8. Article

POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie ieguldījumu P&A (% no IKP) pieaugums un struktūras maiņa, izmaiņas Latvijas pozīcijā Eiropas inovāciju rādītāju grupā un produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā pakāpties uz vidēju, tas ir noticis galvenokārt pateicoties 2007-2013.gadā veiktajiem ES fondu ieguldījumiem cilvēkresursos un iekārtās Latvijas uzņēmumos. 5.attēls. RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji Mērķa sasniegšanas rādītāji 2010 2013 Fakts Progress 2020 Politikas plānošanas dokuments Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija) "modest" "modest" "moderate" (2016) ► "moderate" ZTAIP9 RIS3 virsmērķi Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%) 0,6 0,6 0,44 (2016) ▼ 1,5 ZTAIP, NIP, NRP Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo) 18,5 20,3 23,6 (2016) ► 29 000 IV1 Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā 5563 5593 5120 (2016) ▼ 7000 ZTAIP Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme IV2 Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.) 26,5 23,9 (2014) 15,8 (2016) ▼ 24,6 ZTAIP IV3 Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību 33 37 (2014) 43 (2016) ▲ 40 ZTAIP IV4 Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju 40 40 (2014) 22 (2017) ▲ 20 ZTAIP IV5 Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs 1032 1100 (2014) 1820* (2016) ▲ 1500 ZTAIP IV6 Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara programmā (%) 22,8 22 (2014) 12,7 (2016) ▼ 30 ZTAIP U1 Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem ieguldījumiem) 38 21 20,0% (2015) ▼ 48 ZTAIP U2 Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika ekvivalentam) 22,7 (2011) 18 (2014) 20,6 (2015) ► 23 ZTAIP U3 Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā 11 (2011) 13 (2014) 16 (2016) ▼ 50 ZTAIP R1 Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) 29,9 30,4 (2012) 25,5 (2014) ▼ 40 ZTAIP Tautsaimniecības transformācija R2 Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% (%) 13,4 12,7 12,5 (2016) ▼ 20 NIP R3 Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40% 92,8 101,8 118,3 (2016) ► 140 NIP R4 Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60% 95,1 102,3 113,1 (2016) ► 160 NIP R5 Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %) 26,8 1,0 2,6 (2016) ► 5 (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀVP R6 Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)10 4,8 8,0 9,8 (2015) ► 11% LPPEVĀVP R7 Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā 4,8 8,0 9,8 ► 31% ZTAI R8 ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā) 1,6 3,0 1,4 (2016) ▼ 1,2 (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀVP * Rādītājs parāda SCOPUS datubāzes publikāciju skaitu. 2016.gadā Web of Science datubāzē bija 2 172 publikācijas Politikas plānošanas dokumentos noteikto rādītāji tika sagrupēti sadalot tos saskaņā ar EIS metodoloģiju, izdalot trīs rādītāju grupas: (ENABLERS) inovācijas virzītāji ārpus uzņēmēju sektora (IV); (FIRM ACTIVITIES) uzņēmēju aktivitāte inovāciju jomā (U); (OUTPUTS) uzņēmēju inovatīvās aktivitātes rezultāti, kas atspoguļo tautsaimniecības transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības un inovatīvu ekonomiku (R). Apzīmējumi:  ▲ - rādītājs ir uzlabojies; ▼ - rādītājs ir pasliktinājies; ► - rādītājs būtiski nav manījies; "-" - nav datu; - Eiropas Inovācijas rezultātu tablo 2016 (European Innovation Scoreboard 2016) rādītāji11 Galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpību raksturojošais rādītājs - ieguldījumi P&A - nav pieaudzis un apstrādes rūpniecības produktivitāte nav būtiski mainījusies. Ieguldījumi P&A parāda valsts investīcijas pētniecībā un atspoguļo nozaru uzņēmumu zināšanu ietilpību. Ņemot vērā to, ka šis rādītājs mēra P&A apjomu tautsaimniecībā un to, ka investīcijas P&A tiešā veidā ir saistītas gan ar zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla pieejamību, gan produktu un pakalpojumu zināšanu un tehnoloģiju ietilpību un, tādējādi, produktivitāti, valdība 2013.gadā apņēmās palielināt valsts budžeta investīcijas P&A, vienlaikus iestrādājot P&A finansēšanas programmu noteikumos stimulus privātā sektora P&A apjoma palielināšanai. Ar šo valdība ne tikai apņēmās investēt pētniecībā, bet arī signalizēja Latvijas sabiedrībai un Eiropas Komisijai politisku apņemšanos virzīties uz augstākas produktivitātes ekonomiku, kā arī uzņēmās starptautiskas saistības uz kuru pamata ZTAI nozarē pašreiz tiek investēti ES fondu līdzekļi nozares veiktspējas palielināšanai. Bez turpmākas valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams nodrošināt ekonomiskās produktivitātes palielinājumam nepieciešamo zināšanu bāzi - zināšanas un tehnoloģijas, un cilvēkkapitālu - cilvēkresursus un sadarbības tīklus, kas jau vidējā termiņā nodrošinātu arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un, secīgi privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu ietilpību, ko atspoguļo privātā sektora P&A ieguldījumi. Vienlaikus šāda situācija rada riskus nesasniegt tos darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" plānotos struktūrfondu investīciju rezultatīvos rādītājus, kuru sasniegšana zināmā mērā ir ārpus struktūrfondu ietekmes, jo prasa noteiktu uzvedības maiņu un ilgtermiņa saistību uzņemšanos, tādējādi pozitīvi signalizējot par tautsaimniecības struktūras transformāciju, ko raksturo jaunu P&A darba vietu skaits12 un zinātnisko institūciju piesaistītais ārējais finansējums13 (rādītāju datus un pašreizējās vērtības skat. 39. attēlā un 9.1. apakšnodaļas "RIS3 mikro līmeņa rādītāji" 44.-45. un 46.lpp.). Minēto rādītāju būtiska nesasniegšana var rezultēties ar finanšu korekciju 2023.gadā un tādējādi radīt zaudējumus valsts budžetam. RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji un virzība uz to sasniegšanu ir apkopoti 5.attēlā. Visaptverošu rādītāju dinamiku pa gadiem laika posmā no 2008.gada līdz 2016.gadam var skatīt pielikumā Nr. 6 "RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības 2008. - 2016.gads". No visiem makro līmeņa mērķu sasniegšanas rādītājiem pozitīva virzība ir vērojama tikai rādītājā, kas atspoguļo 1) augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), 2) strukturālo reformu rezultātā notikušo pētniecības konsolidāciju, veidojot mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju, 3) zinātnisko rakstu skaitā, kas publicēti žurnālos, kas iekļauti starptautiskās datu bāzēs , un 4) iedzīvotāju īpatsvarā 30-34 gadu vecumā, kuriem ir augstākā izglītība. Savukārt tiem rādītājiem, kuru izpilde ir tieši saistīta ar ieguldījumiem P&A, rādītāju izpildes progress ir negatīvs, ko izaugsmes stimulēšanai nepietiekamais investīciju apmēru P&A. Visi saistītie politikas plānošanas dokumenti (NIP, ZTAI pamatnostādnes) principā ir vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu. Taču šajos dokumentos ir dažādi bāzes gadi. Tāpēc ir svarīgi, ka turpmāk RIS3 monitoringā tiek izmantots viens atskaites periods. 6.attēls Kopējie izdevumi P&A % no IKP Latvijas kopējie izdevumi P&A 2016.gadā bija 110,4 milj. eiro, jeb 0,44% no IKP. Tas ir ne tikai ievērojami mazāk kā 2016.gadā bija plānots (1,1%), bet arī mazāk nekā vidēji iepriekšējos gados. Šo samazinājumu izskaidro privātā un starptautiskā (ES fondu) sektora investīciju samazinājums kombinācijā ar valsts investīciju stagnāciju (7., 8., 9.attēls). RIS3 plānotā politika paredzēja pasākumu kopumu, kur valsts investīciju būtisks pieaugums kombinācijā ar ES fondu ieguldījumiem un nozares infrastruktūrā un cilvēkresursos nodrošinātu privātā sektora investīciju pakāpenisku pieaugumu. Ņemot vērā to, ka valsts un ES fondu investīciju mērķis ir nodrošināt priekšnoteikumus un stimulus privātā sektora investīciju pieaugumam, novērotā negatīvā attīstības tendence skaidri signalizē, ka tautsaimniecības struktūra ne tikai nemainās, bet pasliktinās. Vēl vairāk, faktiski nav iedarbināts viens no svarīgākajiem izaugsmes stimuliem. Lai veicinātu valsts ieguldījumu palielinājumu P&A un attīstītu nozares cilvēkkapitālu, 2018. gadā valsts budžeta finansējums zinātnei un pētniecībai ir palielināts par 3,4 miljoniem eiro. Pie reizes ir noteikts, ka Valsts pētījumu programmas turpmāk tiek finansētas no attiecīgās nozares budžeta. No Ekonomikas ministrijas budžeta sākot no 2018.gada ir panākti papildu 2 miljoni eiro šim mērķim - Valsts pētījumu programmas īstenošanai enerģētikas jomā. Makro līmeņa rādītāju izmaiņas parāda, ka plānotā virzība uz mērķi 2020.gadā sasniegt tādu tautsaimniecības struktūru, ko raksturo 1,5% ieguldījumi P&A (% no IKP) nenotiek (6.attēls). Kopējie izdevumi P&A nav pieauguši. Lai paaugstinātu privātā sektora zināšanu ietilpību, ko ataino privātā sektora ieguldījumi P&A, RIS3 paredzēja valsts investīciju ikgadēju palielinājumu 2014.gadā sasniedzot gandrīz 49.8 milj. eiro, 2015.gadā -75.4 milj. eiro un 120,9 milj. eiro 2016.gadā - (7.attēls). Kā redzams 7.attēlā, plānotais valsts investīciju pieaugums P&A 2016.gadā atpalika no plānotā par 68 milj. Tādējādi, valsts nav pildījusi RIS3 plānā paredzēto un nav investējusi tautsaimniecības attīstības stimulēšanai nepieciešamajās zināšanās un tehnoloģijās. Valsts budžeta investīcijas 2013.-2016.gadā pieauga tikai par 19,3 milj. eiro. Šo pieaugumu pamatā veidoja zinātnisko institūciju bāzes jeb institucionālais finansējums (ievērojami mazākā apjomā nekā nepieciešams un plānots), kas paredzēts galvenokārt zinātniskās infrastruktūras uzturēšanai un līdzfinansējumam dalībai ES fondu finansētajos projektos. Valsts budžeta investīcijas pētniecības darbā netika palielinātas vispār, tādējādi radot situāciju, ka par ES fondiem modernizētā pētniecības infrastruktūra un cilvēkresursi netiek noslogoti un ekonomikas attīstībai, 7.attēls. Valsts finansējums P&A milj. EUR 8. attēls. Uzņēmumu finansējums P&A milj. EUR 9.attēls. Ārvalstu finansējums P&A milj. EUR nepieciešamās zināšanas netiek nodrošinātas pietiekamā apmērā. Tādā veidā tika radīta situācija, kurā pētniecībā nodarbinātajiem nebija darba iespēju nedz valsts, nedz privātajā sektorā. Ņemot vērā pētniecības darba tirgus globālo raksturu, valdības budžeta izstrādes gaitā pieņemtie lēmumi nefinansēt pētniecību ir veicinājuši "smadzeņu aizplūšanu" - Latvija turpina zaudēt talantus globālajā augstas pievienotās vērtības nozaru darba tirgū. Tas rada vēl lielākus riskus tam, ka tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību varētu nenotikt. Investīcijas pētniecībā paredz arī Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrā daļa, kas nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0.15% no IKP līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Situācijas nopietnība ir konstatēta arī Eiropas Komisijas pētījumā14 par 2014.-2020.gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas ietvaros sagaidāmajiem rezultātiem, kas secina, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijai starp Baltijas valstīm ne tikai zemākais nacionālā finansējuma piešķīrums P&A no kopējā publiskā finansējuma15, bet arī zemākais Kohēzijas politikas ietvaros plānotā finansējuma apjoms P&A16. Faktiski, pašreiz plānotās investīcijas, pat ja tās tiktu investētas pilnā apjomā, nav pietiekošas, lai nodrošinātu vēlamo attīstību un objektīvi varētu rezultēties vien tādā tautsaimniecības struktūrā, kuras zināšanu ietilpība ir apmēram 0,8% no Latvijas IKP. RIS3 ietvaros plānotais ES fondu (ārvalstu) finansējums līdz 2016.gadam pārsniedza plānoto par 7 milj. eiro gadā (9.attēls). Šādu attīstību skaidro tas, ka valdības lēmums neinvestēt plānoto finansējumu pētniecībā tika kompensēts ar papildus ES fondu investīcijām zinātnisko institūciju konsolidācijā un attīstībā 2014. un 2015.gadā, kas vienlaikus finansēja institucionālas izmaiņas un ļāva zinātniskajām institūcijām iesaistīt personālu pārmaiņu administrēšanā, tādējādi īstermiņā noturot ar ES fondu ieguldījumiem piesaistītos talantus. Lai gan šī pasākuma rezultātā tika nedaudz mazināti personāla zaudēšanas riski, tomēr Latvijas zinātniskajos institūtu personāla skaits ir būtiski samazinājies. Šis pasākums tomēr nespēja kompensēt situāciju, kas izveidojās 2016.gadā, kad ES fondu (ārvalstu) finansējums pētniecībai samazinājās par 37.8 milj. eiro, jeb par 55 % gada laikā, un ZTAIP plānotais investīciju pieaugums netika īstenots. Tādējādi, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Latvija joprojām atrodas to valstu starpā, kuras de-facto nav pieņēmušas stratēģisku lēmumu investēt zināšanās un tehnoloģiju attīstībā balstītā tautsaimniecībā (10.attēls). Latvija ar kopējiem P&A izdevumiem 152,3 milj. eiro jeb 0,63 % no IKP 2015.gadā ir līdzīgā situācijā ar tādām tradicionāli zemas pievienotās vērtības ekonomikas valstīm, kā Kipra un Rumānija. Tai pat laikā, piemēram, Igaunijas, Čehijas un Slovākijas tautsaimniecības struktūra jau ir daudz tuvāka ES vidējam līmenim. Atsevišķi apskatot Latvijas valsts P&A izdevumu apmēru uz 1 iedzīvotāju, Latvijas valsts P&A izdevumi 2015.gadā veido vien 25 eiro gadā, kas ir 13,6% no ES vidējā līmeņa un aptuveni 5% apmērā no Luksemburgas, Dānijas, Austrijas un Zviedrijas līmeņa. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā bija 64% apmērā no ES vidējā līmeņa. Salīdzinot Latvijas rādītājus ar Lietuvu un Igauniju, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai nedaudz lielāks kā Latvijā (Lietuva - 73,3% no ES vidējā līmeņa, Igaunija - 73,6%), redzams, ka kopējo P&A izdevumu apmērs uz 1 iedzīvotāju Lietuvai ir 133 eiro apmērā (par 72% vairāk nekā Latvijai) un Igaunijai tas ir 231 eiro apmērā (par 200% vairāk nekā Latvijai). Šī atšķirība skaidri demonstrē, ka atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvija nav politiskajā līmenī par prioritāti izvirzījusi augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību. Jau vidējā termiņā tas rada risku Latvijai nespēt izkļūt no nabadzības. Inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars pārskata periodā par 2012. - 2014.gadu samazinājās par 4,9%, bet par 10,1% palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai netehnoloģiskās inovācijas - tirgdarbības un organizatoriskās. Tādējādi pārskata periodā par 2012. - 2014.gadu inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) bija 25,5% (2010. - 2012.gadu periodā - 30,4%). 60,2% rūpniecības un 47,9% pakalpojumu nozares uzņēmumu ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, bet ne-tehnoloģiskās inovācijas ieviesa 39,8% rūpniecības un 52,1% pakalpojumu nozares uzņēmumu. Jāsecina, ka Latvijas uzņēmumu inovācijas un pētniecības kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu jaunu konkurences priekšrocību radīšanu un uzņēmumu izaugsmi ilgtermiņā. Tas lielā mērā ir saistīts ar esošo tautsaimniecības struktūru, zemo apstrādes rūpniecības daļu, kur dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares. Turklāt Latvijas uzņēmumu struktūrā lielākā daļa ir mikro un MVU (2013.gadā - 99,6% no visiem ekonomiski aktīvajiem individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām. No tiem mikro uzņēmumi - 86,2%, mazie uzņēmumi - 11,1%, vidējie uzņēmumi - 2,3%). Savukārt mikro un MVU inovācijas potenciālu un sniegumu ietekmē gan ierobežotie cilvēkresursi, gan pašu finanšu resursi, kas pieejami šiem uzņēmumiem P&A un inovācijas aktivitāšu īstenošanai, tostarp ierobežotas iespējas piesaistīt finansējumu augsto tehnoloģisko un biznesa risku dēļ. Tāpat Latvijas uzņēmumiem lielākoties ir nepietiekami attīstītas sasvstarpējās sadarbības prasmes nozares vai starpnozaru aspektā, bet jo īpaši - nepietiekami attīstīta sadarbība ar pētniecības institūcijām Latvijā un ārvalstīs. Privātā sektora P&A izdevumu samazinājums saistāms ar vairāku faktoru kopumu, jo īpaši Krievijas noteikto embargo atsevišķiem produktiem un Krievijas rubļa devalvāciju, kā arī viena no lielākajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem - AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu. Krievijas krīzes rezultātā samazinājās Latvijas uzņēmumu apgrozījums no šī tirgus, tāpēc uzņēmumi bija spiesti veikt radikālu izmaksu samazināšanu - darbinieku atlaišanas, investīciju projektu iesaldēšanu, kā arī inovāciju, P&A darbu atlikšanu uz vēlāku laiku. Laika periodā no 2012. līdz 2015.gadam augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru produktu eksports (faktiskajās cenās) pieauga par 7,3%. Par pozitīvām izmaiņām eksporta struktūrā liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāks nekā vidēji ES, tomēr kopš 2012.gada tas ir palielinājies gandrīz par pusotru reizi (13.attēls). 13.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas kopējā eksportā, % Jaunu P&A investīciju neesamība un finansējuma deficīts ir arī ir iemesls zinātnisko darbinieku skaita P&A samazinājumam, kur izpilde 2020.gadā paredzētajiem 7000 zinātniskajiem darbiniekiem nenotiek un esošais P&A finansējums pat nav ļāvis noturēt zinātniskā personāla skaitu 2012.gada līmenī (14.attēls). Turklāt, ņemot vērā kompensējošā ES fondu finansējuma neesamību 2016.gadā, ir vērojams būtisks zinātnisko darbinieku skaita samazinājums 2016.gadā. Pēdējo gadu samazinājums zinātnisko darbinieku skaitā raksturo kopējo zinātnes nozares finansējuma un īstenoto pētniecības darbu apmēru un nepalielinoties nozares finansējumam, nav gaidāms zinātnisko darbinieku skaita pieaugums. Šo tendenci pastiprina arī tas, ka Latvijas P&A izdevumi uz 1 zinātnisko darbinieku ir ievērojami mazākā skaitā nekā citās ES valstīs un arī pārējās Baltijas valstīs (15.attēls). Lai veicinātu šī rādītāja izpildi pasākumu plāna 2018. - 2020.gadam uzdevumos 1.13, 1.13a, 1.14, 1.24, 6,13, 6.14. punktos ir noteikti rezultāta vai iznākuma rādītāji, kuri sniedz ieguldījumu zinātnisko darbinieku skaita palielināšanā. Uz šo rādītāja sasniegšanu ir vērsts arī RIS3 makro rādītājs "P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits" kura rezultātu sasniegšanā ir iestrādāti stimuli Praktiskajos pētījumos, Inovācijas grantos studentiem, Kompetences centru programmā, Tehnoloģijas pārneses programmā, Zinātnes bāzes finansējumā, Valsts Pētījumu programmās, Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos un Augstskolu snieguma finansējumā. Tomēr, zinātnes finansējuma apjoms, kas ir pieejams šajās programmās, kurās ir stimuli uz šī mērķa sasniegšanu, ir nepietiekams, lai nodrošinātu šī rādītāja plānoto vērtību sasniegšanu 2020.gadā. Būtiska loma zinātnē nodarbināto cilvēkresursu piesaistē bija iepriekšējā 2007. - 2013.gada fondu perioda aktivitātēm, piemēram, īstenojot apakšaktivitāti "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai", kuras īstenošanas rezultātā bija izdevies ievērojami palielināt doktora grāda ieguvušo skaitu pēdējo gadu laikā. Laika posmā starp 2011. un 2013.gadu doktora grāda ieguvēju skaits palielinājās par 138% (16.attēls). Lielā mērā pateicoties šiem ieguldījumiem bija izdevies būtiski uzlabot zinātnes cilvēkresursu vecuma struktūru - palielināt 35 - 44 gadu veco zinātnisko darbinieku skaitu laika posmā starp 2012. un 2015.gadu no 21,1% uz 23,4%, kā arī noturēt stabilu skaitu vecumgrupā 25 - 34 (17.attēls). Ņemot vērā, ka beidzoties apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" īstenošanas periodam sāk ievērojami samazināties ikgadējais doktora grāda ieguvēju skaits, ir nepieciešamas jaunas pētniecības programmas un stimuli, kas sekmētu talantu piesaisti pētnieciskajam darbam. Zinātnisko darbinieku (zinātnieki, zinātnes tehniskais un apkalpojošais personāls) skaits Latvijā (PLE izteiksmē) 2015.gadā bija 5570, kas kopā veidoja 0,58% no nodarbināto skaita Latvijā. Zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā darbaspēka struktūrā Latvijā ir vien 48% apmērā salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni (1,20%). Tikai 3 ES valstīs ir vēl mazāka zinātnisko darbinieku loma kopējā darbaspēka struktūrā (Horvātija, Rumānija, Kipra) (18.attēls). Plānotās vērtības ir sasniegtas tajos rādītājos, kuriem ir saistība ar P&A nozarē veiktajām strukturālajām reformām. Šo reformu īstenošana bija priekšnoteikums, lai nodrošinātu 2014. - 2020.gada ES fondu ieguldījumus zinātnē un inovācijās. Piemēram, valsts finansēto zinātnisko institūciju skaita samazinājums no 42 institūcijām 2013.gadā līdz 20 institūcijām 2020.gadā jau ir gandrīz panākts 2017.gadā, kad bāzes finansējumu saņem 22 valsts dibinātas zinātniskās institūcijas. Šo progresu nodrošināja vairāki pasākumi. Pirmkārt, zinātnisko institūciju konsolidāciju stimulēja normatīvā regulējuma izmaiņas zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtībā - 2013.gadā tika noteikts, ka no 2016.gada šis finansējums vairs netiks piešķirts tām institūcijām, kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija saņēmušas zemu novērtējumu. Vienlaikus, zinātnisko institūciju pašu inicētajai konsolidācijai un RIS3 prioritātēm atbilstošu pētniecības programmu izstrādāšanai tika sniegts atbalsts ES fondu 2.1.1.3.3. apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība" programmas ietvaros. Lai gan zinātniskās institūcijas veica visus valdības noteiktos uzdevumus, īstenotajām konsolidācijas aktivitātēm un zināšanu un cilvēkkapitāla koncentrēšanai spēcīgākajās valsts zinātniskajās institūcijās līdz šim nav sekojušas atbilstošas nacionāla līmeņa darbības attiecībā uz pilnvērtīga zinātniskās darbības bāzes finansējuma un valsts pasūtījuma nodrošināšanu. Latvijas pētniecības resursi ir koncentrēti 22 spēcīgākajās zinātniskās institūcijās, kas saņem zinātnes bāzes finansējumu. Tomēr joprojām zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts tikai 65% apmērā no aprēķinātā, tādējādi nedodot zinātniskajām institūcijām pilnībā īstenot to potenciālu. Lai zinātniskās institūcijas varētu palielināt savu darba apjomus, ir nepieciešams nodrošināt zinātnes bāzes pilnā apmērā, tādējādi investējot RIS3 virsmērķa sasniegšanu, palielinot ieguldījumu apmēru P&A (% no IKP). Nav izdevies nodrošināt STEM studiju programmu absolventu skaita pieaugumu RIS3 paredzētajā apjomā. STEM programmu studējošo īpatsvars ir pakāpeniski pieaudzis, ko izskaidro studiju vietu pārdale, kuras ietvaros STEM studiju vietām ir piešķirta augstāka prioritāte. Tomēr pēdējo gadu tendences parāda to, ka absolventu skaita pieaugums STEM programmās notiek ievērojami lēnāk un pēdējo 3 gadu laikā tas nav palielinājies (19.attēls). Lielā mērā šie dati parāda to, ka STEM studiju programmās pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies studentu atbirums. Absolventu skaita kritumu izraisa faktoru kopums, tai skaitā salīdzinoši zemais augstākās izglītības finansējuma apjoms uz vienu studējošo, vidējās izglītības kvalitāte utml. - pēdējo gadu tendences parāda to, ka absolventu kopējā skaita samazinājums notiek lielākā tempā, salīdzinājumā ar kopēju studentu skaita kritumu, jo starp 2011. un 2016.gadu kopējais studējošo skaits ir samazinājies par 14,5%. Šīs kopējās tendences ir attiecināmas arī uz STEM studiju programmām un lai nodrošinātu kvalitatīvu speciālistu sagatavošanu STEM nozarē, kurā ir prognozējams būtisks darbaspēka deficīts, ir nepieciešams īstenot pasākumus, kas novērstu problēmas saistībā ar absolventu skaitu. Ievērojams ir grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaita kritums augstskolās un koledžās, kur ZTAI pamatnostādnes paredz to skaitu noturēt stabilā 2011.gada rādītāja līmenī (20.attēls). Reālie dati parāda absolventu skaita kritumu starp 2011. un 2016.gadu 36% apmērā, ko lielā mērā izraisa kopējais studējošo skaita kritums, galvenokārt demogrāfisko faktoru dēļ (piemēram, 30 - 34 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību turpina pieaugt, kas parāda to, ka augstākās izglītības vērtība starp Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti augsta), taču būtiska loma ir arī citiem faktoriem (nepilnīgais finansējums, vidējās izglītības kvalitātes līmenis, studentu atbirums u.c.). Šis ir arī ir viens no tiem rādītājiem, kuros ir skaidri prognozējams, ka ZTAI pamatnostādnēs noteiktās vērtības sasniegt 2020.gadā nav iespējams dēļ ievērojamā krituma imatrikulēto studējošo skaitā, taču, pasākumi, kuru rezultātā tiks samazināts esošo studējošo atbirums ir veicami, lai vismaz noturētu šo rādītāju 2016.gada līmenī. Attiecībā uz patentu skaita pieaugumu - piešķirto patentu skaits ir ļoti svārstīgs starp gadiem, un tā pieauguma nelielās tendences ir ievērojami mazākā apmērā salīdzinājumā ar pamatnostādnēs plānoto (21.attēls). Būtiski nav mainījies arī Latvijas rezidentiem piešķirto Eiropas patentu biroja (turpmāk EPO) patentu īpatsvars no visu piešķirto patentu kopskaita, 2011. un 2016.gadā Latvijas rezidentiem piešķirot 0,02% no šo patentu kopskaita. Latvijas rezidentiem piešķirto patentu kopējais skaits ir ļoti zems uz Rietumeiropas valstu fona, piemēram, salīdzinājumā ar Vāciju, kuras rezidentiem 2016.gadā ir piešķirti 18 728 patenti. Apskatot piešķirto patentu skaitu uz 1 milj. iedzīvotāju Latvija 2016.gadā ir piešķīrusi 8 patentus, kas ir 3% no Vācijas līmeņa (230 patenti uz 1 milj. iedzīvotāju). Latvijas piešķirto EPO patentu skaita tendences ir līdzīgas ar pārējām Baltijas valstīm (2016.gadā Igaunija ir piešķīrusi 10 EPO patentus, Lietuva - 16). Daļēji arī piešķirto EPO patentu skaita pieaugumu 2016.gadā izskaidro straujais Latvijas patentu valdes izsniegto patentu samazinājums (22.attēls). Vērtējot zinātnisko rakstu skaitu žurnālos, kuri ir iekļauti starptautiskajās datubāzēs, šim rādītājam ir nodrošināts ievērojams pieaugums, jau 2016.gadā ievērojami pārsniedzot 2020.gadā plānotās rādītāju vērtības gan SCOPUS, gan Web of Science datubāzēs, kas lielā mērā ir saistīts ar to, ka dažādos normatīvajos aktos (zinātnes bāzes finansēšanas noteikumos, ES fondu pasākumos u.c.) tika iestrādāti stimuli un liela nozīme piešķirta publikācijām šajās datubāzēs. Apskatot publikāciju skaita dinamiku žurnālos, kas iekļauti SCOPUS un Web of Science datubāzēs (23.attēls), var ievērot pozitīvu tendenci gan pēdējo 10 gadu griezumā, gan kopš 2013.gada (kad tika pieņemti zinātnes bāzes finansēšanas noteikumi). Starp 2013. un 2016.gadu kopējais publikāciju skaits ir pieaudzis par 10 % SCOPUS un par 31 % Web of Science datubāzē iekļautajos žurnālos. Pozitīvi ir novērtējams, ka publikāciju skaits šajās datubāzēs iekļautos žurnālos ir pieaudzis, pateicoties palielinājumam tieši zinātnisko žurnālu rakstu skaitam kā publikāciju veidam. Vienlaikus augstu vērtējams ir tas, ka šis publikāciju skaita pieaugums nav noticis uz kvalitātes krituma rēķina, ko parāda publikāciju īpatsvars top 10% zinātnisko žurnālu skaitā (24.attēls), kas pēdējo gadu laikā ir palielinājies.17 Tas ļoti labi parāda Latvijas zinātnes nozares augsto kapacitāti, ja nozare spēj reaģēt uz ārējiem likumdošanas stimuliem, palielinot kvantitatīvi zinātnes rezultātu skaitu, nesamazinot (pat palielinot) kvalitāti. Pēdējo gadu tendences parāda arī to, ka Latvijas publikāciju skaita pieaugums ir straujākā tempā, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, ko apliecina tas, ka kopš 2007.gada Latvijas SCOPUS publikāciju daļa no ES kopskaita ir palielinājusies no 0,10 % līdz 0,21 % 2016.gadā. Būtiska loma šim pieaugumam ir tajā, ka Latvija, līdzīgi kā citas ES jaunās dalībvalstis cenšas piedzīt Rietumeiropas līmeni, kas atspoguļojas arī zinātniskās darbības rezultātos (25.attēls). Atsevišķi ir arī skatāms publikāciju skaita salīdzinājums OECD 6 zinātnes nozaru grupu ietvaros, kur rezultāti parāda to, ka lielākajā daļā zinātņu nozaru ir pieaudzis publikāciju skaits straujākā tempā par ES vidējo līmeni, vislabākos rezultātus iegūstot lauksaimniecības zinātnēs, inženierzinātnēs un dabaszinātnēs (26.attēls). Kopumā ar Latvijas pārstāvju līdzdalību līdz 2017.gada 28.februārim ES ietvarprogrammā "Apvārsnis 2020" ir iesniegti 1114 projektu pieteikumi ar 1392 Latvijas pārstāvju dalībām, no kuriem virssliekšņa kvalitātes novērtējumu saņēmuši vairāk nekā 400 projekti (36% no kopumā iesniegtajiem), bet līgums par īstenošanu noslēgts 131 iesniegtajam projektam par kopējo summu 35,22 MEUR (42.attēls.). Tādējādi sākotnēji secināms, ka ievērojot, ka Latvijas sekmības rādītājs dalībai programmā "Apvārsnis 2020" ir 12,57% (43.attēls), ZTAI pamatnostādnēs plānotā dinamika uz augstāku sekmību (un tādējādi lielāku programmas finansējuma piesaisti) netiek nodrošināta tai paredzētajā apmērā. Tomēr būtiski pieminēt, ka rādītāja sasniegšanu ietekmē vairāki ārējie faktori, proti, kopējā augstā konkurence un ierobežotais pieejamais finansējums18, kas paredzēts programmas "Apvārsnis 2020" īstenošanai. Kopumā vidējā projektu pieteikumu sekmība programmā "Apvārsnis 2020" saskaņā ar eCORDA datiem ir 12.17%, kas norāda, ka Latvijas sniegums ir līdzvērtīgs un pat nedaudz augstāks kā vidēji ES. Savukārt, izstrādājot ZTAI pamatnostādnēs ietvertos politikas rezultātu mērķu sasniegšanas rādītājus, tika ņemts vērā, ka 7.IP Latvijas pārstāvju sekmība projektu konkursos sasniedza 21.3% un vidējā sekmība 7.IP programmas ietvaros bija 21,8%. Vienlaikus, analizējot Latvijas sekmes programmā "Apvārsnis 2020", būtiski pievērst uzmanību ne tikai Latvijas sniegumam reģionālā mērogā, bet arī kopumā visu ES dalībvalstu konkurences ietvaros. Saskaņā eCorda datiem, ES-13 dalībvalstis gan 7.IP, gan programmas "Apvārsnis 2020" līdzšinējās īstenošanas laikā, kopumā ir saņēmušas mazāk kā 5% no kopējā ietvarprogrammām paredzētā finansējuma (Latvija - 0,1% gan 7.IP, gan programmā "Apvārsnis 2020")19. Zemā ES-13 dalībvalstu performance cita starpā tiek skaidrota arī ievērojot publiskā finansējuma P&A salīdzinoši zemo piešķīrumu ES-13 valstīs (salīdzinot ar ES-15), kas būtiski kavē kritiskās masas izveidi pētniecības izcilībā. Savukārt zinātniskā izcilība programmas "Apvārsnis 2020" projektā pieteiktajā pētniecībā ir galvenais ES ietvarprogrammu projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijs. 27.attēls. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam noteiktie politikas rezultātu sasniegšanas rādītāji. NIP politikas rezultatīvie rādītāji Bāzes vērtība (gads) 2016 Mērķis Fakts Progress 2020 Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% 14,1 (2011) 17,4 12,5 (2016) ▼ 20 Apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40% 100 (2011) 122 116,4 (2016) ► 140 Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60% 100 (2011) 129 113,1 (2016) ► 160 Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%) 0,7 (2011) 1,1 0,62 (2015) ▼ 1,5 Apstrādes rūpniecībā produktivitātes gada vidējie pieauguma tempi nedaudz atpaliek no mērķa rādītājiem. Tomēr to galvenokārt noteica nodarbināto skaita samazinājums (vidēji gadā par 0,6%). Kamēr apstrādes pievienotā vērtība pieauga ik gadu vidēji par 2,5%, t.i. gandrīz divreiz lēnāk nekā plānots. Apstrādes rūpniecības izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes pieaugums, nevis papildus darbaspēka piesaiste. Saglabājoties šādam tendencēm 2020.gadā produktivitātes līmenis var atpalikt no mērķa radītāja tikai par 8 procentpunktiem. 28.attēls. Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP, (%) 29.attēls. Apstrādes rūpniecības apjomu izmaiņas, 2011=100 30.attēls. Apstrādes rūpniecības produktivitātes izmaiņas, 2011=100 Mērķis panākt apstrādes rūpniecības īpatsvaru 20% no IKP 2020.gadā netiks sasniegts. Pēdējos 5 gados apstrādes rūpniecība veido caurmērā 12-13% no IKP un straujš nozares īpatsvara pieaugums nav gaidāms. Vērā ņemamas strukturālas ekonomikas izmaiņas notiek krīzes laikā. Piemēram no 2008. - 2010.gadam apstrādes rūpniecība pieauga no 9 - 13%, bet tajā pašā laikā būvniecība saruka no 10 uz 5%. Normālos ekonomikas izaugsmes apstākļos būtiskas strukturālas izmaiņas nenotiek strauji, jo pilnīgi visas nozares ir savstarpēji cieši saistītas. Būtiski palielinoties ražošanas apjomiem apstrādes rūpniecībā, uzreiz palielināsies pieprasījums pēc citu nozaru produkcijas vai pakalpojumiem un attiecīgi palielināsies arī pārējo nozaru izaugsme (28. - 30.attēls). 31.attēls. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam īstenošanas 2013. - 2015.gadā starpposma novērtējumā noteiktie politikas rezultātu sasniegšanas rādītāji. Rezultatīvie rādītāji Bāzes vērtība Fakts Progress Mērķis 2015 2018 2020 Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %) 1,4 2,6 (2016) ► 5 (2018.-2020.g., vidēji gadā) Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%) 9,8 9,8 (2015) - 10,5% 11% ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā) 1,5 1,4 (2016) ▼ 1,2 (2018.- 2020.g., vidēji gadā) 32.attēls. Eksporta izmaiņas, vidēji 3-gadu periodā, salīdz. cenās, 2007.=100 33.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā, % 34.attēls. ĀTI snieguma indekss, 3-gadu vidējais rādītājs, % Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam Latvijas eksporta apjomi vidēji gadā pieauga par 3,1%, kas atpalika no Pamatnostādnēs nospraustā mērķa (vidēji gadā eksporta pieaugums -5%). Eksporta pieauguma tempu samazināšanos galvenokārt ietekmēja vājš ārējais pieprasījums saistībā ar lēno ekonomisko izaugsmi Latvijas lielākajās ES tirdzniecības partnervalstīs, Krievijas ekonomikas lejupslīde, kā arī Krievijas embargo pārtikas produktu importam. Eksporta lēna izaugsme daļēji var būt skaidrojama arī ar konkurētspējas vājināšanos, ko noteica darbaspēka izmaksu straujāks kāpums nekā produktivitātes pieaugums (32.attēls). Saglabājoties patreizējām pasaules ekonomikas attīstības tendencēm, ārējās vides nenoteiktībai, kā arī ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes jaunākās prognozes, tuvākajos gados Latvijas eksporta pieaugums visdrīzāk saglabāsies mērens. Kaut arī eksporta dinamika pēdējos gados ir mērena, jāatzīmē, ka ir uzlabojusies eksporta struktūra. Par ko liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāka nekā vidēji ES (17%), tomēr tā ik gadu pieaug (33.attēls). 2015.gadā augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas kopējā eksportā veidoja 9,8% (2012.gadā - 6,4%), kas ir augstāks līmenis nekā Lietuvā, tomēr joprojām gandrīz divreiz zemāks nekā Igaunijā. ĀTI snieguma indekss raksturo Latvijas pievilcību ārvalstu investoriem Baltijas reģionā (34.attēls). Piesaistīto ĀTI intensitāte pēdējos gados bija visai mērena un Latvijā ienākošo ĀTI apjoms laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam bija gandrīz uz pusi mazāks nekā laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam un gandrīz 3,5 reizes zemākā līmenī nekā ekonomikas straujās izaugsmes gados. Tomēr jāatzīmē, ka arī mūsu kaimiņvalstīs ĀTI plūsmas arī bija visai zemā līmenī. Kopumā ĀTI plūsmu intensitātes mazināšanās galvenokārt skaidrojama ar investīciju pārrobežu plūsmu samazinājumu pasaulē, galvenokārt sakarā ar pieaugušiem ģeopolitiskiem riskiem un politikas neprognozējamību. Tā kā visām Baltijas valstīm vidējā termiņā bija kopumā vienādas tendences ĀTI plūsmu dinamikā, ĀTI snieguma indekss21 Latvijai ir salīdzinoši augsts (1,4), t.i. nedaudz augstāks nekā ir noteikts pamatnostādnēs (1,2 vidēji 2018. - 2020. gadiem).