5. Article

DARBĪBAS VIRZIENI 5.1. DARBĪBAS VIRZIENS - ATVĒRTO DATU PIEEJAMĪBAS PIEAUGUMS 5.1.1. Atvērts pēc noklusējuma Latvija ir starp tām Eiropas Savienības valstīm, kas strauji virzās uz priekšu brīvi pieejamu valsts pārvaldes datu nodrošināšanā - pašlaik Latvija ir augstajā 12. vietā ES datu atkalizmantošanas indeksā. Sabiedrības rīcībā pašlaik ir virkne valsts atvērto datu resursu. Tas ir līdz galam neapgūts informācijas avots studentiem, pētniekiem, žurnālistiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. To potenciāla izmantošana ļautu radīt jaunas inovācijas, tostarp dažādus digitālos risinājumus, un samazināt administratīvo slogu. Starptautiskā atvērto datu harta rekomendē organizācijām vadīties pēc principa "Atvērts pēc noklusējuma" (angļu val. "Open by default") - atvērt visus datus, kuri atbilst šim principam (t.i. kuriem nav iemesli, kuru dēļ tos nedrīkst publicēt)57. Kopš 2017.gada kopumā 17 Eiropas Savienības dalībvalstis ir pilnveidojušas to atvērto datu politikas. Pārsvarā šo dalībvalstu pieeja ir bijusi, ka papildus esošajiem datiem, tās nosaka konkrētus datus vai jomas, kurām jābūt pieejamām mašīnlasāmā formātā58. Atvērto datu pieeja ir īpaši nozīmīga publiskajā sektorā (valsts un pašvaldību iestādēs, kultūras institūcijas, u.c.), kur tiek radīts, apstrādāts un izmantots liels apjoms dažādas sabiedrībai aktuālas informācijas. Ieteicamais veids, kā nodrošināt šīs informācijas atkalizmantošanu, ir to publicēt atvērto datu formā59. Ņemot vērā, ka dati kalpo par izejas punktu daudziem valsts un pašvaldību un arī privātā sektora pakalpojumiem, ir būtiski tos padarīt pieejamus pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai. 2018.gadā 25 ES dalībvalstīs spēkā esošie Atvērto datu normatīvie dokumenti nosaka atsevišķus kritērijus, gadījumus, kad iestādes datus var nepublicēt. Šiem izņēmumiem jābūt izskaidrotiem un pamatotiem60. Princips "Atvērts pēc noklusējuma" sekmēs pakalpojumu pieejamību starp iestādēm, jo to rīcībā esošie dati sekmētu datu un informācijas pieejamību citām iestādēm. Iestāžu rīcībā esošo datu publicēšana sekmētu arī publisko pakalpojumu pieejamību un dažādību, jo iestāžu rīcībā par datu subjektu (izņemot fiziskas personas) būtu pieejami arī dati no citām iestādēm61. VARAM pārraudzībā tiek veidota Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma (turpmāk - VIRSIS), kas aizstās esošo Valsts informāciju sistēmu reģistru62. VIRSIS tvērumā ietilpst informācijas par informācijas resursiem, tehnoloģiskajiem resursiem un tehnoloģiskajiem pakalpojumiem apkopošana un datu apskate un meklēšana reģistra pamatobjektu datos caur atvērto datu portālu. Reģistrējot iestāžu rīcībā esošo informāciju un veicot datu klasifikāciju, tiks identificēti katras iestādes rīcība esošie atveramie dati un iestādes tiks aicinātas sastādīt grafiku (trīs iterāciju veidā) datu publicēšanai Atvērto datu portālā. VARAM šī procesa laikā valsts pārvaldes iestādēm nodrošinās metodisko atbalstu, lai datu publicēšanas radītu pēc iespējas mazāku administratīvo slogu iestādēm un sekmētu arvien jaunu datu publicēšanu atvērto datu portālā. Lai nodrošinātu arvien jaunu, kvalitatīvu datu pieejamību, kuri tiek regulāri atjaunoti, VARAM sekmēs datu aktualizāciju Atvērto datu portālā. Iestādēm attīstot to rīcībā esošās informācijas sistēmas, kā viena no funkcionalitātēm jāattīsta regulāra datu aktualizācija Latvijas Atvērto datu portālā. Princips "Atvērts pēc noklusējuma" sekmēs visu atvērto datu atkalizmantošanas indeksa rādītājus, jo arvien jaunu datu publicēšana veicinās gan specifiska normatīvā regulējuma izstrādi, gan atvērto datu portāla pieejamību un lietojamību. Datu pieejamība sekmēs arī datu ietekmes rādītājus, kā arī datu kvalitāti - tieša atgriezeniskā saite no datu atkalizmantotājiem veicinās datu kvalitāti un pastarpinātā veidā arī atgriezenisko saiti par datu pielietojamības un izmantošanas nozīmību sabiedrības vajadzībām, uzņēmumu piedāvāto produktu daudzveidībā. Princips "Atvērts pēc noklusējuma" sekmēs sadarbības partneru, iedzīvotāju uzticības līmeni valsts pārvaldes iestādēm. Atverot datus pēc iespējas īsākā laika posmā, tiktu sekmēts uz datiem balstītas nācijas pamatprincips - uz datiem balstīta lēmumpieņemšana. Datu publicēšana sekmētu gan iestāžu un to sadarbības partneru, gan iedzīvotāju datu atkalizmantošanas kultūru un motivāciju brīvi pieejamus datus publicēt mašīnlasāmā formātā. Tomēr organizāciju resursi ir ierobežoti un no finansiālā viedokļa nav praktiski uzreiz atvērt visus iespējamos datus, tādēļ datu atvēršanā ir jāvadās pēc datu prioritātēm (izvēlēties datus, no kuru publicēšanas būs lielākie ieguvumi) un no tā cik vienkārši vai sarežģīti ir padarīt datus pieejamus. 5.1.2. Savlaicīgu un visaptverošu atvērto datu pieejamība "Atvērts pēc noklusējuma" sekmēs arī iestāžu darbību efektivitāti, jo tiktu automatizēti datu ievākšanas un publicēšanas procesi, tiktu pilnveidoti iestāžu iekšējie regulējumi attiecībā uz informācijas apriti iestādē. Jau šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums63 nosaka, ka "iestāde tās rīcībā esošos atvērtos datus mašīnlasāmā formā kopā ar metadatiem vai tikai datu kopas metadatus publicē Latvijas Atvērto datu portālā (https://data.gov.lv)". Datu publicēšana iespējami tuvu reāllaikam nozīmētu arī attiecīgas investīcijas iestāžu infrastruktūrā - iestādēm būtu jāspēj nodrošināt ne tikai datu publicēšanas iespējas, bet arī tehnoloģiskais risinājums atkalizmantošanai. Papildus - iestādēm būtu jāveic arī investīcijas savu darbinieku izglītošanai un motivēšanai datus automatizētā veidā publicēt mašīnlasāmā formātā. Lai valsts pārvalde publicētu arvien vairāk tās rīcībā esošos datus, pozitīvi vērtējama ir arī IKT nozares pārstāvju iesaiste komunikācija ar iestādēm. VARAM, kā atbildīgā valsts iestāde atvērto datu jomā, ir apzinājusi valsts tiešās pārvaldes iestāžu plānus publicēt datus. Lai sekmīgāk virzītos uz arvien kvalitatīvu un jaunu datu kopu atvērto datu portālā: • Ir jāpārzina datu izmantotāju vajadzības; • Ir jāturpina darbs pie sabiedrības, uzņēmēju, valsts iestāžu darbinieku izglītošanas par atvērtajiem datiem; • Jāapzina un iespēju robežās jānovērš datu publicēšanas šķēršļi. Publicējot arvien vairāk datus no maksimāli daudzām iestādēm nav iespējams prognozēt pakalpojumus un produktus, kādus ir iespējams radīt, izmantojot jau atvērtos datus. Arī pētniecībā, izmantojot valsts iestāžu rīcībā esošos datus, var sekmēt dažādu korelāciju noteikšanu un tas var rezultēties uz pierādījumiem (datiem) balstītās rīcībpolitikas rekomendācijās. Gadījumos, kad sākotnējā atvērto datu publicētāja rīcībā esošā informācija satur fizisko personu datus un uz to attiecas tikai fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošie normatīvie akti, publicētie dati nevar saturēt nekādu fizisku personu identificējošu informāciju, jeb informāciju, kas pieļauj tieši vai pastarpināti identificēt kaut vienu konkrētu personu konkrētajos datos. Piemēram, ja dati satur visus vienas ēkas iedzīvotājus, tad personas vecums var norādīt uz konkrētu personu konkrētās ēkas datos. Latvijas Atvērto datu portāls (data.gov.lv) ir centrālā atvērto datu publicēšanas vietne, kurā valsts pārvaldes iestādēm jāpublicē to rīcībā esošie dati. Labā prakse ir izmantot Creative Commons CC0 1.064 (Veltīšanai sabiedrības īpašumā) publiskā īpašuma deklarācijas vai Creative Commons Attribution 4.0 (CC-BY 4.0) licences lokalizētās versijas vai, ja tādas nav pieejamas, tad šo licenču starptautiskās versijas: • https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/deed.lv • https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/deed.lv CC0 publiskā īpašuma deklarācija neuzliek nekādus ierobežojumus datu lietošanai un atļauj brīvi rīkoties ar tiem, savukārt CC-BY 4.0 licence prasa darbos, kas izmanto šos datus, iekļaut atsauci uz datu avotu (sīkāk par to, ko šīs licences atļauj vai aizliedz, skatīt to aprakstā (skat.augstāk)). 5.1.3. Salīdzināmi un savstarpēji savietojami atvērtie dati Atvērtie dati gala lietotājam ir vērtīgāki, ja tie to izmantošanas paredzētajā laikā ir aktuāli. Ātra visaptverošu datu publicēšana ir to izmantošanas panākumu potenciāla pamatā. Cik iespējams, iestādēm jāsniedz dati sākotnējā, neapstrādātā veidā. Šobrīd notiek darbs pie Direktīvas65 grozījumu izstrādes un tajos noteikts par pienākumu ES dalībvalstīm iespēju robežās publicēt dinamiskos datus pēc iespējas īsākā laika posmā. Publicējot datus, nepieciešams noteikt un uzraudzīt publicēto datu un metadatu kvalitāti, tādā veidā sekmējot atvērto datu vērtību un to iespējamo pienesumu. Paaugstinot atvērto datu kvalitāti un pierādot kvalitatīvu datu pienesumu, ir vieglāk pamatot arvien jaunu datu publicēšanu kā vērtīgu un efektīvu funkciju. Kvalitatīvas datu kopas sinerģijā ar konkrētiem to izmantošanas piemēriem arī sekmētu Atvērto datu politikas virzību. Eiropas atvērto datu portāla 2018.gada apskatā par ES dalībvalstu atvērto datu briedumu66 norādīts, ka, ja iepriekšējos gados valstis fokusējās uz atvērto datu portālu attīstību un to piepildīšanu ar datiem (kvantitatīvi), tad šobrīd valstis sāk vairāk uzmanību pievērst publicēto datu kvalitātei. Vadošās valstis atvērto datu politikā šobrīd izvērtē atvērto datu ietekmi ar izmērāmiem rādītājiem, lai attīstītu datu publicēšanas metodes, kā arī papildus pierādītu atvērto datu nozīmību. Valsts pārvaldes rīcībā esošo datu publicēšanai ir vairāki priekšnoteikumi: • Tiem jābūt savietojamiem ar citiem valsts pārvaldes rīcībā esošiem datiem; • Tiem jābūt anonimizētiem; • Tiem jābūt statistiskiem un uzticamiem; • Tiem jābūt viegli pieejamiem (vienuviet); • Tiem jāsekmē valsts pārvaldes darbības caurspīdīgums. 5.2. DARBĪBAS VIRZIENS - ATVĒRTO DATU IZMANTOŠANAS PIEAUGUMS 5.2.1. Atvērto datu izmantojamības pieaugums Labā prakse "Datu kritēriji" (angļu val. "Data Criteria")67 definē kritērijus, pēc kuriem prioritizēt datu atvēršanu, koncentrējot resursus nozīmīgāko un vērtīgāko datu atvēršanai. Dati ir jānovērtē pēc to atkārtotas izmantošanas iespējām, nozīmīguma datu publicētājiem (piem., to publicēšana samazina izmaksas vai veicina sadarbību organizāciju starpā) un nozīmīguma potenciālajiem datu izmantotājiem. Latvijā VARAM sadarbībā ar IKT nozares pārstāvjiem ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā vairākus informatīvos ziņojumus ar konkrētu datu publicēšanas aicinājumu. Lai veicinātu