5. Article

Darbības virzieni un pasākumi Lai gan bioekonomikas attīstībai Latvijā ir labvēlīgi priekšnosacījumi, pašreizējā tendence liecina par stagnāciju. Bioekonomikas attīstībai Latvijā ir nepieciešams pasākumu kopums, kas veicinātu Latvijas bioresursu potenciāla efektīvāku izmantošanu. Tas ir aktuāli gan tradicionālajās bioekonomikas nozarēs, kuras jau pašlaik ir Latvijas ekonomikas balsts un kurām ir liels attīstības potenciāls, gan jaunajās bioekonomikas nozarēs. Fosilo resursu aizstāšana ar bioresursiem nenozīmē tikai izejvielu aizstāšanu - tas prasa kardinālu ražošanas ķēžu un procesu maiņu, ievērojamas investīcijas un inovācijas gan jaunu produktu izstrādē, gan ražošanas modernizācijā, kā arī spēju iekļauties pasaules ražošanas un tirdzniecības ķēdēs. Jāapzinās, ka tam ir nepieciešamas lielas investīcijas gan materiālajos resursos, gan cilvēkresursos. Tāpat kritiski svarīga ir sabiedrības patēriņa modeļu maiņa no fosilajos resursos balstītām precēm un materiāliem uz bioresursos balstītiem. Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti pieci galvenie savstarpēji saistīti un papildinoši darbības virzieni: Katru darbības virzienu veido pasākumu kopums. Izstrādātie pasākumi ir orientēti uz šīs stratēģijas mērķiem. Tomēr pasākumi nav sagrupēti zem katra no mērķiem, jo bieži pasākumiem ir ietekme uz vairākiem mērķiem vienlaikus. Informatīvais ziņojums pašreizējā stadijā neparedz konkrētu pasākumu identificēšanu ar to ieviešanas laiku, atbildīgajiem izpildītājiem un finansējuma avotiem. 5.1. Pievilcīga uzņēmējdarbības vide 5.1.1. Prognozējama un stabila nodokļu politika bioekonomikas nozarē Nodokļu un nodevu politikas konkurētspējai un prognozējamībai ir ļoti būtiska nozīme. Jebkuras pēdējā brīža izmaiņas atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmumu motivāciju augt un attīstīties Latvijā. Ir svarīgi nodrošināt stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, lai tā būtu konkurētspējīga Baltijas valstīs. 5.1.2. Investīcijām labvēlīgas vides veidošana Ir jāveido pievilcīga vide investīcijām (kapitāla piesaistei) bioekonomikas attīstības projektos, īpaši tad, ja tiek paredzētas investīcijas turpmākai biomasas pārstrādei produktos ar lielāku pievienoto vērtību, ievērojot kaskadēšanas principu51. Tikpat svarīga ir politiskā stabilitāte, minimāls administratīvais slogs uzņēmējdarbībā, finansējuma, kvalitatīva darbaspēka pieejamība, infrastruktūras attīstība (ceļi, ostas, noliktavas, biroji, utt.) u.c. faktori. Nepieciešams attīstīt biznesa parkus un industriālos centrus uzņēmējdarbības veicināšanai. 5.1.3. Administratīvi regulējamo cenu samazinājuma nodrošināšana Visiem politikas veidotājiem ir jārod veids, kā samazināt energoresursu, īpaši elektroenerģijas cenas ražošanas sektoram Latvijā vismaz līdz tuvākajās kaimiņvalstīs esošajam līmenim52. Tas ir svarīgs konkurētspējas jautājums bioekonomikas attīstībai.53 5.1.4. Produkcijas realizācijas iespēju paplašināšana mazajiem ražotājiem agropārtikas sektorā Mazo ražotāju veiksmīgai attīstībai agropārtikas sektorā ir nepieciešama iespēja realizēt produkciju. Pēdējo 15 gadu laikā mazumtirdzniecība pārtikas sektorā piedzīvoja straujas pārmaiņas, būtiski samazinoties iespējām mazo ražotāju produkcijai nokļūt veikalu plauktos. Tādējādi ir nepieciešams paplašināt mazo ražotāju iespējas to produkcijai nokļūt mazumtirdzniecības tīklā. 5.1.5. Negodīgas konkurences problēmu risināšana bioekonomikas nozarē Negodīga konkurence ir nopietna problēma, kura kavē jebkuras nozares attīstību, kropļojot cenas. Pašlaik izteikts cenu kropļošanas risks pastāv nepārstrādātas pārtikas, īpaši augļu un dārzeņu, kā arī gaļas, segmentā Šajos segmentos darbojas daudz mazo tirgotāju (tirdzniecība tirgos, tirdziņos, ielu tirdzniecība), kam nav jādeklarējas kā PVN maksātājiem un kas var salīdzinoši viegli izvairīties no pārdotās produkcijas pilnīgas uzskaites, tirgojot preces bez čekiem. Tāpat šajos segmentos darbojas daudz mazo produkcijas piegādātāju (no Latvijas, Polijas, Lietuvas utt.), kuru saražotās un pārdotās produkcijas daudzuma kontrole ir apgrūtināta. Minētie tirgus dalībnieki ir ieinteresēti saņemt neuzskaitītus ieņēmumus, un tiem ir salīdzinoši vienkārši to izdarīt, piemēram, apiet valstī noteiktos kontroles mehānismus. Nepieciešama dažādu tiesībsargājošo institūciju sadarbība un kopīga rīcība negodīgas uzņēmējdarbības izskaušanai sektoros, kuros tas apdraud bioekonomikas tradicionālo nozaru ražotājus. 