7. Article

REKOMENDĀCIJAS RIS3 2021-2027 IZSTRĀDEI RIS3 pārvaldības modeļa maiņa un tālākā attīstība Ņemot vērā 2021.-2027.gada perioda ES un nacionālā mēroga prioritātes un izaicinājumus, kuru īstenošanai RIS3 būs arvien lielāka nozīme, ir nepieciešams mainīt esošo Latvijas RIS3 pārvaldības modeli - gan attiecībā uz attiecīgo rīcībpolitiku plānošanu, gan atbildībām par RIS3 ieviešanu un monitoringu. Esošajā RIS3 2014.-2020. ir noteikts, ka IZM ir atbildīgā iestāde par RIS3 ieviešanu un monitoringu kopā ar Ekonomikas ministriju. Taču, ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības atklājuma procesa sekmēšana un tautsaimniecības transformācija primāri ietilpst EM atbildības jomā, tad par jaunā RIS3 2021.-2027.gadam izstrādes un ieviešanas procesa galveno politikas plānošanas dokumentu būtu jānosaka tieši EM izstrādātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, tajā pašā laikā paredzot IZM un VARAM iesaisti, kā arī nodrošinot pilnvērtīgu ZM iesaisti RIS3 procesā, it īpaši saistībā ar kopīgajām prioritātēm Bioekonomikas specializācijas jomas attīstībā. Šāds pārvaldības modelis ir līdzīgāks arī citu ES valstu/reģionu praksei, kurā RIS3 pārvalde ir galvenokārt EM, vai VARAM (reģionālās aģentūras RIS3 reģioniem) pārziņā. VARAM iesaiste RIS3 būtu nozīmīga 2 iemeslu dēļ. Pirmkārt, VARAM ir atbildīga par reģionālās attīstības plānošanu un reģionālas politikas īstenošanu, kur inovācijām uzņēmējdarbībā esošo ekonomikas struktūru transformācijā ir izšķiroša loma, turklāt jaunajā ES fondu plānošanas periodā 1. politikas mērķa ietvaros paredzēts atbalsts viedākai Eiropai, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, tai skaitā viedai reģionālai ekonomiskajai specializācijai. Otrkārt, VARAM pārziņā ir informācijas sabiedrības, elektroniskās pārvaldes un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības politikas jautājumi, kuru risināšanu atbalsta RIS3 joma Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Nozīmīga loma RIS3 pārvaldībā ir saistīta ar efektīvāku starpnozaru pārvaldību starp zinātni un inovācijām, atrodot atbilstošos risinājumus abu zinātnes un inovāciju politikas ieviešanas institūciju stratēģiskā darba koordinācijai. Ir nepieciešama pilnvērtīga analītiskās un tālākās monitoringa kapacitātes stiprināšana šajās aģentūrā attiecībā par to administrētajām P&A programmām, gan nodrošinot plašu un kompleksu sasaisti ar kopējo zinātnes un inovācijas politikas politiku Latvijā, gan ciešā sasaistē ar aktuālajiem procesiem Eiropas mērogā. Tas nozīmē arī nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgu sinerģija starp zinātnes un inovāciju pamataģentūrām (zinātniskajā ekspertīzē, uzņēmējdarbības sektora vajadzīgu identificēšanā u.c.). Ir nepieciešama pilnvērtīga uzņēmējdarbības atklājuma principa darbināšana, kurai ir nepieciešams attīstīt pietiekamu vadības un līderības kapacitāti, jo šobrīd iegūtie rezultāti parāda, ka neviennozīmīgus rezultātus. Līderība ir nepieciešama gan, lai būtu gan iespējams attīstīt stratēģiskās inovāciju ekosistēmas katrā RIS3 jomā, gan lai attīstītu izcilības un tautsaimniecības transformācijas kapacitāti pārējās RIS3 jomu aktivitātēs, uzņēmumos, zinātniskajās institūcijās. Līderības un vadības kapacitātes palielināšanai ir arī jābūt noteiktai kā aktivitātei nākamajās ar RIS3 saistītajās pamatnostādnēs. Lai sekmētu publiskā sektora inovācijas un jaunu risinājumu atrašanu, kuri būtu vērsti uz darbības efektivitātes uzlabošanu, sniegto pakalpojumu kvalitātes celšanu, analītiskās kapacitātes palielināšanu utml., ir nepieciešams palielināt publiskā sektora kapacitāti inovāciju iepirkumu īstenošanā, iespējams, caur pilotprojektiem, kuru rezultātā publiskā sektora iestādēm (tiktu izveidota nepieciešamā kapacitāte. Veicot stratēģisko ekosistēmu attīstīšanu nākamajā periodā liela nozīme ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu iekļaujošu, skaidru un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, un atvērtu