9. Article

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Gunārs Kūtris - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Likumdevējam, nosakot absolūtus aizliegumus, esot jāvērtē to piemērošanas ilgums un vispārējas, automātiskas piemērošanas pamatotība. Viens notikums cilvēka dzīvē nevarot atstāt uz visu viņa mūžu tādu zīmogu, kuru nevarētu mainīt nekādi citi notikumi. Esot svarīgi tas, ka tīša noziedzīga nodarījuma izpratne Krimināllikumā un krimināltiesību teorijā atšķiras no sadzīvē pastāvošās izpratnes. Tā, piemēram, Krimināllikuma 260. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums "Ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana" no krimināltiesību viedokļa esot tīšs noziedzīgs nodarījums tad, ja, piemēram, ir radīti miesas bojājumi un noteikumi ir pārkāpti tīši. Tomēr sabiedrība, ņemot vērā to, ka personas attieksme pret sekām, piemēram, miesas bojājumiem, izpaužas neuzmanības veidā, šādu noziedzīgu nodarījumu, iespējams, neuzskatīšot par tīšu. Tādējādi ierobežojumi attiecībā uz noteiktu nodarbošanos, ja tie saistīti ar tīšu noziedzīgu nodarījumu, būtu vērtējami krietni detalizētāk (individualizēti), nevis formāli. Personas agrāk izdarītie pārkāpumi neietekmējot sabiedrības uzticēšanos. Sabiedrība valsts orgānus vērtējot pēc to padarītā darba un pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt zvērināts advokāts neesot valsts amatpersona un nepieņemot personai saistošus lēmumus. Zvērinātu advokātu iedzīvotāji vērtējot pēc sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes. Lai izvērtētu personas atbilstību amatam, pilnīgi pietiekot ar Advokatūras likumā ietverto prasību pēc nevainojamas reputācijas. Īpaši nesamērīgs apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums izdarīts senā pagātnē. Neesot saprotams, kādā veidā sena, piemēram, jaunības kļūda bez kāda papildu izvērtējuma var liecināt par konkrētās personas sliktu reputāciju, neuzticamību vai tendenci apzināti pārkāpt likumus. Tā kā gan sodāmības institūts, gan personas tiesību ierobežošana esot saistīta ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, iespējams, tikai Krimināllikumā vajadzētu noteikt noziedzīgā nodarījuma tiesiskās sekas un tām vajadzētu būt saprātīgi terminētām.