5.1.6. Neatjaunojamo resursu aizstāšana ar ilgtspējīgiem bioresursiem publiskajos iepirkumos Publiskajiem iepirkumiem ir potenciāli liela nozīme bioekonomikas nozaru attīstībā. Publiskajiem iepirkumiem ir jābūt orientētiem ne tikai uz zemākām cenām, bet arī uz valsts prioritārajiem attīstības virzieniem un jaunākajiem, efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem risinājumiem. Piemēram, koka konstrukciju izmantošana salīdzinājumā ar tērauda vai betona konstrukciju izmantošanu publisko ēku būvniecībā, tā veicinot ražošanas attīstību Latvijā, palielinot uzņēmumu zināšanu un finansiālu kapacitāti darbam ārvalstu tirgos, ļaujot attīstīt inovatīvas tehnoloģijas un vienlaikus palīdzot Latvijai dot ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā un pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku. Nepieciešams attīstīt "zaļā iepirkuma" koncepciju, lai veicinātu labās prakses, akcentējot bioloģiskus sertificētus produktus un cita veida starptautiski atzītus sertifikātus ieguvušus produktus, videi draudzīgu iepakojumu, produkciju, kas audzēta tuvu realizācijas vietai utt. 5.2. Uz rezultātu orientēta efektīva un ilgtspējīga resursu pārvaldība 5.2.1. Lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta orientēšana uz lielāku pievienoto vērtību un nodarbinātību uz 1 ha Ir nepieciešams noteikt prioritārus lauksaimniecības apakšsektorus mērķa sasniegšanai. Iepriekšējo 15 gadu laikā Latvijas lauksaimniecība piedzīvoja straujas strukturālās pārmaiņas, kuru dēļ būtiski palielinājās lauksaimniecības nozares konkurētspēja, īpaši graudkopībā, bet vienlaikus strauji samazinājās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Turpinoties pašreizējām tendencēm, laukos dzīvojošo skaits turpinās sarukt. Tāpēc ir nepieciešamas strukturālās pārmaiņas lauksaimniecībā. Tas varētu būt saistīts ar ražošanas straujāku attīstību lauksaimniecības sektoros ar mazāku zemes ietilpību, piemēram, ražojot vairāk tādu produkciju, kuras iegūšanai nepieciešama mazāka zemes platība, bet lielāks darba ieguldījums. Nākotnē svarīgi par prioritāti izvirzīt tādas lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kas spēj radīt vismaz EUR 1500 ieņēmumus no hektāra un veidotu vismaz 40 darba stundas uz 1 ha gadā. 5.2.2. Mežsaimniecība Nepieciešams mainīt normatīvo regulējumu, kas kavē saimniecisko mežu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, lai: • meža atjaunošanā un ieaudzēšanā noteiktu minimālo nepieciešamo ieaugušo koku skaitu atkarībā no valdošās koku sugas; • galvenās cirtes caurmēru noteiktu pēc valdošās koku sugas skaitliskās vērtības. Ar atbilstošiem grozījumiem galvenās cirtes normatīvajā regulējumā meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 milj. EUR un ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu - par 12 milj. EUR, ja vien mežs tiek mērķtiecīgi atjaunots ar saimnieciski vērtīgām koku sugām un intensificēta meža apsaimniekošana54. Tāpat nepieciešams mainīt normatīvo regulējumu un citas darbības, lai sabalansētu vienlaikus divus sasniedzamos mērķus, t.i., "Meža bioloģiskā daudzveidība saglabāta esošajā līmenī" un "Koksnes audzēšanai un ieguvei pieejamās platības nesamazinās": • jāizvērtē un jānosaka īpaši aizsargājamo sugu, meža un ar mežu saistīto biotopu aizsargājamo platību īpatsvars; • jāpabeidz īpaši aizsargājamo meža un ar mežu saistīto biotopu kartēšana. Būtiski jāpaātrina procesi, kas saistīti ar: • neproduktīvo mežaudžu platību nomaiņu pret produktīvām audzēm; • ģenētiski uzlabota un klimata pārmaiņām piemērota stādāmā materiāla izmantošanu meža atjaunošanā un ieaudzēšanā; • jaunaudžu kopšanu; • meža autoceļu rekonstruēšanu un būvniecību; • meža meliorācijas sistēmu rekonstruēšanu un būvniecību; • saimniecisko mežu sniegto ekosistēmu pakalpojumu klāstu un intensitāti, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas mērķu sasniegšanu. 