7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu padome - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam esot leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Tomēr leģitīmie mērķi pilnībā netiekot sasniegti. Svarīgi esot tas, ka zvērināts advokāts salīdzinājumā ar citām reglamentētajām juridiskajām profesijām nav valsts amatpersona. Apstrīdētā norma paredzot tādu ierobežojumu, kura rezultātā netiekot ņemtas vērā advokāta profesionālās spējas un pieredze. Turklāt nebūtu pamatoti uzskatīt, ka persona laika gaitā nevar mainīt savus uzskatus un vērtības. Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums esot absolūts, bet neesot rodams likumdevēja pamatojums šāda aizlieguma samērīgumam, īpaši ņemot vērā to, ka nekāda juridiska nozīme neesot piešķirta tīšā noziedzīgā nodarījuma klasifikācijai un laikam, kad attiecīgais nodarījums izdarīts. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varot sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Likumdevējs varētu piešķirt Padomei kompetenci lemt individuāli par katru gadījumu. Tādējādi individuāli tiktu izvērtēta personas reputācija, vērtības un uzskati, to maiņa, kā arī tīšais noziedzīgais nodarījums un periods, kad tas izdarīts. Tādā veidā tiktu respektēta arī advokatūras neatkarība.