3. Article

MI izmantošana valsts sektorā. Valsts pārvaldē primāri jāorientējas uz esošo risinājumu adaptāciju un ieviešanu, ne tik daudz uz pilnībā jaunu risinājumu izstrādi. Turpmāk MI iekļaujošo risinājumu attīstība ir jāprioritizē publiskās pārvaldes attīstības procesos. Nozaru ministrijām nepieciešams izvērtēt automatizācijas un MI sistēmu integrāciju savos procesos, tai skaitā izmantojot esošo informācijas sistēmu uzturēšanas budžetu. IKT projektos publiskās pārvaldes modernizācijas ietvaros, izvērtēt, un, ja tas ir tehniski un tiesiski iespējams un lietderīgi, nodrošināt funkcionalitāti, kas dod iespēju publiskam sektoram ilgākais divu darba dienu laikā kopš brīža, kad ir bijusi pieejama visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, neprasot to obligāti iesniegt pašam iedzīvotājam vai uzņēmējam, pieņemt un izpildīt lēmumu, vai nu tā būtu vienkārša atbilde uz iesniegumu vai pabalsta piešķiršana, nodokļa pārmaksas atmaksa vai jebkas cits. Piemēram, ja ģimenei piedzimst bērns, tad automātiski, divu darba dienu laikā pabalsts ir pārskaitīts uz mātes kontu u.tml. Tas neatceļ noteiktās prasības sabiedriskai apspriešanai, sabiedrības informēšanai utt. Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas automatizāciju uzņēmējiem jāņem vērā, ka lēmumu varēs pieņemt ātrāk, ja uzņēmējs iesniedz mašīnlasāmos datus. Piemēram, būvniecības projektu atbilstības būvniecības prasībām izvērtēšanu var daļēji automatizēt, ja dokumentācija tiek iesniegta mašīnlasāmā formā (iespējams piekļūt projekta atsevišķiem elementiem un modificēt tos) un standartizētos formātos. Mašīnlasāmo dokumentu pārbaude arī ir lētāka, jo mazāk jāiesaista cilvēki. Tāpēc jāstimulē būvniecības ierosinātāji iesniegt dokumentus mašīnlasāmā formātā. Lai stimulētu šādu praksi, var noteikt mašīnlasāmiem dokumentiem īsākus pārbaudes termiņus un mazākas nodevas. Daļai objektu, piemēram, būvēm ar lielu kultūrvēsturisko vērtību, valsts un pašvaldību objektiem var noteikt obligātu dokumentu iesniegšanu mašīnlasāmā formātā. VARAM, plānojot digitalizācijas stratēģiju, izvirzīt šādu principu IKT projektu prioritizācijā. 3.1. Virtuālais asistents. KISC ir izveidojis un projekta "Virtuālo asistentu platformas izveide" ietvaros turpina attīstīt virtuālā asistenta platformu, ko varēs izmantot un integrēt savos risinājumos jebkura valsts pārvaldes iestāde, kur fiziskām un juridiskām personām tiek sniegta informācija un citi pakalpojumi. Zināšanu bāzes, kas tiek sagatavotas valsts virtuālajam asistentam, ir nepieciešams pielāgot tam, lai tās būtu savietojamas ar citām virtuālo asistentu platformām, tai skaitā ar privātā sektora risinājumiem, balstoties uz starptautiskiem standartiem. Attiecīgi Tieslietu ministrijai būs nepieciešams izvērtēt normatīvo regulējumu, kas atļautu izmantot personas datus citu virtuālo asistentu izstrādātājiem, ievērojot ES regulējumu personas datu aizsardzībā. Plānojot tālāku valsts IKT infrastruktūras pilnveidi, ir jāpaplašina virtuālā asistenta projektu ar personalizācijas funkcionalitāti. Attīstot vienotu valsts pārvaldes virtuālo asistentu, būtu jāizskata iespēja to pielāgot arī vispārēju uzziņu sniegšanai konsulārajos jautājumos, piemēram, Ārlietu ministrijas un Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīmekļvietnēs. 3.2. Veselības aprūpe. Šobrīd Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā plānošanas procesā ir projekts mašīnmācīšanās tehnoloģiju izmantošanai dažādos Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk - NMP) dienesta procesos. Nepieciešami uzlabojumi brigāžu noslodzes plānošanai un uzdevumu sadalei, informācijas ievades precizitātes kontrolei informācijas sistēmās, klientu atsauksmju apkopošanai. Risinājums ļaus pilnveidot un pielāgot sistēmas algoritmus, kas tiek izmantoti dažādu procesu atbalstam, piemēram, NMP brigāžu pārvaldībā, ievadāmo datu kvalitātes nodrošināšanā, sniegtā NMP pakalpojuma kvalitātes kontrolē. Salīdzinot ar esošo situāciju, kad informācijas sistēmas pamatā tiek izstrādātas un pielāgotas manuāli, mašīnmācīšanās tehnoloģija ļaus pilnveidot izmantojamos algoritmus daudz efektīvākā veidā, ļaujot atbrīvot NMP dienesta resursus, kurus novirzīt NMP pakalpojuma kvalitātes pieauguma nodrošināšanai. Šī lietošanas scenārija tiešie lietotāji būs NMP dienesta darbinieki. 3.3. MI kā horizontālais aspekts nozaru plānošanas dokumentos. MI ir horizontāla aktivitāte un iekļausies teju ikvienā procesā, līdzīgi kā datori vai internets. Līdz ar to jebkurā nacionālajā vai nozares plānošanas dokumentā, ja šajos dokumentos izvērtē uzdevumus, kurus var automatizēt vai kuru veikšanā var izmantot MI, pie izstrādes vai būtiskas papildināšanas nepieciešams iekļaut izvērtējumu par automatizāciju un MI izmantošanu, ja tas nav izvērtēts jau iepriekš. VARAM, vērtējot citu iestāžu plānošanas dokumentus, ņems vērā automatizācijas un MI izmantošanas aspektu līdzās citiem IKT jautājumiem. Sagatavojot dokumentu, svarīgi analizēt citu iestāžu, valstu un privātā sektora pieredzi MI izmantošanā. Vērtēšanas kritēriji varētu iekļaut sekojošos punktus MI izmantošanai, ko iestādei jāidentificē savos biznesa procesos līdzās parastai automatizācijai, bez MI izmantošanas: 3.3.1. Atkārtojošās darbības, kuras ir automatizējamas ar dažādu autonomitātes pakāpi, balstoties uz iepriekšējiem datiem. Ir procesi ar augstu automatizācijas iespēju, kur cilvēka dalība ir minimāla un ir procesi, kur MI risinājums ir tikai padomdevējs un cilvēka darba paātrinātājs, bet lēmums jāpieņem cilvēkam. Pirmajā gadījumā piemēri ir auto numuru atpazīšana, ienākošās korespondences šķirošana, ienākuma deklarāciju sākotnējā pārbaude, čatbotu darbība. Šie risinājumi var darboties ar minimālu cilvēka uzraudzību. Otrajā gadījumā piemēri ir novērošanas kameras, kas spēj pamanīt aizdomīgas darbības un pievērst cilvēka uzmanību turpmāka lēmuma pieņemšanai; lēmumu projektu un atbilžu ģenerēšana uz privātpersonu iesniegumiem; diagnožu uzstādīšana medicīnā un ārstēšanas plāna projekta sagatavošana. 