5.2.3. Uz rezultātu orientēta motivācijas sistēma pašvaldībām Lai motivētu pašvaldības veicināt privātās uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā un kopumā valstī sekmētu jaunu uzņēmumu un biznesa ideju rašanos55, t.sk. bioekonomikas jomā, nozīmīga loma ir jaunu uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu radīšanai un esošo pilnveidošanai, kurus pašvaldības pēc brīvprātības principa var izmantot atbilstoši vajadzībām un iespējām. Uzņēmējdarbības nozīme pašvaldības kontekstā ir svarīga, ņemot vērā, ka uzņēmums nodrošina darbavietas un tādējādi noteiktas teritorijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir saistīts ar vietējo uzņēmēju aktivitāti - ar pašvaldību budžetā saņemto nodokļu palīdzību tiek nodrošinātas pašvaldību finansiālās vajadzības.56 5.2.4. Teritoriju attīstības plānošana, ietverot zemes un dabas resursu ekonomiski izdevīgu (dzīvotspējīgu) izmantošanu Teritoriju attīstības plānošanā ir jāakcentē zemes izmantošanas nepieciešamība. Lauku teritoriju konkurētspējas galvenā priekšrocība ir zemes resursi. Ir pierādīts, ka katrs neizmantotais hektārs gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā ir saistīts ar iedzīvotāju skaita samazinājumu laukos57. Lai veicinātu lauku teritoriju apdzīvotību (depopulācijas samazināšanu) un nodarbinātību, vēlams par valsts politikas prioritāti izvirzīt zemes maksimāli efektīvu izmantošanu komercdarbībā. Zemes izmantošanā, izmantojot un fokusējot atbalsta instrumentus, ir nepieciešams balstīties uz ES noteiktajiem ilgtspējīgas bioekonomikas principiem: 1) vispirms pārtika, turklāt tai jābūt drošai; 2) ilgtspējīga ražošana - kad iegūtā raža ir ilgtspējīga un nesamazina augsnes auglību; 3) kaskadēšana - kad biomasa tiek izmantota secīgi vairākas reizes, tādējādi nodrošinot resursu izmantošanas efektivitāti; 4) aprites ekonomikas principu ievērošana - kad jebkuras ražošanas blakusprodukti tiek izmantoti nākamajā ražošanas ciklā; 5) daudzveidība - ražošanai jābūt daudzveidīgai, lai labāk izmantotu pieejamos resursus58. 5.2.5. Ietekmes uz bioekonomiku novērtēšana visos valsts stratēģiskajos dokumentos Bioekonomikas attīstībai ir jābūt horizontālai prioritātei, iekļaujot ietekmes uz bioekonomikas attīstību novērtēšanu citos plānošanas dokumentos, arī saistībā ar vides aizsardzību. 5.3. Zināšanas un inovācijas 5.3.1. Sekmēt tradicionālo bioekonomikas nozaru pētniecības izcilību un efektīvu zināšanu pārnesi Valstīs ar vāju zinātnisko kapacitāti uzņēmumiem kopumā ir lielākas inovāciju izmaksas. Inovāciju veicināšanai ieteicams būtiski un mērķtiecīgi stiprināt valsts zinātnisko institūciju kapacitāti bioekonomikas produktu ražošanā un ar bioekonomikas produktu ražošanu saistītajās jomās (tehnoloģijas, iepakojums, dizains, produktu lokalizācija, tirgus pētījumi utt.), kā arī nemateriālās pievienotās (tostarp mākslinieciskās, funkcionālās, sociālās) vērtības radīšanā bioekonomikas produktiem. Tas ir īpaši aktuāli tāpēc, ka viena no piecām Latvijas prioritārajām viedās specializācijas (RIS3) jomām ir "Zināšanu ietilpīga bioekonomika", kas paredz pētniecības attīstību bioekonomikas nozaru attīstībai prioritārajos pētījumu virzienos RIS3 definētajās bioekonomikas specializācijas jomās: - inovatīvas, riskus mazinošas augu un dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot pieejamos resursus; - ilgtspējīga un produktīva meža audzēšana klimata izmaiņu apstākļos; - inovatīvu augstas pievienotās vērtības nišas produktu izstrāde no tradicionālām un netradicionālām augu un dzīvnieku izejvielām; - augu un dzīvnieku audzēšanas un pārstrādes blakusproduktu izmantošanas tehnoloģiskie risinājumi, augstas pievienotās vērtības produktu ieguvei; Tāpēc svarīga ir ilglaicīgas un pēctecīgas Valsts pētījuma programmas izveide RIS3 definētajās bioekonomikas specializācijas jomās un infrastruktūras ieguldījumi pētniecības attīstībā. Pētniecībā jānodrošina galvenais princips - privātā un publiskā sektora ieinteresētība un sadarbība. Pētījumi jākoncentrē atbilstoši tautsaimniecības pieprasījumam un nozarēm nepieciešamajos specifiskajos attīstības virzienos, īpašu uzmanību veltot starpdisciplinaritātei, papildinātībai un multidisciplinaritātei. Starpdisciplinārā pieeja nodrošina zināšanu ietilpīgas bioekonomikas attīstību. Bioekonomikā, ievērojot tās nozaru specifiku, ir nepieciešams stabils un ilgtermiņa (ilgāk nekā piecu gadu) pētniecības projektu finansējums, tostarp valsts pētījumu programmu veidā, infrastruktūras attīstībai un zinātnieku prasmju attīstībai. Šīm programmām jābūt pēctecīgām. Ir nepieciešami prognozējami atbalsta instrumenti zināšanu pārnesei un komercializācijai (zināšanas - inovācijas - uzņēmējs), veicinot zinātnisko institūciju un bioekonomikas nozaru uzņēmēju, t.sk. zemnieku un meža īpašnieku produktīvu sadarbību. 