6. Article

Latvijas ēku energoefektivitātes ilgtermiņa mērķi un paredzētie enerģijas ietaupījumi 6.1. Latvijas ēku energoefektivitātes plānotās saistības 2016.gada 30.novembrī Eiropas Komisija publicēja preses relīzi "Clean Energy for All Europeans". Šīs ziemas dokumentu pakotnes sastāvā iekļauti grozījumi šādiem uz ēku energoefektivitāti attiecināmiem dokumentiem: Sadaļā 6.1.1. apkopoti galvenie mērķi un izmaiņas grozījumiem 2010. gada 19. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti; Sadaļā 6.1.2. apkopoti galvenie mērķi un izmaiņas grozījumiem 2012. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK; 6.1.1. Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti Priekšlikuma mērķis ir ēku fonda dekarbonizācija līdz 2050.gadam, katrai dalībvalstij ierosinot pašai noteikt fonda dekarbonizācijas starpmērķi 2030.gadam un gala mērķi 2050.gadam, tos iekļaujot ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijās. Līdz ar Direktīvu 2010/31/ES) tiek paredzēti šādi grozījumi: 1) ēkas inženiertehnisko sistēmu definīcija ir paplašināta un attiecināta arī uz elektroenerģijas ražošanu objektā; 2) Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 4. pants par ēku atjaunošanu ir pārcelts uz Direktīvu 2010/31/ES lielākas konsekvences nodrošināšanai, un tajā tiks ņemti vērā enerģētiskās nabadzības jautājumi, kā arī reglamentēts atbalsts ēku atjaunošanas viedajam finansējumam un izklāstīts redzējums par ēku dekarbonizāciju laikposmā līdz 2050. gadam, nosakot konkrētus atskaites mērķus 2030. gadam. Ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas tiks iestrādātas (un pievienotas) nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, un dalībvalstīm par stratēģiju attiecībā uz periodu pēc 2020. gada būs līdz 2019. gada 1. janvārim jāpaziņo Komisijai. Stratēģija aptver valsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fonda atjaunošanu; 3) vienkāršots ir pants par jaunbūvēm, proti, tajā paredzēts tikai tas noteikums, kas ietekmes novērtējumā atzīts par vislietderīgāko: vispārējais pienākums, ka jaunām ēkām ir jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām. Citi, apgrūtinošāki, noteikumi ir svītroti; 4) atjaunināts ir 8. pants, lai tiktu ņemta vērā ēku inženiertehnisko sistēmu pārskatītā definīcija. Ar jaunu punktu ir paredzētas šādas prasības: a. nodrošināt elektromobilitātes infrastruktūru; jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 10 stāvvietām, un nozīmīgi atjaunotām (atjaunotām) ēkām ar vairāk nekā 10 stāvvietām (stāvvieta attiecināta uz tām, kas atrodas ēkā un uz tām, kas atrodas fiziski blakus tai) viena no 10 stāvvietām jāaprīko elektromobilitātes vajadzībām. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 10 stāvvietām un nozīmīgi atjaunotām dzīvojamām ēkām būs jāierīko elektrouzlādei nepieciešamā kabeļu cauruļu infrastruktūra, lai katrai stāvvietai nākotnē būtu iespējams uzstādīt uzlādes punktus. Prasības nebūs jāievēro tām ēkām, kas būs saņēmušas būvatļauju pirms Direktīvas grozījumu stāšanās spēkā. ES Dalībvalstis varēs izvēlēties no šīs prasības atbrīvot mazo un vidējo uzņēmumu īpašumā un lietošanā esošas ēkas, kā arī publiskās ēkas, uz ko attiecas Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīva . b. nostiprināt ēkas elektronisko monitoringu, automatizāciju un vadību nolūkā optimizēt inspekcijas; c. ieviest "vieduma indikatoru", ar ko mēra, cik lielā mērā ēka ir gatava pielāgoties iedzīvotāju/lietotāju un tīkla vajadzībām un uzlabot savu sniegumu; 5) atjaunināts 10. pants, kurā ietverts jauns noteikums: par energoefektivitātes sertifikātu izmantošanu, lai novērtētu enerģijas ietaupījumus, kas gūti, pateicoties ēkas atjaunošanai, kuras finansēšanā saņemts publiskais atbalsts; tos novērtē, salīdzinot energoefektivitātes sertifikātus pirms atjaunošanas un pēc tās, papildus ļaujot izmantot arī citus līdzvērtīgus mehānismus, lai sasniegtu noteiktos mērķus. 6) vienkāršots 14. un 15. pants par inspekcijām, ieviešot efektīvāku pieeju regulārajām inspekcijām, un to var izmantot, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēta un/vai uzlabota ēkas energoefektivitāte; 7) atjaunināts I pielikums , lai uzlabotu energoefektivitātes noteikšanas (valsts vai reģionālā līmenī) caurskatāmību un konsekvenci, un lai ņemtu vērā iekštelpu vides nozīmi. Šie grozījumi pamatā ir ar tehnisku ievirzi, taču tie uzliks Latvijai par pienākumu attīstīt elektrotransportlīdzekļu elektrouzlādes infrastruktūru ēku sektorā, kā arī pilnveidot ēku energoefektivitātes aprēķina metodiku, pielāgojot to jaunajiem standartiem. 6.1.2. Stratēģijā iekļaujamie un izvirzāmie mērķi 2030.gadam un 2050.gadam Lai izpildītu Direktīvas 2010/31/ES grozījumu prasības, Latvijai nākotnē jāizvirza starpmērķis ēku fonda dekarbonizācijai līdz 2030.gadam un kopējais ēku mērķis 2050.gadam. Latvijas kopējais visu sektoru dekarbonizācijas mērķis definēts "Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā". Minētais dokuments nosaka, ka ES kopš 2013. gada ievieš visaptverošu klimata politiku, kas virzīta uz vismaz 80% SEG emisiju samazināšanu līdz 2050.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu. Rezultātā Latvijai būtu jānosaka kvantitatīvi, sasniedzami mērķi, kuri būtu iekļaujami nākamās ēku ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas atjauninājumā. 6.2. Latvijas ēku energoefektivitātes aktuālie mērķi un saistības Aktuālie mērķi ēku energoefektivitātes jomā ir: 1) finansējuma pieejamība ekonomiski pamatotiem projektiem visā Latvijas teritorijā, t.sk. reģionos; 2) kvalitatīva projektu vadība un uzraudzība; 3) aktivitāšu uzraudzības fokusēšana uz rezultātu, tai skaitā enerģijas ietaupījumu, sasniegšanu; 4) augstas energoefektivitātes un kvalitatīvas būvniecības sasniegšana; 5) būvkomersanta atlases procedūras uzlabošana; 6) resursu izmaksu samazināšana. Lai nodrošināto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā ir jāīsteno sekojošas aktivitātes: 1) Nepieciešams izveidot finanšu instrumentu, kas būtu piemērots gadījumiem, ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir nepieciešams veikt ieguldījumus dzīvojamās mājas uzturēšanai vai energoefektivitātes pasākumu veikšanai, taču nav veikts pietiekamā apjomā (vai nav vispār veikts) maksājums uzkrājuma fondā. Šāda fonda uzturēšana varētu tikt nodota Altum. 2) Jāveicina ESKO (projektu vadības grupa, kura nodrošina daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projekta vadību, nodrošinot šādus ekspertus: neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā (energoauditoru), projektētāju, būvuzraugu, kuri atbilstoši savai kompetencei nodrošina, lai energoefektivitātes projekts tiktu sagatavots un ieviests atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un normatīvo aktu prasībām būvniecības un ēku energoefektivitātes jomā, kā arī tiktu sasniegts plānotais enerģijas ietaupījuma līmenis pēc atjaunošanas projekta pabeigšanas) pakalpojuma veidošanās. ESKO ar bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi atbild par projekta ietvaros sasniedzamo energoefektivitātes līmeni. ESKO atmaksā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem radītos zaudējumus, ja pēc atjaunošanas projekta pabeigšanas netiek sasniegts noteiktais energotaupības līmenis. 