6. Article

Rīcības virziens: Energoresursu izmaksu samazināšana Attiecināmie politikas rezultāti: • apstrādes rūpniecības īpatsvara iekšzemes kopproduktā pieaugums • apstrādes rūpniecības pieaugums 6.1. Īstenot OIK atbalsta mehānisma sistēmas revīziju ar mērķi samazināt kopējo OIK slogu elektrības patērētājiem, neradot citus ekonomikas izaicinājumus tautsaimniecībā. EM 12.2014. Izmaksu samazināšanas rezultātā labumu gūs visi elektrības tirgus dalībnieki. Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Ministru kabineta 2013.gada 13.augusta sēdē pieņemts informatīvais ziņojums "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai" atbalstot EM sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai. Ņemot vērā šo ziņojumu, izveidota valsts budžeta programma "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts", kurā paredzēta ikgadēja valsts budžeta dotācija enerģijas publiskajam tirgotājam elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes pieauguma ierobežošanai. Lai nodrošinātu valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem un finansiāli nodrošinātu elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumus, ar 2014.gada 1.janvāri ieviests Subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Tā mērķis ir ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādejādi nodrošinātu tautsaimniecības, it īpaši rūpniecisko ražotāju, konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību. Elektroenerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, saņemtais kopējais atbalsts par subsidētas elektroenerģijas ražošanu tiks aplikts ar SEN 15% apmērā, to enerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, atbalsts tiek aplikts ar SEN 10% apmērā. Savukārt, lai neradītu būtisku ietekmi uz centralizētas siltumapgādes zonā piegādātās siltumenerģijas gala tarifa pieaugumu, augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 4 MW, kas ir pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām, saņemtais atbalsts tiek aplikts ar SEN 5% apmērā. Ar 2013.gada 30.jūlija noteikumiem Nr.466 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"": • Samazināta atbalsta intensitāte dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 4MW; • Pastiprināta komersantu un to darbības kontrole: o Noteikts pienākums komersantiem, kas vēl nav uzsākuši elektroenerģijas ražošanu, līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt EM plānotās elektrostacijas būvatļauju un dokumentus, kas apliecina finansējuma nodrošinājumu elektrostacijas būvniecībai. Ja pienākums netika izpildīts, komersantam tika atņemtas elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības. o Izveidots regulējums par kontroles grupas izveidošanu un darbību, lai pārbaudītu komersantu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām; o Noteikts pienākums koģenerācijas stacijām kopā ar gada pārskatu par elektrostacijas darbību iesniegt neatkarīga akreditēta auditora apstiprinājumu par datiem par pārdoto lietderīgo siltumenerģiju. 6.2. Izstrādāt valsts atbalsta programmu energoefektivitātes veicināšanai, jo īpaši energoresursu patēriņa mazināšanai. Mērķis: Efektīva energoresursu izmantošana un enerģijas patēriņa samazināšana rūpniecības nozarē konkurētspējas paaugstināšanai Finansējuma saņēmējs: Apstrādes rūpniecības komersanti. NAP: [126] Atbalsts ražojošiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai. ES tematiskais mērķis: 4.atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs. EM 12.2014. Atbalstīti 135 komersanti. (rādītājs sasniegts 2020.gadā) Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam. Indikatīvi 38,42 milj. EUR, t.sk ES fondu finansējums 32,65 milj. EUR un valsts budžeta finansējums 5,76 milj. EUR (septiņu gadu periodam). EM ir izstrādājusi un Ministru kabinets 2016.gada 16.septembrī ir apstiprinājis Ministru kabineta noteikumus Nr.590 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" īstenošanas noteikumi" paredzot Kohēzijas fonda atbalstu apstrādes rūpniecības komersantiem 32 555 030 EUR apmērā. Projektu iesniegumu atlase ir izsludināta no 2016.gada 13.decembra līdz 2017.gada 31.maijam. Programmas ietvaros tiek atbalstīti apstrādes rūpniecības komersantu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai un jaunu AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Informatīvā ziņojuma "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" 4. pielikums NOZARU DISKUSIJU PLATFORMA - UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATKLĀJUMA PRINCIPA IEVIEŠANA UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATKLĀJUMA PRINCIPS RIS3 PROGRAMMU ĪSTENOŠANĀ EKONOMIKAS ministrijas pārziņā ir trīs programmas, kurās ir izveidotas un darbojas nozaru diskusiju platformas: • Kompetences centri; • Klasteru programma; • Atbalsts nodarbināto apmācībām. Ņemot vērā, ka šajās programmās lielu lomu spēlē nozaru asociācijas, lai koordinētu šo trīs programmu ieviešanu, Ekonomikas ministrijā ir izveidots Nozaru politikas departaments. Departamenta ietvaros tiek apkopota visa informācija par katras nozares attīstības tendencēm un nepieciešamo atbalstu. Kā arī vienkopus tiek skatītas programmas, kuras ietekmē nozares attīstību. Plānots ar katru nozari noslēgt sadarbības memorandu, kurā nozare no vienas puses uzskaita nepieciešamo valsts atbalstu, un no otras puses apņemas sasniegt noteiktus izaugsmes rādītājus. Kompetences centri. 2016.gada 5.janvārī apstiprināti 1.2.1.1.pasākumu "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (KC programma) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. KC programmas mērķis ir sekmēt uzņēmumu sadarbību ar pētniecības sektoru jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un komercializēšanai. KC programmas projektu atlases rezultātā atbalstīta 8 Kompetences centru izveide RIS3 jomās un apakšjomās: pārtika, kokapstrāde, metālapstrāde, IKT, elektronika, ķīmija un farmācija, viedie materiāli, viedās inženiersistēmas. Kopējais programmas finansējums ir 72,3 milj. euro. Uz 2017.gada 15.maiju visos 8 Kompetences centros kopā iesaistījušies jau 106 komersanti ar 2,6 milj.euro privāto līdzfinansējumu. Līdz 2023.gada nogalei plānots, ka privātais līdzfinansējums sasniegs vismaz 12,8 milj.euro. Katram kompetences centram ir sagatavota kompetences centra attīstības stratēģija, kurā cita starpā ir ietvertas arī šādas sadaļas: • Jomas/apakšjomas pārstāvji, t.sk. zinātniskās institūcijas un augstākās izglītības institūcijas; • Mehānisms jomas/apakšjomas zinātnisko institūciju un augstākās izglītības institūciju iesaistīšanai kompetences centra pētniecības projektu atlases padomē; • Jomas/apakšjomas komersantu produktu grozs un tā attīstības un pielāgošanas iespējas globālajam tirgum; • Jomas/apakšjomas attīstības tendences Latvijā un pasaulē; • Komersantu iespējas attīstīt konkurētspējas nišas; • Saistītās nozares un jomas (piegāžu ķēžu analīze); • Nākotnes perspektīvākie segmenti globālajā tirgū un ar to saistīto tirgus iespēju un prasību novērtējums; • Sadarbība starp komersantiem, zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības institūcijām; • Kompetences centrā atbalstāmo projektu atlases principi un kritēriji. Katram kompetences centram ir izveidota projektu atlases padome, kura sanāk uz sēdēm reizi trijos mēnešos vai biežāk. Padome izvērtē gan jaunu pētniecības projektu pieteikumus, gan arī uzrauga jau apstiprināto pētījumu progresu: • Pārliecinās, ka pētniecības projektā ir norādīta un analizēta veicamo vai jau veikto investīciju lietderība un pamatotība, kā arī komercializācijas potenciāls; • Pārliecinās, ka ir norādīta pētniecības projekta atbilstība definētajai kompetences centra attīstības stratēģijai; • , ka pētniecības projektā definētie mērķi ir sasniedzami; • Lemj par pētniecības projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu; • Uzrauga, lai pētniecības projektos tiktu izpildīti noteiktie starpposmu rezultātu rādītāji; • Uzrauga, lai tiktu sasniegti kompetences centra noteiktie darbības rezultātu un ieguldījumu atdeves rādītāji. Projektu atlases padomē iekļauj: • Nozares komersantu pārstāvjus, kuri ieguvuši augstāko izglītību attiecīgajā nozarē vai augstāko izglītību un vismaz trīs gadu darba pieredzi attiecīgajā nozarē; • Pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pārstāvjus, kuri ieguvuši maģistra vai zinātņu doktora grādu attiecīgajā nozarē; • Kompetences centru pētniecības virzienu zinātniskos vadītājus; • ministrijas pārstāvi; • Citu organizāciju pārstāvjus, ja nepieciešams. Faktiski kompetences centru programmā ir iesaistīti gandrīz visi Latvijas aktīvākie un lielākie komersanti, kuri veic pētniecības un attīstības darbus. Jāņem vērā arī ciešā kompetences centru sadarbība ar nozaru asociācijām. Līdz ar to kompetences centru padomes ir efektīvākā nozaru diskusiju platforma par pētniecības un attīstības jautājumiem. Klasteru programma. 2016.gada 5.aprīlī apstiprināti 3.2.1.1.pasākuma "Klasteru programma" (Klasteru programma) regulējošie MK noteikumi. Klasteru programmas mērķis ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos. Klasteru programmā kopējais pieejamais finansējums 6,2 milj.euro. Projektu iesniegumu atlases rezultātā darbību klasteru programmā ar 2017. gada janvāri ir uzsākuši 14 klasteri - 8 nozaru un 6 starpnozaru klasteri (Pārtikas produktu kvalitātes klasteris; Informāciju Tehnoloģiju klasteris; Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas klasteris; Latvijas Dzīvības zinātņu nozares attīstības klasteris; Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris; Latvijas Veselības tūrisma klasteris; Metālapstrādes klasteris; Latvijas Koka būvniecības klasteris; CLEANTECH LATVIA; Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris; Latvijas Drošības un aizsardzības klasteris; Latvijas Eksporta klasteris; Viedās pilsētas klasteris; Drukas un mēdiju tehnoloģijas klasteris). Projekta uzsākšanas brīdī klasteru programma apvienoja 353 MVU, bet MK noteikumi paredz, ka līdz 2017.gada beigām šim skaitlim jāpalielinās līdz vismaz 420 MVU. Klasteru programmā projekta iesniedzējs veido klasteri, kas kopējā sadarbības tīklā apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un citas institūcijas un darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišā, produkta vai pakalpojuma grupā vai vērtības ķēdē, vai reģionā. Projekta iesniedzējs uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir izstrādājis un projekta iesniegumam pievienojis klastera attīstības stratēģiju. Stratēģija tiek izstrādāta, lai veicinātu viena vai vairāku mērķu - klastera dalībnieku eksporta veicināšana, apgrozījuma apjoma pieaugums, produktivitātes paaugstināšana un nozares cilvēkresursu attīstība - sasniegšanu. Ekonomikas ministrija kopīgi ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru regulāri seko līdzi tam, kā tiek īstenotas klasteru stratēģijas. Papildus tam, Interreg Europe projekta CLUSTERS3 ietvaros tiek organizētas regulāras tikšanās ar klasteru, pētniecības un izglītības iestāžu, valsts pārvaldes un citu organizāciju pārstāvjiem, lai kopīgi analizētu klasteru darbību, ietekmi uz tautsaimniecību un attīstības potenciālu. Papildus projekta CLUSTERS3 ietvaros tiek veiktas dažāda formāta (SWOT, Peer Review, u.c.) analīzes uzdevumi, lai projekta noslēgumā, apkopojumā ar diskusiju secinājumiem, izstrādātu ieteikumus klasteru politikas uzlabošanai. Klasteru lielā ieinteresētība un aktivitāte Interreg Europe projekta CLUSTERS3 aktivitātēs, ir radījusi nepieciešamību nodrošināt patstāvīgu klasteru sadarbības un attīstības platformu, kas arī spētu nodrošināt patstāvīgu kontaktu ar nozaru dinamiskāko uzņēmumu kopu. Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie platformas izveides nodrošinājuma rašanas. Nodarbināto apmācības. 2015.gada 27.oktobrī apstiprināti 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" (Tehnoloģisko apmācību programma) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi, bet 2016.gada 14.jūnijā 1.2.2.3.pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" (Netehnoloģisko apmācību programma) īstenošanas noteikumi. Tehnoloģisko apmācību programmas mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. Netehnoloģisko apmācību programmas mērķis ir veicināt mikro un mazo komersantu produktivitāti un darba efektivitāti, paaugstinot to darbinieku kvalifikāciju un prasmes IKT un netehnoloģisko inovāciju jomās, kā arī veicināt investoru piesaisti. Kopējais abās programmās pieejamais finansējums ir 24,9 milj. euro. Līdz 2023.gada beigām abās programmās kopā paredzēts atbalstīt 1300 komersantus, nodrošinot 11 080 personu apmācīšanu un kvalifikācijas celšanu. Vienlaikus abās programmās kā specifiskais rezultāta rādītājs izvirzīts inovatīvo komersantu īpatsvara pieaugums, sasniedzot 40% no kopējā komersantu skaita (25,5% pārskata periodā par 2012.