3. Article

Projekta mērķis un galvenie ieguvumi 3.1. Projekta mērķis un galvenais satursLai sasniegtu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam noteiktos atkritumu pārstrādes un reģenerācijas mērķus, būtiski ir veikt atkritumu kvalitatīvu uzskaiti, plūsmu analīzi un izsekošanu. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļauts 1.3. pasākums "Atkritumu uzskaites un ziņošanas procesu pilnveidošana un digitālo risinājumu ieviešana labākai atkritumu apsaimniekošanas jomas un materiālu plūsmas pārvaldībai", kurā paredzēts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) un VVD īstenos 1.3.7. uzdevumu "Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmas (APUS) būtiska transformēšana par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu".VVD APUS projekta ietvaros vēsturiski veidotā Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma (APUS) tiks transformēta par vienotu Atkritumu plūsmu uzskaites valsts informācijas sistēmu, kas nodrošinās visaptverošu atkritumu aprites uzskaiti, plūsmu analīzi un kontroli. VVD APUS projekta ietvaros transformētā APUS turpmāk tiks identificēta kā VVD APUS. VVD APUS projekta mērķis ir papildināt esošās APUS tvērumu, veidojot tādu risinājumu, kas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un komersantiem (turpmāk – operatori) sniegs atbalstu atkritumu aprites datu uzskaitē un ziņošanā, kā arī atbalstīs VVD atkritumu aprites kontroles procesu, uzlabojot iestādes darbības efektivitāti, un ļaus optimizēti sniegt informāciju citām valsts un pašvaldību iestādēm. Projekta rezultātā būtiski uzlabosies valsts atkritumu aprites datu kvalitāte un caurskatāmība, kā arī to pieejamība valsts un pašvaldību iestādēm lēmumu pieņemšanai attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanu un politikas rezultātu novērtēšanai. VVD APUS projekta laikā tiks pilnveidota esošās APUS funkcionalitāte, paredzot: - esošās APUS papildināšanu ar automatizētiem kontroles risinājumiem (sistēma veic automatizētu kontroli, izmantojot datu analītikas risinājumus, aizstājot manuālu inspektora darbu); - iespēju no pārvadājumu datiem ģenerēt jaunus datus par atkritumu uzglabāšanas apjomiem un termiņiem un veikt automatizētu kontroli par izsniegto atkritumu apsaimniekošanas atļauju (noteiktie uzglabāšanas apjomi un atkritumu veidi) nosacījumu izpildi, automātiski kontrolējot vienlaicīgās uzglabāšanas apjomus katram atkritumu veidam, identificēt riskantās atkritumu plūsmas un komersantus; - iespēju veikt integrāciju ar VVD informācijas sistēmu "TULPE", lai veiktu validāciju ar izsniegtajām atkritumu apsaimniekošanas atļaujām, un integrāciju ar citiem valsts pamatreģistriem un saistītajām informācijas sistēmām; - iespēju veikt no operatoru pavadzīmēm iegūto kopsavilkuma datu automātisku ģenerēšanu nodošanai uz statistikas pārskatu sistēmu ("Veidlapa Nr. 3-Atkritumi. Pārskats par atkritumiem"), lai operatoriem nav atkārtoti manuāli jāievada atkritumu apsaimniekošanas gada pārskatu dati, kuri jau ievadīti un pieejami APUS; - iespēju pašvaldībām un citām valsts institūcijām ģenerēt to funkciju izpildei nepieciešamos pārskatus un atskaites; - iespēju automatizēt ražotāju atbildības sistēmu kontroli, lai nodrošinātu atkritumu plūsmu izsekojamību, izveidojot atkritumu plūsmu sasaisti ar ražotāju atbildības sistēmu un atkritumu savākšanas un reģenerācijas/pārstrādes iekārtām un apsaimniekoto atkritumu apjomu; - izveidot jaunu digitālu procesu pārrobežu atkritumu saskaņošanai, aizstājot esošo dokumentu saskaņošanu ar lietotājorientētu elektronisko pakalpojumu. Paredzams, ka APUS transformēšanai par VVD APUS veikto izmaiņu un funkcionalitātes papildinājumu apjoms būs lielāks par 60 %, salīdzinot ar esošo sistēmas apjomu, tai skaitā pieļaujot arī APUS moduļu pilnīgu nomaiņu un jaunu moduļu izstrādi. Ņemot vērā funkcionalitātes izmaiņas un to būtību, tiks precizēts sistēmas nosaukums no "Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma" uz "Atkritumu plūsmu uzskaites sistēma", tādējādi saglabājot abreviatūru "APUS". VVD APUS tiks integrēta Kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas elektroniskās sistēmas (KAUPS) funkcionalitāte (lai nodrošinātu Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumu Nr. 193 "Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" izpildi) un datu apmaiņas saskarnes ar Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS). KAUPS funkcionalitāte ir atbilstoša projekta mērķim un APUS pilnveidošanas mērķim 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma)Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.1 panta nosacījumiem VARAM jānodrošina atkritumu pārvadājumu valsts uzskaites sistēmas darbība, lai operatori tajā reģistrētu visu veidu (sadzīves, ražošanas, būvniecības un bīstamo) atkritumu pārvadājumus.Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr. 962 "Valsts vides dienesta nolikums" 4. punktam VVD veic vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, tai skaitā kontrolē normatīvajos aktos par bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu noteikto prasību ievērošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība" 11. punktu APUS pārzinis un turētājs ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC), pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, kas noslēgts ar VARAM. Valsts un pašvaldību iestādes, kuras sistēmā iekļauto informāciju izmanto normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei, minēto informāciju pēc pieprasījuma saņem bez maksas. No 2014. gada atkritumu pārvadājumu uzskaite tika veikta tikai būvniecības atkritumiem, 2018. gadā tika izveidota vēl viena informācijas sistēma – sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaitei, bet 2019. gadā abas minētās sistēmas tika apvienotas. Šobrīd APUS ir atkritumu pārvadājumu uzskaites informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir LVĢMC, savukārt tiešie lietotāji ir operatori un VVD vides inspektori, kuru pienākums ir veikt operatoru darbību kontroli. Esošās APUS funkcionalitāte ir ļoti šaura – tā pamatā ietver tikai atkritumu pārvadājumu informācijas ievadi un uzkrāšanu. Datu kvalitātes kontroles iespējas ir ierobežotas, uzkrāto datu izmantošana citos valsts pārvaldes procesos ir sarežģīta un neefektīva. Veicot sistēmas lietotāju pieredzes kartējumu, ir identificēti šādi būtiskākie APUS darbības trūkumi un problēmas: - APUS lietotāju administrēšana ir laikietilpīgs process, ko manuāli veic LVĢMC darbinieki; - VVD lietotāji APUS var izmantot tikai lasīšanas režīmā; - lietotāji manuāli pārslēdzas starp APUS un VVD informācijas sistēmu "TULPE" (informācijas sistēma, kur pieejama izsniegto atkritumu apsaimniekošanas atļauju nosacījumu informācija), lai veiktu ar atkritumu apsaimniekošanas kontroli saistītās darbības; - APUS nav integrācijas ar atbilstošajām sistēmām un reģistriem, lai nodrošinātu vienotu datu ievadi standartizētiem datiem (piemēram, adreses, uzņēmumu dati, objekti, atļaujas). Līdz ar to veidojas datu kopas ar dublētiem datiem; - APUS nav automatizētas kontroles datu ievadē, kas brīdinātu lietotājus par kļūdām, kā arī nodrošinātu kļūdu analīzes veikšanu un atbilstošu pārskatu veidošanu VVD darbiniekiem; - operatoru lietotājiem nav pieejami sistēmas auditācijas dati, lai izsekotu ar pavadzīmēm veiktās darbības un atbildīgās personas. Tas rada sarežģījumus pavadzīmes saskaņošanas procesā; - APUS API risinājums neatbalsta visas tīmekļa risinājumā pieejamās funkcionalitātes, tādējādi netiek nodrošināta iespēja pilnīgi automatizēt APUS veicamās darbības; - atkritumu uzskaites žurnālu dati tiek uzturēti ārpus APUS dažādos formātos. Minētie žurnāli ir viens no trim datu avotiem, kas esošajā situācijā tiek izskatīti, lai VVD darbinieki veiktu manuālu analīzi par operatora darbībām; - atkritumu aprites funkcionalitāte neatspoguļo aktuālo situāciju, ņemot vērā nestandartizēto datu ievadi pavadzīmju izveidē; - iesniedzamos pārskatus operatori veido, atkārtoti ievadot datus sistēmā (piemēram, VVD informācijas sistēmā ievadāmais statistikas pārskats "Veidlapa Nr. 3-Atkritumi. Pārskats par atkritumiem" (turpmāk – statistikas pārskats "3-Atkritumi")). VVD darbinieki visu veidu APUS pārskatus veido manuāli. Situācijas uzlabošanai ir izstrādātas biznesa procesu prasības, kuras nepieciešams īstenot esošajos un no jauna veidojamos funkcionālajos moduļos, kas attiecas uz: - lietotāju pārvaldību – hierarhiskai lietotāju grupu un tiesību nodrošināšanai; - pašapkalpošanās funkcionalitāti, tai skaitā ziņu apmaiņas funkcionalitāti; - pavadzīmju izveidi un aizpildīšanu, tai skaitā automātisku kontroļu izstrādi datu ievadei un sasaisti ar atbilstošajiem reģistriem, klasifikatoriem un ārējām sistēmām; - pavadzīmju pārvaldību, tai skaitā automātisku kontroļu izstrādi; - atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnāliem – standartizētas formas un apjoma datu nodrošināšanai; - atkritumu bilanci – ienākošo un izejošo plūsmu, kā arī atļaujās norādīto apjomu pārvaldībai; - pārskatu pārvaldību – operatīvu pārskatu (tai skaitā statistikas pārskata "3-Atkritumi" izveidi), kā arī pārraudzības un pārskatu izveidei; - maksājumu pārvaldību. Kvalitatīvu datu pieejamība ir nozīmīga Eiropas Savienības direktīvās un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā noteikto mērķu sasniegšanas novērtēšanai. Esošā atkritumu pārvadājumu datu uzkrāšana un to kvalitātes kontrole nav pietiekama, lai varētu nodrošināt augstas kvalitātes datus atkritumu politikas rezultātu novērtēšanai. Esošā pieeja – valsts informācijas sistēmas nodrošina tikai datu ievadi un to uzkrāšanu – neatbalsta valsts atkritumu apsaimniekošanas politikas ieviešanu. Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldībā jārisina uzdevumi, kas saistīti ar atkritumu uzskaites un statistikas datu kvalitāti, efektīvāku kontroli un visu pušu atbilstošu iesaisti un atbildību. Prasība pēc jauna veida datiem (pārtikas atkritumi katrā no aprites posmiem; atkārtotas izmantošanas un labošanas statistika u. tml.) vēl vairāk aktualizē minētos uzdevumus. Nepieciešamība pēc IT tehnoloģijās balstītiem risinājumiem un nozares pārvaldības neatliekama digitalizācija ir būtisks priekšnosacījums, lai Latvija ietu līdzi laikmetam un pilnībā pārvaldītu tās pārziņā esošo informācijas plūsmu par materiāliem – tas ir svarīgi ne tikai tautsaimniecībai, bet arī Latvijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz atkritumu pārvadājumu pārrobežu kontroli 3.3. Projekta ieguvumi1Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2vērtība Sasniegšanas laiks (gads) 3.3.1. Atkritumu apjomu un to aprites operatīvo datu pieejamība un automatizēta kontrole, paaugstinot VVD darba efektivitāti atkritumu aprites kontrolēSākotnējā vērtība 0Atkritumu bilance un automatizēti datu kontroles procesi un datu validāciju skaits (automatizēto kontroles procesu skaits) Šobrīd sistēma nenodrošina automatizētus procesus 6 2026. 3.3.2. Administratīvā sloga samazināšana operatoriem atkritumu uzskaitē un ziņošanā, sagatavojot atkritumu statistikas pārskatus un pašvaldībām sniedzamās atskaites un pārskatusSākotnējā vērtība 0Operatoriem nodrošināta iespēja datu automātiskai nodošanai statistikas pārskata "3-Atkritumi" sagatavošanai 100 % 2026. 3.3.3. Pašvaldībām un citām valsts institūcijām radīta pieeja strukturētiem datiem par savākto sadzīves atkritumu apjomu pašvaldības teritorijā un apglabāto atkritumu apjomu poligonos (gan operatīvie, gan iepriekšējo periodu dati)Sākotnējā vērtība 0Pašvaldības, kurām pieejami operatīvie dati par tā sadzīves atkritumu apsaimniekotāja darbību, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu, kā arī pieejami operatīvie dati un dati pārskatu veidā par sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonā pieņemto un apglabāto atkritumu apjomu 100 % 2026. 3.3.4. Digitalizēts atkritumu pārrobežu sūtījumu uzskaites process. Atkritumu plūsmu operatīva uzraudzība, sekmējot pārkāpumu preventīvu novēršanuSākotnējā vērtība 0Elektroniski saskaņotas atkritumu pārrobežu sūtījumu notifikācijas 100 % 2026.