ekosistēmu koordinācijas, attīstības monitoringa un prognozēšanas mehānismu izveidi. Šo ekosistēmu attīstīšanā nākamajā periodā arī centrālai lomai ir jābūt tieši Latvijas pētniecības organizācijām. Attiecībā par publiskajiem līdzekļiem, kuri nākotnē būs nepieciešami izvēlēto stratēģisko ekosistēmu attīstīšanā, to piešķiršana konkrētiem inovāciju projektiem ir veicama caur konkursiem, kuru īstenošanā ir jānodrošina kompetenta un objektīva izvērtēšana. Lai pilnveidotu pierādījumu bāzi un varētu strādāt pie labākas rezultātu ietekmes un tautsaimniecības transformācijas novērtēšanas ir nepieciešams izveidot jaunu Valsts pētījumu programmu ekonomikā, ar ievirzi tieši uz Latvijas ekonomikas konkurētspējas pētniecību). RIS3 tālāk attīstība un pārvaldība arī ir saistīta ar Eiropas Komisijas rekomendāciju samazināt to institūciju skaitu, kuras piešķir finansējumu P&A, kur būtisku soli ir paveikusi IZM, kuras izstrādātais un 2019.gada 14.oktobrī Ministru Kabinetā apstiprinātais konceptuālais ziņojums "Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju" savā sektorā šo jautājumu risina caur Latvijas Zinātnes padomes izveidi. Tomēr, paralēli šim jautājuma ir tikpat aktuāli paplašināt RIS3 pārvaldību, it īpaši, papildus, EM un IZM, nodrošinot pinvērtīgu VARAM un ZM iesaisti RIS3 procesā. RIS3 pārvaldības modeļa maiņa un tālākā attīstība ir arī cieši atkarīga no tā, cik sekmīgi notiks plānotā kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa maiņa Latvijā, t.sk. pabeigta Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālā konsolidācija. RIS3 instrumentu arhitektūra un dizains 2014.-2020.gada ES fondu atbalsta programmas un citi P&A atbalsta instrumenti, lai arī ir kopumā veicinājuši zinātnisko institūciju un uzņēmumu pētniecības un inovācijas kapacitātes attīstību, nav nodrošinājuši pietiekami integrētu pieeju pētniecības un tehnoloģiju attīstības sasaistei un, līdz ar to, inovācijas kapacitātes attīstīšanai. Jaunajā periodā EM, IZM, VARAM un ZM RIS3 atbalsta programmas būtu jāveido, definējot ietilpīgākus un savstarpēji ciešāk integrētus instrumentus, kā arī nosakot konkrētākus mērķus un skaidrus un izmērāmus sasniedzamo rezultātu rādītājus. Identificētās tematiskās apakšjomas pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektos ir ņemamas vērā, plānojot un definējot stratēģiskās ekosistēmas. Programmu dizainā ir nepieciešams strādāt pie to adminitratīva sloga mazināšanas, kur jau šobrīd ir uzsāktas aktivitātes, kuras ir vērstas, lai samazinātu administratīvo slogu ES fondu līdzfinansētu projektu īstenotājiem pētniecības un augstākās izglītības jomā. Šajās aktivitātēs iegūtās rekomendācijas ir jāņem vērā izstrādājot nākamā perioda RIS3 instrumentus, piemēram, nodrošinot to, ka ieviešanas uzraudzība projektiem ir pilnvērtīgi salāgota ar Apvārsnis 2020 (un no 2021.gada Apvārsnis Eiropa). Pirmie monitoringa rezultāti arī pamato nepieciešamību nākamajā plānošanas periodā izvērst pētniecības un inovāciju rīcībpolitikas instrumentos gan ciešāk salāgotu un integrētu šo instrumentu arhitektūru, gan nodrošinot to, ka katras programmas pielāgotību tās tiešajam ieguldījumam RIS3 mērķu sasniegšanā. Piemēram, nodrošinot programmu dizainā to, ka P&A atbalsta instrumenta specializācijas un sasaistes pakāpe ar RIS3 specializācijas jomām ir tieši atkarīga tajos atbalstīto aktivitāšu tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL), kur specializācijas pakāpe palielinās, tuvojoties komercializācijai, augstākajos TRL līmeņos paredzot P&A atbalsta instrumenta atbalstīto aktivitāšu tālāku specializāciju RIS3 jomu ietvaros identificētajās tematiskajās nišās ar vislielāko komercializācijas un tautsaimniecības transformācijas potenciālu. Šajā plānošanas periodā EM un IZM ar RIS3 saistītās P&A programmas to arhitektūrā un dizainā viennozīmīgi ļāvušas būtiski koncentrēt Latvijas P&A sistēmu uz augstāku pievienoto vērtību un šī brīža RIS3 makro rezultāti par spīti zemajiem kopējiem ieguldījumiem jau norāda uz to, ka Latvijas P&A sistēma pēc sasniegtajiem rezultātiem starp 2014.-2018.gadu ir ar augstu produktivitāti, attiecībā pret ieguldījumu apjomu. Papildus, ir nepieciešams P&A atbalsta instrumentu piedāvājumā nosegt disbalansu starp dažādiem instrumentiem, jo šobrīd, kā to parāda monitoringa rezultāti, bieži vien aktivitātēs, kurās ir vērojama augsta inovāciju aktivitāte no uzņēmējiem nav nodrošināts pilnvērtīgs valsts pasūtījums (piemēram, caur fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu un Valsts pētījumu programmām). Ir arī identificēta nepieciešamība nodrošināt pilnvērtīgāku zināšanu pārnesi, kas nozīmētu nepieciešamību izvērst mērķtiecīgas augstskolu īstenotas zināšanu nodošanas aktivitātes, ar mērķi izveidot funkcionējošas platformas zināšanu un tehnoloģiju nodošanai sabiedrībai, t.sk uzņēmējiem (t.s "extension services" pasākumu īstenošana). Šī ir daļa no t.s. "trešās misijas", kuru atbalsts ir jāparedz arī ES fondu atbalsta programmu izstrādē nākamajā periodā, jo šobrīd šādas aktivitātes jau notiek, bet tām vajag lielāku fokusu un sistemātisku to organizēšanu. RIS3 monitoringa rezultāti pamato nepieciešamību tālāko P&A instrumentu izstrādē nodrošināt tematisku un, iespējams, institucionāli fokusētu projektu pieteikumu atlasi, taču, šobrīd pieejamā informācija par projektu rezultātiem vēl tikai ienāk un šobrīd galvenokārt ir tikai informācija par ieguldījumu apmēru, nevis iegūtajiem rezultātiem un to kvalitāti, kā rezultātā ir par agru, lai šādus uzsaukumus varētu ieviest IZM P&A programmās vēl 2020.gada laikā. Papildus ir nepieciešama pētniecības pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošana, tam paredzot atbalsta programmas un attīstot koordinētāku un mērķfokusētāku sadarbību starp pētniecības organizācijām, uzņēmumiem un pašvaldībām. Šādas P&I iniciatīvas praktiski demonstrē pētniecības kompetences, inovācijas potenciālu, sadarbības kultūru un atbalstošu institucionālo vidi, kas gan tiešā, gan netiešā veidā var paaugstināt Latvijas konkurētspēju gan starptautisku sadarbības partneru, gan investoru piesaistē. RIS3 ES fondu atbalsta programmās un pārējos P&A instrumentos ir arī jāparedz cieša sasaiste ar Eiropas mēroga izaicinājumiem, piemēram, attiecībā uz klimatneitralitātes politikas mērķiem. Latvijai šajā jomā ir potenciāls kļūt par Eiropas mēroga pētniecības un zināšanu centru un īstenot Eiropas mēroga pilotprojektus, bioekonomikā, viedajās transporta sistēmās un digitālajos risinājumos energoefektivitātē un klimata neitralitātē. "2019. gada 17. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam" (turpmāk - Plāns). Plānā ir paredzēti vairāk nekā 80 pasākumi, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņām. Viens no plāna rīcības virzieniem ir "Zinātnes un pētniecības potenciāla palielināšana un pielietošana klimata ietekmju un risku, ievainojamības un pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcībpolitikas īstenošanai". Pielāgošanās pasākumu vidū ir pasākumi, kas skar gan pilsētvidi, gan pētniecību un tā pasākumu īstenošanai būs nepieciešama plaša institūciju iesaiste8. Īpaši aktuāli tas ir tieši Viedās enerģētikas un Bioekonomikas RIS3 jomās. Sekmīga iesaiste Eiropas Komisijas starpreģionu RIS3 tīklošanas platformās 2018. gadā Eiropas Komisija apstiprināja jaunu INTERREG programmas komponenti - Starpreģionu Inovāciju Investīcijas (Interregional Innovation Investments), kuru veido dažādas Eiropas mēroga tīklošanās Viedās specializācijas stratēģijas (S3) platformas. Programmai 7 gadu periodam paredzēti 970 milj. euro ar mērķi attīstīt Eiropas vērtību ķēdes divos veidos: 1) atbalsts starpreģionālu inovāciju projektu īstenošanai - ir potenciāls iesaistīties Latvijas pētniecības izcilības centriem Viedo materiālu jomā (CAMART) un Biomedicīnas jomā (Baltijas Biomateriālu ekselences centrs) un 2) atbalsts vērtību ķēžu attīstīšanai mazāk attīstītos reģionos - potenciāls iesiastīties Bioekonomikas, IKT un Viedās enerģētikas