7. Article

Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu Projekta īstenošanas rezultātā cilvēkresursu skaita samazinājums vai palielinājums nav paredzēts. Tā kā šobrīd atkritumu aprites kontrole ir nepietiekama, sagaidāms, ka projekta īstenošanas gaitā būtiski uzlabosies atkritumu kontroles kvalitāte un efektivitāte.Ieguvums vērtējams vismaz 4 099 268 euro apmērā – tas gandrīz divas reizes pārsniedz plānotās projekta izmaksas. Pēc projekta īstenošanas ikgadējās indikatīvās uzturēšanas izmaksas tiek plānotas 10 % apmērā no izstrādes izmaksām 10 gadu periodā, t. i., 182 233 euro apmērā, tādējādi projekta kopējās izmaksas paredzētas 2 298 505 euro. Kopējais ieguvums attiecībā pret projekta izmaksām pārsniegs 1 800 763 euro. Ieguvumi: 7.1. Digitalizēts atkritumu pārrobežu sūtījumu uzskaites process. Īstenota operatīva atkritumu plūsmu uzraudzība, sekmējot pārkāpumu preventīvu novēršanu: - VVD darbinieki turpmāk neveiks manuālu datu ievadīšanu un atsevišķas datnes uzturēšanu (šobrīd informācija par katru atkritumu pārrobežu sūtījumu tiek sūtīta uz e-pastu, un VVD darbinieks katru dienu šo informāciju pārraksta Excel datnē, lai nodrošinātu saskaņoto sūtījumu izsekošanu un saskaņotā paziņojuma izpildes nosacījumu kontroli); - šobrīd atkritumu pārrobežu sūtījumu datu apstrādei patērētais laiks cilvēkstundās vienam darbiniekam 10 gadu periodā ir ~ 253 d × 2 h × 10 = 5060 h. Vienas cilvēkstundas izmaksas darbiniekiem, kuri datus ievada manuāli, ir ~ 10 euro. Tātad kopējās cilvēkresursu izmaksas 10 gadu periodā ir ~ 5 060 h × 10 = 50 600 euro. Ietaupītos resursus būs iespēja novirzīt faktiskās atkritumu plūsmas uzraudzībai, tādējādi nodrošinot efektīvu atkritumu plūsmu uzraudzību. 7.2. Administratīvā sloga samazināšana operatoriem un uzraudzības iestādēm (VARAM, VVD, pašvaldības): - digitalizējot atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālus un nodrošinot operatoriem iespēju automātiski nodot datus statistikas pārskatu "3-Atkritumi" sagatavošanai, būtiski samazināsies administratīvais slogs. No norādītajiem ieguvumu aprēķiniem izriet, ka samazināsies laika patēriņš atkritumu aprites datu apstrādes procesos, tā rezultātā tiks iegūta efektīva atkritumu plūsmas uzraudzība un iespēja operatīvi iegūt datus par operatoru veiktajām darbībām ar atkritumiem (tai skaitā atkritumu bilanci), kā arī pašvaldībām tiks nodrošināta pieeja datiem par pašvaldības teritorijā savākto un poligonos apglabāto sadzīves atkritumu apjomu. Tādējādi atkritumu apsaimniekotājiem vairs nebūs jāgatavo un jāiesniedz pašvaldībām atbilstoši pārskati un atskaites; - visiem 10 sadzīves atkritumu apglabāšanas poligoniem nebūs jāsniedz kontrolējošajām iestādēm informācija un atskaites par pieņemto sadzīves atkritumu apjomu, tai skaitā par apglabāto sadzīves atkritumu apjomu. Visiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem (kopumā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodrošina 26 operatori), ar kuriem attiecīgā pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā, nebūs pienākums iesniegt pārskatus par sadzīves atkritumu savākšanu administratīvajā teritorijā, kā arī reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu. 7.3. Nodrošināta atkritumu operatīva uzskaite, aizstājot atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālus: - visi operatori atkritumu uzskaiti veic manuāli vai lokāli savās informācijas sistēmās, kurām nav izstrādātas integrācijas ar esošo APUS. VVD APUS projekta īstenošana novērsīs nepieciešamību uzturēt divus atsevišķus žurnālus (atkritumu uzskaites žurnālu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālu) un iesniegt attiecīgo informāciju kontrolējošajām iestādēm, dati būs redzami operatīvā režīmā, tādējādi ~ 276 VVD APUS lietotājiem tiks samazināts administratīvais slogs; - šobrīd atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālu datu apstrādei patērētais laiks cilvēkstundās visiem operatoriem 10 gadu periodā ir ~ 276 × 253 d × 0,5 h × 10 = 349 140 h. Digitalizējot atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālus, datu apstrādei patērētais laiks cilvēkstundās visiem operatoriem 10 gadu periodā samazināsies: ~ 276 × 253 d × 0,17 h × 10 = 118 708 h. Vienas cilvēkstundas izmaksas operatoru darbiniekiem, kuri datus ievada manuāli, ir ~ 11 euro. Tātad kopējās informācijas sistēmu cilvēkresursu izmaksas operatoriem 10 gadu periodā ir ~ 118 708 h × 11 = 1 305 788 euro. 7.4. Operatoriem nodrošināta iespēja datus automātiski nodot statistikas pārskata "3-Atkritumi" sagatavošanai: - šobrīd operatori (aptuveni 90 %) statistikas pārskata "3-Atkritumi" sagatavošanai datus iegūst un apkopo no papīra formas pavadzīmēm. Lai digitalizētu šo datu apstrādes procesu, operatoram jāizveido sava lokāla informācijas sistēma. Ja pieņem, ka šādas informācijas sistēmas izveidošanas izmaksas ir aptuveni 10 000 euro un ikgadējās uzturēšanas izmaksas aptuveni 1000 euro, tad kopējās informācijas sistēmu izstrādes izmaksas ~ 90 % operatoru ir ~ 250 × 10 000 = 2 500 000 euro un kopējās informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas ~ 90 % operatoru 10 gadu periodā ir ~ 250 × 1000 × 10 = 2 500 000 euro; - visi operatori atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām" reizi gadā manuāli ievada datus LVĢMC Pārskatu sistēmā. Tā kā arī tiem operatoriem, kuriem ir izveidotas lokālas informācijas sistēmas datu apkopošanai statistikas pārskatā "3-Atkritumi", nav izstrādātas integrācijas ar LVĢMC Pārskatu sistēmu, tad visi (100 %) operatori atbilstošos datus ievada manuāli. Ja pieņem, ka patērētais laiks cilvēkstundās visiem operatoriem 10 gadu periodā ir vismaz ~ 276 × 8 h × 10 = 22 080 h un vienas cilvēkstundas izmaksas operatoru darbiniekiem, kuri datus ievada manuāli, ir ~ 11 euro, tad kopējās informācijas sistēmu cilvēkresursu izmaksas operatoriem 10 gadu periodā ir ~ 22 080 × 11 = 242 880 euro