3) Nepieciešams turpināt izglītot potenciālos projektu iesniedzējus un projektu īstenotājus informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros, tai skaitā organizējot izglītojošus seminārus un konferences energoefektivitātes jomā ne tikai daudzdzīvokļu māju sektorā, bet arī publiskajā sektorā. Jānodrošina metodiskie materiāli par projekta sagatavošanas un ieviešanas jautājumiem, kā arī par ēkas ekspluatāciju pēc energoefektivitātes projekta pabeigšanas. Papildus, lai veicinātu ēku energoefektivitāti, būs jāīsteno arī šādi politikas pasākumi: 1) Regulāri jāpārskata minimālās ēku energoefektivitātes prasības (ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem un ēku inženiertehniskajām sistēmām). Minimālās ēku energoefektivitātes prasības jānosaka, lai panāktu izmaksu ziņā optimālu līdzsvaru starp finanšu ieguldījumiem un ēkas dzīves cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām. Šajos aprēķinos jāizvērtē ne tikai tipisku ēku izmaksu ziņā optimālos līmeņus, bet arī energoneefektīvo ēku gadījumus, kam ir ļoti ilgs atmaksāšanās termiņš, lai veicinātu samērīgu energoefektivitātes minimālo prasību izstrādi. 2) Jāizstrādā atbalsta instrumenti gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībai saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 10.panta 1.punktu, kas nosaka, ka dalībvalstis, veic atbilstīgus pasākumus, lai izskatītu, kādi būtu attiecīgās valsts apstākļiem vispiemērotākie instrumenti, lai nodrošinātu Direktīvas 2010/31/ES 9.panta izpildi. Šis pants nosaka, ka pēc 2018.gada 31.decembra jaunās ēkas, kurās atrodas valsts iestādes un kuru īpašnieces ir valsts iestādes ir gandrīz nulles enerģijas ēkas un līdz 2020.gada 31.decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas, ja izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz ēkas kalpošanas laiku norāda, ka tas ir ekonomiski pamatoti. Latvijas energoefektivitātes mērķa struktūra atbilstoši direktīvas izvirzītajām prasībām parādīta 23.tabulā. 23.tabula. Latvijas ēku energoefektivitātes ilgtermiņa mērķi Mērķis Sasniedzami rādītāji Indikatīvais finansējums, euro Izpildes termiņš Obligātā centrālās valdības ēku 3% platības atjaunošana, pašvaldību, industriālo ēku un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošana (2014-2020.gada ES fondu plānošanas periods) Ietaupījums 1 690 GWh gadā, vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei 120 kWh/m2 Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņu 14 286 (2023.g.) Primārais energopatēriņa samazinājums gadā - 52 000 000 kWh. Enerģijas patēriņš iekšzemes kopprodukta radīšanai 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 EUR no IKP (ražošanas ēkām uz 2023.gadu) 384 milj. euro kopējais finansējums, tajā skaitā 323 milj euro ES fondu finansējums un 57 milj. euro Latvijas publiskais finansējums 2014.-2023. Energoefektivitātes un vietējo AER izmantošanas centrālajā siltumapgādē veicināšana. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā - 60% (2014-2020.gada ES fondu plānošanas periods) No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās jaudas pieaugums - 70 MW. Rekonstruētie siltumtīkli - 70 km (2023.gadā) 53 milj. euro ES fondu finansējums 2014.-2023. Sabiedrības informēšana par dažādām energoefektivitātes palielināšanas iespējām un praksi (2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods). 50 informācijas pasākumi gadā (Publicitātes pasākumi paredzēti kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros) 260 tūkst. euro ES fondu Tehniskās palīdzības finansējums 2014.-2023. Latvijai saistībā ar Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu jāsasniedz indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, kura ietvaros jānodrošina divi saistoši mērķi: katru gadu jāsasniedz 1,5 % valsts galalietotājiem piegādātās enerģijas ietaupījums un katru gadu jāatjauno 3 % valstij piederošo ēku platības. Tā kā valsts ēkas veido daļu no valsts enerģijas galapatēriņa, tad centrālās valdības ēku galapatēriņa 1,5 % ietaupījuma mērķa sasniegšanā. 3% valdības ēku platības atjaunošana, izmantojot ES fondu finansējumu, kopumā dos ieguldījumu mērķa izpildē. Pašreizējā saistību izpilde attēlota 24.tabulā. No tabulas redzams, ka no direktīvas izrietošie mērķi tiek izpildīti, novērojama atlikuma veidošanās, kas ieskaitāma nākamo gadu atjaunošanas mērķu normās. Uz 2017.gada 1.janvāri ēkas, kam izpildītas minimālās energoefektivitātes prasības (jaunbūves un atjaunotās ēkas) sastāda 656456,34 m2 jeb 21.3 %, ēkas, kuras nesasniedz minimālās energoefektivitātes prasības (neatjaunotās ēkas) - 1999336,83 m2, jeb 65.0 % un valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas - kultūrvēsturiskie pieminekļi - 421851,56 m2, jeb 13.7 %. 24.tabula. Direktīvas 2012/27/ES 5.panta 1.punkta pirmajā daļā minēto prasību izpildes apkopojums. Mērķa periods Saraksta publicēšanas datums Par pamatu izmantotie dati Kopējā platība atbilstoši ikgadējā valsts ēku saraksta datiem (ēkas, kuras nesasniedz minimālās energoefektivitātes prasības)31 Atjaunošanas mērķis, kopējā platība, m2 Atjaunotā platība, m2 Atlikums, kas ieskaitāms jebkurā no trim iepriekšējo vai nākamo gadu mērķiem32, m2 2014.gads 01.01.2014. 2008.-2012.gada dati (ēkas virs 500 m2) 2589322,00 77679,66 2015.gads 01.01.2015. 2009.-2013.gada dati (ēkas virs 500 m2) 2496955,81 74908,67 232635,3633 80047,03 2016.gads 09.07.2015. 2010.-2014.gada dati (ēkas virs 250 m2) 2205846,99 66175,41 13871,62 2017.gads 09.07.2016. 2011.-2015.gada dati (ēkas virs 250 m2) 1999336,83 59980,10 136155,3034 90046,82 2018.gads 09.07.2017.35 2012.-2016.gada dati (ēkas virs 250 m2) 90046,82 Lai gan līdz šim esošās Latvijas saistības tiek pildītas (2012/27/ES 5.panta prasību izpildes 3% atjaunošanas mērķis), izmantojot gan ES fondu līdzfinansējuma piesaisti, gan valsts budžeta līdzekļus, tomēr valsts ēku fonda atjaunošanas tempi nav pietiekoši. Ilgtermiņā ik gadu renovējot tikai 3% fonda ēku, to pilnīga atjaunošana būtu iespējama tikai pēc 40-50 gadiem (ņemot vērā, ka ik gadu 3% mērķa platība absolūtajās vērtībās proporcionāli samazinās), un visticamāk pēc minētā termiņa beigām lielā daļā atjaunoto ēku būs jāiegulda finanšu līdzekļi atkārtotai atjaunošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka 4.2.1.2.pasākuma ieviešanas maksimālais termiņš ir līdz 2025.gadam, nepieciešams izstrādāt un plānot atsevišķu ilgtermiņa risinājumu valsts ēku fonda atjaunošanai. Līdzās ekonomiskajiem ieguvumiem, gan sabiedrībai kopumā, gan ēku īpašniekiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas rezultātā ir arī sociālie, vides un enerģijas sistēmu mērķi, kas apkopoti 25. un 26.tabulā. 25.tabula. Ēkas īpašnieku tiešie ieguvumi, veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.36 Ieguvumu veids Ieguvumi Ekonomiskie Enerģijas iegādes izmaksu samazinājums Īpašuma vērtības paaugstināšanās Sociālie Veselības stāvokļa uzlabošanās Komforta līmeņa paaugstināšanās Darba ražīguma pieaugums Gaisa kvalitātes uzlabošanās 26.tabula. Sabiedrības ieguvumi, veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.46 Ieguvumu veids Ieguvumi Ekonomiskie Ekonomikas stimulēšana, ietaupot līdzekļus, izmantojot investīcijām citās nozarēs, jomās Bezdarba samazinājums projektu vadības, būvniecības u.c. jomās Iekšzemes kopprodukta pieaugums Eksporta pieaugums Rūpniecības konkurētspējas paaugstināšanās, izstrādājot aizvien efektīvākus veidus enerģijas patēriņa samazinājumam ēkās Sociālie Sociālo apstākļu uzlabošanās Veselības stāvokļa uzlabošanās Vides CO2 emisijas samazināšanās Gaisa piesārņojuma samazināšanās Enerģijas sistēmu Energoapgādes drošums Enerģijas atkarības mazināšanās Samazināta energoapgādes slodze 31.05.2023 17699 Garkājis, 67013084 Edgars.Garkajis@em.gov.lv Mājeniece, 67013045 Ruta.Majeniece@em.gov.lv