5.3.2. Izcilu izglītības pakalpojumu nodrošināšana bioekonomikas nozaru vajadzībām Viens no svarīgākajiem bioekonomikas attīstības faktoriem ir cilvēkresursi. Cilvēkresursu attīstībai nozīmīgas ir mūsdienīgas, kvalitatīvas zināšanas. Spējai piesaistīt labākus, motivētus pasniedzējus, veidot mūsdienām atbilstošu apmācības infrastruktūru ir izšķiroša nozīme augsti kvalificētu speciālistu - gan starptautiska līmeņa tehnoloģiskās vadības speciālistu, gan ražošanas vadīšanas speciālistu, kā arī kvalificētu darbinieku sagatavošanā. Kvalitatīvas zināšanas, kas atbilst bioekonomikas nozaru pieprasījumam, ir veidojamas trīs līmeņos - profesionālajā, augstākajā izglītībā un mūžizglītībā. Profesionālajā izglītībā kopā ar bioekonomikas nozaru uzņēmējiem ir nepieciešams izveidot nozarei nepieciešamo profesiju sarakstu un dot iespēju jauniešiem iespēju iegūt darba vidē balstītu konkurētspējīgu profesionālo izglītību, lai cilvēki iegūtu prasmes, kas palīdzētu viņiem atrast darbu un atbilstu darba devēju vajadzībām. Augstākajā izglītībā ir jāpanāk izcilība, papildinot iegūtās zināšanas konkrētajā specialitātē ar uzņēmējdarbības prasmēm un zināšanām. Lai nepastarpināti realizētu nozaru pieprasījumu pēc specifiskām zināšanām, ir būtiski turpināt specifisko augstākās izglītības programmu un zinātnes attīstību nozares ministrijas institucionālajā struktūrā, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto studiju un zinātnes valsts finansējumu optimālā līmenī. Latvijas Lauksaimniecības universitātei jāīsteno ieguldījumi izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā, nostiprinot pozīcijas kā vadošajam augstākās izglītības un zinātnes centram bioekonomikā Latvijā, un jāvairo atpazīstamība un konkurētspēja Eiropas mērogā, jo īpaši Baltijas un Skandināvijas reģionā. Mūžizglītības jomā nepieciešams veidot tādus pasākumus, lai atvieglotu darba ņēmēju iesaistīšanos tālākizglītības norisē, un uzņēmējiem ir jānosaka darbinieku prioritārās mācīšanās vajadzības. 5.3.3. Izmantot jaunas pētniecības iespējas, risinot sociālas, vides, klimata pārmaiņu un ekonomikas problēmas Attiecībā uz dabas resursiem lauksaimniecībā nepieciešams pētnieciskais darbs augsnes auglības uzlabošanā, kultūraugu šķirņu uzlabošanā adaptācijai pret dažādiem ražu un tās kvalitāti ietekmējošiem faktoriem klimata pārmaiņu dēļ, kā arī daudzfunkcionālas, ilgtspējīgas, konkurētspējīgas lauksaimniecības ražošanas sistēmu pilnveidošanā visā to daudzveidībā, tostarp bioloģiskajā lauksaimniecībā, augu veselībā, dzīvnieku veselībā un labturībā, lai novērstu klimata pārmaiņu izraisīto infekcijas slimību uzliesmojumus dzīvniekiem. 5.4. Produkcijas ražošanas veicināšana bioekonomikā 5.4.1. Investīciju veicināšana un piesaiste Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai līdz 2030. gadam ir nepieciešamas ap 20 mljrd. EUR lielas investīcijas59 - gan inovācijās, gan jaunu produktu izstrādē, ražošanas gan paplašināšanā un modernizācijā, jaunu uzņēmumu veidošanā, gan infrastruktūras attīstībā, gan zīmolu un mārketinga pasākumos. Mērķa sasniegšanai ir jāveicina gan esošo uzņēmumu attīstība, gan jaunu uzņēmumu izveide, gan arī ārvalstu un valsts investīciju piesaiste, tostarp infrastruktūrā, izmēģinājumu projektos, demonstrācijas projektos, riska kapitālā utt. Investīciju veicināšanā un piesaistē ir nepieciešama kompleksa pieeja, kas atkarīga gan no bioekonomikas nozares un produktu grupas, gan uzņēmuma lieluma, gan mērķa tirgiem. Jāizstrādā izvērsts investīciju veicināšanas un piesaistes plāns bioekonomikas attīstībai Latvijā. 5.4.2. Efektivitātes un darba ražīguma kāpināšana visās bioekonomikas nozarēs Privāto sektoru lauksaimniecībā un mežsaimniecībā raksturo sadrumstalota uzņēmumu struktūra un neefektīva ražošana, kas būtiski atpaliek no ES dalībvalstīs vidēji sasniegtā līmeņa. Lai to mainītu, ir nepieciešama 1) tradicionālās ražošanas struktūras maiņa, koncentrējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, 2) funkcionālu un nišas produktu ražošana, 3) importa aizvietošana ar vietējiem produktiem, 4) energoefektivitātes pasākumi, 5) visu vērtības ķēdes posmu līdzsvarota attīstība un pēctecība, tostarp privāto investīciju piesaistes veicināšana biomasas pārstrādei. Jānodrošina biomasas primārās ražošanas ilgtspējīga maksimizēšana, panākot stabilu izejvielu plūsmu biomasas tālākai pārstrādei. Meža nozarē, ievērojot ilgo koku augšanas ciklu, nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi meža ražības palielināšanai, īpaši privātajos mežos. 5.4.3. Zemes izmantošanas ilgtermiņa politikas izstrāde Bioekonomikas attīstībā noteicošie faktori ir zemes izmantošanas veids un augsnes sniegtās funkcijas60. Zemes izmantošanas veidi var būt dažādi - aramzeme, zālājs, mežs, zivsaimniecība, dabas aizsardzība u.c. Savukārt atkarībā no augsnes tipa tiek nodrošinātas dažādas funkcijas - primārā ražošana, ūdens režīmu regulācija, oglekļa piesaiste, bioloģiskās daudzveidības un dzīvotņu nodrošināšana, barības vielu aprite. Lai nodrošinātu efektīvu zemes un augsnes resursu izmantošanu, plānošanā jāņem vērā zemes izmantošanas veidu un augsnes sniegto funkciju savstarpējā saskaņotība. Funkcionāla zemes izmantošana ir salīdzinoši jauns analīzes un pārvaldības ietvars, kas palīdz plānot zemes izmantošanu un augsnes apsaimniekošanu atbilstoši augsnes sniegtajām funkcijām. Lai veicinātu to bioekonomikas nozaru attīstību, kurās ražošana balstās uz zemes resursiem, Latvijā ir jāievieš zemes izmantošanas politika, kuras pamatā ir funkcionālas zemes izmantošanas principi, nosakot ražošanai nepieciešamās zemes platības īpatsvaru, nodrošinot zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī veicinot līdzsvaru starp ražošanu un vidi, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanu (pašlaik Latvijā notiek pētījums par organisko augšņu izmantošanu lauksaimniecībā61). Saskaņā ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstītības komisijas 2016. gada 10. jūnija lēmumu62 jāizstrādā vidēja termiņa zemes politika, kas veicinātu neizmantoto zemju novirzīšanu produktīvai, ekonomiski izdevīgai un ilgtspējīgai izmantošanai, sekmējot uz zinātni balstītu vietējo resursu taupīgu izmantošanu, radot jaunus, tirgū pieprasītus konkurētspējīgus produktus, kas saražoti, izmantojot inovatīvas un modernas biotehnoloģijas, vienlaikus dodot pozitīvu ieguldījumu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildē un arī turpmāk nodrošinot Latvijas kā "zaļas" valsts tēla saglabāšanu. 5.4.4. Bioekonomikas ietveršana Latvijas zīmolā Ir nepieciešams izveidot un popularizēt Latvijas zīmolu, izceļot bioekonomikas nozīmi. Latvijas kā izcelsmes valsts nozares un to produkcijas kvalitāte jāpopularizē eksporta tirgos, iegūstot patērētāju uzticību. Īpaši svarīgi tas ir agropārtikas sektoram, jo cilvēkiem ir raksturīga konservatīva uzvedība un lielāka piesardzība attiecībā uz pārtikas preču izvēli. 5.4.5. Eksporta veicināšanas pasākumi Ir nepieciešami mērķtiecīgi eksporta veicināšanas pasākumi - eksporta kredītu garantijas, ārējo tirgu apguves veicināšanas pasākumi, e-komercijas attīstība, sertificēšanās atbilstoši starptautiski atzītām un pieprasītām sertifikācijas sistēmām u.c. Lielākais pieprasījuma palielinājums pēc bioresursiem un bioresursos balstītiem produktiem ir sagaidāms no Āzijas un Āfrikas valstīm. Latvijas bioekonomikas sektora uzņēmumiem labvēlīgu tirdzniecības līgumu noslēgšanai ar Āzijas un Āfrikas valstīm ir svarīga nozīme. 5.4.6. Riska vadības sistēmas attīstība Bioekonomikas nozares ir pakļautas klimatisko apstākļu ietekmei, slimību, cenu svārstību un politiski ekonomiskajam riskam. Lai mazinātu dažādo riska faktoru ietekmi un veicinātu stabilitāti bioekonomikas nozarēs, ir jāizveido riska vadības sistēma, kas balstīta gan uz privātā, gan valstiskā sektora ieinteresētību un kopīgu atbildību. 5.4.7. Sadarbības veicināšana starp nelieliem ražotājiem Bioekonomikas primārajās ražošanas nozarēs ir sadrumstalota struktūra, kas samazina šo nozaru konkurētspēju tirgū. Sadrumstalotību var mazināt, attīstot un veicinot horizontālo un vertikālo sadarbību dažādos vērtības ķēdes posmos un līmeņos, kā arī attīstot īsās pārtikas ķēdes. Šajā nolūkā ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu un veidot mērķtiecīgu atbalsta sistēmu sadarbības attīstībai, kā arī izglītot ražotājus par sadarbības priekšrocībām. 