinātas konkrētajai profesijai izvirzītās prasības, kas attiecas uz nevainojamu reputāciju. Tādējādi tiktu grauta pašas advokātu saimes loma un nozīme, kā arī sabiedrības uzticēšanās advokatūrai. Personu nereabilitējošu apstākļu institūts norādot uz to, ka persona ir atzīta par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Kriminālprocesa izbeigšana noilguma dēļ esot iespējama vienīgi tad, ja lietā iegūti pierādījumi tam, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Lai gan šādā gadījumā personas piekrišana kriminālprocesa izbeigšanai neesot nepieciešama, likumdevējs nolūkā nodrošināt tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcijas ievērošanu šim kriminālprocesa izbeigšanas pamatam esot paredzējis pārsūdzības iespējas. Neesot citu, mazāk ierobežojošu līdzekļu, kā saglabāt prasību pēc neainojamas reputācijas, kuras zaudēšana tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gadījumā esot neizbēgamas sekas un atbildība, kas personai šādā gadījumā ir jāuzņemas. Personas briedums un personības pilnveide esot cilvēkam piemītošas īpašības, tomēr tās neietekmējot advokāta amatam izvirzīto prasību pēc nevainojamas reputācijas. Nevainojama reputācija esot profesionālo un cilvēcisko, ētisko vērtību un atbildības kopums, kas veidojot priekšstatu par advokātu kā tiesību aizstāvi un garantējot to, ka advokāts spēj pilnīgi nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu un sabiedrības intereses kopumā. Šo prasību samazināšana izslēgtu iespēju prezumēt advokāta sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti. Satversmes tiesa secināja: