4. Article

AS "Swedbank" izsniegto līgumu skaits laika posmā no 2011. - 2014.gadam, kad bija pieejams 3.4.4.1.aktivitātes publiskais finansējums, ir 169. Procentu likmes dotas par 2013.-2014.g. Avots: Izvērtējuma autori, pamatojoties uz kredītiestāžu sniegto informāciju No 27.tabulas datiem secinām, ka aizdevumu procentu likmēm ir salīdzinoši liela variācijas amplitūda. To vislabāk var redzēt no AS "Swedbank" datiem, jo šai kredītiestādei ir salīdzinoši liels izsniegto aizdevumu skaits, turklāt šī kredītiestāde ir izsniegusi aizdevumus pavisam 27 pilsētās un novados. Aizdevumu procentu likmes ir atkarīgas no daudzdzīvokļu mājas atrašanās vietas, kā arī mājas lieluma (dzīvokļu skaita). Atjaunošanas izmaksas uz 1 m2 mājā ar, piemēram, 18 dzīvokļiem ir lielākas, nekā mājā ar 60 dzīvokļiem. Līdz ar to šādas ēkas komercbankas uzskata par riskantākām un procentu likmes šādos gadījumos ir augstākas. No AS "Swedbank" 105 aizdevumu līgumiem, par kuriem kredītiestāde ir sniegusi informāciju laika posmam par 2013. un 2014.gadu, aritmētiskā vidējā gada procentu likme ir 4,70%. Procentu likmes, kas ir vienādas vai zemākas par 3%, ir tikai 5 aizdevumiem, jeb tikai 5% no izlases kopas lieluma. 5.1.3.2. Starptautiskās bankas 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā starptautiskās finanšu institūcijas (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk - ERAB), un Eiropas Investīcijas bankas (turpmāk - EIB), Ziemeļvalstu investīciju banka (turpmāk - NIB) u.c.) nav iesaistījušās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu kreditēšanā Latvijā. Starptautisko finanšu institūciju priekšrocība ir iespējas piedāvāt ilgtermiņa aizdevumus līdz 20 gadiem par salīdzinoši zemām fiksētām aizdevumu gada procentu likmēm (līdz 2%). Starptautiskās finanšu institūcijas var piedāvāt šādus aizdevumus finanšu starpniekiem Latvijā (AFI, komercbankām), kas savukārt sniegtu aizdevumus gala aizņēmējiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai. Tā kā finanšu starpniekiem jāuzņemas gala aizņēmēju kredītriski, tad aizdevumu procentu likmē jāparedz šo risku segums un aizdevumu apkalpošanas izmaksas, kas paaugstina procentu likmi par 2 līdz 4 procentpunktiem. AFI gadījumā, lai saņemtu starptautiskās finanšu institūcijas aizdevumu, parasti nepieciešams valsts galvojums, kas attiecīgi jāiekļauj valsts budžetā, un tā saņemšanai jāveic normatīvajos aktos paredzētās darbības. Papildus tradicionālajiem ilgtermiņa aizdevumiem (Latvijas kredītiestādēm un/vai AFI) starptautiskās finanšu institūcijas izskata iespēju piedāvāt finanšu produktus, kas ir domāti energoefektivitātes paaugstināšanas projektu finansēšanai tirgus segmentos, kur pašlaik Latvijas kredītiestādes nevar piedāvāt līdzvērtīgus finanšu produktus. ESKO īstenoto atjaunošanas projektu skaitu ierobežo pašu kapitāla lielums, tāpēc ERAB piedāvā problēmas risinājumu: izveidot energopakalpojuma sniedzēja mērķa uzņēmumu (angļu val. special purpose vehicle, turpmāk - SPV), kas aizņemas ilgtermiņa finanšu resursus no ERAB (vai citām kredītiestādēm) un pārkreditē ESKO ņemtos aizņēmumus kredītiestādēs, tādējādi atbrīvojot šo uzņēmumu bilanci no ilgtermiņa kreditoru saistībām. ERAB interesē komerciāli dzīvotspējīgi projekti, tāpēc ir izvēlēti tieši ESKO projekti, kur finanšu ieguldījumi ir jāatpelna no siltumenerģijas ietaupījuma. Turklāt ESKO darbiniekiem ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu kvalitatīvi kontrolēt dokumentu sagatavošanas procesu un būvdarbus, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot siltumenerģijas patēriņa ekonomiju. ESKO, nododot kredītsaistības SPV, turpinātu sniegt energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģija s piegādes pakalpojumus visā energoefektivitātes pakalpojumu līguma (turpmāk - EPL) darbības laikā. Tas nozīmē, ka arī SPV ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu veikt ESKO projektu drošu atlasi un nodrošināt kvalitatīvu ESKO darbības uzraudzību ilgtermiņa periodā. ERAB izvirzītās standarta prasības SPV ir pieredzējis un kvalificēts personāls, pozitīva saimnieciskās darbības vēsture (t.i., aizdevums visdrīzāk netiks piešķirts start-up uzņēmumam), pieredze darbā ar atbilstoša mēroga energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem un pietiekami liels pamatkapitāls (atbilstošs bankas izvirzītajām minimālajām prasībām). Minimālais aizdevuma apjoms, ko ir gatava piešķirt ERAB vienam SPV, ir 10 miljoni EUR (salīdzinājumam norādām, ka SIA "Renesco" (ESKO) kredītportfelis 15 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai ir 3,089 miljoni EUR). Maksimālais aizdevumu apjoms nav ierobežots, un to nosaka tirgus apstākļi. Kopējās vajadzības energoefektivitātes paaugstināšanai valstī ir mērāmas vairākos miljardos EUR. Lai SPV varētu pastāvēt ilgtermiņā un piesaistīt apjomīgus finansējuma apmērus, ir nepieciešams domāt par vērtspapīru izlaidi. SPV, uzkrājot pieredzi un izveidojot pietiekami lielu projektu portfeli (>50 miljoni EUR), ir iespējams iegūt kredītreitingu no vismaz divām top trīs reitingu aģentūrām (Moody's, S&P, Fitch). Tādā veidā būtu iespējams piekļūt, piemēram, obligāciju starptautiskajiem tirgiem par konkurētspējīgām likmēm, lai turpinātu finansēt nākotnes EPL projektus, kā arī Latvijas pensiju fondi varētu iegādāties fonda obligācijas, investējot savas valsts tautsaimniecībā, nevis veicinot citu valstu ekonomiku, kā tas notiek pašreiz. Pagaidām pensiju fondi nevar investēt Latvijā, jo nav pieejami stabili un droši investīciju instrumenti. 5.1.4. Pašvaldības energoservisa uzņēmums (PESKO) Pašvaldības energoservisa kompānija (turpmāk - PESKO) ir pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas darbojas pēc energoservisa kompānijas principiem, darbībai izmantojot pašvaldības finanšu līdzekļus un piesaistītu finansējumu. Parasti pašvaldības mērķis nav peļņas gūšana, bet gan savā īpašumā esošu sabiedrisko ēku un pilsētas vai reģiona dzīvojamā fonda sakārtošana, ja kādu iemeslu dēļ to nevar veikt iedzīvotāji vai ESKO. PESKO var nodrošināt arī tādu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, kuru atmaksāšanās riska dēļ neveic ESKO vai iedzīvotāji. Latvijā līdz šim nav lielas pieredzes ar PESKO modeli. Neskatoties uz to, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir pieredze šāda modeļa ieviešanā, piedāvājot iedzīvotājiem slēgt ESKO līgumus, kā arī citās pilsētās ir zināma pieredze. Tomēr šāda modeļa attīstība varētu būt iespējama pašvaldību līmenī gadījumā, ja tiek piedāvāti finanšu resursi PESKO attīstībai.37 5.1.5. Energoservisa pakalpojumi (ESKO) Energoservisa pakalpojumu sniegšana kā komercdarbības nozare ir izplatīta, t.s., vecajās ES valstīs, ASV un citur pasaulē, vienlaikus tā joprojām attīstās un ne visās valstīs ir plaši izplatīta. Būtiski norādīt, ka šī prakse galvenokārt ir piemērota nedzīvojamo ēku (publisko un komerciālu) sektoros un dzīvojamo māju sektoros līdz šim ir maz izplatīta. Energoservisa kompānija (turpmāk - ESKO) ir uzņēmējdarbības veids, kas piesaistot privātā sektora, piemēram, komercbanku līdzekļus, sniedz plašu ar enerģētikas nozari saistītu pakalpojumu klāstu, t.sk., īstenojot energotaupības projektus, enerģētikas infrastruktūras ārpakalpojumus, enerģijas ražošanu un piegādi, kā arī risku pārvaldību. Tādēļ ESKO darbība ļauj atjaunot nekustamos īpašumus, kuru atjaunošanai valstij vai pašvaldībai nepietiek līdzekļu. Tā kā ESKO finansiāli ir ieinteresēta pēc iespējas labāku energoefektivitātes rādītāju sasniegšanā, pasūtītājam tā darbība nav saistīta ar būtisku risku. ESKO veiktās dzīvojamās mājas atjaunošanas rezultātā pilsēta iegūst sakoptu pilsētvidi ar atjaunotu dzīvojamo fondu, bet iedzīvotāji - atjaunotu nekustamo īpašumu, kam ir palielinājusies tirgus vērtība. Šo iemeslu dēļ ES izrāda centienus, kas stimulētu plašāku ESKO iesaisti energoefektivitātes projektu īstenošanā, lai nodrošinātu papildu finanšu piesaisti un efektīvu investīciju atdevi. ESKO var būt jebkuras nozares uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar pieeju brīviem finanšu līdzekļiem un iespējām garantēt lētus kredītus, kā arī ar interesi darboties energoefektivitātes jomā. 8.attēls. ESKO modeļa finansējuma shēma2 Ēku īpašnieki (enerģijas patērētāji) Līgums par pasākumu īstenošanu ESKO Vienošanās par finansējumu Banka ← → ← → ← pakalpojums ← Finansējums maksājums → maksājums → ESKO veic padziļinātu objektu (ēku, enerģijas pārvades sistēmu, ražošanas objektu vai procesu) analīzi ar nolūku rast visracionālāko energoefektivitātes risinājumu, organizē ar to saistītu nekustamā īpašuma atjaunošanu un tā uzturēšanu ieguldīto izdevumu atgūšanas laikā, kas var svārstīties no 5 līdz 20 gadiem. Tas panāk līdzekļu atgūšanu ar starpību, kas rodas energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā. Lai nodrošinātu sekmīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību, ESKO slēdz terminētu līgumu ar pakalpojuma saņēmēju (mājas kopības gadījumā ar ēkas pārvaldnieku), kura darbības laikā ESKO uzņemas visas saistības, kas saistītas ar energoefektivitātes pasākumu sagatavošanu, finansēšanu un ieviešanu, garantējot paredzēto energoefektivitātes rezultātu un nodrošinot līguma darbības laikā objekta apsaimniekošanu. Līgumam beidzoties, visi atjaunošanas rezultātā sasniegtie ieguvumi pāriet pakalpojuma saņēmēja - iedzīvotāju - īpašumā. 2 Slēdzot ESKO līgumu, var tikt izmantotas divas pieejas: 1) Līguma rezultātā pakalpojuma sniedzējs saņem noteiktus procentus no ietaupītajiem līdzekļiem visu līguma darbības laiku. Tas rosina pakalpojuma sniedzēju panākt pēc iespējas lielāku ietaupījumu tūdaļ pēc projekta realizācijas un uzturēt to līdz pat 1īguma vai atmaksāšanās beigām, pat palielinot to ar papildu pasākumiem. Šai pieejai var būt risinājumi: • līgumā tiek atrunāts garantētais ietaupījums, par kura sasniegšanu visus riskus uzņemas ESKO; • līgumā ietver nosacījumus, kā sadalīt sasniegtos ietaupījumus starp ESKO un klientu - šajā variantā riski tiek sadalīti starp līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar līguma nosacījumiem. 2) Līguma rezultātā iedzīvotāji maksā nemainīgu ikmēneša maksājumu par kvadrātmetru atbilstoši apdzīvojamajai platībai. ESKO sekmīgā darbība ir guvusi atzinību vairākās ES valstu pašvaldībās, jo, piesaistot privāto sadarbības partneri, pašvaldībām ir izdevies uzlabot savā īpašumā esošo ēku energoefektivitāti pat savu budžeta līdzekļu trūkuma gadījumā. EPL ir energopakalpojuma saņēmēja (piemēram, daudzdzīvokļu mājas) un energopakalpojuma sniedzēja (piemēram, ESKO vai PESKO) līgums par noteiktu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, ja samaksu par investīcijām šajos pasākumos veido panāktais energoefektivitātes paaugstinājums. Energopakalpojumu sniegšanai EPL ietvaros ir jāatbilst šādiem principiem: a) Līgumā ir jābūt precīzi noteiktam sagaidāmajam enerģijas galapatēriņam un energopakalpojuma sniedzēja garantētajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. b) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā finansē energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus no saviem un/vai trešās personas finanšu līdzekļiem (tas neizslēdz iespēju, ka finanšu avotus piesaista arī daudzdzīvokļu māju īpašnieki, bet EPL finansēšanas risku uzņemas energopakalpojuma sniedzējs). c) Ieguldītās investīcijas pilnībā atmaksājas no energopakalpojuma ieviešanas rezultātā iegūtā enerģijas ietaupījuma (par kuru ir panākta vienošanās līgumā). d) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā vai daļēji uzņemas projekta finansiālos, tehniskos un komerciālos riskus. e) Līgumam ir jāatbilst standarta nosacījumiem, kurus ir apstiprinājusi un publiskojusi atbildīgā nozares ministrija (EM; pagaidām oficiāli apstiprināts līguma paraugs nav izstrādāts un apstiprināts). ES dalībvalstīs ESKO modelis salīdzinoši reti tiek izmantots daudzdzīvokļu māju atjaunošanai. EPL plašāk tiek izmantots publisko ēku atjaunošanai Vācijā. Saskaņā ar līdzšinējo praksi saskaņā ar EPL energopakalpojuma sniedzējam ir jāpilda šādas saistības: • Apkures, karstā ūdens un ventilācijas (pelējuma un pārmērīga mitruma novēršana) pakalpojumi. • Apkures, karstā ūdens un ventilācijas inženiersistēmu funkcionēšanas nodrošināšana visā līguma darbības periodā. • Iekštelpu temperatūra ēkas dzīvokļos apkures sezonas laikā atbilstoši noteiktam diennakts grafikam (18oC - 22oC), atsevišķi tiek noteiktas iekštelpu temperatūras pieļaujamās robežas koplietošanas telpās. • Karstā ūdens minimālā padeves temperatūra 50+/-2oC. § Ēkas atjaunošana atbilstoši līgumslēdzēju pušu saskaņotiem pasākumiem (izmaksu pozīcijām), ievērojot normatīvos aktus. • Nemainīgi apkures un karstā ūdens bāzes tarifi visā līguma darbības laikā, ievērojot līgumā noteiktos tarifu korekcijas kritērijus (skatīt zemāk tekstā). • Dzīvokļu īpašnieki maksā energopakalpojuma sniedzējam bāzes tarifu (atsevišķi apkurei un karstajam ūdenim), ko veido šādi parametri: • Enerģijas patēriņš ēkai pirms energoefektivitātes paaugstināšanas (MWh/gadā). • Regulatora apstiprināts siltumenerģijas tarifs (EUR/MWh). • Vidējā āra gaisa atsauces temperatūra. • Vidējā iekštelpu atsauces temperatūra. • Dzīvokļu kopējā apkurināmā platība. • Mēnešu skaits apkures sezonā vidēji gadā. Energopakalpojumu sniedzēja bāzes tarifs apkures sezonas laikā katru mēnesi tiek koriģēts atbilstoši ārgaisa temperatūras un siltumenerģijas tarifa izmaiņām. ESKO slēgtie EPL Latvijā ir trīspusējie līgumi, kur līgumslēdzējas puses ir klients (DzĪS), ESKO un mājas apsaimniekotājs. ESKO slēdz atsevišķu aizdevuma līgumu ar finansētāju (kredītiestādi) par finansējuma piesaisti daudzdzīvokļu mājas atjaunošanai. Maksājumu plūsma no dzīvokļu īpašniekiem energopakalpojuma sniedzējam notiek ar namu apsaimniekotāja starpniecību. Atbilstoši līdzšinējai EPL praksei energopakalpojuma sniedzēja galvenais ieguldījums ir komercriska uzņemšanās, nodrošinot, ka tā veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas piegādes pakalpojumi līguma darbības laikā atbilst siltumenerģijas bāzes tarifam atbilstoši iepriekš tekstā minētajiem tarifa korekcijas nosacījumiem (t.i., ja visā EPL darbības laikā ārgaisa temperatūra un siltumenerģijas tarifs būtu nemainīgi, tad pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā vairāk par apkuri un karsto ūdenim nekā pirms energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas). Līdz ar to, energopakalpojumi ir izdevīgi daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, kas vēlas dzīvot inženiertehniski sakārtotā mājā ar pieņemamu komforta līmeni, saprātīgu maksu par siltumenerģiju (maksājumu apjoms pirms ēkas atjaunošanas, kas pieaug atbilstoši siltumenerģijas tarifa pieaugumam) un kuriem nav kapacitātes vai vēlēšanās pašiem nodarboties ar ēku atjaunošanu un uzturēšanu (vai arī mājas apsaimniekotājam nav atbilstošas profesionālās pieredzes). Vienlaicīgi, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir riski, ka maksājums par sniegto pakalpojumu var būtiski pieaugt, ja pieaug siltumenerģijas tarifs, jo dzīvoklis maksā par enerģijas patēriņa apjomu ēkai, kas tai bija pirms energoefektivitātes paaugstināšanas. Šādā situācijā īpašniekiem ir ierobežotas iespējas samazināt izdevumu pieaugumu. Energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ir ilgs investīciju atmaksas periods un tie nav finansiāli rentabli bez granta finansējuma. Līdz ar to arī EPL biznesa modelis ir balstīts uz pieņēmumiem, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošanai ir pieejams granta finansējums, un līguma darbības laikā siltumapgādes tarifi nepārtraukti pieaugs (atsevišķos līgumos paredzētais tarifa pieauguma temps gadā ir 6%). Labumu no tarifa pieauguma gūst energopakalpojuma sniedzējs, jo pakalpojuma saņēmējam attiecīgi ir jāmaksā bāzes tarifs un tarifa pieaugums. Līdz ar to energopakalpojumu sniedzējiem ir pievilcīgākas pašvaldības ar salīdzinoši augstākiem siltumapgādes tarifiem. Lai nodrošinātu ESKO tirgus attīstību, nepieciešamas 3 veida atbalsta programmas ESKO dažādās attīstības stadijās: 1) atbalsts ESKO izveidei un sākotnējās darbības uzsākšanai; 2) atbalsts jau esošu ESKO darbības nodrošināšanai; 3) ESKO aizdevumu refinansēšanas fonds. Ņemot vērā, ka šobrīd akūtākā problēma ar finansējuma pieejamību ir tieši ESKO kompānijām, kuras savu darbību jau ir uzsākušas, bet vairs nevar piesaistīt privātā sektora resursus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi izmaiņas Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 1065), lai tām ESKO kompānijām, kuras tirgū jau darbojas, būtu iespēja savu paplašināt darbību. Sabiedrība "Altum" pieņems lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja, t.sk. ESKO, iesniegto biznesa plānu, kas satur īstenojamā biznesa projekta un energoefektivitātes pasākumu aprakstu, plānoto saimnieciskās darbības veicēja naudas plūsmu un citu sabiedrības "Altum" norādīto informāciju. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanai sabiedrībā "Altum" papildus būs jāiesniedz aprēķini, kas pamato, ka aizdevuma atmaksa tiks veikta no energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju klientu maksājumiem, kas tiek veikti no ietaupītājiem līdzekļiem, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas projektu. Sabiedrības "Altum" aizdevumiem tiks izvirzīti šādi nosacījumi: • aizdevuma apmērs: līdz 2,85 miljoniem euro uz komersantu. Ja energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējam ir vairāki meitas uzņēmumi, katrs šis uzņēmums var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem euro; • minimālais saimnieciskās darbības veicēja, t.sk. ESKO, līdzfinansējums, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības atbalstu, 10% apmērā; • aizdevuma procentu likme: no EURIBOR + 3% • aizdevuma termiņš līdz 20 gadiem; • aizdevuma izsniegšana atbilstoši ESKO klientu piesaistei; • iespējams piesaistīt garantijas 80% no aizdevuma summas. Papildus tam nākotnē ir jāstrādā pie ESKO aizdevumu refinansēšanas fonda darbības paplašināšanas, kas atpirktu no ESKO jau izveidotos klientu portfeļus (prasījuma tiesības uz klientu nākotnes maksājumiem). Tādejādi ESKO, kas aktīvi īsteno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, samazinātos kredītsaistību slogs un būtu iespēja atkārtoti saņemt komercbanku un sabiedrības "Altum" aizdevumus jaunu projektu īstenošanai. Kā viena no iespējām ir jāapsver refinansēšanas fondu veidot kopā valsts un privātajam sektoram kā publisko privāto partnerību. Tādejādi tiktu sekmēta Energoefektīvas direktīvas 18.pantā minētais, ka dalībvalstīm ir jāveicina energopakalpojumu tirgus, tai skaitā finanšu instrumentu izmantošana, un tiktu veicināta privāto investīciju piesaiste. Pašlaik Ekonomikas ministrijas ieskatā finanšu tirgū varētu tikt izveidots jauns Energoefektivitātes projektu refinansēšanas fonds (EPRF), kurā iegulda publisko finansējumu (līdz 25% no fonda apjoma). Paredzēts atlasīt: 1) ieguldītājus (min. 75% no EPRF apjoma); 2) EPRF pārvaldes kompāniju. EPRF refinansē ESKO projektus, iegādājoties ESKO izveidoto klientu portfeli (prasījuma tiesības). Tādējādi ESKO ir iespēja norēķināties par esošajām kredītsaistībām un uzņemties jaunas saistības kārtējā klientu portfeļu izveidei. Kā priekšrocība šādai pieejai ir, ka visi ESKO projektu refinansēšanas lēmumi tiek pieņemti uz privātās iniciatīvas pamata. Savukārt, kā trūkums identificēts ilgais uzsākšanas periods - jāizstrādā jauni MK noteikumi, jāveic EPRF ieguldītāju atlase un EPRF pārvaldes kompānijas atlase. Latvijā šāda tipa fonds jau ir izveidots 2016.gadā pēc privātā sektora iniciatīvas. Līdz ar to, lai nodrošinātu visu atbalsta pasākumu papildinātību, ES fondus ir lietderīgi ieguldīt cita (iztrūkstošā) atbalsta instrumenta izveidē. 5.2. Ēku atjaunošanas šķēršļu analīze Vērtējot ēku energoefektivitātes ietekmi, var secināt, ka, galvenie šķēršļi, lai stimulētu ēku rentablu pilnīgu atjaunošanu, ir: 1) augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu procentu likmes) komercbankās; 2) ēku īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju uzņemties jaunas saistības vai saņemt aizdevumu bankā; 3) nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku apsaimniekotāji, neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā, projektētāji, būvniecībā nodarbinātie) skaits; 4) kvalificēta darbaspēka trūkums; 5) zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kontroles trūkums. Ja darbus veic nepietiekami profesionāli izpildītāji, pastāv iespēja nesasniegt plānoto enerģijas ietaupījumu. 5.2.1. ES fondu aktivitāšu šķēršļi 3.4.4.1. aktivitātes šķēršļi: 1) Neskaidrs energoefektivitātes paaugstināšanas projektu investīciju atmaksāšanās termiņš. Pēc EM aprēķiniem pie vidējiem rādītājiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektos investīciju atmaksāšanās periods ir 22-23 gadi (neņemot vērā finansējuma piesaistes izmaksas). 2007 - 2013.gada ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmas ietvaros LIAA apstiprināja projektu, un tikai pēc tam komercbanka izskatīja aizdevuma piešķiršanas iespējas. Līdz ar to iepriekš nebija zināms, vai projekts atmaksāsies, jo nebija zināma aizdevuma procentu likme. 2) Augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu procentu likmes) komercbankās. 3) Ierobežota komercbanku finansējuma pieejamība atsevišķām ēku grupām ar ekonomiski pamatotiem projektiem (reģionos, ēkām ar nelielu dzīvokļu skaitu, ēku apsaimniekotājiem ar salīdzinoši lielu kredītportfeli). 4) Latvijas garantiju aģentūras (turpmāk - LGA) sniegtās garantijas tiek pieprasītas, lai komercbankas izsniegtu aizdevumus lielā daļā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektu. Tai pašā laikā tās tikai retos gadījumos palīdz saņemt aizdevumu iepriekšējā punktā norādītajām ēku grupām, tādējādi pilnvērtīgi neveicinot aizdevumu saņemšanu visā Latvijas teritorijā (LGA izsniegtās garantijas bija nevis valsts, bet valsts kapitālsabiedrības galvotas garantijas). 5) Dzīvokļu īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju uzņemties jaunas saistības, saņemot aizdevumu bankā. 6) Nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku apsaimniekotāji, energoauditori, projektētāji, būvniecībā nodarbinātie) skaits. 7) Kvalificēta darbaspēka trūkums būvdarbu veikšanai. 8) Zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kvalitātes kontroles trūkums. 9) Energoservisa uzņēmumu (turpmāk - ESKO) piesaistes gadījumos neskaidra dzīvokļu īpašnieku naudas plūsma - nav skaidra pakalpojuma cena, un gadījumos, ja siltumenerģijas tarifu izmaiņu risku uzņemas dzīvokļu īpašnieki, pastāv izmaksu pieauguma risks iespējamo siltumenerģijas tarifu izmaiņu dēļ (šāds risks ESKO īstenotajos projektos (salīdzinot ar māju apsaimniekotāju īstenotajiem projektiem) ir lielāks, jo dzīvokļu īpašnieki pēc projekta īstenošanas maksā par siltumenerģijas patēriņu, kāds bija pirms energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanas. 3.4.4.2. aktivitātes šķēršļi: 1) Vairākos projektos tika paredzētas augstas atjaunošanas izmaksas (pat vairāk kā 400 euro uz vienu ēkas kvadrātmetru), jo aktivitātes pamatnosacījumi nenoteica izmaksu ierobežojumus. Šādu projektu investīcijas bija augstas un to atmaksāšanas periods nesamērīgi ilgs, kā arī, ņemot vērā aktivitātes atbalsta nosacījumu specifiku, kur attiecināmās izmaksās ir iekļautas iekštelpu pielāgošanas izmaksas personām ar kustību traucējumiem, tika panākts salīdzinoši zemi siltumenerģijas ietaupījumi pēc atjaunošanas - uz 1 400 investētajiem euro ERAF finansējuma tika panākts vidēji 0,57 MWh ietaupījums gadā. 2) Projektu uzraudzības periodā bija atsevišķas pašvaldības, kas vēlējās mainīt atjaunotās sociālās mājas statusu, kas radīja riskus, ka projekta īstenošanas rezultātā netiks sasniegts projekta sākotnējais mērķis - sniegts atbalsts sociālās mājas iedzīvotājiem. 3) Projektu ieviešanas stadijā bija novērojamas vairākas problēmas, kas saistītas ar nekvalitatīvi sagatavotu projekta tehnisko dokumentāciju, atbilstošu iepirkuma procedūras nodrošināšanu. Tas daļēji bija saistīts ar aizliegumu attiecināmās izmaksās iekļaut projekta administrēšanas izmaksas. Aktivitātes projektu iesniegumu atlases kritērijos nebija iekļauts kritērijs par projekta īstenošanas laikā sasniegto siltumenerģijas ietaupījumu pret veiktajām investīcijām un nebija noteikts ekonomiski pamatots laika periods, kurā jāatmaksājas veiktām investīcijām. 4.1.1.SAM šķēršļi: 1) Apstrādes rūpniecības komersantu mazā pieredze un ierobežotās zināšanas par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu. 2) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu pieaugums. 3) Attiecībā pret esošo apstrādes komersantu daudzumu, mazs atbalstāmo komersantu skaits (65). 4) Komersanti prioritāri vēlas mainīt iekārtas, ne veikt mērķtiecīgus energoefektivitātes pasākumus ražošanas ēkās. 4.2.1.1. pasākuma šķēršļi: 1) Publiskais sektors nevar pilnībā samazināt visus aizdevumu kredītriskus, kā arī nevar ietekmēt kredītresursu izmaksas kredītiestādēm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu māju kreditēšanas tirgū joprojām būs liela aizdevumu procentu likmju variācijas amplitūda, tāpēc finanšu resursi nebūs vienlīdzīgi pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem (daudzdzīvokļu māju īpašniekiem). 2) Sarežģīta valsts atbalsta piemērošanas kārtībā un uzraudzības nodrošināšana, jo valsts atbalsta apmērs ir jāizvērtē katras mājsaimniecības (dzīvokļa) līmenī. Šajā gadījumā sabiedrībai "Altum" ir jānodrošina informācijas iegūšana par katru dzīvokli, kas ir ievērojams birokrātisks slogs, gan sabiedrībai "Altum", gan dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām. Ekonomikas ministrija ar izmaiņām programmas nosacījumos ir noteikusi, ka Sabiedrība "Altum" granta pieteikumu izvērtējumu veic pēc informācijas saņemšanas no cita finansētāja vai energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēja par plānotajiem finansēšanas nosacījumiem. Pēc sabiedrības "Altum" izvērtējuma cits finansētājs vai energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu finansēšanu un dzīvokļu īpašnieki par cita finansētāja finansēšanas nosacījumu apstiprināšanu. Sabiedrība "Altum" lēmumu par granta piešķiršanu pieņem pēc attiecīgās informācijas saņemšanas. Ja sabiedrība "Altum" de mimis veidlapas no dzīvokļu īpašniekiem saņem kopā ar granta pieteikumu, tiek mazināts administratīvais slogs. Dzīvokļu īpašnieku apliecinājumi un de minimis veidlapas jālūdz gatavot vienu reizi un vairākkārt nav jāseko līdzi izmaiņām dzīvokļu īpašnieku sarakstā. 3) Ņemot šī brīža situāciju, kad ir sācies būvniecības izmaksu pieaugums un lielā daļā Latvijas teritorijas ir vēsturiski zems siltumenerģijas tarifs, jo šobrīd ir zemas naftas un dabasgāzes cenas, ir risks, ka virkne māju, kuras atrodas pilsētās, kurās ir īpaši zemi siltumenerģijas tarifi, nevarēs pretendēt uz atbalstu. Jau 01.11.2016. MK tika apstiprināts Ekonomikas ministrija ierosinājums siltumenerģijas tarifam piemērot inflācijas koeficientu 1,8% apmērā, lai nodrošinātu iespēju programmas ietvaros atbalstu saņemt ēkām pašvaldībās, kurās šobrīd ir netipiski zemi siltumenerģijas tarifi. 4) Sabiedrībā "Altum" iesniegtās būvniecības tehniskās dokumentācijas zemā kvalitāte. Ņemot vērā, ka sabiedrības "Altum" Kompetences centrs veic detalizētu visas tehniskās dokumentācijas izvērtējumu, ir konstatēts, ka neatkarīgi ekspertu ēku energoefektivitātes jomā, projektētāji u.c. speciālisti dokumentus sagatavo zemā kvalitātē, tāpēc sabiedrībai "Altum" vairākkārt ir jālūdz tehnisko dokumentāciju pārstrādāt vai precizēt. Tādejādi tiek kavēta būvniecības uzsākšana. Tomēr ņemot vērā, ka to speciālistu loks, kas gatavo tehnisko dokumentāciju dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai, ir neliels, kā arī sabiedrības "Altum" mērķtiecīgo darbu sadarbības nodrošināšanai ar šiem speciālistiem, prognozējams, ka šis šķērslis tiks būtiski mazināts. 5) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu pieaugums. Ņemot vērā, ka pašlaik ir atvērta lielākā daļa ES fondu atbalsta programmu, kurās paredzēti būvdarbi, ir risks, ka būvkomersanti izvēlēsies nodrošināt pakalpojumus lielākos objektos (valsts, pašvaldību iestāžu pasūtījumos). Papildus arī tas, ka vienlaikus ir atvērtas vairākas ar būvniecību saistītas atbalsta programmas, rada ietekmi uz būvniecības cenu pieaugumu, kas attiecīgi arī var ietekmēt projekta ekonomiskās atdeves rādītājus. 4.2.1.2. pasākuma šķēršļi: 1) Ministriju iesniegtie dati var būt kļūdaini, līdz ar to netiktu atjaunotas neefektīvākās ēkas. Savukārt energosertifikācijas veikšanai visās ēkās nepieciešams papildus iepirkums, papildus finansējums (~1 milj. euro - vidēji 1000 euro vienas ēkas energosertifikācijas veikšanai*1000 ēkas) un laiks ~3 gadi (jo ir ierobežota kvalificētu ekspertu kapacitāte). 2) Nav garantijas, ka tieši sarakstā esošās ēkas atjaunot ir visefektīvāk (sasniegtais enerģijas ietaupījums pret investīcijām - iespējams ēka ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un tai ir jāveic ļoti lielas investīcijas, kas nav saistītas ar energoefektivitāti. Tādejādi projekta ietvaros tiktu izlietoti daudz publisko līdzekļu, bet netiktu sasniegts tāds energoresursu ietaupījums pret veiktajām investīcijām, kā iespējams citos projektos). 3) Ministriju padotībā iesniegtie projekti ir zemā kvalitātē, t.sk., būvniecības tehniskā dokumentācija, kā rezultātā tie vairākkārt jālūdz precizēt, kas kavē pasākuma īstenošanu. 4) Projektu iesniedzējiem un valsts pārvaldē kopumā trūkst zinošu ekspertu energoefektivitātes un būvniecības jomā, kas neļauj sagatavot projektus pietiekamā kvalitātē. 5) Cenu pieauguma būvniecības nozarē dēl projektu iesniedzēji nevar nodrošināt atbilstību sākotnēji noteiktajam 200 euro/m2 ierobežojumam uz vienu kvadrātmetru. Šī iemesla dēļ Ekonomikas ministrija izmaksu ierobežojumu ir cēlusi līdz 250 euro/m2, kā arī veikusi izmaiņas pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, samazinot izmaksu efektivitātes prasības. Šķēršļi ESKO attīstībai: Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī šķēršļi, kas kavē veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu: 1) Gan energopakalpojumu sniedzēji (esošie un potenciālie), gan ERAB pārstāvji atzīst, ka EPL darbība atbilstoši pašreizējai kārtībai neveica enerģijas taupīšanu no iedzīvotāju puses. Samaksa par siltumenerģiju nav atkarīga no iedzīvotāju uzvedības, turklāt EPL ir noteiktas stingras prasības iedzīvotājiem attiecībā uz ēkas ekspluatāciju (piemēram, apkures sezonas laikā logi nedrīkst būt atvērti ilgāk par 15 minūtēm diennakts laikā). Energopakalpojuma saņēmēju un energopakalpojuma sniedzēja dažādā izpratne par ēkas ekspluatācijas prasībām rada savstarpējas domstarpības. 2) Līdz šim noslēgtie EPL ir salīdzinoši sarežģīti un dzīvokļu īpašniekiem grūti saprotami bez profesionālām priekšzināšanām. Lai arī EPL līgumā ir iekļauta informācija par energopakalpojuma sniedzēja naudas plūsmas prognozi, tas nesniedz pietiekami skaidru un detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju faktiskajiem ieguvumiem no energoefektivitātes paaugstināšanas, energopakalpojumu sniedzēja gūto labumu un piedāvātās shēmas taisnīgumu, jeb labuma sadali starp dzīvokļu īpašniekiem un energopakalpojuma sniedzēju. 3) Lai arī energopakalpojuma sniedzējs teorētiski uzņemas energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas piegādes risku, šī riska sadale daļēji notiek starp energopakalpojuma sniedzēju un mājas apsaimniekotāju. Saskaņā ar Latvijā līdz šim izmantoto EPL energopakalpojuma maksājumus iekasē mājas apsaimniekotājs un tādējādi uzņemas debitoru parādu risku. Turklāt apkures, karstā ūdens un ventilācijas sistēmu uzturēšana ir daļa no namu apsaimniekošanas funkcijām, kas praksē rada konfliktus starp energopakalpojuma sniedzēju, mājas apsaimniekotāju un iedzīvotājiem (iedzīvotāji daudzu gadu laikā ir pieraduši saņemt pakalpojumus no mājas apsaimniekotāja, tāpēc ESKO kompetencē esošos siltumapgādes jautājumus turpina risināt ar namu apsaimniekotāju palīdzību). Šo un citu iemeslu dēļ Renesco ir izveidojis namu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Renesco pārvaldnieks". 4) Energopakalpojumu sniedzēji ir ieinteresēti palielināt peļņu, atslēdzoties no centralizētās siltumapgādes sistēmas un izbūvējot lokālo siltumavotu. Tādejādi ikdienas nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina lokālais siltumavots, bet aukstā laikā ēka pērk siltumenerģiju no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Tas rada negatīvu ietekmi uz citiem centralizētās siltumapgādes patērētājiem, jo viņi subsidē siltumavotu jaudas pīķa slodzes izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātā siltumapgādes tarifa izmaksas. 5) ESKO nav nodrošinājumu aizdevumu saņemšanai (ieguldījumi tiek veikti ESKO nepiederošos īpašumos un attiecīgajam ieguldījuma atgūšanas iespējas ir apšaubāmas - nelikvīds tirgus, ierobežotas iespējas iekļūt ieguldījumu veikšanas vietā). 6) ESKO darbībai ir nepietiekami ilga vēsture, kā rezultātā bankas nav radusies pietiekama pieredze attiecīgo projektu jomā. 7) ESKO darbības modelis nav pazīstams potenciālo klientu vidū. 8) ESKO uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas līmenis ir salīdzinoši zems. 9) Parasti potenciālie ESKO klienti pamatā koncentrējas uz savas pamatdarbības izaugsmi (jaunu produktu un tirgu apgūšanu) un energoefektivitātes pasākumu realizācija nav attiecīgā objekta īpašnieka primārais mērķis. Tas paver ESKO iespēju sniegt energoefektivitātes pakalpojumu attiecīgo objektu īpašniekiem, tiem samazinot energoresursu izmantošanas izmaksas. Vienlaikus attiecīgo darījumu realizācija veicina valsts energoefektivitātes uzlabošanas mērķa sasniegšanu. Būtu nepieciešams realizēt pasākumus ESKO kompāniju izveides un sākotnējās izaugsmes nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO pastāvīgu nepieciešamību pēc papildus resursiem pakalpojumu sniegšanai jauniem klientiem, tad nepieciešams paredzēt arī papildus instrumentus jaunu aizdevumu saņemšanai. 5.2.2. Ieguldījumu šķēršļu analīze Jebkura investīciju projekta īstenošana saistīta ar iespējamiem riskiem vai objektīviem šķēršļiem. Līdzšinējā ēku atjaunošanas praksē no projektu īstenotāju puses identificēta virkne risku, kas var ietekmēt gan projekta ieceres uzsākšanu, gan arī īstenošanu. Dzīvojamo ēku atjaunošanu var ietekmēt šādi riski un šķēršļi: 1) šķērši un riski, kas ir saistīti ar informācijas pieejamību: - nepietiekama iedzīvotāju informētība par ēku energoefektivitātes jautājumiem un ieguvumiem no ēku energoefektivitātes uzlabošanas; - nepietiekama iedzīvotāju informētība par finanšu instrumentiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai; - dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties par kopīgiem lēmumiem. Būtu jāveicina pozitīvu lēmumu pieņemšanas process, veicinot sabiedrības informētību un kopīpašuma apziņu ar regulāriem semināriem, kampaņām, pozitīviem ēku atjaunošanas piemēriem. - praksē laikietilpīgā lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās; 2) šķērši un riski, kas ir saistīti ar atjaunošanas projekta dokumentāciju: - profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas trūkums; - nepareizi veikti (arī apzināti) ēku energoefektivitātes novērtējumi (energoauditi); - neprecizitātes tehniskās dokumentācijas (ēkas tehniskā apsekošana, būvniecības ieceres dokumentācija, būvniecības tāme) sagatavošanā; - neprofesionāliem projektu ieviesējiem grūti saprotamās projektu virzības administratīvās procedūras; 3) šķērši un riski, kas ir saistīti ar būvdarbu kvalitāti: - profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas trūkums; - būvniecības normatīvu aktu neievērošana būvdarbu izpildē; - nekvalitatīva (nepietiekama) būvuzraudzība; - būvdarbu izpildītāju bieži nepietiekamā kvalifikācija; 4) finanšu šķēršļi un riski: - iedzīvotāju maksātspējas mazināšanās; - kļūdas projekta budžeta aprēķināšanā; - izmaksu sadārdzināšanās projekta īstenošanas gaitā (atkopjoties būvniecības nozarei no krīzes sekām, aktivizējies būvniecības tirgus un pieaugušas būvniecības pakalpojumu un būvmateriālu cenas); - parādi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, liedzot dzīvojamās māja dzīvokļu īpašniekiem saņemt aizdevumu mājas atjaunošanai; - augsts finanšu ieguldījumu riska līmenis ekonomiski mazaktīvās teritorijās, kas sadārdzina aizdevumu procentu likmes, kas pagarina ieguldījumu atmaksāšanās termiņus. - ilgs ieguldījumu atmaksāšanās termiņš, kas kombinācijā ar augstām aizņēmumu procentu likmēm veido negatīvu projektu rentabilitāti. Ņemot vērā ēku atjaunošanas praksē identificētos riskus un šķēršļus, kā arī Latvijas komercbanku līdzšinējo pieredzi ēku atjaunošanas finansēšanā, konstatēts, ka, ņemot vērā daudzdzīvokļu ēku īpašnieku atšķirīgo maksātspēju, kas ietekmē iespējas piesaistīt finansējumu, ēkas atkarībā no to īpašnieku maksātspējas jādala grupās: 1) komercprojekti - tādas mājas, kuru īpašnieku maksātspēja ir apmierinoša un tie potenciāli varētu uzņemties finanšu saistības, t.sk. līdzfinansēt ēkas atjaunošanas projektu; 2) sociālie projekti - tādas mājas, kuru atjaunošanai būs problemātiski piesaistīt finansējumu uz komerciāliem nosacījumiem. Papildus minētajam attiecībā uz dzīvojamo māju atjaunošanas iespējamiem finanšu modeļu risinājumiem nākotnē vidējā termiņā pastāv risks, ka cilvēki pieradīs pie ievērojamā (50%) līdzfinansējuma un tas apgrūtinās citu finanšu modeļu ieviešanu, ko netieši norāda Lietuvas pieredze. Proti, mainoties atbalsta programmu nosacījumiem (sākotnēji 50% atbalsts mainījās uz 15-30% atbalstu), būtiski samazinājās dzīvokļu īpašnieku vēlme veikt mājokļa atjaunošanu, izmantojot jaunos atbalsta instrumentu nosacījumus. Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī virkne šķēršļu, kas kavē veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu: - nepietiekama informācijas pieejamība par ESKO un vāja izpratne par ESKO līgumiem; - klientu neuzticēšanās komplicētajiem ESKO līgumiem, kas ietver gan būvprojektēšanas, gan būvdarbu, gan apsaimniekošanas, gan arī finanšu nosacījumus; - ESKO mazā interese par riskantiem projektiem, priekšroku dodot objektiem, kuros ir skaidri saskatāms ieguvums. - Izvērtējot ESKO atbalsta iespējas, Altum ir veicis intervijas ar komercbanku, riska kapitāla fondu un ESKO kompānijām. Interviju rezultātā Altum ir sagatavojis vairākus priekšlikumus valsts atbalsta programmu realizācijai. Tādēļ būtu nepieciešams realizēt pasākumus ESKO kompāniju izveides un sākotnējās izaugsmes nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO pastāvīgu nepieciešamību pēc papildus resursiem pakalpojumu sniegšanai jauniem klientiem, tad nepieciešams paredzēt arī papildus instrumentus jaunu aizdevumu saņemšanai.