10. Article

Tabula "Valsts autoceļu būvniecībai pieejamais finansējums, milj. EUR" Finansējuma avots Gads 20218 20227 20237 Valsts budžets 72,0 126,3 125,7 tajā skaitā: Valsts galvenajiem autoceļiem 17,5 36,8 37,5 Valsts reģionālajiem autoceļiem 22,8 42,5 44,0 Valsts vietējiem autoceļiem 3,4 10,0 10,0 Tiltiem un satiksmes drošības uzlabošanai 14,6 14,9 16,4 Citi kapitālieguldījumu (projektēšana, zemju iegāde utml.) 13,7 22,1 17,8 Eiropas reģionālās attīstības fonds - - - Kohēzijas fonds - - - Papildus finansējums 100,0 - - Papildus finansējums valsts autoceļu attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu 55,0 Kopā 227,0 126,3 125,7 3.1.1.1. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027. gadam Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027.gadam 4.prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" 282.uzdevums "Vietējās mobilitātes nodrošināšana nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot infrastruktūru, sniedzot atbalstu inovatīviem mikromobilitātes risinājumiem" paredz valsts programmas izveidi ceļu pārbūvei un atjaunošanai sadarbībā ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, nodrošinot novadu centru sasniedzamību. Šai programmai paredzēts valsts budžeta finansējums 300 milj. EUR apmērā.9 3.1.1.2. Eiropas Savienības fondu līdzekļi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. - 2027.gada plānošanas perioda darbības programmas ietvaros ir paredzēts10 finansējums: • valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un modernizācijai 40,8 milj. EUR apmērā, no kuriem 34,6 milj. EUR ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums; • valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai vai modernizācijai, tai skaitā robežšķērsošanas vietu (RŠV "Terehova", "Silene" un "Pāternieki" modernizācijas pabeigšana) infrastruktūras attīstībai drošai Latvijas nākotnei, ietverot nepieciešamo zaļo mobilitātes infrastruktūru, 330,2 milj. EUR, no kuriem 280,7 milj. EUR Kohēzijas fonda finansējums. ES fondu darbības programma Latvijai 2021.-2027. gadam šobrīd ir izstrādes stadijā, attiecīgi norādītais plānotais ES fondu finansējums ir indikatīvs. 3.1.2. Valsts autoceļu būvniecības iespējamie papildus finansējuma avoti 3.1.2.1. Valsts budžets un likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā noteiktie finanšu līdzekļi Likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā noteikts, ka valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi ievērojami pārsniedz 600 milj. EUR, taču no valsts budžeta finansējums autoceļu būvniecībai, uzturēšanai un pārvaldīšanai ik gadu tiek piešķirts ievērojami mazākā apjomā. 11. tabula "Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas, milj. EUR" Nodokļu veidi Gads Fakts Plāns 2019 2020 202111 2022 2023 Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis 95,299 97,446 103,664 106,140 108,678 Autoceļu lietošanas nodeva 27,881 28,411 31,370 32,630 33,930 Akcīzes nodoklis naftas produktiem 540,565 556,902 567,900 590,300 611,300 Kopā 663,746 682,760 702,934 729,070 753,908 Pakāpeniski palielinot ceļu lietotāju samaksāto nodokļu un nodevu apjomu, kas tiek novirzīts valsts autoceļiem, iespējams nodrošināt likuma "Par autoceļiem" 12.panta ceturtajā daļā noteikto finansējuma apjomu. Taču, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un tās radīto ekonomisko lejupslīdi, autoceļu būvniecības, uzturēšanas un pārvaldīšanas finansējuma palielināšanu ar nodokļu un nodevu ieņēmumu palielināšanu, iespējams uzsākt tikai no 2023.gada. Savukārt jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2022.gadā un turpmākajos gados ir skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. 3.1.2.2. Likuma "Par autoceļiem" pārejas noteikumu 23. punktā noteiktais Atbilstoši likuma "Par autoceļiem" pārejas noteikumu 23.punktā noteiktajam Valsts budžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirto finansējumu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielina, līdz tiek sasniegts likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā noteiktais apmērs, šādā veidā: 1) no 2018.gada - par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos ieņēmumus, par bāzes gadu pieņemot pēdējo gadu, par kuru zināmi akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi; 2) papildus šā punkta 1.apakšpunktā minētajam no 2020.gada - par vismaz pieciem procentiem gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā valsts budžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" novirzīto valsts budžeta finansējumu, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug vismaz par pieciem procentiem. Ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem saskaņā ar likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" 2021.gadā plānoti 567,900 milj. EUR, savukārt iekšzemes kopprodukta pieaugums 2021.gadā prognozēts 5,1% apmērā12. 3.1.2.3. Publiskā un privātā partnerība (turpmāk - PPP) Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu (turpmāk - PPP likums) kapitālo ieguldījumu veikšana valsts autoceļu tīklā, var tikt finansēta, izmantojot "Publiskās un privātās partnerības" modeli. 2014.gada 6.oktobrī Ministru kabinets pieņēma pirmo konceptuālo lēmumu par Ķekavas apvedceļa būvniecību. 2016. gada 10. martā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 172 "Par valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" PPP iepirkuma procedūras uzsākšanu". 2020.gada 13.augustā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 442 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" PPP projekta īstenošanai", uz kuru pamatojoties Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par tiesību slēgt PPP līgumu piešķiršanu vienam no pretendentiem. Ķekavas apvedceļa būvniecībai izvēlēts PPP modelis ar šādiem nosacījumiem: • līguma veids - DBFM (design, build, finance and maintain jeb projektēšana, būvniecība, finansēšana un uzturēšana), • līguma darbības laiks: līdz 23 gadiem (līdz 3 gadiem projektēšanai un būvniecībai, 20 gadi - uzturēšanai), • publiskā partnera maksājumu veids privātajam partnerim - pieejamības maksājumi. Ķekavas apvedceļa pamattrases 17,58 km garumā, paralēlo ceļu 20,66 km garumā un citu ar objektu saistīto inženierbūvju būvniecība kā PPP projekts paredz veikt aptuveni 122,0 milj. EUR kapitālieguldījumus būvniecības perioda laikā. PPP modeļa projekts izvēlēts kā piemērotākais risinājums, pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem: • privātā sektora (būvniecības uzņēmumi, bankas u.c.) iesaiste publisko pakalpojumu nodrošināšanā (šajā gadījumā - publiskais partneris jeb pasūtītājs ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija), • efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu un nodrošināt projekta īstenošanu iespējami īsā laikā, kā arī abpusējs finansiāls izdevīgums, • optimāls risku sadalījums starp partneriem, • iespēja izmantot jaunas tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus. 3.1.2.4. Citi Saskaņā ar 2020. gada 21. jūlijā pieņemto Eiropas atveseļošanās plānu, kur būtiska daļa Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam (Recovery and Resilience Facility, turpmāk - ANM) - jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai. Programmas mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tādas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum. IV. Secinājumi