5.4.8. Biomasas izmantošana enerģijas ieguvei, pēc iespējas izmantojot kaskadēšanas principu Lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas blakusproduktus un atkritumproduktus, ko nevar izmantot pārtikas ražošanā un kokapstrādē vai citu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā, var izmantot enerģijas ieguvei, tādējādi aizstājot fosilos energoresursus. Tajā pašā laikā ir jāizmanto efektīvas tehnoloģijas, kas samazina gaisa piesārņojumu. 5.4.9. Lielāka bioresursu izmantošana būvniecībā un citās netradicionālajās bioekonomikas nozarēs Ir nepieciešama kompleksa pieeja plašākai koka būvniecības attīstībai, veicinot ne tikai sadarbību ar būvniekiem, bet arī zināšanas un sadarbību ar arhitektiem, lai nodrošinātu arhitektoniskus risinājumus ēku konstrukcijām, ugunsdrošībai un koksnes ilgizturībai (koksnes aizsardzībai), ēku būvfizikas risinājumus, konstrukciju mezglu detalizāciju, būvelementu rūpniecisku izgatavošanu un montāžu u.c. Bioresursu izmantošanai ir liels potenciāls daudzās netradicionālajās bioekonomikas nozarēs - ķīmisko vielu un produktu ražošanā, farmācijas un kosmētikas ražošanā, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā u.c. nozarēs, kur bioresursi ir alternatīva citām, no neatjaunojamiem resursiem iegūtām izejvielām. Ir nepieciešami atbalsta instrumenti starpsektoru (starpnozaru) sadarbības veicināšanai. 5.4.10. Meža īpašnieku sertifikācijas veicināšana Būtiska nozīme mežsaimniecības izaugsmei un kokrūpniecības produktu konkurētspējas palielināšanai starptautiskos tirgos ir koksnes un piegādes-ražošanas ķēdes sertifikācijai atbilstoši tādiem starptautiski atzītiem sertifikātiem kā FSC, PEFC un SBP. Ir jāveicina un jāstimulē mežu īpašnieku sertifikācija atbilstoši PEFC un (vai) FSC standartiem. 5.5. Sociāli atbildīga un ilgtspējīga attīstība 5.5.1. SEG emisiju samazināšana bioekonomikas nozarēs Viena no nopietnākajām pasaules problēmām 21. gadsimtā ir globālās klimata pārmaiņas. Latvijai ir jāpiedalās klimata pārmaiņu ierobežošanā, un nozaru attīstībā jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme un riski, kas būtiski ietekmē lauksaimniecību un mežsaimniecību. Viens no principiem bioekonomikas nozaru attīstībā ir ražošanas paplašināšanās un SEG emisiju atsaiste ilgtermiņā (samazinās SEG emisijas uz vienu produkcijas vienību). Tāpēc nepieciešams izstrādāt rīcības plānu SEG emisiju samazināšanā uz vienu saražotās produkcijas vienību gan lauksaimniecībā, gan pārtikas pārstrādē, izvirzot reālus ilgtermiņa mērķus. Meža apsaimniekošanā ir būtiska ilgtermiņa plāna izstrāde SEG emisiju piesaistes optimizēšanai un palielināšanai nākotnē. 5.5.3. Ekosistēmu kultūras jeb nemateriālie pakalpojumi kā sabiedrisko labumu attīstība Latvijas dabas resursu daudzveidība nodrošina sabiedrības vajadzības pēc nemateriālām vērtībām, veicinot garīgās un fiziskās veselības saglabāšanu, izglītojot cilvēkus par bioloģiskās daudzveidības nozīmi un kalpojot par iedvesmas avotu mākslā, kultūrā un zinātnē63. Bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmas un dabas ainavas dod iespēju sniegt ekosistēmu pakalpojumus un īstenot radošo industriju un tūrisma darbības, kas var pozitīvi ietekmēt Latvijas dabas kapitāla nemateriālo vērtību komercializāciju. Lai šīs iespējas izmantotu, ir nepieciešami pasākumi ārvalstu patērētāju piesaistīšanai. 5.5.4. Bioekonomikas popularizēšana un sabiedrības iesaistīšana Nākotnes problēma pasaules ekonomikā ir mazināt atkarību no neatjaunojamiem resursiem, savukārt Latvijai tā ir iespēja izmantot savas priekšrocības. Lai to izdarītu, ir nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts - patērētāju izvēle par labu vietējos bioresursos balstītām precēm un pakalpojumiem, mazinot preču transportēšanas radītās emisijas. Sabiedrībai ir jāsniedz informācija par priekšrocībām, ko dod preces un materiāli no atjaunojamiem resursiem, piemēram, koka, īpaši vietējas izcelsmes, piemēram, tādas priekšrocības kā veselīgums, iespējas mazināt klimata pārmaiņas, uzlabot dzīves vidi un veicināt vietējo produktu un pakalpojumu izmantošanu. Tāpēc sabiedrībā jāveido padziļināta izpratne par bioekonomikas piedāvājumu un iespējām. 5.5.5. Bioresursu racionālas izmantošanas principu ieviešana iedzīvotāju paradumos Līdz ar iedzīvotāju skaita un ienākumu pieaugumu pasaulē prognozējama pārtikas pieprasījuma palielināšanās un iedzīvotāju ēšanas paradumu maiņa, palielinoties arī dzīvnieku izcelsmes un pārstrādātu produktu patēriņam.. Katru gadu mājsaimniecībās ievērojama pārtikas daļa tiek izšķērdēta un nonāk atkritumos. Tāpēc ir nepieciešams sabiedrību izglītot, lai veicinātu atbildīgu pārtikas patēriņu un iedzīvotāju paradumu maiņu, tostarp samazināt pārtikas pārpalikumu rašanos. Būtu jāizvērtē nosacījumi pārtikas produktu pēc termiņa "ieteicams līdz" beigām ziedošanai sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. 