citu iestāžu darbinieku izpratni par atvērto datu sniegtajām iespējām, VARAM organizē regulārus informatīvus seminārus, kuros iepazīstina un skaidro atvērto datu publicēšanas nozīmi un aicina iestādes izmantot Latvijas Atvērto datu portālu. Publicējot valsts pārvaldes rīcībā esošos datus, valsts arī sekmē atgriezeniskās saites nostiprināšanos ar uzņēmējiem un pētniekiem. Gadījumā, ja valsts pārvaldes datos ir atrodamas nepilnības vai dati ir neprecīzi, datu analītiķiem ir iespēja tos atklāt un tādā veidā sekmēt labas pārvaldības principu nostiprināšanos. Datus ir vēlams publicēt pēc iespējas detalizētākā līmenī, tomēr daži sabiedrībai noderīgi dati var ietvert ar personu saistītus informāciju (piemēram, policijas izsaukumi u.c.). Publicējot šādus datus, ir jāievēro fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošo normatīvos aktu prasības, kā arī attiecīgo jomu regulējošās normatīvo aktu prasības, kas dažos gadījumos var noteikt publicēt plašāku informāciju nekā to nosaka fizisko personu datu aizsardzības jomu regulējošie normatīvie akti. Lai varētu iegūt informāciju par datu nozīmīgumu to izmantotājiem, ir jārada nosacījumi, lai potenciālie datu izmantotāji varētu sazināties ar datu pārvaldītājiem un publicētājiem. Datu interneta lapās, dokumentācijā un mašīnlasāmajos metadatos ir jāiekļauj kontaktinformācija, ar kuras palīdzību lietotāji var sazināties ar datu publicētājiem68. Lai iestādes nodrošinātu reāllaika datus atkalizmantošanai, iestādēm sākotnēji nepieciešamas investīcijas API izstrādē, līdz ar to nepieciešams veikt izglītojošu darbu iestāžu vadītājiem, skaidrojot atvērto datu nozīmību tautsaimniecības attīstībā un inovācijās. Iestādēm nepieciešams pārskatīt iekšējos procesus, automatizējot aktuālo datu publicēšanu. Reāllaika dati tiek uzskatīti par augstvērtīgiem datiem ar augstu komercializācijas iespēju. Jo vairāk iestādes publicēs to rīcībā esošos datus reāllaikā, jo lielāka būs portāla nozīmība uzņēmēju, pētnieku un žurnālistu ikdienas darbā. Publicējot datus pēc iespējas īsākā laikā, šo datu gala lietotāji var norādīt uz kļūdām datos, mērījumos un attiecīgā iestāde var šādas kļūdas novērst īsākā laika periodā. Publicējot datus reāllaikā un uzņēmējiem tos izmantojot savu pakalpojumu sniegšanā, rodas iespējas ātrāk reaģēt uz izmaiņām attiecīgā situācijā un nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu. Pēc iespējas īsākā laikā publicēti dati rada gan politisko ietekmi (piemēram, publicējot pieņemtos lēmumus), gan sociālo (piemēram, vides pieejamība personām ar invaliditāti), ekonomisko (radot jaunus produktus, tiek radītas jaunas darba vietas), kā arī palielina datu publicēšanas ietekmi uz vidi (piemēram, tiešsaistē var ziņot par piesārņotām vietām mežā u.c.). 5.2.2. Atvērto datu pielietojums un izmantojamība starpiestāžu sadarbībā un sabiedrības iesaistē 2018.gada 25.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.611 "Kārtība, kādā iestādēs ievieto informāciju internetā"69. Noteikumi nosaka, ka iestādes to rīcībā esošos atvērtos datus mašīnlasāmā formā kopā ar metadatiem publicē Latvijas Atvērto datu portālā. Noteikumi arī nosaka, ka ja iestādes rīcībā ir atvērtie ģeotelpiskie dati, tā tos publicē arī valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (https://geolatvija.lv). Kopš minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, VARAM ir īstenojusi informatīvos seminārus visās ministrijās, kuru laikā tika secināts, ka iestāžu darbiniekiem