jomas P&I spēlētājiem. Šī aktivitāte ir aktuāla un tā ir īpaši jāatbalsta IZM, EM, VARAM un ZM. Šajā programmā varēs iesaistīties arī pārstāvji no trešajām valstīm, kuras atbalsta ES vērtības. RIS3 īstenošana un uzņēmējdarbības atklājuma procesa virzīšana pēc 2020. gada Kā būtiska nākamā RIS3 sastāvdaļa, kurā galvenā loma ir tieši EM ir paredzama arī vērtību ķēžu, ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, identificēšana un K-2 PIEEJAS īstenošanai, kam ir jābūt patstāvīgam procesam, nodrošinot efektīvu uzņēmējdarbības atklājuma procesa īstenošanu. Lai veiksmīgi integrētos globālās vērtību ķēdēs, nepieciešami papildu pasākumi jau tradicionāli zināmajām eksporta veicināšanas aktivitātēm. Ir jāidentificē un jāmobilizē vietējās vērtību ķēdes un jānodrošina to atvērtība un stratēģiska koordinācija gan nacionālā, gan reģiona līmenī, ņemot vērā nozares attīstības tendences un nākotnes scenārijus, tādā veidā laikus spējot reaģēt uz tirgus izmaiņām, būt līderu pozīcijās un izmantot jaunas biznesa iespējas. RIS3 balstīta industriālā politika un K-2 PIEEJAS īstenošana un attīstība ES plānošanas periodā 2020+ ietvaros ļaus dinamiski plānot un ieguldīt publiskās investīcijas, lietotājcentrētu un zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu attīstību. Nākamajā plānošanas periodā ir arī jābūt lielam uzsvaram uz zināšanu ietilpīgu jaunuzņēmumu attīstīšanu, kuriem ir liela loma un vēl neizmantots potenciāls ekonomikas transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību. Liela nozīme inovāciju radīšanā ir arī Latvijas zinātniskajām institūcijām un augstskolām, it īpaši universitātēm, ieguldījumu RIS3 īstenošanā sniedzot visām Latvijas zinātnes nozarēm. Tautsaimniecības padomes un Latvijas produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas padomes transformācija EM lai virzītu tautsaimniecības attīstību uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu attīstību un nodrošinātu Latvijas uzņēmumu integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, nepieciešams esošo padomju darbību un tās noteikto mērķu sasniegšanu organizēt saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģijas konceptu. Cilvēkkapitāla attīstīšana un kapacitātes stiprināšana Galvenokārt IZM, taču ar lielu nozīmi arī EM, ZM un VARAM atbalsta programmās, lai sasniegtu nepieciešamo cilvēkkapitāla kapacitāti zinātnē 2021 - 2027 gada plānošanas periodā ir nepieciešams nodrošināt arī pilnvērtīgu ieguldījumu apmēru zinātnisko institūciju P&A infrastruktūrai kā centros RIS3 specializācijas jomās. Tas nodrošinātu finansējumu zinātniskās infrastruktūras iegādei; sadarbības, tīklošanās pasākumiem (gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa), kā arī nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras uzturēšanu un iekļaušanu ESFRI platformās, kā arī to uzturēšanu un tālāko attīstību RIS3 jomās, un atbilstoši Latvijas ESFRI ceļa kartei. Infrastruktūras uzturēšanas aktivitātes atbalsta RIS3 ieviešanu Latvijā ar infrastruktūras resursiem un to ietvaros ir jāparedz arī sinerģija ar Kompetences centriem un augstākās izglītības nozari. Papildus, nākamā perioda instrumentu izstrādē lielāka uzmanība ir jāparedz ne tikai aktivitātēm, kuru rezultātā tiek nodrošināts zinātnē un inovācijās nepieciešamais cilvēkkapitāls, bet arī jāparedz liels uzsvars tieši uz stimuliem, kuri ir vērsti uz zinātniskās izcilības palielināšanu. Īstenot vispārējās, profesionālas un augstākās izglītības reformas, kas sekmē augsti kvalificētu un darba tirgū pieprasītu speciālistu sagatavošanu, tajā skaitā stiprinot izglītību STEM jomās un augstākās izglītības internacionalizāciju un digitalizāciju. Īpaša uzmanība ir jāpievērš zinātniskā personāla ataudzei, kur šobrīd ir vērojams būtisks doktora grāda ieguvēju skaita kritums, kas ir būtisks šķērslis tālākai cilvēkkapitāla ataudzei. RIS3 monitoringa sistēmas pilnveide Jaunā RIS3 plānošanas ietvaros IZM un EM ir nepieciešams jau sākotnējā posmā skaidri definēt un savstarpēji saskaņot sasniedzamos mērķus un mērķrādītājus un to detalizācijas līmeņus. Jau RIS3 plānošanas procesā laicīgi jāapzina aktivitāšu un sasniegto starprezultātu izvērtēšanas analītikai nepieciešamie un pieejamie dati, un vajadzības gadījumā jāpaplašina datu ieguves metodes un datu avotu klāsts. Piemēram, izveidot regulāru RIS3 īstenošanas procesā iesaistīto dalībnieku atsauksmju/vērtējuma sniegšanas mehānismu par EDP progresu, piemēram, darba seminārus vai pašvērtējuma aptaujas, kuras sniegtu gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju. Tas ļaus precīzāk un objektīvāk un kompleksāk tuvākajā nākotnē novērtēt, kāda ir katras P&A atbalsta programmas loma RIS3 mērķu sasniegšanā. Skaidri jānosaka atbildību sadalījums un skaidri jāizplāno savstarpējās koordinācijas mehānisms un datu tehniskās apkopošanas un koplietošanas organizācija - tas atvieglos RIS3 pasākumu administrēšanu un aktivitāšu koordināciju, kā arī nodrošinās savlaicīgu un regulāru datu aktualizāciju un līdz ar to - pamatojumu turpmākajā stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā. Papildus, ir arī nepieciešams nodrošināt RIS3 monitoringa sasaisti ar augstākās izglītības monitoringu nākamajā periodā un turpināt RIS3 sasaisti ar augstākās izglītības sektora attīstību, studiju programmu konsolidāciju un jaunu studiju programmu attīstību. 1 http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/ 2 https://izm.gov.lv/lv/normativie-akti/ministru-kabineta-noteikumi/zinatne/viedas-specializacijas-strategija 3 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40427624 4 Vairākos pētījumos produktivitātes līmeņa salīdzinājumam starp valstīm tiek lietots rādītājs IKP pēc PPS uz vienu nodarbināto. Autori norāda, ka reālajā ekonomikā starptautiskajos tirgos uzņēmumi ar savām precēm un pakalpojumiem konkurē faktiskajās cenās, kas netiek koriģētas ar atšķirīgajiem izmaksu līmeņiem valstīs (PPS). Piemēram, izejvielas uzņēmumi iegādājas par pasaules cenām. Līdz ar to korektāk Latvijas uzņēmēju konkurētspēju parāda produktivitāte, kas tiek aprēķinātā kā IKP faktiskajās cenās uz 1 strādājošo. Arī rēķinot produkcijas vienības nominālās darbaspēka izmaksas (nominālo un reālo ULC), kas ir viens no konkurētspējas rādītājiem, produktivitāte netiek pārrēķināta pēc PPS. Tāpēc analizējot produktivitātes konverģences procesu autori izmanto rādītāju IKP faktiskajās cenās uz 1 strādājošo nevis IKP pēc PPS uz 1 strādājošo. 5 OECD Taxonomy of Economic Activities Based on R&D Intensity. High R&D intensive activities (2-digit definition): Basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations; .Computer, electronic and optical products; .Scientific research and development. Medium-high R&D intensive activities (2-digit definition): .Chemicals and chemical products; Electrical equipment; Machinery and equipment n.e.c; Transport equipment; .Publishing activities; IT and other information services; .Scientific research and development. Avots: https://stats.oecd.org/DownloadFiles.aspx?HideTopMenu=yes&DatasetCode=STANI4_2016&lang=en STANi4_industrial_activities / Activiés 6 Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā (kuras rezultāti nav tieši sasaistīti ar RIS3, taču, kurā liela daļa no īstenotajiem pētniecības projektiem sniedz ieguldījumu konkrētu RIS3 jomu pētniecības attīstībā 7 Valsts budžeta finansētās pētniecības programmas, ES struktūrfondu finansētās pētniecības un inovāciju programmas un ES pētniecības un inovāciju programma "Apvārsnis2020" 8 Plāns pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40467308 Iesniedzējs: Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska Vizē: Valsts sekretāre L.Lejiņa Paiders 67047936 Janis.Paiders@izm.gov.lv Salmiņš 67013112 Janis.Salmins@em.gov.lv 1.pielikums RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji Mērķa sasniegšanas rādītāji 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 Fakts Progress pret 2010 Mērķis 2020 Politikas plānošanas dokuments Eiropas inovāciju rādītāju grupa pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga pieticīga vidēja vidēja vidēja vidēja vidēja (2019) ● vidēja ZTAI RIS3 virsmērķi Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP 0.58 0.45 0.61 0.7 0.66 0.61 0.69 0.63 0.44 0.51 0,63 0.63 (2018) ● 1.5% ZTAI, NIP, NRP Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (faktiskajās cenās, tūkst. EUR uz 1 strādājošo) 16.0 16.0 18.5 18.8 18.7 18.4 19.4 19.7 20.2 21.8 22.2 22.2 ● 29.0 - IV1 Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā (atbilstoši pilna laika ekvivalentam) 6 533 5 485 5 563 5 432 5 593 5 396 5 739 5 570 5 120 5 378 6039 6 039 (2018) ● 7 000 ZTAI Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme IV2 Grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst. cilv.) 24.2 26 26.5 24.8 21.5 21.6 17.4 17 15.8 14.6 15.4 15.4 ● 24.6 ZTAI IV3 Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību 26 31 33 36 37 41 40 41 43 44 43 43 ● 40 ZTAI IV4 Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju 39 40 40 41 41 41 40 29 21 22 21 22 22 (2019) ● 20 ZTAI IV5 Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs 857 922 1 032 1 731 1 565 1 656 1 601 1 978 2 052 2 373 2 257 2 257 ● 1 500 ZTAI IV6 Sekmības rādītājs dalībai ES Ietvara programmā (%) 23 21 20 23 16 19 22.22 7.31 13.6 12.12 20.44 20.44 ● 30 ZTAI U1 Privātā sektora ieguldījumu proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem ieguldījumiem) 27.0 37.0 38.8 24.8 23.8 21.8 27.8 20.0 21.6 24.1 22,3 22.3 (2018) ● 48 ZTAI U2 Zinātnisko darbinieku skaits, kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši pilna laika ekvivalentam) 18.8 18.7 22.6 16 15.8 18.2 24.1 20.6 17.5 17.8 17.8 (2017) ● 23 ZTAI U3 Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā 3 2 8 11 7 5 13 8 16 14 12 12 ● 50 ZTAI R1 Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) 25 - 29.9 - 30.4 - 25.5 - 30.3 - 30.3 (2016) ● 40 ZTAI Tautsaimniecības transformācija R2 Apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% 10.8 10.9 13.5 13.3 13.2 12.8 12.3 12.0 11.9 12.2 12.0 12.0 ● 20 NIP R4 Apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60% 107.0 83.3 95.1 100.0 104.3 102.3 102.7 103.1 106.0 114.5 117.1 117.1 ● 160 NIP R5 Preču un pakalpojumu eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās, %) 2.4 -12.9 13.4 12.0 9.8 1.1 6.0 3.1 4.4 6.2 1.8 1.8 ● 5% (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀIPP R6 Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%) 4.6 5.3 4.8 6.7 6.4 8 9.7 11 10.2 10.2 10.2 (2017) ● 11% LPPEVĀIPP R8 ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā) 1.0 0.8 0.6 0.7 1.0 1.2 1.3 1.6 1.2 0.9 0.9 (2017) ● 1.2 (2018.-2020.g., vidēji gadā) LPPEVĀIPP 2.pielikums Tautsaimniecības nozaru struktūra un sadalījums pēc P&A intensitātes, augstās un vidēji augstās tehnoloģiskās intensitātes un Zināšanu intensīvās aktivitātes biznesa sektorā atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai R&D intensīvās nozares* Augstās un vidēji augstās tehnoloģiskās intensitātes rūpniecības nozares** Zināšanu intensīvās aktivitātes biznesa sektorā (KIABI)** Pievienotā vērtība tūkst. Nodarbinātība tūkst Pievienotā vērtība % Nodarbinātība % 2011 2016 2018 2011 2016 2018 2011 2016 2018 2011 2016 2018 A Lauksaimniecība 700.3 802.6 973.7 68.57 67.44 65.27 3.9 3.7 3.8 8.0 7.6 7.2 A01 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības 309.9 489.9 973.7 53.12 47.95 .. 1.8 2.6 .. 6.2 5.4 .. A02 Mežsaimniecība un mežizstrāde 351.9 272.5 .. 14.37 17.85 .. 2.1 1.4 .. 1.7 2.0 .. A03 Zivsaimniecība 27.0 22.0 .. 1.08 1.64 .. 0.2 0.1 .. 0.1 0.2 .. B Ieguves rūpniecība 75.6 79.3 134.7 2.74 2.62 .. 0.4 0.4 0.5 0.3 0.3 .. C Apstrādes rūpniecība 2 399.7 2 592.4 3 088.7 120.56 118.92 120.19 13.3 11.9 12.0 14.1 13.4 13.4 C10-12 Pārtikas produktu un dzērienu ražošana 456.9 496.5 .. 28.23 25.86 .. 2.7 2.6 .. 3.3 2.9 .. C13-15 Tekstilizstrādājumu ražošana 138.5 106 .. 13.26 10.96 .. 0.8 0.6 .. 1.5 1.2 .. C16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana 493.8 518.6 .. 22.90 22.75 .. 2.9 2.8 .. 2.7 2.6 .. C17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana 31.9 34.3 .. 1.67 1.54 .. 0.2 0.2 .. 0.2 0.2 .. C18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana 42.6 54.9 .. 2.97 3.86 .. 0.3 0.3 .. 0.3 0.4 .. C19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana 0.6 0.2 .. 0.02 0.02 .. 0.0 0.0 .. 0.0 0.0 .. C20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 66.0 48.5 .. 2.99 2.88 .. 0.4 0.3 .. 0.3 0.3 .. C21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 86.2 74.5 .. 2.26 2.40 .. 0.5 0.4 .. 0.3 0.3 .. C22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 52.2 62.9 .. 2.77 3.12 .. 0.3 0.3 .. 0.3 0.4 .. C23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 151.4 173.4 .. 4.74 5.79 .. 0.9 0.9 .. 0.6 0.7 .. C24 Metālu ražošana 77.9 11.9 .. 3.72 0.97 .. 0.5 0.1 .. 0.4 0.1 .. C25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 177.4 199.2 .. 9.38 10.61 .. 1.1 1.1 .. 1.1 1.2 .. C26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 62.1 155.4 .. 1.45 2.01 .. 0.4 0.8 .. 0.2 0.2 .. C27 Elektrisko iekārtu ražošana 53.3 71.1 .. 3.03 3.69 .. 0.3 0.4 .. 0.4 0.4 .. C28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana 56.9 63.1 .. 3.55 3.80 .. 0.3 0.3 .. 0.4 0.4 .. C29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana 35.8 65.0 .. 1.58 2.11 .. 0.2 0.3 .. 0.2 0.2 .. C30 Citu transportlīdzekļu ražošana 28.3 29.1 .. 2.39 2.17 .. 0.2 0.2 .. 0.3 0.2 .. C31-32 Mēbeļu ražošana un cita veida ražošana 100.3 117.2 .. 7.87 8.97 .. 0.6 0.6 .. 0.9 1.0 .. C33 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana 135.7 124.5 .. 5.79 5.41 .. 0.8 0.7 .. 0.7 0.6 .. D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 473.3 495.6 704.9 12.29 11.89 .. 2.8 2.6 2.7 1.4 1.3 .. E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 185.1 192.5 213.4 6.62 7.53 .. 1.0 0.9 0.8 0.8 0.8 .. E36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde 42.4 44.2 .. 1.76 1.73 .. 0.3 0.2 .. 0.2 0.2 .. E37-39 Notekūdeņu, atkritumu savākšana un izvietošana, pārstrāde un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi 128.4 129.5 .. 4.86 5.8 .. 0.8 0.7 .. 0.6 0.7 .. F Būvniecība 1033.4 1029.2 1818.0 61.66 60.23 69.45 6.1 5.5 7.1 7.2 6.8 7.7 G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 2 659.8 3 162.1 3623.1 144.52 145.35 .. 14.7 14.5 14.1 16.9 16.4 .. G45 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts 241.8 333.5 .. 14.12 15.67 .. 1.4 1.8 .. 1.6 1.8 .. G46 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 1 201.9 1 339.1 .. 41.68 42.93 .. 7.1 7.1 .. 4.9 4.8 .. G47 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 1 067.9 1 381.2 .. 88.72 86.75 .. 6.3 7.3 .. 10.4 9.8 .. H Transports un uzglabāšana 1 902.0 1 984.3 2 439.4 77.13 71.05 .. 10.5 9.1 9.5 9.0 8.0 .. H49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports 835.3 826.5 .. 39.58 37.76 .. 5.0 4.4 .. 4.6 4.3 .. H50 Ūdens transports 70.2 63.9 .. 1.04 0.86 .. 0.4 0.3 .. 0.1 0.1 .. H51 Gaisa transports 38.5 270.5 .. 1.65 1.57 .. 0.2 1.4 .. 0.2 0.2 .. H52 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības 948.1 928.7 .. 28.50 26.35 .. 5.6 4.9 .. 3.3 3.0 .. H53 Pasta un kurjeru darbība 70.1 67.9 .. 6.36 4.52 .. 0.4 0.4 .. 0.7 0.5 .. I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 298.2 354.3 467.8 23.46 28.9 .. 1.8 1.9 1.8 2.7 3.3 .. J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 782.9 1 071.8 1 402.5 21.54 30.73 35.38 4.3 4.9 5.5 2.5 3.5 3.9 J58 Izdevējdarbība 59.9 36.5 .. 3.66 3.18 .. 0.4 0.2 .. 0.4 0.4 .. J59-60 Kino, video, TV programmu izstrāde un apraide 53.4 52 .. 1.22 1.52 .. 0.3 0.3 .. 0.1 0.2 .. J61 Telekomunikācija 360.9 351.4 .. 6.07 5.27 .. 2.1 1.9 .. 0.7 0.6 .. J62-63 Datorprogrammēšana, konsultēšana, saistītas darbības un informācijas pakalpojumi 284.2 437.8 .. 10.59 20.76 .. 1.7 2.3 .. 1.2 2.3 .. K Finanšu un apdrošināšanas darbības 727.1 1 044.6 938.2 17.44 16.51 15.85 4.0 4.8 3.7 2.0 1.9 1.8 K64 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu 394.2 470.0 .. 13.57 12.35 .. 2.3 2.5 .. 1.6 1.4 .. K65 Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu 28.5 102.7 .. 2.57 2.28 .. 0.2 0.5 .. 0.3 0.3 .. K66 Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības 66.8 60.5 .. 1.30 1.89 .. 0.4 0.3 .. 0.2 0.2 .. L Operācijas ar nekustamo īpašumu 1 632.2 1 828.0 3 086.2 19.47 22.07 22.41 9.7 9.7 12.0 2.3 2.5 2.5 M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 826.5 1 027.8 .. 31.88 44.98 .. 4.6 4.7 .. 3.7 5.1 .. M69-70 Juridiskie, grāmatvedības pakalpojumi, centrālo biroju darbība un konsultēšana 330.4 358.9 .. 13.72 21.29 .. 2.0 1.9 .. 1.6 2.4 .. M71 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze 167.5 171.7 .. 8.48 9.88 .. 1.0 0.9 .. 1.0 1.1 .. M72 Zinātniskās pētniecības darbs 97.8 85.2 .. 0.67 0.57 .. 0.6 0.5 .. 0.1 0.1 .. M73 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 141.5 98.5 .. 5.88 7.77 .. 0.8 0.5 .. 0.7 0.9 .. M74-75 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 56.5 110.3 .. 3.14 5.48 .. 0.3 0.6 .. 0.4 0.6 .. N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 569.2 643.4 .. 26.75 32.48 .. 3.2 2.9 .. 3.1 3.7 .. N77 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings 112.7 175.3 .. 2.10 2.64 .. 0.7 0.9 .. 0.2 0.3 .. N78 Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu 106.2 128.0 .. 3.89 4.56 .. 0.6 0.7 .. 0.5 0.5 .. N79 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības 45.0 46.9 .. 1.43 1.70 .. 0.3 0.2 .. 0.2 0.2 .. N80-82 Apsardzes pakalpojumi, ēku uzturēšana, citas uzņēmumu palīgdarbības 313.6 320 .. 19.34 23.58 .. 1.9 1.7 .. 2.3 2.7 .. O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 1 217.3 1 302.5 1 912.0 54.67 53.21 .. 7.2 6.9 7.4 6.4 6.0 .. P Izglītība 871.3 946.8 1 262.2 80.96 80.44 .. 5.2 5.0 4.9 9.5 9.1 .. Q Veselība un sociālā aprūpe 526.8 757.5 874.6 46.75 48.22 .. 2.9 3.5 3.4 5.5 5.4 .. Q86 Veselības aizsardzība 428.4 527.4 .. 37.75 37.42 .. 2.5 2.8 .. 4.4 4.2 .. Q87-88 Sociālā aprūpe 87.3 103.5 .. 8.99 10.8 .. 0.5 0.6 .. 1.0 1.2 .. R Māksla, izklaide un atpūta 342.0 442.4 529.1 18.97 22.05 .. 1.9 2.0 2.1 2.2 2.5 .. R90-92 Radošas, mākslinieciskas, izklaides un kultūras iestāžu darbības 239 297.2 .. 11.72 13.44 .. 1.4 1.6 .. 1.4 1.5 .. R93 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība 89.8 82.7 .. 7.25 8.61 .. 0.5 0.4 .. 0.8 1.0 .. S Citi pakalpojumi 137.9 180.9 .. 18.63 18.64 .. 0.8 0.8 .. 2.2 2.1 .. S94 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība 45.8 60.5 .. 6.37 4.97 .. 0.3 0.3 .. 0.7 0.6 .. S95 Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts 18.7 19.5 .. 2.70 2.51 .. 0.1 0.1 .. 0.3 0.3 .. S96 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana 76.8 80.3 .. 9.57 11.17 .. 0.5 0.4 .. 1.1 1.3 .. T Mājsaimniecību kā darba devēju darbība 39.7 39.2 .. 1.64 3.06 .. 0.2 0.2 .. 0.2 0.3 .. pēc OECD klasifikācijas R&D augstās intensitātes nozares; augsto tehnoloģiju nozares R&D vidēji augstās intensitātes nozares * pēc Eurostat klasifikācijas vidēji zemo tehnoloģiju nozares zemo tehnoloģiju nozares citas zināšanu ietilpīgās nozares .. nav datu 3.pielikums Zinātnisko publikāciju skaits un pamatrādītāji Latvijas zinātnes nozaru* griezumā, izmantojot Web of Science datubāzē pieejamo informāciju par 2014-2018.gada rezultātiem** Latvija kopā*** Zinātnisko publikāciju skaits Zinātnisko publikāciju īpatsvars no ES kopskaita attiecīgajā nozarē Publikāciju vidējā kvalitāte (Pēc to Category Normalized Citation Impact) Zinātnisko publikāciju īpatsvars starp top 10 % nozares citētākajām publikācijām Zinātnisko publikāciju skaits starp top 25 % (Q1) nozares citētākajiem zinātniskajiem žurnāliem Zinātnisko publikāciju īpatsvars sadarbībā ar ārvalstu autoriem Zinātnisko publikāciju īpatsvars sadarbībā ar ārvalstu autoriem attiecībā pret ES vidējo līmeni nozarē Latvija kopā 9990 0.23% 1.26 10.0% 42.2% 38.8% 98.5%