1 http://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-attistibas-planosana/latvijas-ilgtspejigas-attistibas-strategija 2 https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en 3 EIROPA 2020 - Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (2010) http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf 4 Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/201202_innovating_sustainable_growth_lv.pdf 5 Bioekonomika ietver lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejniecību, akvakultūru, pārtikas, celulozes un papīra ražošanu, kā arī daļēji ķīmisko, biotehnoloģiju un enerģētikas nozari. 6 Eiropas Komisijas finansēts video, kas nepilnās divās minūtēs izskaidro kas ir bioekonomika: https://youtu.be/2xvXkOMRTs4 7 http://www.balticsea-region-strategy.eu/action-plan?task=document.viewdoc&id=17 8 Noslēgt aprites loku - ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2015/LV/1-2015-614-LV-F1-1.PDF 9 http://www.pkc.gov.lv/par-nap2020 10 https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/88/06/Programme_2014LV06RDNP001_3_3_lv.pdf 11 https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/49/90/ZRP_2014_2020_1.versijaarLVtekstuvicsaurRP.pdf 12 https://www.zm.gov.lv/mezi/statiskas-lapas/meza-un-saistito-nozaru-attistibas-pamatnostadnes-2015-2020-gadam?id=6501#jump 13 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40291636 14 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4608 15 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=LEGISSUM:ev00 16 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4711 17 https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimniecibas%20attistibas%20prognozes%202050.pdf 18 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Informatīvais ziņojums "Latvijas potenciālā SEG emisiju samazināšanas mērķa laikaposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam izpildes nodrošināšana" nosūtīts saskaņošanai uz Valsts kanceleju š.g. 9. novembrī. 19 Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions "Innovating for Sustainable Growth: A Bioeconomy for Europe" 20 UN (2015) World Population Prospects, https://esa.un.org/unpd/wpp/Publications/Files/Key_Findings_WPP_2015.pdf 21 Bioresursi - bioloģiskas izcelsmes resursi 22 Piemēri: https://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/eu_bioecnomoy_apartment_katalog.pdf 23 http://www.globalbioenergy.org/uploads/media/0701_FAO_Mueller__-_Some_insights_in_the_effect_of_growing_bioenergy_demand_on_global_food_security_and_natural_resources_01.pdf 24 SEG emisiju ietilpīgās izejvielas - izejvielas, kuru ražošanas procesā veidojas liels SEG emisiju daudzums 25 Atmežošana - meža zemes pārvēršana citai lietojamībai, piemēram, lauksaimniecībai vai apbūvei. 26 EK Stratēģija "Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika" http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/pdf/201202_innovating_sustainable_growth_lv.pdf 27 http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/ 28 Ražošanas sektori šajā gadījumā ir galvenās preci ražojošās nozares (NACE 2,0: A, B un C nozares). 29 Avots: Eurostat National Accounts aggregates by industry (up to NACE A*64) [nama_10_a64 30 LLU aprēķini, izmantojot CSP IKP piedāvājuma-izlietojuma tabulas 2012. gadam 31 LLU aprēķini, ņemot vērā eksporta un importa statistiku un novērtējot reeksportu dažādās preču grupās 32 Meža attīstības fonda finansēts pētījums "Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings ", LVMI Silava, 2016, 51 lpp. 33 Avots: CSP datubāze (IBG01. Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija) 34 LLU pētījums "Dažādu zemes apsaimniekošanas modeļu sociāli ekonomiskais novērtējums: Teritoriju attīstību veicinošo faktoru noteikšana", 2015. gads 35 Avots: CSP datubāze (ISG02) 36 Avots: CSP datubāze (IIG04) 37 CSP datubāze (NBG083) 38 LLU (2016). Zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam projekta atskaite. https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimniecibas%20attistibas%20prognozes%202050.pdf 39 Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, 8. lpp. 40 https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1422 41 https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730 42 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām 43 Jēdzienu "funkcionāls" lieto, lai aprakstītu pārtikas produktus un dzērienus, kuriem ir pievienoti vitamīni, minerālvielas, bioloģiski aktīvas sastāvdaļas vai citas vielas, kuras var labvēlīgi ietekmēt veselību. 44 FAO pētījums "European Forest Sector Outlook Study II", https://www.unece.org/efsos2.html 45 Overcoming hurdles for innovation in industrial biotechnology in Europe http://mig.www.industrialbiotech-europe.eu/new/wp-content/uploads/2015/02/D5.3-Final-RD-Roadmap-website.pdf, Overcoming hurdles for innovation in industrial biotechnology http://www.industrialbiotech-europe.eu/new/wp-content/uploads/2015/09/Non-technological-Roadmap.pdf 46http://cfapp.icao.int/tools/38thAssyiKit/story_content/external_files/Flyer_US-Letter_ENV_Basket-Measures_2013-08-28.pdf 47 EC (2015) "Sustainable Agriculture, Forestry and Fisheries in the Bioeconomy. A Challenge for Europe", 4th SCAR Foresight Exercise, 17 page 48 Apmēram 68% no koksnes biomasas tiek izmantoti siltumapgādē un 9% elektroenerģijas ieguvē. 49 Ekonomikas ministrijas Pozīcija Nr. 2 "Priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)" 50 Commission Staff Working Document. Country Factsheet Latvia. State of the Energy Union: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/latvia-benefits_of_the_energy_union_en.pdf 51 Kaskadēšanas princips paredz pievienotās vērtības palielināšanu bioresursiem, atkārtoti izmantojot un pārstrādājot produktus un izejvielas. Enerģijas ražošana ir atbalstāma, ja nav iespējami citi izmantošanas veidi. 52 Pēc Eurostat datiem Latvijā vidējā elektrības cena ražotājiem 2015. gadā veidoja 0,118 EUR/kWh. Salīdzinājumam Igaunijā elektrības cena bija 0,096 EUR/kWh, Polijā - 0,086 EUR/kWh, Somijā - 0,071 EUR/kWh, Zviedrijā - 0,059 EUR/kWh 53 LLU (2013) "Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze", https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/TP%20petijumi/pet_partikas_konkuretsp.pdf 54 Dr. silv. D. Dubrovska prezentācija "Galvenās cirtes parametru noteikšana" 2017. gada 18. aprīļa Zemkopības ministrijas organizētās darba grupas sēdē 55 No 2016. gada 9. augustā noslēgtās vienošanās protokola starp Ministru kabinetu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju. 56 VARAM konceptuālais ziņojums par pašvaldību iespēju paplašināšanu attiecībā uz uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izmantošanu 57 LLU (2015) "Dažādu zemes apsaimniekošanas modeļu sociāli ekonomiskais novērtējums: Teritoriju attīstību veicinošo faktoru noteikšana", http://www.lvm.lv/images/lvm/Petijumi_un_publikacijas/Petijumi/Zemes_apsaimniekosanas_modeli_%20gala%20atskaite.pdf 58 European Commission (2015). Sustainable Agriculture, Forestry and Fisheries in the Bioeconomy - A Challenge for Europe. 4th SCAR Foresight Exercise, edited by Barna Kovacs, 141 p. 59 Latvijas Lauksaimniecības universitātes aprēķini un investīcijas ietver privāto finansējumu, ES fondu, dažādu ES un valsts atbalsta programmu finansējumu 60 Schulte, R. P. O., Creamer, R. E., Donnellan, T., Farrelly, N., Fealy, R., O'Donoghue, C., et al. (2014). Functional land management: a framework for managing soil-based ecosystem services for the sustainable intensification of agriculture. Environ. Sci. Policy38, 45-58 60 Haygarth, P.M., Ritz, K. (2009) The future of soils and land use in the UK: soil systems for the provision of land-based ecosystem services, Land Use Policy, 26 (2009), pp. 187-197 61 Pētījums notiek Interreg Europe projektā BIO4ECO. Vairāk informācijas: https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/interreg-europe-projekts-ilgtspejiga-regionala-bioenergijas-politika-n?id=12493#jump 62 LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstītības komisijas paziņojums: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/882163FEF3CCD233C2257FD30048B082?OpenDocument 63 Dabas aizsardzības pārvalde (2016). Ekosistēmu pakalpojumu pieeja tālredzīgai pārvaldībai, http://ekosistemas.daba.gov.lv/public/ Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs