5. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja neesot izmantojusi tai Kriminālprocesa likuma 76. pantā paredzētās tiesības iesniegt tiesā sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar noilgumu. Līdz ar to esot jāpārliecinās, vai konkrētajā gadījumā Pieteikuma iesniedzējai pirms vēršanās Satversmes tiesā nebija jāizmanto vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi. Apstrīdētajā normā esot ietverts absolūts aizliegums. Tomēr, ņemot vērā, ka zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kurām noteiktie ierobežojumi var būt stingrāki nekā citās jomās strādājošām personām, apstrīdētās normas satversmības izvērtēšanā neesot izmantojama absolūtā aizlieguma izvērtējuma metodoloģija. Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu. Tāpat tam esot leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Proti, advokāti kā tiesu sistēmai piederīgas personas esot viens no Satversmē ietverto tiesību uz taisnīgu tiesu garantiem. Par advokāta statusa un funkciju nozīmīgumu liecinot Advokatūras likuma 14. pantā noteiktās augstās prasības kļūšanai par zvērinātu advokātu, uzņemšanas un ieskaitīšanas nosacījumi, kā arī tas, ka zvērināti advokāti par savu profesionālo darbību atbild arī disciplināri. Apstrīdētās normas piemērošana nodrošinot to, ka zvērināta advokāta statusu nevar saglabāt persona, kura atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi likumdevēja izraudzītais līdzeklis esot piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai. Leģitīmos mērķus līdzvērtīgā kvalitātē neesot iespējams sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem. Proti, regulējums, kas pēc noteikta laika paiešanas ļautu personai atsākt zvērināta advokāta pienākumu veikšanu, nebūtu pareizs, jo negarantētu personas atbilstību ieņemamam amatam. Tāpat tādā gadījumā, ja, piemēram, kriminālprocesā par personas aizstāvi varētu būt zvērināts advokāts, kurš iepriekš atzīts par vainīgu tīša kriminālpārkāpuma vai salikta sastāva noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, būtu lielā mērā iedragāta advokāta reputācija ne tikai pašas aizstāvamās personas acīs, bet arī visas tiesu sistēmas kopējā redzējumā. Attiecībā uz individuālu izvērtējumu esot uzsverams, ka advokāts, dodot zvērestu, kļūst par tiesu sistēmai piederīgu personu un apņemas aizsargāt tiesā personu tiesības sabiedriskās labklājības interesēs un to vārdā. Pat vismazākās šaubas par advokāta rīcības tiesiskumu varot iedragāt uzticēšanos visai tiesu varai. Līdz ar to individuālais izvērtējums nevarot sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus līdzvērtīgā kvalitātē. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot atbilstošs. Tiesu sistēmai piederīgi amati - advokāts, notārs, tiesu izpildītājs - prasot visaugstāko sagatavotības līmeni gan profesionālajā, gan morālajā ziņā. Noslēdzot vienošanos ar advokātu, persona ne tikai tam uzticot savu juridisko lietu vešanu iestādē vai tiesā, bet pilnvarojot advokātu iestāties arī par personas likumīgajām interesēm.