-2014.gadu). Tehnoloģisko apmācību programmas ietvaros noslēgti līgumi par projektu īstenošanu ar 10 nozaru asociācijām ("Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija", "Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija", "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", "Zaļās mājas", "Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija", "Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija", "Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija", "Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija", "Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija", "Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija"), kā arī uzsāktas apmācības (uz 31.03.2017. apmācītas 2387 personas 179 komersantos). Netehnoloģisko apmācību programmā noslēgti līgumi ar 3 apmācību īstenotājiem ("Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra), kā arī uzsāktas apmācības (uz 31.03.2017. ir apmācītas 17 personas 14 komersantos). Jāatzīmē, ka apmācību programma ir viena no vislielākajām programmām iesaistīto komersantu skata ziņā. Katra nozares asociācija, kura ir iesaistīta nodarbināto apmācību programmā, ir veikusi savas nozares komersantu apmācību vajadzību aptauju. Ekonomikas ministrija kopīgi ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru regulāri seko līdzi tam, kādi apmācību kursi tiek piedāvāti komersantiem šajā programmā un nepieciešamības gadījumā sniedz norādījumus nozaru asociācijām par piedāvāto kursu atbilstību nozaru apmācību vajadzībām. Kā arī reizi pusgadā kopā ar FM un CFLA notiek apmācību programmas konsultatīvās padomes sēde. IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA laika posmā no 2014. gada līdz 2017. gadam ar mērķi iesaistīt nozares pārstāvjus RIS3 programmu ieviešanas nosacījumu izstrādē, ka arī nodrošināt iespēju sniegt par tām atgriezenisko saiti, veikusi šādas darbības: • 2014. gada II ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija organizēja Viedās specializācijas stratēģijas diskusiju platformas - 5 diskusiju ciklus katrā no RIS3 specializācijas jomām1, kurās rīcībpolitikas veidotāji, zinātnieki, augstākās izglītības iestāžu un uzņēmējdarbības sektora pārstāvji tikās, lai identificētu problēmas, kuras nepieciešams risināt nozares izaugsmes nodrošināšanai. • 2015. gada III un IV ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija organizēja Viedās specializācijas stratēģijas platformas diskusiju ciklus katrā no RIS3 specializācijas jomām par Valsts nozīmes pētījumu centru tālākās attīstības scenārijiem un 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ieviešanas nosacījumiem2. Diskusijās piedalījās rīcībpolitikas veidotāji (tai skaitā attiecīgo nozaru ministriju pārstāvji), pārstāvji no zinātniskajām institūcijām, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmējdarbības sektora. • 2016. gada IV ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija organizēja publiskās diskusijas par Humanitāro un sociālo zinātņu ekosistēmu un to lomu tautsaimniecības transformācijā - RIS3 prioritāšu un 1.1.1. SAM īstenošanā. Diskusijās piedalījās rīcībpolitikas veidotāji (tai skaitā attiecīgo nozaru ministriju pārstāvji) un pārstāvji no zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm. • Lai sekmētu pētniecības projektu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un produktivitāti, 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" un 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ieviešanas nosacījumi paredz, ka pētniecības projekta iesniegšanas priekšnosacījums ir nozaru asociācijas atzinums par pētniecības projektā pieteiktās izpētes nozīmību attiecīgās nozares vai komersanta attīstībai. • Saskaņā ar 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ieviešanas nosacījumiem, projekta īstenošanas uzraudzībai izveidota uzraudzības padome. Padomes sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un tās galvenās funkcijas ir: - izskatīt un izvērtēt pārskatus par projekta īstenošanas gaitu; - izskatīt un izvērtēt informāciju par projekta īstenošanas sasniegtajiem rezultātiem; - kontrolēt Valsts izglītības attīstības aģentūrai kā projekta īstenotājam (turpmāk - VIAA) piešķirtā finansējuma izlietojumu izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanai; - ņemot vērā projekta īstenošanas gaitu, sniegt priekšlikumus VIAA risku aktualizēšanai un pārvaldības uzlabošanai; - apstiprināt VIAA priekšlikumus līgumu vai vienošanās vienpusējai laušanai pētniecības pieteikuma īstenotāja saistību neizpildes gadījumā; - izvērtēt un aprēķināt pētniecības pieteikuma īstenotāja atmaksājamo summu līguma laušanas gadījumos. • Saskaņā ar 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" ieviešanas nosacījumiem finansējuma saņēmējiem - zinātniskajām institūcijām pirms projekta iesniegšanas CFLA ar Izglītības un zinātnes ministriju (tās izveidotu stratēģiju vērtēšanas komisiju, kurā cita starpā iekļauj arī atbilstošo nozaru ministriju pārstāvjus) jāsaskaņo tās vidēja termiņa attīstības stratēģija. Stratēģijas ietvaros projektu iesniedzēji ietver zinātniskās institūcijas pētniecības programmu, institucionālās attīstības plānu zinātniskās institūcijas veiktspējas un pārvaldības efektivitātes uzlabošanai, zinātniskās institūcijas cilvēkresursu attīstības plānu, kas izstrādāts atbilstoši pētniecības programmai. Vienlaikus, lai nodrošinātu pamatotu un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu ieguldījumu veikšanu, stratēģijas tiek saskaņotas arī ar atbilstošajām nozaru asociācijām. Stratēģiju vērtēšanas process norisinājās laika posmā no 2016. gada novembra līdz 2017. gada jūnijam kopumā izskatot un apstiprinot 14 ZI un AII stratēģijas, 7 vēl ir saskaņošanas procesā, tās plānots apstiprināt līdz 15.jūnijam. · Lai nodrošinātu pilnvērtīgu atgriezenisko saiti par 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniegtajiem rezultātiem, gūtajām mācībām un secinājumiem, Izglītības un zinātnes ministra saskaņā ar Ministru kabineta 08.11.2016. sēdes protokollēmumā (protokols Nr. 60 60.§) noteikto līdz 31.08.2017. izstrādā ziņojumu ar pirmās kārtas atlases rezultātu analīzi un priekšlikumiem turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem, tai skaitā iekļaujot informāciju par priekšlikumiem, kas radušies Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa procesā un tematiskajās diskusijās, kā arī nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus pasākuma ieviešanas nosacījumos. Ievērojot, ka minētais ziņojums iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā, tas, atbilstoši nacionālajam normatīvajam regulējumam, tiks saskaņots gan ar nozares ministrijām, gan atbilstošajām nozari pārstāvošajām organizācijām. Līdzvērtīgu ziņojumu par 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu gatavo arī VIAA un tās izstrādātais ziņojums tiks izskatīts 1.1.1.2. pasākuma uzraudzības padomē. Vienlaikus pieminamas proaktīvas darbības, kuras inicē zinātnes nozari pārstāvošās asociācijas - Latvijas Jauno zinātnieku 2017. gada 7. jūnijā rīko publisko diskusiju par 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu, kurā plānotas diskusijas par pirmās atlases kārtas ietvaros gūto pozitīvo pieredzi, kā arī izvērtēt nepieciešamās pilnveides iespējas pasākuma īstenošanas nosacījumiem nākamo atlases kārtu rīkošanai. Nozares lielākie uzņēmumi un to problēmjautājumu identificēšana Papildus valsts atbalsta programmām, kuras Ekonomikas ministrija ievieš darbībā ar nozarēm, notiek arī divpusējas konsultācijas ar komersantiem. Ekonomikas ministrija ir identificējusi lielākos nozaru uzņēmumus, ar kuriem ir uzsāktas sarunas un organizētas individuālas pārrunas par nozares attīstošo jautājumu noteikšanu un analīzi nozares tālākai sekmēšanai. Kā vienu no pamata problēmām nozarēs, kas ir identificētas makro datu līmenī, parāda to, ka darba algu celšana vienmērīgi nekorelē ar sniegtās produktivitātes līmeni. Lai šādu situāciju mainītu un celtu uzņēmumu produktivitāti, ir uzsāktas individuālas vizītes uzņēmumos. Pieskaņojot dalībai š.g. 1.-2.februāra Liepājas Mašīnbūves un metālapstrādes Forumā, kontaktbiržas izmantošanas iespēju ietvaros norisinājās divpusējās sarunas ar mašīnbūves un metālapstrādes lielākajiem nozares ražojošo uzņēmumu pārstāvjiem, kuri sniedza viedokli par pastāvošajām problēmām nozarē (kvalificēta darbaspēka trūkums inženieru, produktu attīstītāju līmenī, vienas nozares uzņēmumu savstarpējas komunikācijas neesamība un potenciālās sadarbības trūkums, konsolidācijas nepieciešamība tautsaimniecības izaugsmei u.c.), kā arī sniedza ieteikumus tālākai darbībai. Tāpat š.g.3.marta Latgales biznesa forumā, notika individuālas sarunas ar Daugavpilī strādājošiem uzņēmumiem par to attīstību bremzējošiem apstākļiem. Ir identificētas problēmas muitas, darbaspēka pieejamības, investīciju piesaistes, ārējo tirgu apgūšanas jomās, kuras tiek risinātas. Š.g. 19.-20.aprīlī, foruma «Māksla būt uzņēmējam» Valmierā ietvaros notika individuālas sarunas ar Valmierā strādājošiem uzņēmējiem. Tika identificēts augsti kvalificēta darbaspēka iztrūkums, pārrobežu tirdzniecības sarežģītība (pārlieku lielā dokumentācija, administratīvais slogs), nav vienota atbalsta punkta, kur vērsties uzņēmējam, lai realizētu projektu piedāvātajās valsts atbalsta programmās, valstij būtu jāfinansē produktu, tehnoloģiju priekšizpēte, jo tas sastāda lielu summu, kuru vidējais Latvijas uzņēmums finansiāli nespēj atļauties. Papildus tam ir identificēti problēmjautājumi IT nozarē saistībā ar autortiesību normu piemērošanu, kuri tiek risināti sadarbībā ar FICIL un KM. Ekonomikas ministrijas mērķis šajā kontekstā ir iegūt maksimāli kvalitatīvus datus un informāciju no visu pārstāvēto mērķa nozaru uzņēmumiem, lai identificētu problēmas un sniegtu provizoriskos darbības mehānismus šo problēmu novēršanā. Atvērto datu memorands 2017.gada 9. februārī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē tika parakstīts sadarbības memorands "Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā". Memoranda dalībniekiem - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijai (LIKTA) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) - pievienojušies Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības iestādes. Memoranda mērķis ir stiprināt Latvijas IKT nozares attīstību un eksporta iespējas, nozares sniegto iespēju izmantošanu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, kā arī modernās sabiedrības un ekonomikas prasībām atbilstošas e-pārvaldības attīstību un nostiprināt Latvijas valsts un ekonomikas starptautisko konkurētspēju. Memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: 1.datu demokratizācija (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), 2.datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos un 3.tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība, kā arī to komercializācija. Memorands aptver gan efektīvāku IKT izmantošanu valsts pārvaldē (1. un 2.pīlārs). Gan arī veicinās plašāku IKT izmantošanu privātajā sektorā (3.pīlārs). Pirmā pīlāra "Datu demokratizācija" ietvaros VARAM sadarbībā ar LIKTA ir nodefinējusi prioritārās atvērto datu kopas, kuras tehniski un juridiski šobrīd atvērt būtu visefektīvāk, tērējot pēc iespējas mazāk laika un finanšu resursus. Izstrādes procesā šobrīd ir pirmās atvērto datu kopas - adrešu reģistra publicēšanas pilotprojekts. Datu atvēršana ļaus privātajam sektoram izmantot jau šobrīd valsts rīcībā esošās datu bāzes, tādējādi nebūs nepieciešams komersantiem pašiem par saviem līdzekļiem veidot savas, paralēlas datu bāzes (piemēram, klientu adrešu reģistrus). Papildus tam, tas ļaus komersantiem veidot IKT risinājumus balstoties uz tādām datu bāzēm, kuru izveidošana privātajam sektoram ir pārāk dārga vai pat neiespējama (piemēram, ģeotelpiskās informācijas sistēmas). Otrā pīlāra "Datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos un datos" ietvaros Valsts kanceleja veicinās vienotu valsts pārvaldes portālu izveidi. Tādējādi veicinot valsts pārvaldes caurskatāmību un atvērtību sabiedrībai. Trešā pīlāra "Tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība, to komercializācija" ietvaros Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie nozaru sadarbības projektu identificēšanas, lai veicinātu plašāku IKT izmantošanu tradicionālajās nozarēs, tādējādi radot jaunus biznesa modeļus. Ir notikušas IT-farmācijas, IT-kokapstrādes, IT-tūrisma nozares tikšanās uzsverot atvērto datu konceptu kā nozares attīstošo virzītājspēku. Tāpat ir notikušas jau atkārtotas IT-medicīnas nozares tikšanās, kurās jau uzsāktas sarunas par konkrētu projektu realizāciju. Bez tā, ir identificēti konkrēti IT-kokapstrādes nozares sadarbības projekti, kuri jau ir pieteikti finansējumam "meža" nozares kompetences centrā. 1 Sīkāka informācija: http://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/viedas_specializacijas_iev/diskusiju_materiali/?year=2014 2 Sīkāka informācija http://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/viedas_specializacijas_iev/diskusiju_materiali/) Informatīvā ziņojuma "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" 5. pielikums EIROPAS INOVĀCIJAS REZULTĀTU PĀRSKATS Valstu inovācijas spējas savstarpējai salīdzināšanai tiek lietoti dažādi pārskati un indeksi, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas, kā arī dažādas konsultāciju un finanšu institūcijas. Daži no tiem ir Globālais Inovācijas indekss (Global Innovation Index)1, Bloomeberg Inovācijas indekss (Bloomberg Innovation Index)2, kā arī Eiropas Inovācijas rezultātu pārskats (European Innovation Scoreboard).3 Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, t.sk. Latvijas inovācijas spējas salīdzināšanas rīks, kas sniedz novērtējumu par šo valstu inovācijas jomas attīstības tendencēm, t.sk. salīdzinājumā ar galvenajiem ES starptautiskajiem konkurentiem, ir Eiropas Komisijas (EK) ikgadēji publicētais Eiropas Inovācijas rezultātu pārskats (EIS). EIS ietver detalizētu analīzi un informāciju par 25 rādītājiem, norādot uz ES dalībvalstu stiprajām un vājajām vietām, balstoties uz būtisku inovācijas virzītājspēku novērtējumu - sākot no pētniecības sistēmas efektivitātes un valsts/ privātā sektora investīcijām pētniecībā un attīstībā (P&A), beidzot ar intelektuālā īpašuma jomas sekmības salīdzinājumu, kā arī ekonomiskajiem efektiem un atdevi, kas raksturo valsts inovācijas potenciālu. EIS 2016.gada pārskatā (sagatavots par 2015.gadu), Latvija pirmo reizi iekļauta "vidējo inovatoru" (moderate innovators) valstu grupā, kas apliecina, ka šo valstu sniegums inovācijas jomā ir 50-90% no ES 28 valstu (ES-28) vidējā līmeņa. Pārskatā aplūkotajā periodā par 2008.-2015.gadu Latvija ir uzrādījusi visaugstāko inovācijas izaugsmes ikgadējo pieaugumu starp visām ES dalībvalstīm, sasniedzot 4% (ES vidējais pieaugums - 0,74%). Attēls Nr.1: European Innovation Scoreboard 2016 Analizējot Pārskata komponentes (sk. attēlu Nr.1) secināms, ka salīdzinoši labāki rādītāji Latvijai ir cilvēkresursu attīstības (augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju skaits, augstākā līmeņa vidējo izglītību ieguvušo jauniešu skaits), piesaistītās riska kapitāla investīcijas, kā arī rādītājs, kas raksturo tos uzņēmumu izdevumus inovācijai, kas nav P&A. Savukārt vājāki rezultāti novērojami tādos Pārskatā ietvertajos indikatoros kā: uzņēmumu izdevumi P&A; inovatīvi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas sadarbojas ar citiem; strauji augoši inovatīvi uzņēmumi; publiskā un privātā sektora kopīgi sagatavotās publikācijas. Zem ES vidējā līmeņa ir arī rādītāji, kas raksturo publisko un privāto zinātnisko publikāciju skaitu; doktorantūras studentu skaitu ārpus ES; ieņēmumus no licencēm un patentiem ārzemēs; kā arī uzņēmumu izdevumus P&A. Latvijas sniegums EIS kopumā ir uzlabojies - 2016.gada Pārskatā par 2015.gadu Latvija visos rādītājos kopā sasniedza 54% no ES dalībvalstu vidējā rādītāja (2008.gadā - 43%). Tomēr Latvijas veiktspēja lielākajā daļā EIS indikatoru saglabājās zem vidējā ES valstu līmeņa, sevišķi tādos rādītājos kā: Publisko un privāto zinātnisko publikāciju skaits (1%), Ārpussavienības doktorantūras studenti (16%), Ieņēmumi no licencēm un patentiem ārzemēs (3%), Uzņēmumu izdevumi P&A (19%). Latvijas relatīvi stiprās puses identificējams divos rādītājos: Uzņēmumu investīciju rādītājā vērtētais apakšrādītājs - Izdevumi inovācijai, kas nav P&A (201%) un (Finanšu un atbalsta rādītājā vērtētais apakšrādītājs - Riska kapitāla investīciju apjoms no IKP (155%). 2016.gada Pārskatā kāpums ir novērojams vairākos indikatoros, piemēram, Ārpussavienības doktorantūras studenti (+40%), Kopienas preču zīmes (+12%), Jauni doktorantūras studiju beidzēji (+9,4%). Savukārt vislielākais kritums novērojams šādos indikatoros: Publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādātas publikācijas (-14%), Ieņēmumi no licencēm un patentiem ārzemēs (-12%), kā arī Starptautiskie patentu pieteikumi (PCT) sociālo izaicinājumu jomā (-6,2%) (sk. Tabulu Nr.1) Rādītāji Laika periods, kura dati tiek izmantoti LV izmaiņas pret iepriekšējo gadu (%) % no ES-28 rādītāja, IUS2016 LV LT EE Cilvēkresursi 5,6 93 121 96 Jauni doktorantūras studiju beidzēji 2007-2014 9,4 51 60 61 Augstāko izglītību ieguvušie iedzīvotāji (30-34.g.vec.) 2008-2015 6,5 106 146 117 Augstākā līmeņa vidējo izglītību ieguvušie jaunieši 2008-2015 1,1 104 111 100 Atvērta, izcila, pievilcīga pētniecības sistēma 17 36 29 73 Zinātnisku publikāciju līdzautori starptautiskos izdevumos, publikāciju skaits uz 1 milj. iedz. 2008-2015 9,3 48 77 198 10 % zinātniskās publikācijas, uz kurām visvairāk atsaucas pasaulē, % no kopējo zinātnisko publikāciju skaita valstī 2006-2013 3,8 60 43 69 Ārpussavienības doktorantūras studenti 2007-2014 40,0 16 8 25 Finanses un atbalsts 5,4 87 110 148 Publiskā sektora izdevumi P&A, % no IKP 2007-2014 2,8 63 100 111 Riska kapitāls 2008-2015 8,0 155 130 217 Uzņēmumu investīcijas 3,4 100 83 130 Uzņēmumu izdevumi P&A, % no IKP 2007-2014 4,8 19 23 48 Izdevumi inovācijai, kas nav P&A, % no apgrozījuma 2006, 2008, 2010, 2012 2,0 201 160 227 Sadarbība un uzņēmējdarbība -14 22 35 96 MVU iekšējas inovācijas 2006, 2008, 2010, 2012 -0,6 48 48 96 Inovatīvi MVU, kas sadarbojas ar citiem 2006, 2008, 2010, 2012 -3,0 44 73 153 Publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādātas publikācijas, publikāciju skaits uz 1 milj. iedz. 2008-2014 -14 1 5 20 Intelektuālais īpašums 2,6 59 46 77 PCT patentu pieteikumi 2006-2013 -0,2 23 17 28 PCT patentu pieteikumi sociālo problēmu jomā 2005-2012 -6,2 27 12 20 Kopienas preču zīmes 2008-2015 12,0 73 65 190 Kopienas dizainparaugi 2008-2015 6,0 51 29 69 Inovatīvie uzņēmumi 2,3 22 21 80 MVU, kas ievieš izstrādājumu vai procesu inovācijas 2006, 2008, 2010, 2012 1,2 51 53 108 MVU, kas ievieš tirgvedības vai organizācijas inovācijas 2006, 2008, 2010, 2012 7,5 64 70 86 Strauji augoši inovatīvi uzņēmumi 2010-2013 -1,7 66 62 85 Ekonomiskie efekti/rezultāti -0,7 44 29 56 Nodarbinātība zinātnes ietilpīgās aktivitātēs 2008-2014 4,3 78 63 82 Vidēji augsto un augsto tehnoloģiju produktu eksporta īpatsvars 2008-2015 0,2 57 61 76 Zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksports 2010-2013 -1,1 79 29 70 Tirgum jaunu un uzņēmumam jaunu inovāciju pārdevumi 2006, 2008, 2010, 2012 5,9 40 44 63 Ieņēmumi no licencēm un patentiem ārzemēs, % no IKP 2007-2014 -12 3 10 8 1 https://www.globalinnovationindex.org/gii-2016-report 2 https://www.bloomberg.com/graphics/2015-innovative-countries/ 3 http://ec.europa.eu/growth/industry/innovation/facts-figures/scoreboards_lv Informatīvā ziņojuma "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" 6. pielikums RIS3 MĒRĶA SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJU VĒRTĪBAS 2008. - 2015. GADS Mērķa sasniegšanas rādītāji 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 Fakts Progress 2020 Politikas plānošanas dokuments Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija) "modest" "modest" "modest" "modest" "modest" "modest" "modest" "modest" "moderate" (2017) ► "moderate" ZTAI RIS3 virsmērķi Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP 0,62 0,46 0,6 0,7 0,66 0,6% 0,69 0,62 0,44 (2016) ▼ 1,5% ZTAI, NIP, NRP Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo) 15,6 15,7 18,5 19,9 20,3 20,3 21,4 22,4 23.6 (2016) ► 29 000 IV1 Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā 6533 5485 5563 5432 5593 5396 5739 5570 5120 (2016) ▼ 7000 ZTAI Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme IV2 Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.) 24,2 26,0 26,5 24,8 21,5 21,6 17,4 17,0 15,8 (2016) ▼ 24,6 ZTAI IV3 Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību 26 31 33 36 37 41 40 41 43 (2016) ▲ 40 ZTAI IV4 Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju 39 40 40 41 41 41 40 29 22 (2017) ▲ 20 ZTAI IV5 Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs 857 922 1032 1731 1565 1656 1601 1978 1820* (2016) ▲ 1500 ZTAI IV6 Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara programmā (%) 23 21 20 23 16 19 18,8 7,45 12,7 (2016) ▼ 30 ZTAI U1 Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem ieguldījumiem) 27 36 38 24 23 21 27 20 20,0% (2015) ▼ 48 ZTAI U2 Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika ekvivalentam) 18,8 18,7 22,6 16 15,8 18,2 24,1 20,6 20,6 (2015) ► 23 ZTAI U3 Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā 3 2 8 11 7 5 13 8 16 (2016) ▼ 50 ZTAI R1 Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) 25,0 - 29,9 - 30,4 - 25,5 - 25,5% (2014) ▼ 40 ZTAI Tautsaimniecības transformācija R2 Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% 10,8 10,9 13,4 13,2 13,1 12,7 12,1 12,3 12,5 (2016) ▼ 20 NIP R3 Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40% 78,3 79,0 92,8 100 101,8 101,8 107,5 112,4 118,3 (2016) ► 140 NIP R4 Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60% 107,0 83,3 95,1 100 104,3 102,3 102,7 107,1 113,1 (2016) ► 160 NIP R5 Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %) - 19,1 31,0 26,8 26,8 16,5 1,0 2,2 1,1 2,6 (2016) ► 5% (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀIPP R6 Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)1 4,6 5,3 4,8 6,7 6,4 8,0 9,7 9,8 9,8 (2015) ► 11% LPPEVĀIPP R7 Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā 4,6 5,3 4,8 6,7 6,4 8,0 9,7 9,8 9,8 (2015) ► 31% ZTAI R8 ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā) 3,5 0,4 1,6 5,2 4,0 3,0 1,9 2,4 1,4 (2016) ▼ 1,2 (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀIPP 1 Lai identificētu eksporta struktūras izmaiņas un nodrošinātu datu starptautisku salīdzināmību, Pamatnostādnēs tika veiktas korekcijas rezultatīvā rādītāja definēšanā un turpmāk tiks izmantota Eurostat metodoloģija, kas ir balstīta uz augsto tehnoloģiju eksporta uzskaiti pa produktu grupām, nevis pēc uzņēmumu darbības veida.