8. Article

Autoceļi aprīkojami ar dzīvniekus aizturošiem žogiem un dzīvnieku pārejām, kā arī ar prettrokšņu elementiem. Papildus autotransporta infrastruktūrai, sadarbojoties ar pašvaldībām, ir jāizveido arī atbilstoša mikromobilitātes (gājēju un velosipēdu) infrastruktūra un komunikāciju koridori, kas paredzēti dažāda veida sakaru kabeļu izvietošanai vienuviet un satiksmes digitalizācijai, tajā skaitā 5G infrastruktūras izveidei. Arī Eiropas Komisijas Savienojamības paziņojumā3 kā viens no stratēģiskajiem mērķiem ir nodrošināt visām sauszemes transporta maģistrālēm nepārtrauktu 5G pārklājumu. Šobrīd kā pilotprojekts plānots 5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā, kur tiks attīstīta elektronisko sakaru infrastruktūra un energoapgādes tīkli 2021. -2027. gada plānošanas periodā. Pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena km vidējās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās ir aptuveni 6,0 milj. EUR, kas sadalās: • autoceļa pārbūve vai izbūve - 1,8 milj. EUR; • paralēlie ceļi - 0,7 milj. EUR; • vairāklīmeņu mezgli - 1,6 milj. EUR; • citas autoceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves - 1,1 milj. EUR; • pārējie darbi (zemju atsavināšana, stāvlaukumi, papildaprīkojums - zvēru aizsargžogi, prettrokšņu elementi, autobusu pieturas u.c.) - 0,8 milj. EUR. Pārbūvējot esošos divu brauktuvju autoceļus, viena km pārbūves izmaksas ir aptuveni 1,0 - 3,0 milj. EUR. Katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem. 1 000 km valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā ir 5 206 milj. EUR. 1.attēls "Divu brauktuvju valsts galvenā autoceļa risinājums" No ieceres par autoceļa būvniecību vai pārbūvi līdz būvdarbiem ir jāiziet vairāki projektēšanas posmi - ir jāizstrādā izpētes projekts, kam jāveic arī ietekmes uz vidi novērtējums, jāizstrādā būvprojekts minimālā sastāvā, jāveic zemes īpašumu atsavināšanas process, jāizstrādā detalizēts būvprojekts. Visam šim procesam vidēji paiet 6 - 7 gadi. Būvdarbu ilgums atkarībā no būvobjekta apmēriem ir vidēji 2 - 4 gadi. Analizējot situāciju valsts galveno autoceļu tīklā, valsts galveno autoceļu posmu pārbūve vai būvniecība tiek plānota trijos posmos 1. posms no 2020. līdz 2030.gadam; 2. posms no 2030. līdz 2035.gadam; 3. posms no 2035. līdz 2040.gadam. Par pamatu pārbūvējamo autoceļu sadalei posmos ir ņemti vērā sekojoši kritēriji: - autoceļu posmu maršruta nozīmīgums; - satiksmes intensitāte un drošība konkrētajā posmā; - autoceļa posma būvniecības projekta gatavība; - tautsaimniecības ieguvums no veiktajiem uzlabojumiem minētajā posmā. Pēc katra posma īstenošanas ir paredzēts veikt starpizvērtējumu un analizēt tālākos veicamos uzdevumus - nepieciešamības gadījumā pārskatot Stratēģijas 2040 īstenošanas posmos iekļautās prioritātes. 2.1.1. Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posms no 2020.gada līdz 2030.gadam Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma prioritārais jeb pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve, kuras ietvaros plānots īstenot sekojošus projektus: 1. projekts - "Autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne) pārbūve" - 20,5 km. 2. projekts - "Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) posma no valsts galvenā autoceļa A10 līdz perspektīvajam Ķekavas apvedceļam pārbūve" - 26,5 km. 3. projekts - "Apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība". Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts jauns apvienotais tilts pār Daugavu un ar to saistītā ceļu infrastruktūra - tilta pieejas ar divām brauktuvēm, vairāklīmeņu ceļa mezgla A4/A6 pārbūve, jauns pievienojums esošajam valsts reģionālajam autoceļam P85, paralēlie vietējie ceļi un nepieciešamais aprīkojums (apgaismojums, prettrokšņa sienas u.c.). 4. projekts - "Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) posma Jaunais tilts pār Daugavu - Ķekavas apvedceļa mezgls izbūve" - 12,0 km. 2.attēls "Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma prioritārais jeb pirmais attīstības virziens" Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne) (turpmāk - autoceļš A4) pārbūves projektam ir izstrādāts projekts "Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne) iespējamās pārbūves ietekmes uz vidi novērtējums", kura projekta risinājumi ir būvprojekta minimālā sastāvā stadijā un autoceļa risinājums ir projektēts kā vispārīgas lietošanas autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Lai nodrošinātu autoceļa atbilstību ātrgaitas ceļa prasībām, ir jāveic šī projekta aktualizācija, kas ietver arī ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) veikšanu un tālāka būvprojekta izstrādi, kas ilgs 2,5 gadus. Savukārt zemju atsavināšana paredzēta 2-3 gadu laikā un tiks uzsākta uzreiz pēc būvniecības ieceres apstiprināšanas. Agrākais būvdarbu uzsākšanas laiks - 2025.gads. Būvdarbu ilgums - 2-3 gadi. 2.tabula "Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma pirmā attīstības virziena projektu ieviešanas un finansēšanas grafiks, milj. EUR" Projekts Plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums 20214 20224 20234 20215 20225 20235 20245 20255 20265 20275 20285 Kopā