4. Article

Bioekonomikas attīstības riska faktori Latvijā Bioekonomikas attīstībai ir nepieciešama gan starptautiska, gan nacionāla virzība un politika. Pāreja no neilgtspējīgas, galvenokārt fosilos resursos balstītas, ekonomikas uz ilgtspējīgu atjaunojamajos bioresursos balstītu attīstību nav iespējama, ievērojot tikai tirgus principus, ja preču cenā nav iekļautas nākamo paaudžu izmaksas to problēmu risināšanai, kas veidojas neilgtspējīgas saimnieciskās darbības dēļ. Pašlaik daudzu produktu ieguve, ražošanas un citi procesi, iekārtas un infrastruktūra ir vērsti uz fosilo resursu izmantošanu. Pāreja uz bioresursiem nav iespējama tikai ar izejvielu aizstāšanu - tā prasa gan lielus finansiālus, gan intelektuālus resursus jaunu produktu, iekārtu un tehnoloģiju izstrādei un iegādei, pārmaiņu ieviešanai ražošanas procesos un infrastruktūrā. Pārejai no fosilās ekonomikas uz atjaunojamo bioresursu ekonomiku ir vajadzīga kompleksa pieeja. Ja pieprasījums pēc bioresursiem palielināsies straujāk nekā pēc fosiliem resursiem, tas var ietekmēt cenas, padarot bioresursos balstītus produktus cenu ziņā mazāk pievilcīgus un tā kavējot bioekonomikas attīstību. Ir nepieciešami ar tirgu nesaistīti instrumenti, kas mērķēti uz fosilo resursu patēriņa samazinājumu, tostarp aizstāšanu ar atjaunojamiem resursiem. Starptautiski bioekonomikas attīstības risku mazina tas, ka daudzas ES un pasaules valstis ir izstrādājušas savas nacionālās bioekonomikas stratēģijas, paredzot ievērojamu valsts atbalstu un investīcijas zināšanās, jaunu produktu un inovatīvu tehnoloģiju attīstībā. Latvijā galvenie bioekonomikas attīstības riska faktori ir šādi: 1) bioekonomikas sektorā Latvijā darbojas daudzi spēcīgi uzņēmumi, kas ir atraduši veiksmīgu biznesa modeli. Šis biznesa modelis gan ne vienmēr ir saistīts ar lielākas pievienotās vērtības radīšanu Latvijā un maksimāli efektīvu zemes resursu izmantošanu no sociālekonomiskā viedokļa. Tomēr spēcīgie tirgus dalībnieki varētu būt ieinteresēti pašreizējās situācijas saglabāšanā. Arī lielāka konkurence par bioresursiem ne vienmēr ir izdevīga pašreizējiem tirgus dalībniekiem, lai gan tā ir svarīga no valsts ekonomikas attīstības viedokļa; 2) nepietiekamais finansējums pētniecībā un attīstībā, tai skaitā privātā sektora ieguldījumi, neļauj risināt Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstības vajadzības, t.sk. bioekonomikas nozarēs; 3) tehnoloģiju pārneses un inovāciju sistēmas lēnā un fragmentārā attīstība kavē produktivitātes pieaugumu un produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un eksportu bioekonomikas nozarēs; 4) nepietiekama starpsektoru sadarbība kavē bioekonomikas attīstību; 5) klimata politikai nevajadzētu kļūt par bioekonomikas attīstību ierobežojošo faktoru Latvijā, neļaujot reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu pasaulē un tādējādi veicinot fosilo resursu patēriņu. SEG emisiju ierobežošana bioekonomikas nozarēs var negatīvi ietekmēt kopējās tautsaimniecības SEG emisijas; 6) dabas resursu noplicināšana un neilgtspējīga izmantošana, orientējoties uz īstermiņa ienākumiem, nevis pārdomātu un saprātīgu saimniekošanu ilgtermiņā; 7) klimata pārmaiņu negatīvā ietekme un riski (vairāk dažādu klimatisko ekstrēmu, kas var radīt būtiskus sociālekonomiskos zaudējumus, īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā); 8) LIBRA atziņu neievērošana politikas plānošanas dokumentu (oglekļa mazietilpīgas attīstības, enerģētikas un klimata politikas, aprites ekonomikas, zemes politikas u.c.) izstrādē turpmāk var neļaut sasniegt izvirzītos mērķus.