6. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu padome - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzējai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 617. pantu esot bijusi iespēja pārsūdzēt tiesā lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, tādējādi arī aizsargājot savas tiesības darboties advokatūrā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja neesot izsmēlusi visus vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Šāds ierobežojums esot vērsts uz to, lai sasniegtu vairākus leģitīmos mērķus, proti, nodrošinātu citu cilvēku tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Zvērināti advokāti ar savu darbību kalpojot personas un sabiedrības interesēm, un viņu uzvedībai arī vajagot apliecināt pašu zvērinātu advokātu attieksmi pret valsts noteiktajiem likumiem, vērtībām un tiesiskumu. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi sasniedzot pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus. Personas nereabilitēšana pēc būtības nozīmējot tās atzīšanu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Ar apstrīdēto normu tiekot panākts tas, ka zvērināta advokāta amatu neieņem persona, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, pat ja kriminālprocess pret šo personu ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tādējādi tiekot stiprināta gan advokatūras, gan tiesu sistēmas autoritāte kopumā un sabiedrības uzticēšanās valsts tiesu sistēmai. Individuāls izvērtējums pieļautu arī atsevišķu tīšus noziedzīgus nodarījumus izdarījušu personu turpmāku darbību advokatūrā un tādējādi neļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē kā visu tīšus noziedzīgus nodarījumus izdarījušu personu izslēgšana no advokatūras. Vairāk nekā puse sabiedrības neuzticoties tiesām, un šādu viedokli daļēji veidojot arī pašas tiesu sistēmai piederīgās personas, tostarp advokāti. Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums skarot tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, bet skarot tās visai šaurā aspektā. Līdz ar to labums, ko no noteiktā ierobežojuma gūst sabiedrība, esot lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu. Papildus Tieslietu padome norāda, ka tad, ja sabiedrības uzticēšanās tiesu varai kopumā sasniegtu visaugstāko līmeni, būtu iespējams paredzēt individuālas izvērtēšanas mehānismu.