trūkst izpratnes par atvērto datu konceptu un to sniegtajām iespējām ikdienas darbiem. Viena no Valsts Kancelejas ieviestā OGP rīcības plāna70 sadaļām ir veltīta tieši atvērto datu lomai stapiestāžu sadarbībai un sabiedrības iesaistei atvērto datu atlasē. Padarot valsts pārvaldes datus publiski pieejamus, iedzīvotājiem nebūs jāsaskaras ar birokrātiju, lai iegūtu datus no iestādēm. Iedzīvotājiem būs iespēja novērtēt valsts pārvaldes darbību, rezultatīvos rādītājus. Publicējot arvien vairāk datus, valsts un pašvaldību iestādes uzlabos komunikācijas iespējas ar iedzīvotājiem, tādā veidā uzlabojot valsts pārvaldes tēlu sabiedrības uztverē. Sabiedrības locekļiem būs iespēja sniegt savu vērtējumu un ekspertīzi valsts pārvaldei, balstoties uz pieejamās informācijas un datu apstrādi un analīzi. Tādejādi valsts pārvalde palielinās savas darbības efektivitāti, gūstot ārēju novērtējumu. 5.2.3. Atvērto datu izmantojamība inovācijās Jo vairāk datu tiks nodots sabiedrības rīcībā, jo ekspektācijas uz inovatīvu pakalpojumu un produktu izveidi tikai pieaugs. Jau šobrīd valdība ir atbalstījusi konkrētu datu publicēšanu ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, balstoties uz ģeotelpiskajiem datiem. Pieeja kvalitatīviem, jauniem, aktuāliem datiem, palīdzētu valstij tiekties pēc vairākām Nacionālā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm: Produktivitātes paaugstināšana; Eksporta veicināšana; Investīciju piesaiste; Inovāciju veicināšana.71 Atvērtie dati, ļautu radīt jaunus pakalpojumus, produktus un tehnoloģijas, kas ne vien uzlabotu sociālekonomisko vidi Latvijā, bet arī ļautu radīt produktus ar augstu eksportspējas potenciālu, kā arī sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību. Valstīs, kurām datu atvēršana notiks lēnāk, būs lielāka nepieciešamība pēc pakalpojuma importa. Atverot komerciāli vērtīgus datus, tiek radīta uzņēmumu iespēja radīt risinājumus, kurus pēc tam pārvērst eksportspējīgos produktos. Atvērtie dati ne vien varētu veicināt radīt jaunus produktus un pakalpojumus, ko eksportēt, bet arī radīt pievilcīgāku vidi investīcijām. Ārzemju uzņēmumi, potenciāli varētu veikt investīcijas Latvijā, lai radītu, testētu, ieviesto un pēc tam eksportētu inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Šīs darbības veicinātu ekonomisko situāciju valstī. Ekonomikas ministrija šobrīd ir uzņēmusies lomu attīstīt viedo pilsētu ekosistēmu Latvijā. Viedo pilsētu attīstības kontekstā, atvērtie dati spētu veicināt viedu risinājumu izstrādi, kas ne tikai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, bet uzlabotu pilsētas vidi, tādējādi arī veicinot iedzīvotāju labklājību. Piemēram, ar satiksmes un cilvēk plūsmas datiem uzņēmumi var radīt risinājumus, kas varētu samazināt infrastruktūras noslodzi vai ļautu pašvaldībām pieņemt uz datiem balstītus lēmumus. Atsevišķos gadījumos publiskā sektora iestādēm finansiālu iemeslu dēļ ir izdevīgāk paļauties uz jau noslēgtajiem ekskluzīviem līgumiem, lai varētu atļauties jaunu iniciatīvu izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar digitalizāciju vai iestādes ieviestiem jauniem pakalpojumiem. Šādos apstākļos līgumi, kas netieši rada datu ekskluzivitātes situāciju, var palikt nepamanīti. To pamato arī fakts, ka valsts iestādes un potenciālie datu atkalizmantotāji uzskata, ka datu ekskluzīvs izmantojums ir ļoti reti pamatojams. Tomēr uzņēmumi, kas parasti slēdz ekskluzīvas vienošanās, parasti apgalvo, ka šī datu izmantošanas priekšrocība ir būtisks stimuls privātajam sektoram ieguldīt to resursus projektos, kuros citādi tas netiktu ieguldīts. No 2016.gada 23.novembra spēkā ir stājies Ekonomikas ministrijas izstrādātais "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums"72. Atvērto datu sniegtās iespējas inovatīviem uzņēmējiem sniegtu papildu iespējas dažādot savu uzņēmumu darbību. Lai sekmētu atvērtos datu komercalizēšanu, komersantiem un citām iesaistītajām pusēm ir iespēja pieteikties dažāda veida atbalstam: Kompetences centru programmai, Tehnoloģiju pārneses programmai, Norvēģijas finanšu instrumenta programmai "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU", kā arī citām programmām. Būtisks atvērto datu politikas aspekts ir atgriezeniskās saites iegūšana no datu atkalizmantotājiem. VARAM, sadarbībā ar IKT nozares pārstāvjiem, uzrunājot citas valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumus, aicina publicēt to rīcībā esošos datus, minot konkrētus piemērus, kā izmantojot atvērto datu portālā pieejamos datus, neilgā laikā var radīt jaunas lietotnes, pakalpojumus iedzīvotājiem. Lai varētu iegūt informāciju par datu nozīmīgumu to izmantotājiem, ir jārada nosacījumi, lai potenciālie datu izmantotāji varētu sazināties ar datu pārvaldītājiem un publicētājiem. Datu tīmekļvietnēs, dokumentācijā un mašīnlasāmajos metadatos ir jāiekļauj kontaktinformācija, ar kuras palīdzību lietotāji var sazināties ar datu publicētājiem. Jo vairāk dati tiks publicēti mašīnlasāmā formātā, uzņēmumiem būs iespējas tos izmantot esošo produktu vai pakalpojumu pilnveidē vai jaunu inovāciju radīšanā. Piemēram, Šveices farmācijas gigants Roche 2018.gadā par 1,9 miljardiem ASV dolāru iegādājās tikai pirms sešiem gadiem izveidoto kompāniju Flatiron Health. Flatiron Health ir datu uzņēmums, kas, izmantojot partnerattiecības ar onkoloģijas klīnikām un lielākajiem medicīnas pētniecības centriem, iegūst gan strukturētus, gan nestrukturētus ar onkoloģiju saistītus datus. Izmantojot savu analītisko kapacitāti, apvienojumā ar elektroniskajiem medicīnisko ierakstu datiem, tas iegūst reālajā pieredzē balstītus secinājumus un rekomendācijas73. Tā kā pasaulē jauni dati tiek ģenerēti nepieredzētos apmēros, arvien lielāku nozīmi ieņem jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi datu apraidē (5G tīkls, lietu internets) un mākslīgā intelekta jomā. Lai sekmētu Latvijas uzņēmumu iespējas izmantot valsts pārvaldes rīcībā esošos datus pēc iespējas efektīvāk, Latvijas Atvērto datu portālā iestādes tiek aicinātas publicēt atvērtos datus vismaz divu zvaigžņu formātā, jo mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļauj izgūt datus no strukturētām tabulām (piemēram, Microsoft Excel). 5.3. DARBĪBAS VIRZIENS - AUGSTVĒRTĪGĀS UN PRIORITĀRĀS ATVĒRTO DATU KOPAS 5.3.1. Augstvērtīgo datu kopu prioritizēšana No valsts iestādēm, kuru rīcībā ir dati ar augstu pievienoto vērtības (piemēram, hidrogrāfiskie vai meteoroloģiskie dati vai digitālās kartes), bieži tiek gaidīts vai pieprasīts, lai maksimāli palielinātu ieņēmumus no šo datu atkārtotas izmantošanas, un tādā veidā segtu daļu no to darbības izmaksām. Tomēr no makroekonomiskā viedokļa tas nav pamatoti. Dati tiek ģenerēti kā daļa no sabiedriskā pakalpojuma, tāpēc tā izveidošana nav atkarīga no ārējā tirgus spēkiem. Svarīgi valsts rīcībā esošie dati lēti vai brīvi sniedz papildu komerciālu darbības iespējas privātajam sektoram, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk - MVU), kas nozīmē jaunu darba vietu radīšanu un lielākus ieņēmumus no nodokļiem. Turklāt valsts pārvalde pati par sevi arī ir datu lietotājs, tādēļ viena publiskā sektora iestādes ienākumu daļa rada izmaksas citai iestādei74, kā arī nepietiekamu datu izmantošanu sabiedrības labā. Visbeidzot, samaksas iekasēšana par datiem rada ievērojamas izmaksas pašām valsts pārvaldes iestādēm, kuras šos datus ražo, jo šāda funkcija cita starpā paredz, ka jāizveido rēķinu izrakstīšanas un kontroles sistēma. Eiropas Savienības dalībvalstīs iestādes mēdz uzlikt ievērojami atšķirīgas cenas vienādiem datiem ar tādu pašu kvalitāti un datu tipu. Datu tirgus sadrumstalotībai maksas un licencēšanas prakse negatīvi ietekmē MVU atkārtotas izmantošanas apjomu MVU un jauniem uzņēmumiem (start-up). Tas izraisa nevienlīdzīgu attieksmi pret datu atkalizmantotājiem, ņemot vērā, ka lieli starptautiski uzņēmumi var viegli atļauties publisko datu iegādi, kas nav pieejami inovatīviem MVU vai jaunizveidotiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja, kādēļ dažādu maksu noteikšanas dēļ zaudē visa sabiedrība un valsts makroekonomika kopumā, jo nevar tikt izstrādāts tik liels skaits inovatīvu pakalpojumu un produktu. Lai gan valsts pārvaldes rīcībā esošo datu un datu kopu vērtība, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, palielinās, jo īpaši jaunu tehnoloģiju ieviešanas dēļ, valsts sektoram bieži trūkst zināšanu, izpratnes vai finansējuma, lai gūtu maksimālo labumu no to rīcībā esošajiem datiem. Tā vietā tiek veidoti jauni (ekskluzīvi) sadarbības līgumi, kuros uzņēmumi apmaiņā pret preferenciālu piekļuvi datiem piedāvā uzlabotus datu analīzes pakalpojumus/infrastruktūru. Ar straujo tehnoloģisko attīstību un pieaugošām iespējām datu analīzes jomā šīs jaunās publiskā un privātā sektora partnerības kļūs arvien biežākas un ekskluzīvākas. Tieši augstvērtīgās datu kopas ir tās, pēc kurām privātajam sektoram ir vislielākā interese. Augstvērtīgās datu kopas ir viegli komercializējamas, jo tās var paplašināt uzņēmumu sniegto pakalpojumu klāstu vai pilnveidot jau esošus produktus vai pakalpojumus. Šajā kontekstā no privātā sektora ir saprotama tendence meklēt priekšrocību piekļuvi lieliem publiskiem datiem. Šie dati var sniegt konkurences priekšrocības pakalpojumiem vai produktiem ar augstu pievienoto vērtību vai izmantot mākslīgā intelekta sistēmu apmācīšanai. 5.3.2. Prioritāro datu noteikšanas kārtība/uzdevumi/termiņš/pazīmes Lai veicinātu valsts pārvaldes rīcībā esošo datu atkalizmantošanu un veicinātu inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanu, papildus tam, ka tiek nodefinēti augstvērtīgi dati un tiek novērsti šķēršļi datu publicēšanai atvērto datu veidā, nepieciešams veikt arī datu prioritizēšanu. Divi no 2018.gada informatīvajiem ziņojumiem tika sagatavoti konsultējoties ar Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju biedrībām - LATA un LIKTA. Augstvērtīgās datu kopas tiek prioritizētas, ņemot vērā iesaistīto pušu (datu īpašnieku jeb publicētāju un datu atkalizmantotāju) viedokli.75 Datu publicētāju un datu atkalizmantotāju viedoklis par datu prioritāti var būt diametrāli pretējs. Iespējams, ka datu publicētājs konkrētu datu kopu uzskata par prioritāru, jo tā sekmē iestādes darbības caurskatāmību, savukārt datu atkalizmantotājs attiecīgo datu kopu neuzskatīs par prioritāru, jo viņš to nevar integrēt savos biznesa procesos un tāpēc uzskatīs, ka tai ir zema komercializācijas pakāpe. Viens no virzieniem, kādos tiek noteiktas prioritāri atveramās datu kopas, ir konsultācijas ar nozares pārstāvjiem, kuri precīzāk pārzin sava biznesa jomas vajadzības. Piemēram, IKT nozares pārstāvji ar aprēķiniem pierādīja, ka ja Adrešu reģistra dati tiktu publicēti atvērto datu formā, valsts budžeta ieņēmumi būtu lielāki tikai no astoņu IKT nozares uzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem.76 Tieši nozares iesaiste arī sekmē atvērto datu politikas sekmīgu virzību. Papildus konsultācijām ar nozares pārstāvjiem, noteikti jāņem vērā arī datu turētāju viedoklis par iespējām šos datus padarīt atvērtus un publicēt Atvērto datu portālā. Kā vēl viens virziens prioritāri atveramo datu kopu noteikšanai ir dažādi starptautiskie rādītāji, indeksi, kuros mēdz ietvert sadaļu par konkrētu augstvērtīgo datu kopu atvēršanu, tādējādi šādas datu kopas mēdz kļūt par prioritāri atveramām. Ņujorkas atvērto datu vadlīnijās nosaukti vēl papildus faktori prioritāro datu kopu noteikšanai. Lai datu būtu prioritāri atverami, tiem jābūt77: • Augstvērtīgiem -datu kopas, kuru atkalizmantošana saistās ar svarīgiem sociālekonomiskiem ieguvumiem; • Augstas kvalitātes - datu kopu kvalitāti nosaka pēc piecu zvaigžņu shēmas, kurā tiek noteikta datu formāta atvērtības pakāpe; • Pilnīgiem - dati tiek publicēti tādi, kā tie tiek oriģināli savākti ar lielāko iespējamo detalizācijas pakāpi, nevis apkopotā vai modificētā formā; • Uzticamiem - datu atkalizmantotājam jābūt pārliecībai, ka dati nav sagrozīti un mainīti. Papildus tiek dota iespēja sazināties ar publicētāju; • Pieejamiem, mašīnlasāmiem, atkalizmantojamiem - dati ir pieejami visiem iespējamajiem lietotājiem un visiem iespējamajiem nolūkiem, apstrādājami bez specializētas programmatūras un ar atvērtu licenci; • Atbilstošiem citiem normatīvajiem regulējumiem - dati atbilst aktuālajam normatīvajam regulējumam. 5.4. DARBĪBAS VIRZIENS - ATVĒRTO DATU JOMAS KOORDINĒŠANA 5.4.1. Sadarbība ar nozaru uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām Atvērto datu jomā VARAM cieši sadarbojas ar citām iestādēm un ar nevalstiskajām organizācijām. VARAM regulāri aicina LATA un LIKTA piedalīties ar atvērtajiem datiem saistītos pasākumos - piemēram, asociāciju biedri tika aicināti piedalīties visos informatīvajos semināros ministrijās. VARAM iespēju robežās arī atbalsta un iesaistās organizāciju rīkotās aktivitātēs - dalība rīkotos hakatonos, informatīvos pasākumos u.c. VARAM, gatavojot informatīvos ziņojumus, sadarbojās ar LATA un LIKTA, lai tās biedri sekmētu arvien jaunu datu atvēršanu un veiktu aprēķinus, kas valdības locekļiem pierādītu, ka datu nodošana sabiedrībai bez maksas valstij ir finansiāli izdevīgāka nekā iestādēm šos datus tirgojot. 2018.gada 6.februārī apstiprinātais informatīvais ziņojums, ar kuru Valsts zemes dienestam un Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai tika uzdots atvērto konkrētas iestāžu rīcībā esošās ģeotelpiskās datu kopas. Vislielākā uzņēmēju interese bija tieši par Adrešu reģistra datiem. VARAM 2016.gada 1.decembrī ar LIKTA parakstīja sadarbības memorandu par sadarbību datos balstītas un valsts attīstībā. Memoranda mērķis ir vienoties par kopīgiem mērķiem un sadarbību Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā, lai Latvija panāktu ekonomikas izrāvienu un nostiprinātu valsts konkurētspēju starptautiski. Sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota un trīs pīlāriem: