3. Article

Datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība un to komercializācija. Memoranda ietvaros ir paplašināts atveramo datu kopu skaits, uzlabota Latvijas pozīcija Eiropas datu atkalizmantošanas indeksa rādītājos 2017.gadā atvērts Latvijas Universitātes un kompānijas Microsoft inovāciju centrs "LuMic". Ekonomikas ministrijas vadībā, no 2018. gada vasaras, kad tika īstenota pirmā dizaina darbnīca, līdz pat šim brīdim norit aktīvs darbs pie biomedicīnas ekosistēmas sadarbības platformas izveides, aktīvi iesaistot un komunicējot ar nozares līderiem Latvijā un pasaulē. Valsts un uzņēmēju un biedrību sadarbība ir pierādījusi, ka apvienojot resursus, ir vieglāk sasniegt vēlamo rezultātu, veicināt citu iestāžu darbinieku, politiķu izpratni par atvērto datu nozīmību starpiestāžu darbībā un datu nozīmei uzņēmēju darbības efektivitātes paaugstināšanā un jaunu produktu izstrādē. Jo vairāk jaunu datu pielietojumu uzņēmēji radīs, jo vieglāk būs pierādīt valsts iestādes atvērt to rīcībā esošos datus. Lai valsts pārvaldē sekmētu koordinētu atvērto datu izmantošanu un kopējo atvērto datu koncepta pilnveidi, nepieciešams noteikt par valsts pārvaldes rīcībā esošo datu jomas atbildīgo iestādi. Ņemot vērā, ka atvērto datu joma līdz šim ir bijusi VARAM iniciēta joma, tiks sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums", precizējot ministrijas kompetences, papildinot tās ar atvērto datu politikas jomas koordinācijas lomu. Nīderlandē atvērto datu koordinējošā struktūrvienība reizi ceturksnī nevalstiskajām organizācijām organizē pasākumus, kuru laikā tiek veidota atgriezeniskā saite, lai iesaistītajām pusēm veidojas un nostiprinās izpratne par atvērto datu nozīmību. Šajos pasākumos arī tiek konkretizēts, papildināts publiskojamo datu kopu saraksts78.Svarīgs aspekts datu kvalitātes nodrošināšanā ir arī publiskās pārvaldes darbinieku izglītošanā atvērto datu jomā. Jo zinošāki un izglītotāki būs datu publicētāji, jo publicētie dati atbildīs datu galaizmantotāju vajadzībām un ekspektācijām. Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dažādas pieejas valsts iestāžu darbinieku izglītošanā atvērto datu jomā - Bulgārijā katru mēnesi tiek rīkoti vienas dienas pamācības kursi, Kiprā gada ietvaros tiek organizētas divas apmācību darbnīcas, kurā dalībnieki darbā ar atvērtajiem datiem iegūst praktiskas iemaņas. 5.4.2. Valsts pārvaldes iestāžu savstarpējā sadarbība Papildus tam, ka dati tiek atvērti, lai tos izmantotu nozare, pētnieki un iedzīvotāji kopumā, vieni no pamata datu atkalizmantotājiem ir pašas publiskās iestādes. Publiskās iestādes datus var izmantot, lai uzlabotu iestādes efektivitāti, sniegtu labākus pakalpojumus, izstrādātu normatīvos aktus, kas ir balstīti uz datiem (pētījumiem), kā arī pastiprinātu iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Atvērto datu izmantošana padziļinātā izpētē, pārraudzībā vai prognozēšanā sniedz labas pārvaldības potenciālu, kā arī spēj veicināt ekonomisko un sociālo attīstītību reģionos. Piemēram, tādam mērķim Francija ir iecēlusi galveno datu inspektoru Eiropā (Chief Data Officer in Europe), kurš ir atbildīgs par datu pārvaldību, ieskaitot atvērto datu izmantošanas stimulēšanu visā publiskajā administrācijā.79 Apvienotajā Karalistē tiek vadīta valdības pieeja atvērto datu pieejamībā un izmantošanā, īpaši saistībā ar datu izmantošanu labāku lēmumu pieņemšanā. Lai pastiprinātu datu atkalizmantošanu publiskā sektora iestādēs, tādējādi uzlabojot publiskā sektora darbību, vajadzīgs: • izveidot rīkus datu izmantošanai kā empīrisku atbalstu valsts politikas izstrādes procesā; • nodrošināt personas, slepenu un konfidenciālu datu privātumu un aizsardzību; • iedrošināt privāto sektoru sniegt datus. Premjerministra vadītajā Informācijas sabiedrības padomē jautājums par datu apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm ir skatīts vairākkārt un no dažādiem skatpunktiem80. Informācijas sabiedrības padomes sēdēs datu atkalizmantošanas jautājuma izskatīšanu ir iniciējusi LATA, Latvijas Komercbanku asociācija (tagad Finanšu nozares asociācija), norādot uz resursu optimizācijas iespējām un ieguvumiem valsts budžetā. Eiropas Savienības fondu projektu specifiskajos atbalsta mērķa īstenošanas noteikumos81 tiek paredzēts, ka viens no pasākuma mērķiem ir radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora. Attiecīgi viena no atbalstāmajām aktivitātēm ir datu atkalizmantošana. Attēls Nr.2 Avots: valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojums "Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju" Kā redzams attēlā Nr.282, starpiestāžu datu apmaiņa joprojām nereti notiek izmantojot datņu transportēšanas serverus, e-pastus, datu nesēju vai papīra formā. Galvenās grūtības datu apmaiņas sistēmas izveidei starp iestādēm meklējamas nevis tehniskajā risinājumā, bet gan iestāžu nepietiekamajā motivācijā sniegt to rīcībā esošos datus citām iestādēm. Praksē nereti starpiestāžu datu apmaiņas process no tā izveides viedokļa ir nesamērīgi laikietilpīgs. Lai gan iestādes apzinās, ka savstarpēja datu apmaiņa sekmētu un efektivizētu to darbību, pārāk liels uzsvars tiek likts uz savstarpējās informācijas apmaiņas juridisko aspektu, norobežojoties no tehniskā risinājuma iespējām un kā tehniskais risinājums kompensētu izveidotajā risinājumā veiktās investīcijas. Publiskajā pārvaldē tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos tiek nodrošinātas atvērto datu izmantošanas iespējas. Nodrošinot valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiktu radīti priekšnoteikumi privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora iespējamai sadarbībai, kas balstītos uz publiskās pārvaldes radītiem datiem. Tā rezultātā tiktu radītu jauni e-pakalpojumi un jau esošo e-pakalpojumu attīstība, kā arī iespēja pastarpinātai situācijas analīzei un izpētei, tādejādi sekmējot valsts ekonomisko izaugsmi, efektivitāti, kā arī sociālo procesu modelēšanu un paredzēšanu nākotnē. Valsts Kontrole83 arī norāda, ka lai gan valsts pārvaldē nav panākta visaptveroša datu apmaiņa starp iestādēm, nākamais izaicinājums ir valsts pārvaldes rīcībā esošo datu atvēršana, padarot publiskos reģistros uzkrāto informāciju pieejam ikvienam, tajā skaitā arī citām iestādēm. Lai starpiestāžu savstarpējā datu apmaiņa būtu efektīva, datiem jābūt korektiem, mašīnlasāmā formātā, savstarpēji savietojamiem un pēc iespējas aktuālākiem. VARAM 2018.gadā apmeklējot ministrijas ar informatīvajiem semināriem par Latvijas Atvērto datu portālu, aicināja visas ministrijas un to padotības iestādes publicēt Atvērto datu portālā pēc iespējas vairāk datus. Ņemot vērā, ka atvērto datu koncepts Latvijā ir samērā jauns un iestāžu darbiniekiem trūkst izpratnes par to, ir nepieciešams veikt praktiskās nodarbības valsts pārvaldes darbiniekiem.