9. Article

RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJU ANALĪZE RIS3 mikro līmeņa rādītāji mēra virzību uz RIS3 virsmērķa un makro līmeņa rādītāju sasniegšanu un raksturo plānoto atbalsta instrumentu sasniedzamos rādītājus. Ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanā sniedz ieguldījumu programmas, kas paredz gan valsts budžeta, gan ES struktūrfondu investīcijas augstākajā izglītībā, P&A un inovācijās un uzņēmējdarbības attīstībā. Ieguldījumu programmu ieviešanas progresu, t.sk. īstenošanas nosacījumu (Ministru kabineta noteikumu) izstrādes statusu uz 2017.gada decembri skat. attēlā Nr.38. Izstrādājot ieguldījumu programmas ES fondu, Valsts pētījumu programmu, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmās u.c., katra atbildīgā institūcija plānotajos iznākuma, rezultātu un ietekmes rādītājos iekļauj vienu vai vairākus RIS3 mikro līmeņa rādītājus, kurus plānots sasniegt. 39.attēlā iekļauta informācija par RIS3 ieguldījumu programmās iestrādātajiem nosacījumiem, kas stimulē virzību uz rādītāja sasniegšanu, kā arī informācija par katras ieguldījumu programmas sniegumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildē. Ievērojot, ka virkne no RIS3 programmām šobrīd ir tikai īstenošanas uzsākšanas sākumposmā, daļā gadījumu norādītas uz šo brīdi programmu projektu ietvaros uzņemtās saistības (dati par projektos plānoto). Dati par RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildes progresu, kas attiecas uz ES fondu programmām, tiek iegūti no ES fondu 2014. - 2020.gada plānošanas perioda vadības informācijas sistēmas, projektu pieteikumiem un to atskaitēm. Tos uzkrāj un apkopo institūcijas, kuras slēdz līgumus par attiecīgo programmu projektu īstenošanu - CFLA, VIAA, LIAA, AFI, LAD. Datus vienlaikus uzkrāj tautsaimniecības nozaru un OECD zinātņu nozaru grupu griezumā, kas ļauj analizēt katras investīciju programmas ietekmi uz specializācijas jomu un tautsaimniecības nozaru attīstību. 39.attēls. RIS3 mikro līmeņa rādītāji RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJI Programmas, kas sniedz ieguldījumu rādītāja sasniegšanā Finansēšanas avots RIS3 programma Programmas ieviešanas nosacījumos iestrādātie stimuli virzības uz rādītāja sasniegšanu sekmēšanai Sasniegtie rezultāti/ uzņemtās saistības Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR) SF Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112); Starpt. sadarbība zinātnē (1115) - vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta ekonomisko un sociālo ietekmi, tai skaitā vērtējot pētījuma rezultātu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi; - programmu ieviešanas nosacījumi paredz atbalstu tehnoloģiju tiesību aizsardzībai. Praktiskie pētījumi (1111) - 160 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, kā arī 26 citus licencējamus nemateriālos aktīvus un 99 komercializējamus jaunus produktus vai tehnoloģijas); Post-dok (1112) - 90 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 12422 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru ietvaros plānots izstrādāt 4 patentus, kā arī 90 komercializējamus jaunu produktu un tehnoloģiju prototipus. P&A infrastruktūra (1114) - ieviešanas nosacījumi paredz izstrādāt: (-) projekta iesniedzēja vidēja termiņa attīstības stratēģiju, cita starpā tajā ietverot zināšanu pārneses pilnveides plānu, sekmējot pētniecības rezultātu pārnesi tautsaimniecībā un komercializāciju; (-) projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, tai skaitā pamatojot projekta sociālekonomisko atdevi Sasniegtos rezultātus un uzņemtās saistības vēl nav iespējams identificēt - projektu iesniegšana līdz 2017.g. jūnijam, šobrīd norisinās projektu iesniegumu vērtēšana KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Finanšu instrumenti (312) KC programma: Seal of excellence kritērijs, izstrādāt jaunus produktus un attīstīt ražošanas tehnoloģijas ar mērķi tās komercializēt, komersantam ir tiesības uz jaunradīto intelektuālo īpašumu, kuru tas tālāk izmanto savā saimnieciskajā darbībā. Sasniegtos rezultātus un uzņemtās saistības vēl nav iespējams identificēt TP programma: Komercializācijas un patentēšanas fonda ietvaros iespējams saņemt atbalstu rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai - izgudrojuma patentu pieteikumu sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai spēkā TPP ietvaros līdz 2017.gada beigām apstiprināti 10 zinātnisko ideju komercializācijas projekti. VB (IZM) Bāzes finansējums; patentu ieņēmumi ir noteikti kā daļa no rādītāja zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā 2015.gadā valsts ZI, kuri saņem bāzes finansējumu guva ieņēmumus no patentiem 0,36 MEUR apmērā Valsts pētījumu programmas 2014-2017 ir normatīvajos aktos kā rezultāti noteikti programmas ietvaros uzturētie patenti vai augu šķirnes, bet ne ieņēmumi Izstrādāti 5 patenti VPP projektu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu. FLPP projektu vērtēšanā ņem vērā jauno tehnoloģisko atziņu radīšanas un licenču/patentu ieņēmumu paredzēšana Izstrādāti 39 patenti FLPP projektu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu. Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā23 saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem24 Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi par projektu īstenošanu ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros izstrādāti 5 patenti. Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR) SF Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112) - pētījuma projekta iesniegumam pievienojams nozares asociācijas atzinums par pētījuma nozīmību attiecīgās nozares vai komersanta attīstībai; - vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam, kurš piesaista lielāku privātā līdzfinansējuma apmēru; - kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts komersantu piesaistītais privātais līdzfinansējums pētniecības projektu īstenošanai Praktiskie pētījumi (1111) - 2,69 MEUR 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanai kopsummā plānots piesaistīt 2,69 MEUR privātā līdzfinansējuma (no kura komersantu līdzfinansējums: indikatīvi 1,6 MEUR); Post-dok (1112) - 0,28 MEUR 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru ietvaros plānots piesaistīti 0,28 MEUR privātā līdzfinansējuma Inovācijas granti studentiem (1113) - augstākās izglītības iestādes inovāciju grantu projektu īsteno sadarbībā ar vismaz vienu komersantu kā sadarbības partneri - inovāciju granta projekta īstenošanā jāparedz privātais finansējums vismaz 25% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām, t.sk. tas nevar būt mazāks kā 100 tk. euro ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības Sadarbība (atbalsts EIP darba grupām; atbalsts jaunu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādei) (EFLA) - pasākuma ieviešanas nosacījumos noteikts, ka viena projekta maksimālā atbalsta intensitāte - 90% (atsevišķos gadījumos paaugstinot par 10%), paredzot finansējuma saņēmēja līdzfinansējumu 10% apmērā ievērojot, ka projektu īstenošana vēl nav uzsākta, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214), Finanšu instrumenti (312), Sadarbība (EFLA) KC programma: piešķirtās intensitātes apjoms no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām: - rūpnieciskiem pētījumiem (50%-70%) - eksperimentālām izstrādnēm (25%-45%) - tehniski ekonomiskajai priekšizpētei (50-70%) Minēto finansējuma intensitāti var palielināt līdz 80% par efektīvu sadarbību un publicitāti. KC programma (1211): Pasākuma ietvaros līdz 2017.g. beigām uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem sastāda 9,86 MEUR Inovāciju vaučeris nodrošina, ka piešķirtās intensitātes apjoms no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir 60% un finansējums tiek piešķirts P&A projektu darbībām, kas veicina uzņēmuma līdzfinansējumu un darbību P&A. Inovāciju vaučeri (1212): Pasākuma ietvaros apstiprināti 7 projekti JPIR programma: Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka vismaz 20% no projekta iesniegumā paredzētajām attiecināmajām izmaksām ir pētniecības un attīstības darbi JPIR programma (1214): 2017. gadā apstiprināti 17 projekti, kas piesaistīs 47,12 MEUR privātās investīcijas VB (IZM) Bāzes finansējums Uzņēmumu līdzfinansējums zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā tiek ņemts vērā kā daļa no rādītājiem, kuri attiecas uz P&A finansējumu Nav iegūstams šāds rādītājs no institūciju sniegtās informācijas Valsts pētījumu programmas 2014-2017; VPP noteikumos ir kā rādītājs noteikts privātā sektora līdzfinansējums programmā iekļauto projektu īstenošanai Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem Laika posmā par projektu īstenošanu no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to īstenošanai kopumā tiks piesaistīts privātais līdzfinansējums projektu īstenošanai 0,61 MEUR apmērā FLPP Nav noteikti stimuli šim rādītājam Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas SF Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112) - vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam, kuru sadarbībā īsteno zinātniskā institūcija un komersants (vērtējot piesaistītā privātā līdzfinansējuma apmēru); - pētījuma projekta iesniegumam pievienojams nozares asociācijas atzinums par pētījuma nozīmību attiecīgās nozares vai komersanta attīstībai (sekmē komersantu piesaisti); - kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts atbalstu saņēmušo komersantu skaits Praktiskie pētījumi (1111) - 18 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanā jaunu produktu un tehnoloģiju atbalstu izstrādei saņems 18 uzņēmumi; Post-dok (1112) - 18 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru īstenošanā jaunu produktu un tehnoloģiju atbalstu izstrādei saņems 18 uzņēmumi. SF KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214), Finanšu instrumenti (312), Sadarbība (EFLA) Inovāciju vaučeris: 1) Atbalsta intensitāte programmas ietvaros noteikta 60% 2) Programmas kvalitātes kritērijos papildus punktus iespējams saņemt, ja projekts iepriekš H2020 programmas ietavros ticis novērtēts virs kvalitātes sliekšņa un saņēmis Seal of excellence apliecinājumu 3) Maksimālais projekta apjoms palielināts līdz 25 000 EUR Inovācijas vaučeri (1212): Pasākuma ietvaros atbalstīti 7 projekti BI programma: 1) programma ir izstrādāta, lai atbalstītu jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, 2) pasākuma ietvaros atbalstu sniedz pirmsinkubācijas un inkubācijas atbalsta veidā 3) inkubācijā iespējams saņemt atbalstu aprīkojuma (t.sk. iekārtu, materiālu, izejvielu) iegādes izmaksām- 50%. BI programma (3116): Dati uz 10.12.2017.: 1) pirmsinkubācija - 373 (t.sk. 18 radošajā inkubatorā) 2) inkubācija - 189 (t.sk. 15 radošajā inkubatorā) KC programma: 1) Pasākuma mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, īstenojot projektus, kas attīsta jaunus produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā. 2) Projekts saskaņā ar MK noteikumiem Nr.2 tiek īstenots atbalstāmajā nozarē kādā no Latvijas Viedās specializācijas jomām. 3) Jaunā produkta vai tehnoloģijas komerciālais potenciāls - tiek veidots jauns produkts vai tehnoloģija vai būtiski uzlabots esošais produkts vai tehnoloģija un ir iesniegts pamatots jaunā produkta vai tehnoloģijas komercializācijas plāns 4) Uzņēmuma projektu komercializācijas apjoma palielināšana KC programma (1211): Programmas ietvaros līdz 2017.g. beigām atbalstu saņēmuši 144 komersanti JPIR programma: Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka projekta iesniegumā ir apliecināts, ka projekta īstenošanas laikā vai projekta uzraudzības periodā projekta iesniedzējs radīs vismaz vienu jaunu produktu un to ieviesīs ražošanā JPIR programma: 2017. gada beigās noslēgti līgumi par atbalsta saņemšanu programmas 1.kārtas ietvaros un atbalstu saņēmuši 17 uzņēmumi. VB (IZM; EM - UIN atlaides) Valsts pētījumu programmas 2014-2017 VPP noteikumos ir kā rādītājs programmas ietvaros izstrādātās jaunās tehnoloģijas, metodes, prototipi vai pakalpojumi (skaits), kas aprobēti uzņēmumos Izstrādāti 46 prototipi VPP projektu ietvaros. FLPP Nav noteikti stimuli šim rādītājam Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR, no kuriem atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei saņem 10 komersanti UIN atlaides UIN P&A nodokļa stimuls, kuru var piemērot šādām attiecināmajām P&A izmaksām: 1) uzņēmuma zinātniskā un zinātnes tehniskā personāla izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma veikto pētniecības un attīstības darbu, 2) pētniecības pakalpojumu, kas saņemti no zinātniskajām institūcijām izmaksas, kā arī 3) sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas pakalpojumu izmaksas, saņemot pakalpojumus no akreditētām sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas institūcijām. UIN gada deklarācijas 63.rindā iespējams norādīt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas var tikt norakstīti piemērojot vērtību palielinošu koeficientu "3". Uzņēmumu skaits, kas deklarējuši atlaidi: 2014.gadā - 86 2015.gadā - 30 2016.gadā - 27 Komersanta apgrozījums no pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas SF KC programma (SAM 1211), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214) KC programma: Konkurētspējas paaugstināšana JPIR programma: Kvalitātes kritērijs nosaka, ka projekta iesniegumā ir apliecināts, ka pēc projekta īstenošanas gada pētniecības un attīstības (P&A) darbi pieaugs vismaz par 0,36 - 0,72 procentpunktiem no komersanta gada apgrozījuma, kurš tieši saistīts ar projekta īstenošanu (radies no projekta rezultātā izveidotajām iekārtām) vidēji visu projekta uzraudzības periodu Projektu īstenošana sākuma stadijā, rādītājs vēl nav nosakāms VB (EM) UIN atlaides Uzņēmumu ienākuma nodokļa gada deklarācijas 63.rindā iespējams norādīt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas var tikt norakstīti piemērojot vērtību palielinošu koeficientu "3". Uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi, P&A ieguldījuši: 2014.gadā - 0,44 MEUR 2015.gadā - 1,41 MEUR 2016.gadā - 2,17 MEUR Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off) SF Inovācijas granti studentiem (1113) - programmas ietvaros tiek attīstītas studējošo inovāciju un uzņēmējspējas prasmes un kompetences ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212) TPP ietvaros tiek atbalstītās šādas zinātnisko institūciju darbības, kas eventuāli veicina jaundibināto uzņēmumu veidošanos: • komercializācijas stratēģijas izstrādei, iesaistot attiecīgo nozari • tehniski ekonomiskai priekšizpētei Rādītājs vēl nav nosakāms VB (IZM) Bāzes finansējums, Nav noteikti stimuli šim rādītājam 2016.gadā zinātniskās institūcijas bija kopā dibinājušas 13 spin-off uzņēmumus, savukārt 2020.gadā tiek prognozēts izveidot 62 spin-off uzņēmumus. AI bāzes finansējums Nav noteikti stimuli šim rādītājam Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai Valsts pētījumu programmas 2014-2017 Nav noteikti stimuli šim rādītājam Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai FLPP Nav noteikti stimuli šim rādītājam Rādītājs nav attiecināms konkrētajai programmai Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits SF Biznesa inkubatori (3116), Finanšu instrumenti (312), Inovāciju motivācijas programma (1222) BI programma: Pirmsinkubācijas atbalstu var saņemt fiziskas personas (biznesa ideju autori), kuriem sniedz atbalstu biznesa modeļa izstrādē, tirgus izpētē un uzņēmējdarbības pamatzināšanu pilnveidošanā. Atbalsta intensitāte pirmsinkubācijā ir 100%. Motivācijas programmas ietvaros tiek atbalstāmas šādas uz jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības: 1) atbalsta pasākumu nodrošināšana inovatīvas uzņēmējdarbības uzsācēju un esošo inovatīvo uzņēmumu motivācijai; 2) inovāciju mārketinga un reklāmas aktivitātes, audio un vizuālās publicitātes nodrošināšana (piemēram, inovāciju un uzņēmējdarbības portāla attīstība un izmantošana informācijas izplatīšanai, pārraides, sižeti, reportāžas Latvijas radio un televīzijas kanālos, preses relīzes un publikācijas Latvijas populārākajos plašsaziņas līdzekļos, sociālo tīklu kontu izveide un uzturēšana, informācijas aktualizēšana, informācijas apkopošana un brošūru izdošana par veiksmes stāstiem un labās prakses piemēriem uzņēmējdarbības izglītībā un komercdarbībā sabiedrības intereses rosināšanai par inovāciju un tehnoloģiju lietojumu konkurētspējas palielināšanai); 3) tādu programmu īstenošana, kuras vērstas uz uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību (piemēram, izglītojošas programmas skolu jaunatnei, apmācību programmas un kursi jauniem (start-up) un esošiem uzņēmējiem par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem); 4) tehnoloģiskās intereses un jaunrades veicināšanas pasākumi (piemēram, praktiski apmācību semināri par zināšanu komercializāciju, intelektuālā īpašuma aizsardzību, kontaktbiržas ar riska kapitāla un citiem investoru pārstāvjiem); BI programma: Dati uz 10.12.2017.: pirmsinkubācijas ietvaros atbalstu saņēmuši 373 fiziskas personas (t.sk. 18 radošajā inkubatorā), kas potenciāli var izveidoties par uzņēmumiem Atbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai SF Post-dok (1112) - pasākuma mērķis - atbalsts jauno zinātnieku karjeras uzsākšanai īstenojot individuālu pēcdoktorantūras pētījumu Post-dok (1112) - 124 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR) , kuru ietvaros atbalstu saņems 124 pēcdoktoranti Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā SF Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112), Starpt. sadarbība zinātnē (1115) - vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam, kurā paredzēts lielāks (PLE izteiksmē) jauno zinātnieku iesaistes līmenis; - vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta ekonomisko un sociālo ietekmi, tai skaitā vērtējot pētījuma projekta institucionālo ilgtspēju Praktiskie pētījumi (1111) - 43 (PLE) 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanas ietvaros izveidot 43 jaunizveidotas zinātnisko darbinieku darba vietas; Post-dok (1112) - 124 (PLE) 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru īstenošanas ietvaros paredzēts jaunizveidot 124 jauno zinātnieku (pēcdoktorantu) darba vietas) KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Finanšu instrumenti (312) KC programma: 1) Pētījuma kvalitātes nodrošināšana; 2) Komersantu noslēgtie licences līgumi intelektuālā īpašuma komercializēšanai KC programma: Komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām - 66 (2017.gada beigas) BI programma: Programmas ietvaros var tikt radītas darba vietas zinātniskajiem darbiniekiem BI programma: Jaunizveidoto komersantu skaits - 62 (2017.gada beigas) JPIR programma: Kvalitātes kritērijā "Komersantā radītās P&A darba vietas" iespējams saņemt papildus punktus, ja projekta iesniegumā ir apliecināts, ka komersantā tiks radītas jaunas pilna laika P&A darba vietas ar nozarē vidējo algu projektu iesniegšanas brīdī un tās tiks uzturētas visu projekta uzraudzības periodu JPIR programma: Šobrīd apstiprinātajos 17 uzņēmumu projektos izveidotas 39 darba vietas, kurās nodarbināti pārējie zinātniskie darbinieki (PLE) VB (IZM) Valsts pētījumu programmas 2014-2017 Noteikumos nav noteikti stimuli šim rādītājam 5 privātajā sektorā jaunizveidotās darba vietas, kurās nodarbināts zinātniskais personāls. Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā Saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros jaunizveidotas 32,42 zinātnisko darbinieku darba vietas. FLPP Projektu pieteikumi, kas nodoti vērtēšanai, jau ietver projekta vadītāju, galvenos izpildītājus un izpildītājus. To zinātniskā kvalifikācija ir viens no projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijiem. Netiek uzskaitīts, vai šie darbinieki ir jau darba attiecībās ar ZI, vai arī darba attiecības ar ZI izveidos no jauna vai atjaunos. Tikai atsevišķos gadījumos projekts paredz piesaistīt doktorantūras studentus kā izpildītājus, iepriekš viņus nenosaucot Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR) SF Starptautiskā sadarbība zinātnē (1115) - atbalsts virs kvalitātes sliekšņa novērtētu projektu pieteikumu izstrādei programmā "Apvārsnis 2020", t.sk. lielāku atbalsta paredzot projektu pieteikumu izstrādei, kuros Latvijas dalībnieks ir projekta koordinators; - atbalsts programmā "Apvārsnis 2020" ECSEL kopuzņēmuma ietvaros apstiprināta projekta atsevišķas darba paketes īstenošanai Ievērojot, ka projektu uzsākšanas indikatīvais termiņš 2018.g. II ceturksnis, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212) Inovāciju vaučeris: Programmas kvalitātes kritērijos papildus punktus iespējams saņemt, ja projekts iepriekš H2020 programmas ietvaros ticis novērtēts virs kvalitātes sliekšņa un saņēmis Seal of excellence apliecinājumu Programmas ietvaros sākot ar 2018.gada aprīli būs iespējams saņemt atbalstu H2020 SME instrumenta 1.fāzes Seal of Excellence projektiem VB (IZM) "Baltic Bonus" iniciatīva - 2014.-2016. gadā īstenotajā Baltic Bonus programmā atbalsta apmērs par virs kvalitātes sliekšņa novērtētu projekta pieteikumu programmā "Apvārsnis 2020" diferencēts, atkarībā no (a) apakšprogrammas, kurā iesniegts projekts; (b) Latvijas dalībnieka kā projekta iesniedzēja statusa (koordinators/partneris) - apjomīgāku projekta izstrādes atbalstu paredzot finansiāli ietilpīgajiem projektiem un koordinatoru projektiem Sniegts projekta pieteikuma izstrādes atbalsts 19 programmā "Apvārsnis 2020" īstenošanai apstiprinātiem projektiem, kas kopsummā īstenošanai ieguvuši 1,71 MEUR starptautiskā finansējuma (8 projekti 2015. gadā ar 0,37 MEUR EK līdzfinansējuma un 11 - 2016. gadā ar 1,34 MEUR EK līdzfinansējuma to īstenošanai) Valsts pētījumu programmas 2014-2017 Vērtēšanas nosacījumi paredz Latvijas integrācijas procesu vienotā Eiropas pētniecības telpā un zinātniskās kvalitātes starpposmu vērtēšanā kā rezultatīvo rādītāju iesniegto pieteikumu H2020 skaitu Iesniegti 34 pieteikumi, nav informācijas par apstiprināto pieteikumu skaitu FLPP Projektu pieteikumi tiek izvērtēti kā atsevišķi zinātniskie projekti, provizoriski paredzot, ka to sekmīga īstenošanas uzsākšana un pabeigšana sekmēto iesaistīto zinātnieku konkurētspējas pieaugumu H2020 konkursos Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science) SF Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112), Starpt. sadarbība zinātnē (1115) - kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts projektu ietvaros izstrādāto publikāciju skaits, kas publicētas Scopus un Web of Science datu bāzēs izstrādātos žurnālos - vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta zinātnisko kvalitāti Praktiskie pētījumi (1111) - 482 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanas ietvaros paredzēts izstrādāt 482 publikācijas (oriģinālus zinātniskos rakstus) Post-dok (1112) - 488 2017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru īstenošanas ietvaros paredzēts izstrādāt 488 oriģinālus zinātniskos rakstus. Inovācijas granti studentiem (1113) - programmas ieviešanas nosacījumi paredz obligātu prasību studentiem, tostarp doktorantūrā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem, publicēt savu inovāciju projektu rezultātus ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības KC programma (1211) KC programma - Darbības pakalpojumu nozarēs, kā arī programmatūras jomā tiek atzītas par atbalstāmām, ja pētījumu rezultātus publicē zinātniskos žurnālos, organizē zinātniskas konferences vai iesaistās zinātniskos pētījumos. Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem, ja pētījuma rezultāti pieņemti publicēšanai vismaz divos zinātniskos rakstos. KC programma: Komersanta un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikāciju skaits - 35 (2017.g) Sadarbība (atbalsts EIP darba grupām; atbalsts jaunu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādei) (EFLA) Programmas ieviešanas nosacījumi nosaka projekta ietvaros veiktā pētījuma un rezultātu publicēšanu (vismaz Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē vai Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai darba grupas tīklā Ievērojot, ka projektu īstenošana vēl nav uzsākta, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības VB (IZM) Bāzes finansējums Zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā kā viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts zinātniskās institūcijas zinātniskā personāla Web of Science vai SCOPUS publikācijas. Noteikumi arī nosaka, ka IZM nodrošina piekļuvi šīm datubāzēm No 2013 - 2016.gadam Latvijas Web of Science publikāciju skaits ir pieaudzis no 1 656 uz 2 172, SCOPUS no 1 660 uz 1 820 Valsts pētījumu programmas 2014-2017 VPP noteikumos pie rezultatīvajiem rādītājiem ir noteiktas SCOPUS publikācijas 2014 - 2017 gadā ir izdota 581 publikācija Web of Science un SCOPUS datubāzēs Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā saskaņā ar katras programmas ieviešanas nosacījumiem Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros izdotas 119 publikācijas Web of Science un SCOPUS datubāzēs FLPP FLPP noteikumos ir noteikts, ka finansējuma sadali veic arī pamatojoties uz zinātnisko publikāciju kvalitātes un atpazīstamības analīzi un vai projekta vadītāja publicēto zinātnisko darbu nozīmību starptautiskajā zinātniskajā apritē var apstiprināt kvantitatīvi indikatori, piemēram, raksta citēšanas indekss, Hirša indekss 2014. - 2017. gadā ir izdotas 560 publikācija Web of Science un SCOPUS datubāzēs Apmācītie darbinieki SF Nodarbināto apmācības (1221; 1223), Zināšanu pārnese (EFLA) Nodarbināto apmācību programmas (1221; 1223) Projekta kvalitātes kritērijs "Projektā apmācīto skaits" paredz, ka papildus punkti tiek piešķirti, ja projektā tiks apmācīti pēc iespējams vairāk nodarbināto Atbalsta intensitāte atkarīga no komersanta statusa. Jaundibinātiem mikro komersantiem atbalsta intensitāte 70%, savukārt ilgstoši strādājošiem lielajiem uzņēmumiem 30%. Zināšanu pārnese (EFLA) - 3152 apmācīti darbinieki (lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) un mežsaimniecības nozarēs) Nodarbināto apmācības: Kopā apmācīti 678 komersantu 6211 darbinieki (1.2.2.1.pasākumā 384 komersantu 5303 darbinieki un 1.2.2.3.pasākumā 294 komersantu 908 darbinieki) P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits SF Praktiskie pētījumi (1111) - vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tai skaitā vērtējot studējošo iesaisti pētījuma īstenošanā Praktiskie pētījumi (1111) - 63 PLE 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt 148 maģistra un doktora studiju programmās studējošos 63 PLE apmērā Inovācijas granti studentiem (1113) - programmas ietvaros tiek sniegts atbalsts studentu inovāciju projektu īstenošanai ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas saistības KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki) (1212) KC programma: Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem, ja pētījuma ietvaros ir efektīva sadarbība ar vismaz vienu pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punkta izpratnē, un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija sedz vismaz 10 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, un tai ir tiesības publicēt sava pētījuma rezultātus TP programma: Viena no augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistes prasībām, ka piesaistītajam augstas kvalifikācijas darbinieks ir: • darbiniekam ir atbilstoša augstākā izglītība - vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināma (tai skaitā ārvalstīs iegūta) izglītība dabas zinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, ražošanā un pārstrādē, kā arī dizainā atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju; KC programma: Pētniecības projektā iesaistīto doktorantu skaits - 93 (2017.g) VB (IZM) Bāzes finansējums Kā zinātniskās darbības rezultāti finansējuma aprēķinā tiek vērtēti zinātnisko institūciju zinātniskā personāla aizstāvētie promocijas darbi un zinātnisko darbinieku aizstāvētie maģistra darbi iepriekšējā atskaites periodā. 2015.gadā zinātniskajās institūcijās, kuras saņem bāzes finansējumu to zinātniskais personāls ir aizstāvējis 118 promocijas darbus un to zinātniskie darbinieki ir aizstāvējuši 175 maģistra darbus. Valsts pētījumu programmas 2014-2017 Vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt īstenošanā iesaistītos jaunos zinātniekus, maģistrantūras un doktorantūras studentus (pamatotus ar skaitu PLE*) Projektos kopā nodarbināti 258 maģistranti un doktoranti (skaits), kuru indikatīvais vidējais PLE ir ~0,15. FLPP Projektu pieteikumu vērtēšanā iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits ir pieteikuma vērtējumu sekmējošs faktors Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā AI finansējums 2015.gadā ieviestajā snieguma finansējumā viens no kritērijiem ir augstskolā P&A nodarbinātie maģistranti, doktoranti un pēdējo 5 gadu laikā doktora grāda ieguvēji Starp 2014. un 2015.gadu augstskolās nodarbināto jauno pētnieku skaits ir palielinājies no 307 PLE līdz 397 PLE 9.1. RIS3 MIKRO RĀDĪTĀJI Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR) Attiecībā uz zinātnisko institūciju licenču un patentu ieņēmumiem, ieguldījumu šim rādītājam sniedz zinātnes bāzes finansējuma noteikumi, kura aprēķināšana ir reglamentēta Ministru Kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām". Šo noteikumu 10.4.apakšpunktā kā daļa no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikti zinātniskās institūcijas ieņēmumi no izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un reģistrēto meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas iepriekšējā finansēšanas periodā. Šī rādītāja ietekme zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā ir salīdzinoši neliela, jo tā ir tikai neliela daļa no 10.4 apakšpunkta rādītāja (to galvenokārt veido nozares pasūtīto līgumpētījumu finansējums), kurš ir viens no 8 rezultatīvajiem rādītājiem, kuri nosaka zinātniskajai institūcijai kopējo atnesto attīstības koeficienta finansējumu. Tām zinātniskajām institūcijām, kuras saņem zinātnes bāzes finansējumu, ieņēmumi no licencēm vai patentiem 2015.gadā veidoja 362 546 EUR, kas veido 3,3 % no īstenoto P&A līgumdarbu un izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un reģistrēto meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas kopējā apjoma. Kopējie zinātnisko institūciju ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas ir salīdzinoši nelieli un zems ir arī kopējais piešķirto un pieteikto patentu skaits. Zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas noteikumi arī papildus atbalsta institūcijas šajā rādītājā, nosakot, zinātnes bāzes finansējums ir arī izmantojams izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai. Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. - 2017.gadu kopā ir izstrādāti 5 patenti (4 patenti IMATEH projektā Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriāli ilgtspējīgām būvēm no vietējām izejvielām. 1 patents Letonika projektā Latviešu valodas pētījumi 21. gadsimta zinātnes kontekstā). Savukārt Fundamentālajos un lietišķo projektu pētījumu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu kopā izstrādāti 39 patenti 25, no kuriem 21 inženierzinātnēs, 13 ķīmijā, 2 bioloģijā, 2 medicīnā un 1 mežzinātnēs. Saskaņā ar ES struktūrfondu 1.1.1.SAM 1.1.1.1.pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" (turpmāk - 1.1.1.1.pasākums) un 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" (turpmāk - 1.1.1.2.pasākums) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenošanai apstiprinātajos projektos plānoto, šajās programmās laika posmā līdz 2023.gadam tiks izstrādāti 39 patentu pieteikumi. 1.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā noslēgti līgumi par 74 pētījumu projektu īstenošanu (kopējais publiskais finansējums 39,77 MEUR) un to ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, 26 citus nemateriālos aktīvus, kā arī 99 komercializējamus jaunu produktu vai tehnoloģiju prototipus, savukārt 4 patentus un 90 komercializējamus jaunu produktu vai tehnoloģiju prototipus - 1.1.1.2.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, kurā noslēgti līgumi par 124 141 pētījumu pieteikumu īstenošanu ar kopējo publiskā finansējuma apmēru - 15,7 MEUR. Lai veicinātu zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumus zinātniskajās institūcijās, EM īsteno divus pasākumus: 1) Kompetences centru programma, kuras ietvaros tiek atbalstīta zinātnieku un komersantu kopīgu pētījumu veikšana, lai izstrādātu jaunus produktus un attīstītu ražošanas tehnoloģijas ar mērķi tās komercializēt (t.sk., rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai); 2) Tehnoloģiju pārneses programma, kuras ietvaros zinātniskajām institūcijām patentēšanas fonda ietvaros ir iespējams saņemt atbalstu rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai - izgudrojuma patentu pieteikumu sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai spēkā. Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR) IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, kopējais privātais līdzfinansējums P&A projektu īstenošanai ir plānots 3,0 MEUR apmērā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka privātā līdzfinansējuma apmērā tiek ieskaitīti arī zinātnisko institūciju privātie līdzekļi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tālāk sniegta īsa analīze par indikatīvo plānoto komersantu līdzfinansējuma apmēru katrā no pasākumiem, t.sk. tā piesaistes veidu (komersanta individuāls vai komersanta un zinātniskās institūcijas partnerības projekts). 1.1.1.1.pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem ar kopējo publiskā finansējuma apmēru īstenošanai 39,77 MEUR plānots komersantu līdzfinansējums indikatīvi 1,58 MEUR apmērā un 1.1.1.2.pasākuma pētījumu īstenošanā ar kopējo publiskā finansējuma apmēru 15,7 MEUR - 0,06 jeb indikatīvi 56 tūkst. EUR (40.attēls). Izvērtējot abu pasākumu ietvaros piesaistītā komersantu līdzfinansējuma piesaistes dimensiju, secināms, ka 1.1.1.1.pasākumā ir līdzvērtīgs privātā finansējuma piesaistes modelis 0,79 MEUR komersantu finansējuma pētniecībai un inovācijām tiks ieguldīts īstenojot partnerības (zinātniskā institūcija un komersants) projektus, kamēr komersantiem, pētījumu īstenojot individuāli, plānotais ieguldījums P&I darbībām ir 0,80 MEUR. 1.1.1.2.pasākumā - individuāli komersantu īstenotu pēcdoktorantūras pētījumu ietvaros paredzētā privātā līdzfinansējuma daļa ir 38 tūkst. EUR, savukārt zinātniskās institūcijas - komersanta partnerības ietvaros - 17,6 tūkst. EUR. Saskaņā ar iepriekš minēto, 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākumu ietvaros plānotās piesaistītās privātās investīcijas pētniecības un attīstības projektiem, nesniedz būtisku ieguldījumu virzībā uz privātā sektora P&A investīciju apmēra pieaugumu. Salīdzinoši nelielais piesaistītā privātā līdzfinansējuma apmērs izriet no plānoto pētniecības projektu rakstura - abu pasākumu ietvaros kopumā atbalstīti 8 ar saimniecisku darbību saistīti projekti (7 jeb 9% no kopējā īstenošanai apstiprinātā projektu skaita 1.1.1.1.pasākumā un 1 jeb 1% no kopējā īstenošanai apstiprinātā projektu skaita 1.1.1.2.pasākumā). Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu investīcijām piesaistīt 15,9 MEUR privātā līdzfinansējuma, tostarp praktiskas ievirzes pētījumu un pēcdoktorantūras pētījumu programmu ietvaros - 12,83 MEUR. Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu programmu ietvaros iestrādātos stimulus privātā (komersantu) līdzfinansējuma piesaistei P&A projektu īstenošanai. Padziļināta analīze un priekšlikumi īstenojamajiem stimuliem sniegti IZM izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem". Papildus ir jāpiemin arī zinātnes bāzes finansējuma, kura aprēķināšanā kā rādītājs ir ņemts vērā arī institūciju saņemtais uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem. Tas finansējuma aprēķinā veido daļu zinātnes bāzes finansējuma noteikumos 10.2, 10.3. un 10.4.apakšpunktā noteikto rādītāju kopējās vērtības. Tādējādi arī zinātnes bāzes finansējums sniedz finansiālu iniciatīvu palielināt uzņēmumu iesaisti P & A ar projektu līdzfinansējuma nodrošināšanu. EM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.2.1.1., 1.2.1.2. un 1.2.1.4.pasākums. 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem sastāda 2,6 MEUR. 1.2.1.2. pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam iesniegti 2 projekti un saskaņā ar 1.2.1.4. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātiem, apstiprināti 16 projekti, kas piesaistījuši 43,7 MEUR privātās investīcijas. Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei saņems 36 komersanti. 18 komersanti (jeb 24% gadījumu no kopējā projektu skaita) piedalās 1.1.1.1.pasākuma pētījumu projektu īstenošanā, arī 1.1.1.2. pasākumā sadarbība pētniecības projektu īstenošanā paredzēta ar 18 komersantiem. 1.2.1.1.pasākuma ietvaros atbalstu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei līdz 2017.g.maijam atbalstu saņēmuši 106 komersanti. 1.2.1.4.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu tehnoloģiju izstrādei saņēmuši 16 komersanti. 1.2.1.2.pasākuma ietvaros Inovāciju vaučeru programmā līdz šim jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei atbalstam pieteikušies 2 komersanti. 3.1.1.6.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam atbalstu pirmsinkubācijai saņēmuši 208 personas, kā arī inkubācijai atbalsts sniegts 101 komersantam. Komersantiem, sākot ar 2014.gada 1.jūliju ir pieejams UIN stimuls uzņēmumu P&A izmaksām, kas var tikt norakstītas tajā gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu "3". Stimula ietvaros 2014. gadā atbalstu izmantojuši 86 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi o,44 MEUR apmērā un 2015.gadā 30 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi 1,41 MEUR apmērā. Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off) Attiecībā uz atbalstu šo uzņēmumu izveidei, 21 augstskolai un zinātniskajām institūcijām, kuras piedalās 8.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" un 1.1.1.4 pasākumā "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" kā rādītājs tiek monitorēts arī institūcijas jaundibināto uzņēmumu skaits (spin-off uzņēmumi). 2016.gadā visas institūcijas bija kopā dibinājušas 13 šādus uzņēmumus (visvairāk spin-off uzņēmumus bija dibinājusi Rīgas Tehniskā universitāte un Vidzemes Augstskola, katra pa 5), savukārt 2020.gadā šīs institūcijas prognozē sasniegt 62 jaundibinātus uzņēmumus. Zinātnes bāzes finansējums neparedz tiešu atbalstu jaundibināto uzņēmumu izveidei. Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits Lai sniegtu atbalstu jaunizveidoto komersantu skaita palielināšanai EM īsteno pasākumus 3.1.1.6. un 1.2.2.2. 3.1.1.6.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam pirmsinkubācijas ietvaros atbalstu saņēmušas 208 fiziskas personas (t.sk. 18 radošajā inkubatorā), kas potenciāli var izveidot jaunus uzņēmumus. 1.2.2.2.pasākuma ietvaros šobrīd tiek īstenotas uz jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības. Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā EM īstenotā 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2016.gada beigām atbalstu saņēmuši 23 komersanti, kas sadarbojas ar pētniecības institūcijām. Šobrīd pasākuma ietvaros projektu īstenošanā iesaistīti 46 maģistranti un doktoranti. Tā kā 3.1.1.6.pasākums ir nesen uzsākts, tad jaunradīto darba vietu skaitu šobrīd grūti prognozēt, jo tas būs atkarīgs gan no pirmsinkubācijas rezultātiem, gan arī inkubācijas procesā atbalstu guvušiem uzņēmumiem, kas attīstīsies par pastāvīgiem uzņēmumiem. 1.2.1.4.pasākuma ietvaros šobrīd apstiprinātajos 16 uzņēmumu projektos ir izveidotas 39 darba vietas, kurās nodarbināti pārējie zinātniskie darbinieki (PLE). Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. - 2017.gadu, ir 5 privātajā sektorā jaunizveidotās darba vietas, kurās nodarbināts zinātniskais personāls. Savukārt IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, 1.1.1.SAM ietvaros plānots izveidot 167 jaunu pētnieku darba vietu (pilna laika ekvivalenta izteiksmē). Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu investīcijām sekmēt 700 jaunu P&A darba vietu izveidi. Ievērojot minēto, secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu programmu ietvaros iestrādātos stimulus jaunu pētnieku piesaistei. Padziļināta analīze un priekšlikumi īstenojamajiem stimuliem un nepieciešamām darbībām sniegti IZM izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem". H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR) Lai veicinātu sadarbību starp Baltijas valstīm pētniecībā, it īpaši ES ietvarprogrammās pētniecības jomā, 2015.gadā tika uzsākta "Baltic Bonus" programmas īstenošana. "Baltic Bonus" programma tiek īstenota vienlaicīgi visās Baltijas valstīs, sadarbojoties VIAA, Lietuvas Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūrai un Igaunijas Zinātnes padomei (saskaņā ar 2015. gada 27.jūnijā noslēgto vienošanos par sadarbību). "Baltic Bonus" programmas ietvaros tiek piešķirts finansējums tādu projektu pieteikumu izstrādes izdevumu daļējai segšanai, kuri ir saņēmuši ekspertīzes vērtējumu virssliekšņa vērtībā. Lai sekmētu starptautisko sadarbību zinātnē un inovācijā un īpaši atbalstītu sadarbību šajā jomā starp Baltijas valstīm, projektu pieteicējiem tiek piešķirts papildus finansējums 1 000 eiro apmērā par tādu projektu pieteikumu izstrādi, kuros ir iesaistīti partneri no Baltijas valstīm. 2015.gadā tika sniegts atbalsts 47 projektu izstrādes izdevumu segšanai, 2016.gadā - 62 projektu izstrādes izdevumu segšanai. Vienlaikus ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja sasniegšanā sniegs 1.1.1.5.pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās". Ievērojot, ka šobrīd norisinās projektu iesniegumu vērtēšana, vēl nav iespējams vērtēt šīs investīciju programmas ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja īstenošanā. Lai pilnvērtīgi izvērtētu Latvijas dalības programmā "Apvārsnis 2020", aplūkojami vēl šādi rādītāji: − dalību skaits, salīdzinot ar 7.IP datiem, ir audzis, sasniedzot 0.37% no visām EU-28 valstu dalībām programmas "Apvārsnis 2020" projektu konkursos. 7.IP šis rādītājs bija 0.27%. Latvija, apsteidzot Maltu, Lietuvu un Horvātiju, pakāpusies uz 25.vietu dalībvalstu sarakstā, kas sastādīts vadoties pēc piesaistītā finanšu apjoma. 7.IP līdzvērtīgā skatījumā Latvija atradās 27.vietā 28 ES dalībvalstu sarakstā. Iesniegtais projektu pieteikumu skaits norāda uz arvien lielāku Latvijas institūciju aktivitāti projektu iesniegumu sagatavošanā un, vadoties pēc šī brīža datiem, var prognozēt, ka līdz programmas "Apvārsnis 2020" noslēgumam Latvijas pārstāvju aktivitāte programmā noteikti pieaugs, salīdzinot ar dalības aktivitāti 7.IP. − Latvijas dalībnieki kā projektu koordinatori ir 15% gadījumu (19 projektiem) no kopējā atbalstīto projektu skaita. Aplūkojot 7.IP rādītājus, kur visā ietvarprogrammas īstenošanas laikā Latvijas dalībnieki bija projektu koordinatori 12,5% gadījumu, secināms, ka Latvijas dalībnieku iniciatīva uzņemties vadošo lomu projekta īstenošanā pieaug. Ievērojot, ka tie projekti, kuros Latvijas dalībnieks ir projekta koordinators, kopumā ir piesaistījuši 14,09 MEUR jeb 40% no visa Latvijas dalībnieku piesaistītā programmas "Apvārsnis 2020" finansējuma, nepieciešams mērķtiecīgi strādāt, lai stiprinātu Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un interesi uzņemties iniciatīvu būt vadošajam partnerim projekta īstenošanā. 42.attēls. Latvijas dalība ES Ietvara programmās Rādītājs 5.IP (1999-2002) 6.IP (2002-2006) 7.IP (2007-2013) "Apvārsnis 2020" (2014-2017*) Projektu pieteikumu skaits 667 1027 1127 1114 Dalību skaits projektu pieteikumos 776 1206 1424 1392 Atbalstītie projekti 178 217 240 131 Dalību skaits atbalstītajos projektos 204 258 337 150 Projektu koordinatori 2 11 30 19 Sekmības līmenis (%) 26,7 21,1 21,3 12,57 EK finansējums (EUR, miljoni) 14,6 21,6 49,04 35,22 * dati uz 2017. gada 28. februāri Aplūkojot Latvijas un divu Baltijas kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, dalības aktivitāti un sekmes (43.attēls), secināms, ka Latvijai ir sliktākas sekmes attiecībā uz iesniegto projektu pieteikumu skaitu, kā arī sekmīgo projektu un koordinatoru skaitu. Tomēr šeit jāņem vērā kopējais zinātniskā personāla cilvēkresursu apmērs - ja Latvijā tie ir 3613 PLE, tad Igaunijā - 4186 PLE un Lietuvā - 8124 PLE26. Vienlaikus Latvija sekmīgāk kā Lietuva piesaista programmas "Apvārsnis 2020" investīcijas, un projektu pieteikumu sekmība ir visaugstākā triju Baltijas valstu starpā. 43.attēls. Dalības aktivitātes un sekmības salīdzinājums programmā Apvārsnis 2020 starp Baltijas valstīm Rādītājs Latvija Igaunija Lietuva H2020* Iesniegto projektu pieteikumu skaits 1114 1662 1309 Dalību skaits projektu pieteikumos 1392 1941 1588 Sekmīgo projektu skaits 131 198 150 Projektu koordinatoru skaits 19 67 29 Finansējums sekmīgajiem projektiem 35,22 milj.€ 66,25 milj.€ 21,18 milj.€ Sekmības līmenis 12,57% 12,03% 12,15% * dati uz 2017. gada 28. februāri Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science) Zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā kā viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts zinātniskās institūcijas zinātniskā personāla iepriekšējos trijos finansēšanas periodos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētie oriģinālie zinātniskie raksti (bez šīm publikācijām šajā rādītājā ir ņemtas vērā publicētās recenzētās zinātniskās monogrāfijas un ārvalstīs spēkā uzturētais vai reģistrētais intelektuālais īpašums). Bez tam, zinātnes bāzes finansējuma noteikumi nosaka to, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina zinātniskajām institūcijām pieeju minētajām datubāzēm. Valsts pētījumu programmu īstenoto projektu starp 2014. - 2017.gadu iegūtajiem zinātniskajiem rezultātiem ir ietekme uz Latvijas kopējo publikāciju skaitu Scopus un Web of Science datubāzēs, kopā šajos projektos sagatavojot 581 izdotu publikāciju šajās datubāzēs. Līdzīga situācija ir Fundamentālo un lietišķo pētījumu gadījumā, kuros kopējais publikāciju skaits pārsniedz 560. 1.1.1.SAM pētniecības projektu ietvaros (1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākums) kopumā plānots izdot 970 zinātniskos rakstus. 1.1.1.1.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā plānots izstrādāt 482 starptautiskās publikācijas, no kurām 270 plānots izdot žurnālos, kas publicēti Web Of Science un Scopus datu bāzēs, savukārt 195 - publicēšanai žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa. Savukārt 1.1.1.2.pasākumā plānoti 488 zinātniskie raksti. 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2016. gada beigām publicētas 9 komersanta un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikācijas. Apmācītie darbinieki Attiecībā uz apmācīto darbinieku skaitu, ieguldījumu šim rādītājam sniedz Ministru Kabineta 2015.gada 27.oktobra noteikumos Nr.617 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi". 1.2.2.1.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam apmācībās iesaistīti 193 komersanti un apmācīti 2404 unikāli darbinieki. P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits 2015.gadā tika ieviests jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, kurš ir balstīts uz trim pīlāriem, no kuriem otrais paredz augstskolām finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem. Šis finansējums tika reglamentēts ar grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 17.3. apakšpunktā nosakot kritērijus pēc nosakot kritērijus pēc kuriem augstskolām tiek šis finansējums piešķirts (2015.gadā 5,5 milj. eiro apmērā, 2016. un 2017.gadā 6,5 milj. eiro apmērā). Kā viens no kritērijiem, pēc kuriem augstskolām tiek aprēķināts šis finansējums ir augstskolā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Kopumā augstskolās starp 2014. un 2015.gadu tās ietvaros nodarbināto jauno pētnieku skaits ir palielinājies no 307 PLE līdz 397 PLE, jeb par 29 % šo pētnieku skaitam pieaugot lielākajā daļā augstskolu (44.atēls). Iemesls jauno pētnieku skaita pieaugumam ir saistīts gan ar 2.pīlāra snieguma finansējuma atbalstītajiem rādītājiem, gan, saistībā ar to, ka 2015.gadā tika īstenota ES struktūrfondu darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.3.3.apakšaktivitāte "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība", kuras ietvaros notika zinātnisko institūciju konsolidācija, kas skāra arī vairākas no augstskolām, kurām tādējādi palielinājās to zinātniskā kapacitāte. Attiecībā par maģistrantu un doktorantu iesaisti P&A ir papildus jāņem vērā šo studējošo skaita izmaiņu tendences. Gan maģistrantiem, gan doktorantiem imatrikulēto skaits pēdējos gados ir stabils, ar nelielu samazinājuma tendenci. Kopš 2011.gada Latvijas augstskolās imatrikulēto maģistrantu skaits ir samazinājies par 8,9 % (45.attēls) un imatrikulēto doktorantu skaits par 5,7 % (46.attēls). 1.1.1.SAM ietvaros nosacījums par maģistrantu un doktorantu iesaisti pētniecības projektu īstenošanā iestrādāts 1.1.1.1.pasākuma ieviešanas nosacījumos. Saskaņā ar plānoto, kopumā 1.1.1.1.projektu īstenošanai tiks piesaistīti 148 maģistra un doktora studiju programmās studējošie 63 PLE apmērā (47.attēls). 9.2. RIS3 PROGRAMMU IEVIEŠANA Laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gadam (uz 31.12.2017.) uzsākta virkne pasākumu īstenošana, kas sniedz ieguldījumu un nodrošina RIS3 monitoringa ietvaros izvirzīto virsmēŗku, makro līmeņa un mikro līmeņa rādītāju izpildi. Šīs aktivitātes aptver gan īpaši pielāgotus valsts atbalsta instrumentus (programmas), gan normatīvā ietvara izmaiņas, gan citus pasākumus, kas palīdz sasniegt ne vien RIS3 mērķus, bet arī ietekmē RIS3 virsuzdevuma īstenošanos - transformēt valsts ekonomiku par labu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un efektīvākai resursu izmantošanai. Kopumā ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam EM pieejami 491,2 milj. euro ES (ERAF) fondu finansējuma inovācijas un MVU konkurētspējas stiprināšanai. Inovācijas atbalsta aktivitātēm kopumā pieejami 195,5 milj. euro ES fondu finansējuma, bet MVU konkurētspējas veicināšanai - 295,7 milj. euro. IZM kā atbildīgā iestāde nodrošina 278,96 milj. euro (ERAF) investīciju ieguldījumu Latvijas zinātnisko institūciju pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes paaugstināšanā un spējā piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā. Praktiskas ievirzes pētījumi. 2016. gada 12. janvārī apstiprināti 1.1.1.1.pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" (turpmāk - 1.1.1.1.pasākums) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.1.pasākuma kopējais līdz 2023. gadam pieejamais publiskais finansējums ir 76,5 MEUR (t.sk. ERAF 65 MEUR) un tā ir mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Pasākuma ietvaros tiek sniegts atbalsts zinātnisko institūciju vai komersantu individuāli vai partnerībā īstenotiem praktiskas ievirzes pētījumiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai, nodrošinot zināšanu pārnesi Latvijas viedās specializācijas jomās un fokusējot atbalstu uz pētniecības projektiem ar augstu komercializācijas potenciālu. Pasākuma ieviešanas nosacījumi paredz, ka projektu pieteikumu konkurss tiks organizēts vairākās kārtās, lai maksimāli izmantotu Latvijā pieejamo zinātnes infrastruktūru un cilvēkresursus un nodrošinātu sabalansētu investīciju ieguldījumu, tostarp nodrošinot iespēju institūcijām operatīvi sagatavot projektus tiklīdz rodas pieprasījums pēc izpētes un tehnoloģiskiem risinājumiem, kā arī pilnveidot noraidītos projektu iesniegumus un iesniegt tos atkārtoti tuvākajā konkursā. 2017. gada I ceturksnī noslēdzās 1.1.1.1.pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārta un tās ietvaros īstenošanai atbalstīti 74 pētniecības projekti ar kopējo finansējumu 44,2 MEUR (no kuriem 39,77 MEUR publiskais programmas finansējums). 1.1.1.1.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros apjomīgākās investīcijas paredzētas pētījumu īstenošanai RIS3 specializācijas jomās "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas" - ieguldot 16,99 MEUR un "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas" - ieguldot 13,66 MEUR (48.attēls). Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu: RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji: • Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija); • Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP; • Produktivitāte apstrādes rūpniecībā; • Zinātnisko darbinieku skaits P&A; • Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs; • Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A; • Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā; • Piešķirtie Eiropas patenti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā; • Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKT un tās produktivitātes pieaugums; • Eksporta pieaugums; • Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā RIS3 mikro līmeņa rādītāji: • Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR); • Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR); • Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas; • Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā; • Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science); • P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits. VADĪBAS METOŽU IZSTRĀDE INDUSTRIĀLAJĀM UN RAŽOŠANAS SILTUMNĪCĀM • Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un SIA "Eltex" veic pētījumu "Jaunu vadības metožu izstrāde siltumnīcu augu apgaismojuma sistēmām to enerģētisko un ekoloģisko parametru uzlabošanai (uMol)". • Projekta ietvaros tiks izstrādātas jaunas fotobioloģiskās vadības metodes esošiem ražošanas procesiem siltumnīcās, auditēšanas metodes enerģijas un ekoloģisko parametru efektivitātes novērtēšanai. Projekta gaitā tiks izstrādātas, praktiski realizētas un testētas arī jaunas mērīšanas un vadības sistēmu ierīces. Izmantojot jaunos Bio-Enerģētiskās Sistēmas algoritmus, kas tiks testēti un salīdzināti pie dažādiem apgaismojuma avotiem reālas siltumnīcas apstākļos, plānots iegūt elektroenerģijas ietaupījumus līdz 30%, vienlaicīgi nodrošinot to pašu augšanas ražību. Tiks pārbaudīts kā papildus apgaismojums ietekmē bioloģiski aktīvu vielu veidošanās intensitāti dārzeņos (tomātos, gurķos, salātos) dažādās sezonās. Pēcdoktorantūras pētniecība. 2016.gada 19.janvārī apstiprināti 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" (turpmāk - 1.1.1.2.pasākums) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.2.pasākuma kopējais līdz 2023.gadam pieejamais publiskais finansējums ir 60,8 MEUR (t.sk. 54,4 MEUR ERAF) un tā ir mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunoti un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu. 1.1.1.2.pasākuma ietvaros kopumā paredzēts sniegt atbalstu aptuveni indikatīvi 455 pēcdoktorantiem (jaunajiem zinātniekiem 5 gadu periodā pēc doktora grāda iegūšanas) zinātnieka karjeras uzsākšanai un kompetenču stiprināšanai. 2017.gada decembrī noslēgti līgumi 1.1.1.2.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ar kopējo finansējumu 16,5 M EUR (no kuriem 15,7 MEUR publiskais programmas finansējums) atbalstīšanu īstenošanai27. 35 projekti jeb 28% no kopējiem pēcdoktorantūras pētījumiem, ieguldot 4,68 MEUR, tiks īstenoti RIS3 specializācijas jomā "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas", 27 projekti jev 22% - RIS3 specializācijas jomā "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas" ar kopējo attiecināmā finansējuma apmēru 3,59 MEUR, kā arī apjomīgs skaits pēcdoktorantūras pētījumu - 19% no kopējiem atbalstu saņēmušajiem par kopējo attiecināmā finansējuma apmēru 3,05 MEUR, tiks īstenoti kādā no zinātņu nozarēm, kas neatbilst nevienai no RIS3 specializācijas jomām28, bet kuri sniedz nozīmīgu ieguldījumu kādā no RIS3 izvirzīto izaugsmes prioritāšu īstenošanā (49.attēls). Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji: • Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija); • Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP; • Produktivitāte apstrādes rūpniecībā; • Zinātnisko darbinieku skaits P&A; • Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs; • Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums P&A; • Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā; • Piešķirtie Eiropas patenti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā; • Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKT un tās produktivitātes pieaugums; • Eksporta pieaugums; • Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā RIS3 mikro līmeņa rādītāji: • Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR); • Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR); • Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas; • Atbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai; • Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā; • Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science); ZINĀŠANU BĀZE PAR INOVĀCIJAS PROCESIEM LATVIJĀ Pēcdoktorantūras pētniecības programmas ietvaros lēmums par apstiprināšanu īstenošanai (ar nosacījumu) nosūtīts 2 inovācijas procesa pētījumiem, kuru īstenošana sniegs ieguldījumu nacionāla līmeņa analītiskās kapacitātes stiprināšanā. Inovācijas procesa pētījumi, saskaņā ar informatīvo ziņojumu par RIS3 monitoringa sistēmu, sniedz ieguldījumu RIS3 īstenošanā, tai skaitā pierādījumos balstītas P&A politikas attīstībā. P&A infrastruktūras attīstīšana RIS3 specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana. 2016.gada 16.augustā apstiprināti 1.1.1.4.pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" (turpmāk - 1.1.1.4.pasākums) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.4.pasākuma kopējais līdz 2023.gadam pieejamais publiskais finansējums 120,25 MEUR (t.sk. ERAF - 102,96 MEUR) un tā ir mērķis ir zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana un pētniecības resursu koncentrācija konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, pilnveidojot zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāti un modernizējot pētniecības infrastruktūru Latvijas viedās specializācijas jomu ietvaros, tādējādi veicinot zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas Savienības līmeņa infrastruktūrās un zinātnisko institūciju rīcībā esošās pētniecības infrastruktūras izmantošanu praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai. Saskaņā ar 1.1.1.4.pasākuma ieviešanas nosacījumiem, investīcijas plānotas 14 Latvijas vadošo zinātnisko institūciju infrastruktūras attīstībā un institucionālās kapacitātes stiprināšanā (50.attēls), vienlaikus paredzot minētajām institūcijām pirms projekta iesniegšanas veikt priekšdarbu - izstrādāt un ar iesaistītajām pusēm saskaņot savas vidēja termiņa attīstības stratēģijas. Attiecīgi pirms projektu iesniegumu sagatavošanas norisinājās darbs pie finansējuma saņēmēju - zinātnisko institūciju vidēja termiņa attīstības stratēģiju saskaņošanas, kuru izstrāde un saskaņošana ar Izglītības un zinātnes ministriju, nozares ministrijām (ja attiecināms) un nozaru asociācijām tika noteikta kā finansējuma saņemšanas priekšnoteikums. Vienlaikus, lai sekmētu kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku projektu iesniegumu izstrādi un novērtēšanu, 2016.gadā JASPERS eksperti sniedza atbalstu pasākuma projektu iesniegumu atlases nosacījumu izstrādē (P&A infrastruktūras projektu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas, kā arī sociālekonomiskās analīzes veikšanā). 2017. gada nogalē ir izvērtēti zinātnisko institūciju iesniegtie projekti, noslēgti līgumi un uzsākta projektu īstenošana. Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu: RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji: • Ieguldījumi P&A 1.5% no IKP; • Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju; • Zinātnisko darbinieku skaits P&A; RIS3 mikro līmeņa rādītāji: • Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR); • Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR); ZINĀTNISKĀS EKSELENCES CENTRA IZVEIDE PROJEKTA CAMART2 IETVAROS 1.1.1.4.pasākuma ieguldījumi papildinās Eiropas Komisijas ietvarprogrammas "Apvārsnis 2020" finansējumu, kas apakšprogrammas Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana Teaming ietvaros piešķirts Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam (LU CFI): - kopējais finansējums 31 MEUR (13,32 MEUR no 1.1.1.4.pasākuma) - LU CFI izveide par Latvijas un Baltijas jūras reģiona nozīmes materiālzinātnes centru ar augstu komercializācijas kapacitāti un spēju efektīvi darboties starptautiskajā pētniecības un inovācijas tirgū - sadarbības partneri: Karalisko tehnoloģiju institūts (Zviedrija) un zinātniskais institūts RISE Acreo (Zviedrija) Lai veicinātu Latvijas dalību Eiropas pētniecības telpas un Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma infrastruktūrā un projektu īstenošanā, tādējādi sekmējot starptautisko sadarbību pētniecības un tehnoloģiju jomā, 2017. gada 6. jūnijā apstiprināti 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" (plānotais kopējais finansējums 32,6 milj. eiro, t.sk. ERAF finansējums 27,7 milj. eiro) īstenošanas nosacījumi un uz 31.12.2017. norisinās projektu iesniegumu vērtēšana29. Pasākuma ietvaros plānota valsts līmeņa un institūciju līmeņa savstarpēji papildinošu pasākumu īstenošana starptautiskās sadarbības attīstībai. Pasākums sadalīts trīs projektu iesniegumu atlases kārtās, no kurām pirmajā kārtā atbalsts tiks sniegts nacionāla līmeņa starptautiskās sadarbības veicināšanas pasākumiem (projekta īstenotājs IZM un VIAA). Otrajā kārtā - institucionāla līmeņa starptautiskās sadarbības stiprināšanas pasākumiem, t.sk. atbalstam konkurētspējīgāku programmas "Apvārsnis 2020" un 9. Ietvara programmas projektu pieteikumu izstrādei. Trešajā kārtā paredzēts atbalsts programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros iesniegtu, virs kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet nefinansētu projektu īstenošanai ar ERAF atbalstu. Saskaņā ar plānoto, projektu īstenošana tiks uzsākta 2018. gada 1. pusgadā. Lai sekmētu studiju procesa un industrijas sadarbību studentu inovāciju projektu īstenošanas veicināšanai praktisku nozares un sabiedrības problēmu risināšanai, 2017.gada nogalē izskatīšanai MK iesniegti ES fondu pasākuma "Inovāciju granti studentiem" ieviešanas nosacījumi (kopējais finansējums 38milj. eiro, t.sk. ERAF finansējums 28,9 milj. eiro). Līgumus ar finansējuma saņēmējiem- augstskolām par projektu īstenošanu plānots noslēgt 2018.gada 1.pusgadā, savukārt atbalstu studentiem plānots sniegt, sākot ar 2018./2019.akadēmiskā gada sākumu - t.i., 2018.gada septembrī/oktobrī. Zinātnes bāzes finansējums. Valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem - atvasinātām publiskām personām, kas reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, zinātniskās darbības bāzes finansējumu piešķir no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" noteikto kārtību. Zinātniskā institūcija piešķirto bāzes finansējumu izmanto: zinātniskā personāla atlīdzībai, zinātniskās institūcijas uzturēšanai un zinātniskās institūcijas darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai, ES struktūrfondu, citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Zinātnes bāzes finansējumā ir ieviesti uz ekselenci vērsti kritēriji: 10% no finansējuma tiek piešķirts tām zinātniskajām institūcijām, kas starptautiskajā zinātnes izvērtējumā saņēmušas augstu novērtējumu; aprēķinos tiek ņemti vērā starptautiskajos zinātnes izdevumos publicētie zinātniskie raksti u.c.. Finansējuma noteikumos ir ieviests atalgojums pētnieciskā darba daļējai nodrošināšanai valsts dibināto augstskolu akadēmiskajam personālam - profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kas veic zinātnisko darbību. Ir ņemts vērā arī zinātnisko institūciju saņemtais novērtējums 2013.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, 2014.gada oktobrī veiktajos grozījumos MK 1316 noteikumos, šo noteikumu 11.2 nosakot, ka IZM nepiešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija saņēmušas novērtējumu "1" un "2" (izņemot tās, kuras piedalījās zinātnisko institūciju konsolidācijas projektā). Kopš 2014.gada, kad ir stājušies spēkā jaunie bāzes finansēšanas noteikumi ir pakāpeniski palielinājies piešķirtais zinātnes bāzes finansējuma apjoms no 16,0 milj. eiro 2014.gadā līdz 23,5 milj. eiro 2016.gadā, pateicoties finansējuma pieaugumam IZM budžeta apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums". Papildu finansējums ir ļāvis pakāpeniski palielināt bāzes finansējuma nodrošinājumu (% no normatīvajos aktos noteiktā) no 21 % 2010.gadā līdz 68 % 2016.gadā (51. attēls). Ir arī jāpiemin, ka ilgstoši nepietiekami nodrošinātais zinātnes bāzes finansējums un pētniecības programmu finansējuma neesamība ir arī ievērojami samazinājos valsts zinātnisko institūciju zinātnisko kapacitāti zinātniskā personāla skaita izteiksmē, un attiecīgi aprēķināto pilno nepieciešamo finansējumu no 51,6 milj. eiro 2010.gadā līdz 34,4 milj, eiro 2016.gadā. Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu: RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji: • Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija) • Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%) • Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā • Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs RIS3 mikro līmeņa rādītāji: • Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR); • Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR); • Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science). Nacionālās licences nodrošināšana Starptautiskajām zinātniskajām datubāzēm Zinātnes bāzes finansējuma finansēšanas noteikumu 2014.gada 28.oktobra grozījumos tika noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina zinātnisko datubāžu uzturēšanu akadēmiskā tīkla ietvaros, kā rezultātā tiek nodrošināta nacionālā piekļuves licence SCOPUS un Web of Science datubāzēm, kā arī Science Direct zinātnisko rakstu datubāzei. Pēdējo gadu tendences parāda to, ka šo datubāžu lietošanas intensitāte no Latvijas zinātnieku puses ir ļoti augsta, piemēram, Science Direct datubāzē apskatīto un lejuplādēto rakstu skaits ir palielinājies no 300 138 rakstiem 2011.gadā līdz 407 735 rakstiem 2016.gadā, kas ir ievērojams skaits pie esošās Latvijas zinātnes kapacitātes apmēra. Valsts pētījumu programmas. 2014.gada 7.oktobrī ar MK rīkojumu Nr.558 "Par valsts pētījumu programmām" apstiprinātas 10 Valsts pētījumu programmas 2014.-2017.gadam. Papildus ar MK rīkojumu Nr.559 "Par papildu valsts pētījumu programmām" ir tikušas apstiprinātas vēl 4 Valsts pētījumu programmas. Kopējais pētījumu finansējums posmā no 2014.-2017.gadam ir 27 MEUR. Valsts pētījumu programmu virsmērķis ir sniegt ilgtspējīgus priekšlikumus tautsaimniecības restrukturizācijai, izmantojot Latvijas potenciālu zināšanu ekonomikas veidošanai atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā definētajiem mērķiem. 53 projekti no 69 tiek veikti Viedās specializācijas stratēģijas jomās (52.att.). Jāatzīmē, ka pētījumiem pieejamais finansējums ir pārāk zems, lai nodrošinātu virsmērķa sasniegšanu, nodarbinātu vērā ņemamu zinātnieku skaitu un nodrošinātu pietiekamu sasaisti ar tautsaimniecības nozaru attīstību. Tāpēc turpmāk Valsts pētījumu programmas ir jāfinansē attiecīgām nozaru ministrijām, lai nodrošinātu jaunas zināšanas, tehnoloģijas, to pārnese tautsaimniecības attīstībai, nozares attīstībai nepieciešamo cilvēkkapitālu, kā arī uz zinātniskiem pētījumiem balstītas politikas īstenošanu un lēmumu pieņemšanu. AAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu: RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji: • Eiropas inovāciju rādītāju grupa (EIS pozīcija) • Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%) • Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā • Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs RIS3 mikro līmeņa rādītāji: • Zinātnisko institūciju licenču/patentu ieņēmumi (EUR); • Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR); • Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas; • Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā; • H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR) ; • Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science); • P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits. Valsts pētījumu programma "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei" (LATERNERGI) LATENERGI programmas vadītājs ir Dr.habil.sc.ing. L. Ribickis. Programma iekļauj sešus projektus: