4. Article

Finansējums. 4.1. Eiropas komisijas Eiropas līmeņa attīstības plāns (Coordinated Plan on the development of Artificial Intelligence Made in Europe - 2018)112. Viena no šī plānā izteiktajām vīzijām ir palielināt izdevumus MI pētniecības un attīstībai Eiropā. 2018.-2020. gados rekomendē sasniegt 20 miljrd. euro ieguldījumu (trīs gadu periodā), bet līdz 2029. gadam ieguldījumiem jāsasniedz 20 miljrd. euro gadā (publiskajā un privātā sektorā kopā). Ja izdala finansējumu ar iedzīvotāju skaitu, tad uz vienu Eiropas iedzīvotāju būtu jātērē 39 euro gadā kopumā vai 14 euro valsts sektorā. Pārrēķinot uz iedzīvotāju skaitu Latvijā tie būtu 74 milj. gadā kopā. Valsts sektora ieguldījumiem ES jāsasniedz 7 miljrd. euro gadā, Latvijas gadījumā tie ir 25 milj. euro gadā. Šos skaitļus visām valsts iestādēm nepieciešams ņemt vērā, sagatavojot attiecīgo gadu budžetu. Tāpat atsevišķa sadaļa būtu jāiestrādā ES struktūrfondu plānošanas dokumentos un jāizmanto ES "Apvārsnis 2020" un "Digitālā Eiropa" sniegtās iespējas. Valsts iestādēm nepieciešams pievērst uzmanību, ka ne vienmēr iespējams nošķirt finansējumu tieši MI risinājumiem, jo bieži tā būs tikai daļa no MI sistēmas izmaksām un MI risinājumi arvien biežāk tiks iestrādāti visdažādākās sistēmās. Iespējams jau nākošās desmitgades laikā, MI sistēmas būs integrētas tik daudz kur, ka to vairs neizcels kā atsevišķu pozīciju. 4.2. ES būs pieejams centralizēts finansējums MI izstrādei un ieviešanai. Daļa finansējuma tiks virzīta kā atbalsts MI Digitālās Inovācijas centriem (AI Digital Innovation hubs, turpmāk - DIH)113. Joprojām tikai viens no pieciem Eiropas maziem un vidējiem komersantiem (turpmāk - MVK) ir augsti digitalizēts, ir krasas atšķirības digitalizācijas līmenī ES dalībvalstu un to nozaru starpā. DIH palīdzēs nodrošināt, ka ikviens uzņēmums, mazs vai liels, augsto vai zemo tehnoloģiju, varēs izmantot digitalizācijas iespējas. Iesaistot augstskolas vai pētniecības organizācijas, DIH darbosies kā vienas pieturas aģentūras, kur uzņēmumi, jo īpaši MVK un jaunuzņēmumi, varēs piekļūt tehnoloģiju izmēģināšanai, finanšu konsultācijām, tirgus informācijai un tīklu veidošanas iespējām. Latvijā šobrīd DIH statusā darbojas Ventspils augsto tehnoloģiju parks, biedrība "Latvijas IT klasteris" un EDI114. 4.3. Latvijai būtu nepieciešamas atsevišķs finansējums, lai pilotprojektu formā izmēģinātu jaunus elektroniskos risinājumus publisko pakalpojumu sniegšanā pēc Igaunijas parauga. 4.4. Plānojot 2021.-2027. gadu ERAF līdzekļu sadali IKT jomā, VARAM kā vienu no prioritātēm plāno noteikt MI risinājumu ieviešanu publiskās pārvaldes procesos, vienlaicīgi izvirzot mērķi izvērtēt, un, ja tas ir tehniski un tiesiski iespējams un lietderīgi, nodrošināt funkcionalitāti, kas dod iespēju publiskam sektoram ilgākais divu darba dienu laikā kopš brīža, kad ir bijusi pieejama visa lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, pieņemt un izpildīt lēmumu, īpaši gadījumos, kad informāciju lēmuma subjekts iesniedz mašīnlasāmā formā.