3.3.2. Proaktīvie un personalizētie pakalpojumi. MI sniedz iespēju mācīties no lietotāju pieredzes komunikācijā ar valsts pārvaldi un prognozēt kādi pakalpojumi, kādā secībā (tai skaitā dažādu iestāžu sniegtie pakalpojumi) var būt nepieciešami konkrētam cilvēkam vai uzņēmumam atkarībā no viņu sociālekonomiskā profila un dzīves situācijas. Piemēram, ja bērnam tuvojas skolas vecums, tad automatizēti vecākiem to var atgādināt un piedāvāt pieteikt bērnu dzīvesvietai tuvākajā skolā. Tiklīdz bērns ir pieteikts, seko piedāvājums skolēnam pieteikt arī bezmaksas braukšanas karti sabiedriskajā transportā. 3.3.3. Iestādes darba un nozares pārvaldības uzlabošana, izmantojot iestādes un nozares datus. Vēsturiski datu uzkrāšana, apkopošana un analīze ir bijusi ļoti dārga, bet mūsdienās līdz ar datu uzkrāšanu pamatā informācijas sistēmās un plašu sensoru izplatību, šie dati kļūst pieejami. Manuāla datu analīze mēdz būt ļoti darbietilpīga. Modernie biznesa analītikas rīki sniedz iespēju analizēt lielu datu apjomu automatizēti, meklēt sakarības un pamanīt novirzes. Piemēram, pilsētā ir problēmas ar auto sastrēgumiem un pārpildīto sabiedrisko transportu, vienlaikus nepieciešamas arvien jaunas dotācijas sabiedriskajam transportam. Būtiska infrastruktūras pārbūve ir dārga un dažos gadījumos arī nav iespējama, jo ielu platumu ierobežo mājas. Viens no risinājumiem ir auto un cilvēku kustības analīze pilsētas mērogā, kas sniedz iespēju optimizēt transporta organizāciju (piemēram, ieviest reversīvās kustības joslas, kuras tiek izmantotas vienā virzienā no rīta un pretējā virzienā vakarā), uzlabot sabiedriskā transporta maršrutus un grafikus, lai nogādātu cilvēkus gala mērķi pa pēc iespējas īsāku un konkrētajā laikā mazāk noslogoto maršrutu. Cits piemērs ir analītikas rīks korupcijas apkarošanai, kas var konstatēt, ka konkrēts celtniecības uzņēmums regulāri uzvar pašvaldību konkursos tieši tajās pašvaldībās, kur pie varas ir partija, kurai regulāri ziedo celtniecības uzņēmuma īpašnieks. Ja arī MI ieviešana nekavējoties nav plānota ir būtiski sākt strukturēto datu uzkrāšanu MI sistēmu treniņam nākotnē. Piemēram, uzkrāt iedzīvotāju jautājumus un iestāžu sniegtās atbildes strukturētā veidā. VARAM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde MI risinājumu attīstības un ieviešanas jautājumos sniegs konsultatīvu atbalstu citām iestādēm MI ieviešanā un plānošanas dokumentu sadaļu sagatavošanā par automatizāciju un MI ieviešanu. VARAM, sagatavojot plānošanas dokumentu "Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2028. gadam", līdz 2020. gada 30. decembrim noteiks MI risinājumu ieviešanu kā vienu no publiskās pārvaldes prioritātēm. 3.4. Valsts aizsardzība. MI valsts aizsardzībai tiks lietots militāro spēju attīstībai un operāciju vajadzībām, tostarp tādiem nolūkiem kā izlūkdatu apstrāde, operatīvā un taktiskā komandvadības līmeņa lēmumu pieņemšanas atbalsta rīkiem to izstrādē un ieviešanā cieši sadarbojoties ar sabiedrotajiem. 3.5. Citi MI risinājumi. Ņemot vērā starptautisko pieredzi dažādu MI risinājumu ieviešanā, uzskatāms, ka ir augsts potenciāls Latvijā ieviest arī šādus MI pielietojumus: 3.5.1. Sociālo tīklu monitorings. Var lietot, lai mērītu iedzīvotāju sociālo grupu viedokļus ļoti dažādos jautājumos, piemēram: ielu tīrību, trokšņu līmeni, sabiedriskā transporta darbu, apmierinātību ar dažādu iestāžu darbu. 3.5.2. Ceļa satiksmes negadījumu profilakse. Novērošanas kameras, kas patstāvīgi spējīgas atpazīt dažādus ceļu satiksmes pārkāpumus, ne tikai ātruma pārsniegšanu, piemēram, braukšana uz sarkano gaismu, nepārtrauktas līnijas šķērsošanu, tālruņa lietošanu pie stūres, drošības jostu nelietošanu. Vēlams uzsākt sistēmu izstrādi, kas ir spējīgas pēc auto kustības noteikt, ka vadītājs varētu būt slims, pārguris, atrodas alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Šajā gadījumā sods nav automātisks, bet policija saņemtu signālu par nepieciešamību pārbaudīt konkrēto auto. 3.5.3. Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana. Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un noziedzības tendenču prognozēšana. Turpmāk ir iespējams ieviest MI sistēmas, kas atpazīst meklēšanā esošās personas pēc to balss, foto vai video attēla. 3.5.4. Politikas plānošana. Reģionālās attīstības analīze, pašvaldību uzraudzība, iepirkumu analīze. Interaktīvais rīks attīstības plānošanai, kas dod iespēju modelēt scenārijus un novērtēt intervenci. Politikas prognozēšana, plānošana, rezultātu analīze. Ex ante un ex post analīze. 3.5.5. Kultūra. Autortiesību aizsardzība, patenti. Piemēram, MI sistēma varētu meklēt vai līdzīgs autortiesību objekts (mūzika, glezniecība) jau ir starp esošajiem autoru darbiem, vai konkrētais pieteiktais patents jau nav starp esošajiem patentiem. 3.5.6. Satiksme. Īstenot Latvijas inteliģento transporta sistēmu (ITS) arhitektūras vadlīnijas, ieviešot koplietošanas platformu, lai balstoties uz faktiskajiem ceļu tīkla noslodzes datiem veiktu satiksmes plūsmu optimizēšanu, sabiedriskā transporta maršrutu uzlabošanu, ceļu infrastruktūras ieguldījumu prioritizēšanu u.c. vadlīnijās noteiktos uzdevumus. 3.5.7. Tieslietas. Atbalsta sistēma lēmuma pieņemšanai prokuratūrai un tiesai, atbalsta sistēma normatīvo aktu izstrādei - konsekventa terminu un saīsinājumu lietošana, tai skaitā Latvijas Nacionālo terminoloģijas portāla attīstība, automatizēta pretrunu meklēšana. Tiktu ietaupīts laiks atbilžu, tiesas lēmumu un normatīvo aktu izstrādei. Turpmāk atbalsta sistēma lēmumu pieņemšanai varētu tikt ieviesta visās iestādēs, kuras izdod administratīvos aktus. Kriminālsodu izpilde. MI varētu tikt pielietots pētnieciskās un analītiskās kapacitātes attīstīšanai, resocializācijas pasākumu plānošanai, atbalsta sniegšanai notiesātajām personām un to ģimenes locekļiem, kā arī lielapjoma informācijas sistēmu (piemēram, "Probācijas lietu uzskaites sistēma") pārvaldības un drošības pilnveidošanai. 3.5.8. Finanses. Situāciju modelēšana dažādiem nodokļu izmaiņu scenārijiem. Nodokļu un muitas lietās klientu izzināšanas pasākumi uz klientu orientēto pakalpojumu sniegšanai (MI kā pakalpojumu neatņemama sastāvdaļa). Cīņa pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Grāmatvedība (automatizēta rēķinu apstrāde, atskaišu sagatavošana, algu aprēķins). 3.5.9. Sarakste. Atbilžu sagatavju izveide uz uzņēmumu un iedzīvotāju iesniegumiem. 3.5.10. Būvniecība. Būvniecības dokumentu sākotnēja pārbaude būvprojektiem, pieteikumiem dažādām atļaujām, licencēm. 3.5.11. Uzņēmēju atbalsta rīks investīciju plānošanai. Piemēram, uzņēmums plāno pārdot pārtikas piedevas, kas uzlabo organisma noturību pret saaukstēšanas slimībām. Sistēma automatizēti norāda, ka vislabāk pārdot šādu produkciju ir apvidos ar augstāku saslimstību ar saaukstēšanas slimībām. 3.5.12. Vides aizsardzība. Satelītattēlu attēlu analīze, lai pamanītu bīstamo vielu klātbūtni vidē. Noteiktos gaismas spektros var pamanīt izmaiņas augsnē un lapotnē, kas var liecināt par piesārņojumu. Dronu (bezpilota lidaparātu) izmantošana ugunsgrēku dzēšanā, aizsargājamo teritoriju novērošanā. 3.5.13. Dezinformācijas apkarošana. MI rīks varētu veikt automatizēto ziņu salīdzināšanu, apskatot viedokļus un sentimentu pret notikumiem, kas tajos tiek pausti, identificēt ziņas avotu, sekot ziņas izplatīšanas ceļam. 3.5.14. Lauksaimniecība. Automatizēta subsīdiju saņēmēju kontrole pēc satelītattēliem un bezpilota gaisa kuģu uzņemtiem attēliem. 3.5.15. Tulkošana. MI neironu tīklos balstītu mašīntulkošanas pakalpojumu izmantošana no un uz dažādām valodām (īpaši tādām lielajām valodām, kuras Latvijā pārvalda ierobežots cilvēku skaits, piemēram, ķīniešu, japāņu, arābu, hindi u.c.) un latviešu valodu. Materiālu tulkošana kriminālprocesā, kas Iekšlietu ministrijas iestādēm ir ļoti nozīmīga un pašreizējā izpildījumā ir laika un finanšu ietilpīga darbība. 3.5.16. Balss apstrāde un tehnoloģijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Automātiska sanāksmju un sēžu audioierakstu stenografēšana. Automātiski ģenerētu subtitru nodrošināšana televīzijas pārraidēm un publiskos pasākumos cilvēkiem ar dzirdes ierobežojumiem. Balss tehnoloģiju integrēšana publiskā sektora mājaslapās un e-pakalpojumos cilvēkiem ar redzes ierobežojumiem. 3.5.17. Valsts valodas centrs un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (turpmāk - LZA TK) sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru ir izstrādājis resursu - Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu (turpmāk - LNTP) (https://termini.gov.lv/), kurā apkopota Valsts valodas centra un LZA TK izstrādāta un apstiprināta nozaru terminoloģija, kas ir pieejama gan tiešsaistē, gan, ievērojot labo praksi atvērto datu jomā, lejupielādējama ikvienam interesantam. LNTP attīstība uzskatāma par būtisku MI ieviešanas un kapacitātes stiprināšanas priekšnoteikumu valsts pārvaldē, tāpēc ir jāparedz MI elementu integrācija LNTP turpmākos attīstības posmos. Plānojot turpmāku valsts IKT arhitektūras attīstību, ir jāizvērtē iespēja īstenot IKT projektus, ieviešot augstāk minētos MI risinājumu pielietojumus publiskajā pārvaldē. 3.6. Publiski-privātā partnerība (PPP) MI projektos. MI risinājumu ieviešanā lietderīgi sadarboties valstij un privātajam sektoram. Piemēram, valsts varētu nodrošināt datus un regulējumu, savukārt privātais sektors - tehnoloģisko risinājumu. Piemērs ir iepriekš minēts LIAA atbalstīto projektu agrīnai vēža diagnosticēšanai. Projekti varētu būt ar starptautisko mērogu, kas samazinātu izmaksas katrai valstij atsevišķi, jo risinājumu vajadzētu tikai adaptēt, nevis vieniem pašiem radīt pilnībā no jauna.