2. Article

Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā 2.1. Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā Vērtējot no vairākiem viedokļiem, viena no Latvijas attīstības iespējām ir ilgtspējīgāka un efektīvāka dabas resursu izmantošana. Bioekonomika nodrošina integrētu pieeju uz zināšanām balstītas ekonomiskās izaugsmes, sociālās labklājības un vides aizsardzības iekļaušanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, ievērojot aprites ekonomikas pamatprincipus. Ekonomiskā attīstība un darbavietas Latvijā ir kritisks labi apmaksātu darbavietu trūkums. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc laikā no 2000. līdz 2016. gadam migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 270 tūkst. (liela daļa no tiem ir gados jauni cilvēki), ieviešot nozīmīgas pārmaiņas sabiedrības vecumstruktūrā.33 Būtībā Latvijā izveidojusies sabiedrības vecumstruktūra nav savienojama ar ilgtspējīgu valsts attīstību un krīze ir gaidāma jau laikā līdz 2030. gadam, kad iedzīvotāji, kas šobrīd ir 50-59 gadu vecumgrupā, sasniegs pensijas vecumu, bet bērni 10-19 gadu vecumgrupā sasniegs darbspējas vecumu. Lai tautsaimniecībā sāktu veidoties labi apmaksātas darbavietas un šis process būtu ilgtspējīgs, ir svarīgi palielināt uz eksportu orientēto (un ar importu konkurējošo) preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Latvijā bioekonomikas nozarēm šajā ziņā ir liels potenciāls - sektora konkurētspējas priekšrocības apliecina tas, ka bioekonomikas sektorā jau patlaban izteikti dominē starptautiski tirgojamu preču ražošana. Latvijas teritoriju attīstība Lauku teritoriju attīstība ir cieši saistīta ar zemes izmantošanu kā galveno lauku teritoriju konkurētspēju noteicošo ražošanas resursu. Bioekonomikas attīstība ir saistīta ar zemes izmantošanu bioresursu ražošanai, tāpēc Latvijas zemes izmantošanas ilgtermiņa politikai jāveicina LIBRA 2030 īstenošana. Pašlaik galvenie darba devēji laukos ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru uzņēmumi un valsts iestādes34. Arī bioresursu pārstrāde salīdzinājumā ar citām nozarēm nav tik izteikti koncentrēta ap Rīgu - tas ir saistīts ar bioresursu ieguves vietu izvietojumu. NAP 2020 ietvertajam mērķim - sasniegt apstrādes rūpniecības 20% īpatsvaru ekonomikā, dažos Latvijas reģionos jau ir realitāte. Kā liecina pagaidām jaunākie pieejamie dati par 2014. gadu, rūpniecības devums Vidzemes reģiona kopproduktā ir 19,0%, Zemgalē - 20,0%, Kurzemē - 20,5%, bet Latgalē - 14.9%. Tieši bioekonomikas nozares var nodrošināt valsts vienmērīgu un līdzsvarotu teritoriju attīstību. Latvijā strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Īpaši straujš samazinājums ir vērojams ārpus Rīgas un Pierīgas. Laikā no 2010. gada līdz 2017. gadam Rīgā un Pierīgā iedzīvotāju skaits samazinājies attiecīgi par 4,8% un 2,4%, bet citos reģionos samazinājums bija lielāks par 10%. Lauku teritorijā iedzīvotāju skaita samazinājums šajā laikposmā bija 9,4%.35 Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences lielākoties nosaka ienākumu gūšanas iespējas. Lauku teritorijās iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2015. gadā laukos bija par 22 % zemāki nekā pilsētās.36 Šī starpība nav būtiski lielāka tāpēc, ka lauku iedzīvotāji gūst ienākumus no lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības: šajā sektorā ir nodarbināti 21% lauku teritorijas iedzīvotāju37. Turklāt lauku iedzīvotājiem veidojas regulāri un neregulāri ienākumi arī kā zemes un meža īpašniekiem. Bioekonomikas attīstība galvenokārt ir saistīta ar bioresursu ražošanu un efektīvu pārstrādi. Šajā ziņā tieši lauku teritorijām un reģioniem ir lielas attīstības iespējas. Bioekonomikas attīstība veicinās Latvijas lauku teritoriju un reģionu attīstību. Apkārtējā vide Fosilo resursu neilgtspējīga izmantošana ir viens no galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem daudzām vides problēmām pasaulē, kas nākotnē var radīt papildu apdraudējumus drošībai saistībā ar potenciālajiem konfliktiem pasaulē un bēgļu plūsmām klimata pārmaiņu ietekmē. Lai gan tuvākajā nākotnē pasaules ekonomika būs atkarīga no fosilo resursu izmantošanas, ir jāveicina to mazāka izmantošana. Daži no iespējamajiem bioekonomikas attīstības virzieniem ir atkritumu apjoma samazināšana pārstrādē un fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem, tostarp bioloģiski noārdāmo materiālu izmantošana. Latvijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no neatjaunojamiem fosilajiem resursiem, un tas skar ne tikai ekonomisko, bet arī vides un valsts drošības aspektu. Šī iemesla dēļ viens no bioekonomikas stratēģijas mērķiem ir samazināt fosilo resursu izmantošanu Latvijā, tostarp tos aizstājot ar bioresursiem. Ekosistēmu sniegtie pakalpojumi ir mūsu eksistences un labklājības pamatā. Bioekonomikas attīstības pamatā jābūt tālredzīgai lēmumu pieņemšanai, jo tikai tā ir iespējams sekmēt līdzsvarotu ekonomisko attīstību un dabas resursu izmantošanu. Bioekonomikas nozaru zinātniskais potenciāls Bioekonomikas nozaru zinātniskās institūcijas, izvērtējot savu potenciālu un risinot starptautiskajā izvērtējumā gūtās atziņas savas veiktspējas uzlabošanai un pārvaldības pilnveidošanai, kā arī apzinoties starptautiskās konkurences vides radītos izaicinājumus Latvijas industrijai un nepieciešamību ražošanā ieviest jaunus un inovatīvus produktus un ražošanas sistēmas, pēdējos gados ir īstenojušas vairākas būtiskas Bioekonomikas nozaru attīstību veicinošas darbības. Šo darbību mugurkauls ir institucionalizēta pētniecības institūciju darbības koordinēšana Bioekonomikas pētniecības stratēģiskās apvienības (turpmāk - Apvienība) ietvaros. 2014. gada 24. septembrī 14 lauksaimniecības, pārtikas, meža nozaru (mežsaimniecības, kokrūpniecības un koksnes ķīmijas) zinātniskās institūcijas parakstīja vienošanos par Bioekonomikas pētniecības stratēģiskās apvienības izveidi. Apvienības mērķis: palielināt bioekonomikas nozaru (lauksaimniecība, pārtikas ražošana, meža nozare un zivsaimniecība) inovāciju sniegumu un konkurētspēju reģionālā un starptautiskā mērogā un Latvijas ieguldījumu ES kopējo mērķu sasniegšanā un sadarbībā ar nozaru uzņēmumiem izstrādāt un ieviest ražošanā starptautiski konkurētspējīgus jaunus produktus, inovatīvus ražošanas paņēmienus, attīstīt nozaru intelektuālo potenciālu. Apvienības kopējā pētniecības programma paredz koncentrēt zinātniskos pētījumus un zināšanu pārnesi bioekonomikas nozaru attīstībai prioritārajos pētījumu virzienos RIS3 definētajās Bioekonomikas specializācijas jomās. Apvienības pētniecības stratēģiskais mērķis: nodrošināt zināšanas ilgtspējīgai Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības labklājības izaugsmei, veicinot lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, meža nozares, zvejniecības un akvakultūras konkurētspēju un inovāciju sniegumu. 2015. gadā notika zinātnisko institūciju konsolidācija, un 2017. gadā Apvienību veido 8 zinātniskās institūcijas, kas veic pētniecību bioekonomikas jomās - Latvijas Lauksaimniecības universitāte un tās atvasinātās publiskās personas - Dārzkopības institūts un Agroresursu un ekonomikas institūts, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" (MeKA) un LLU SIA "Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs". Pētījumus bioekonomikā veic arī Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte un Latvijas Hidroekoloģijas institūts, u.c. zinātniskās institūcijas. Apvienība, balstoties uz Kompetences centru pozitīvo pieredzi iepriekšējā plānošanas periodā, investīcijām zinātniskajā infrastruktūrā un sadarbību un specializāciju tās izmantošanā, kopēju sadarbības platformu ar nozaru uzņēmējiem zināšanu pārneses, pētījumu rezultātu un inovāciju ieviešanai, sadarbību vietējo un starptautisko pētījumu projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā, sadarbību ar Baltijas reģiona un ES valstu bioekonomikas organizācijām ir parādījusi ievērojamu progresu (skat. 1. tabulu). 1. tabula. Bioekonomikas pētniecības stratēģiskās apvienības zinātniskais potenciāls un galvenie darbību raksturojošie rādītāji 2013.-2016. gadā Rādītāji 2013. 2014. 2015. 2016. Zinātniskais personāls (Pilna laika ekvivalents - PLE) 242 270 298 359 Ietvarprogrammas un starptautisko projektu finansējums, tūkst. EUR 1325.4 1170.4 2577.2 1795.9 VB konkursa kārtībā iegūtais finansējums, tūkst. EUR 3958.9 11029.6 12407.9 7495.1 Līgumdarbi un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas finansējuma, tūkst. EUR 4384.9 4021. 0 4654.3 4177.9 WOS vai Scopus publikācijas, ārvalstīs uzturētie patenti (pēdējos 3 gados) 572 781 1095 1300 Zinātniskie raksti starptautiskajās datubāzēs, LV patenti (pēdējos 3 gados) 486 881 1258 1664 Zinātniskā personāla aizstāvētie promocijas darbi 17 28 10 12 Zinātnē nodarbināto aizstāvētie maģistra darbi 14 21 18 30 2.2. Bioresursu ražošana Lauksaimniecība Vērtējot pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) uz vienu iedzīvotāju, Latvija ieņem 2. vietu ES (aiz Lietuvas). Latvijā nav problēmu ar saldūdens pieejamību, un valstī ir labvēlīgi klimatiskie apstākļi lauksaimniecības preču ražošanai. Tajā pašā laikā ražotās primārās produkcijas vērtība uz vienu LIZ hektāru Latvijā ir viena no zemākajām ES, tāpēc pastāv nozīmīgs bioresursu ražošanas palielinājuma potenciāls. Saskaņā ar Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības ilgtermiņa prognozēm 2050. gadam38, Latvija var paplašināt lauksaimniecības preču ražošanu, jo ir iespēja: • palielināt zemes izmantošanas efektivitāti, iegūstot lielāku pievienoto vērtību no 1 ha lauksaimniecības zemes, piemēram, veicinot tādu kultūraugu plašāku ražošanu, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība uz 1 ha; • iesaistīt ražošanā ap 400 tūkst. ha šobrīd neizmantotās LIZ; • iegūt lielāku pievienoto vērtību, efektīvāk izmantojot zālāju platību, kas patlaban tiek uzturēta labā lauksaimnieciskā stāvoklī, bet netiek izmantota augstas kvalitātes dabiskas produkcijas ražošanā (piemēram, attīstot ekstensīvās lauksaimniecības produktu ražošanu, biškopības nozari); Lauksaimniecības nozares izaugsme primāri jāveicina, palielinot resursu efektivitāti (tas iespējams, attīstot inovācijas un ieviešot aprites ekonomikas principus), vienlaikus saglabājot ilggadīgo zālāju un bioloģiski vērtīgo zālāju platības. Mežsaimniecība Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts. Vērtējot pēc meža platības uz vienu iedzīvotāju, Latvijas ierindojas 4. vietā ES (aiz Somijas, Zviedrijas un Igaunijas). Salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta pirmo pusi meža platība Latvijā ir dubultojusies, bet kopējā koksnes krāja mežā palielinājusies gandrīz trīs reizes.39 Mežs ar tā produktiem un pakalpojumiem ir nozīmīgs sabiedrības labklājības avots. Mežs piedāvā kokmateriālus būvniecībai un mēbelēm un koksnes biomasu enerģijas ieguvei, vietu dzīvošanai un pārtiku. Mežs pilda daudzas sabiedrībai nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas (aizsargā ūdens resursus un uzlabo augsni, ir dzīvotne nozīmīgai daļai bioloģiskās daudzveidības, t.sk., daudzām retām sugām, piedāvā rekreācijas iespējas un samazina klimata izmaiņas, u.c.). Mežs glabā kultūrvēsturiskas zīmes un ir nozīmīgs ainavas elements. Meža apsaimniekošana un meža produktu izmantošana dod būtisku ieguldījumu Latvijas kopējās klimata politikas īstenošanā un Latvijas starptautisko SEG emisiju samazināšanas saistību izpildē. Pašlaik koksnes pieaugums mežā pārsniedz koksnes iegūšanas apjomu, un ilgtermiņā ir potenciāls kāpināt koksnes ieguves apjomu par 6-8 milj. m3, jo ir lieli "uzkrājumi" jau ciršanas vecumu sasniegušajos mežos un ikgadējais koksnes ieguves apjoms ir mazāks par ikgadējo koksnes krājas pieaugumu, veidojot apmēram 63 % no kopējā ikgadējā pieauguma koksnes ieguvei pieejamās meža platībās. Ievērojot vienošanās dokumentus par globālo klimata pārmaiņu mazināšanu (Kioto protokols40, Parīzes nolīgums41), meža apsaimniekošanai tiek noteikts konkrēts mērķis, tā saucamais meža apsaimniekošanas references līmenis. References līmenim, kas noteikts līdz 2020. gadam, tiks veiktas tehniskās korekcijas, lai nodrošinātu metožu saskaņotību. Periodā no 2021. līdz 2030. gadam katras ES dalībvalsts uzdevums būs saskaņā ar Eiropas Komisijas iepriekš noteiktu metodiku nacionāli noteikt meža references līmeni (ZIZIMM regulas priekšlikums42). Plānots, ka pirmais references līmeņa sagatavošanas termiņš būs 2018. gada 31. decembris, tāpēc ir būtiski nekavējoties uzsākt darbu, lai novērstu vietējo zināšanu trūkumu un īstenotu nepieciešamos pētījumus, tādējādi nodrošinot Latvijas situācijai atbilstošu meža references līmeņa noteikšanu 2020.-2030. gadam. Pastāv risks, ka tad, ja tas netiks izdarīts, būtiski tiks apdraudēta ne tikai Latvijas mežsaimniecības attīstība, bet pat esošā meža apsaimniekošanas aktivitātes līmeņa noturēšana līdz 2030. gadam. Pastāv liels potenciāls palielināt saimniecisko meža vērtību, izbūvējot un atjaunojot dabai draudzīgas meža meliorācijas sistēmas un meža ceļus, mērķtiecīgi stādot un audzējot ekonomiski vērtīgākas un Latvijas klimatam ekoloģiski piemērotākās (vietējās) koku sugas, kā arī īstenojot Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs izvirzītos mērķus, t.sk. nesamazinot koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības. Tāpat ir iespēja ar mazvērtīgām koku sugām aizaugušu lauksaimniecības zemi pārvērst par ekonomiski vērtīgu mežu tajās platībās, kuras zemes īpašnieks neplāno izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā vai citiem ar meža apsaimniekošanu nesaistītiem zemes izmantošanas mērķiem. Zivsaimniecība Zvejniecībā svarīgāko zivju sugu resursi jūrā ir ierobežoti, bet vienlaikus ir pārstāvētas sugas, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas, tostarp invazīvas svešzemju sugas. Līdzīga situācija ir arī iekšējos ūdeņos, kur atsevišķi augstvērtīgāko zivju sugu krājumi tiek izmantoti intensīvi, savukārt daudzas citas sugas un to lietošana pārtikā vai citiem mērķiem nav pilnībā izpētīta un nenotiek. Lielāka uzmanība jāvelta arī publisko iekšējo ūdeņu apsaimniekošanai, veicinot šo ūdenstilpju attīstību. Tāpat vienu no iespējām dod Latvijā līdz šim neizmantots jūras biopotenciāls, tostarp jūras zāles, gliemenes un aļģes, ko var izmantot, piemēram, ķīmiskajā un farmācijas industrijā. Tomēr lielākās izaugsmes iespējas zivsaimniecībā ir akvakultūrai, kas ļauj atslogot līdz šim zvejā izmantoto zivju sugu resursu. Pretēji globālajām tendencēm, Baltijas jūras reģionā akvakultūra nav pietiekami attīstīta. Akvakultūrā ir veicināma audzēto sugu dažādošana, galvenokārt slēgtu akvakultūras sistēmu attīstība. 2.3. Pārtikas rūpniecība Pašlaik liela daļa no Latvijā ražotiem pārtikas un barības ražošanai paredzētajiem bioresursiem, īpaši graudi un piens, tiek eksportēti kā izejviela. Tā ir produkcija, kurai Latvijā netiek pievienota vērtība. Latvijas spēja ražot bioresursus ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība. Turklāt pieprasījuma palielinājums pēc pārtikas un barības citās pasaules valstīs vēl vairāk var veicināt Latvijas pārtikas ražošanas attīstības pievilcību. Tāpēc ir svarīgi koncentrēt resursus potenciāla izmantošanai Latvijas pārtikas ražošanas rūpniecībā. Pārtikas industrijas attīstības iespējas, pievienojot Latvijā saražotajai izejvielai lielāku vērtību Latvijā, ir: 1) kvalitatīvu produktu ražošanā 2) funkcionālas pārtikas43 ieguvē un ražošanā; 3) inovatīvu produktu izstrādē un ražošanā. Tāpat ir svarīgi racionālāk izmantot izejvielas un saražoto pārtiku, samazinot un apdomīgāk izmantojot radušos izejvielu un pārtikas atkritumus. 2.4. Kokapstrāde un mēbeļrūpniecība Pēc ANO novērtējuma44, Latvijas pirmapstrādes koksnes produktu ražošanā līdz 2030. gadam sagaidāms straujš pieaugums (par 54 %). Tas ir straujākais prognozētais pieaugums starp ES valstīm, un tas galvenokārt ir saistīts ar Latvijas konkurētspējas priekšrocībām kokapstrādes un mēbeļrūpniecības sektorā. Tāpat tiek prognozēts straujš vietējā patēriņa pieaugums, tomēr visticamāk, ne gala patēriņa dēļ, bet gan tāpēc, ka palielināsies vietējās tālākapstrādes pieprasījums pēc kokmateriāliem.. Kokapstrādes un mēbeļrūpniecības sektorā pastāv plašas attīstības iespējas: • palielinot vietējās mežsaimniecības piedāvājumu, ir iespēja kāpināt pirmapstrādes ražošanas apjomu un līdz ar to palielināt nodarbinātību; • aizstāt mežsaimniecības un kokrūpniecības blakus produktu (šķeldas, malkas, papīrmalkas) eksportu ar Latvijā saražotajām precēm, piemēram, kokskaidu plātņu ražošana, celulozes rūpniecība; • veicināt tādu tālākapstrādes attīstību, kurā par izejvielu tiek izmantoti zāģmateriāli un plātnes, kas šobrīd tiek eksportēti, piemēram, masīvkoku plātņu ražošana, prefab koka ēku ražošana, mēbeļrūpniecība, būvgaldniecība. Tā kā starptautiskajā tirgū vairākums pircēju Baltijas valstis uztver kā vienotu reģionu, Latvijai līdz 2030. gadam ir iespējas izmantot kaimiņvalstu uzņēmumu radīto uzticamību šī reģiona ražotājiem un strauji attīstīt mēbeļrūpniecību (Lietuvas stiprā puse) un prefab koka ēku ražošanu (Igaunijas stiprā puse). 2.5. Ķīmiskās pārstrādes produktu ražošana Industriālo biotehnoloģiju pētniecības un inovāciju platformas centrs prognozē45 ES industriālo biotehnoloģiju produktu tirgus palielinājumu no 28 mljrd. EUR 2013. gadā līdz 50 mljrd. EUR 2030. gadā. Kā iespējami daudzsološas tika identificētas piecas produktu grupas, ievērojot to tirgus perspektīvas nākotnē, starpnozaru tehnoloģisko risinājumu potenciālu un spēju reaģēt uz sabiedrības un patērētāju vajadzībām. Tās ir: 1) modernās biodegvielas - uzlabots bioetanols un no bioresursiem iegūta reaktīvā degviela aviācijai. Ievērojami palielināsies pieprasījums pēc no celulozes iegūta etanola, un 2020. gadā tas tiek prognozēts 2,7 mljrd. tonnu apjomā ar kopējo vērtību 2,2 mljrd. EUR, 2030. gadā sasniedzot 14,4 mljrd. EUR. Aviācijas degvielas ieguves tehnoloģijas un pieprasījums pagaidām nav līdz galam skaidrs, tomēr domājams, ka pieprasījums pēc tās palielināsies46; 2) bioķīmiskie pamatelementi, kas izmantojami plaša produktu klāsta ražošanā, aizvietojot līdzīgus vai piedāvājot jaunus produktus ar uzlabotu funkcionalitāti atšķirībā no fosilo resursu produktiem. ES tirgus varētu sasniegt 9,2 mljrd. EUR līdz 2030. gadam; 3) bioplastmasas. 2030. gadā tirgū būs gan bioplastmasa, kas bioloģiski noārdās, gan plastmasa, kuras ražošanā izmantotas naftas produktus aizstājošas izejvielas, bet kura nenoārdās. Ražošanā tiks izmatotas gan pirmās, gan otrās paaudzes izejvielu ieguves tehnoloģijas. Patērētāji apzināsies bioplastmasu izmantošanas dotos ieguvumus videi, un tiks lietots vienots ES marķējums. Tirgus apmērs naudas izteiksmē varētu sasniegt 5,2 mljrd. EUR 2030. gadā; 4) ļoti dažādas bioloģiskās virsmaktīvās vielas (Biosurfactants), ko izmanto mazgāšanas līdzekļos. Tomēr atšķirībā no konvenciālajām vielām 2030. gadā virsmaktīvās vielas lielo izmaksu dēļ joprojām būs nišas produkts. Bioloģiskās virsmaktīvās vielas tiks ražotas no plaša izejvielu klāsta, izmantojot augu eļļu, taukus, cukura biomasu, kā arī aļģes un atkritumus. To tirgus vērtība tiek prognozēta ap 1,3 mljrd. EUR. 2.6. Enerģētika Latvijā bioresursi enerģētikā galvenokārt tiek izmantoti siltumenerģijas ieguvei, tos dedzinot. Kaut arī siltumenerģijas ieguve ir svarīga enerģijas ražošanas joma un šādai produkcijai ir labvēlīgi tirgus apstākļi, tomēr tā ir produkcija ar zemu pievienoto vērtību. Nākotnē nepieciešams veicināt lielākas pievienotās vērtības radīšanu no bioresursiem. Biodegvielas ražošana pārsvarā tiek uzskatīta par pārejas resursu, kamēr attīstās transportlīdzekļu elektrifikācija. Tajā pašā laikā nākotnē biodegvielai varētu būt pielietojums tādos gadījumos, kad elektrifikāciju ieviest ir sarežģīti47. Atjaunojamo energoresursu īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā Latvijā 2015./2016.gadā bija 37,6% (mērķis 2020. gadā - 40%, bet ES-28 mērķis 20%). Vislielāko ieguldījumu Latvijas AER mērķa struktūrā 2015. gadā ar 76,49% (47,76 PJ) ir veidojusi cietā jeb koksnes biomasa, ko nodrošina biomasas izmantošana enerģijas ražošanā (veido 28,73% no valsts enerģijas bruto galapatēriņā)48. Tai seko hidroenerģija ar 16,87% (10,53 PJ), biogāze ar 4,27% (2,67 PJ) un biodegviela ar 1,53% (0,95 PJ). Tādējādi 2015. gadā bioenerģija kopumā ar 51,38 PJ ir veidojusi 82,29% ieguldījumu (g.k. cietā biomasa siltumapgādē) līdzšinējā AER mērķa rādītājā.49 Saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju 2030, atjaunojamās enerģijas īpatsvara nacionāli noteiktais indikatīvais mērķis ir 50 % 2030. gadā50.