8. Article

Cita būtiska informācija VVD APUS projekta sasaiste ar citiem programmas projektiem nav identificēta.Valsts pārvaldē netiks izveidotas jaunas darba vietas projekta īstenošanai. VVD APUS projekta īstenošanas sākumposmā (2023. gada laikā) tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība", nosakot, ka VVD APUS pārzinis un turētājs ir Valsts vides dienests, un paredzot grozījumus attiecībā uz nosacījumiem un iesniedzamo informāciju VVD APUS. Projekta īstenošanas laikā plānots veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos: - Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām", nosakot izmaiņas statistikas pārskata "3-Atkritumi" aizpildīšanai; - Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu", nosakot, ka no VVD APUS varēs iegūt datus par atkritumu apsaimniekotāja (ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā) savākto, reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu, kā arī iegūt informāciju par atkritumu poligonā pieņemto un apglabāto sadzīves atkritumu apjomu gada griezumā. Potenciālie riski, kas var ietekmēt VVD APUS projektu: - cilvēkresursu riski – zemā atalgojuma un augstās darba intensitātes dēļ VVD ir augsta darbinieku mainība, tādēļ pastāv risks kompetentu speciālistu nepietiekamai pieejamībai. Lai samazinātu risku, projektā paredzēts piesaistīt ārpakalpojumu speciālistu izstrādes prasību īstenošanas uzraudzībai, kā arī noteiktos projekta periodos atsevišķi darbinieki tiks pilnībā vai daļēji atbrīvoti no pamatpienākumu veikšanas, lai nodrošinātu pietiekamu iesaisti projekta īstenošanā; - ārējie riski – augsti kvalificēta un kompetenta ārpakalpojuma sniedzēja izstrādes komanda, kas iesaistās projektā ar pietiekamu kapacitāti. Lai samazinātu piegādātāju kapacitātes risku, noteikts samērīgs projekta īstenošanas termiņš, paredzot pietiekamu laiku gan izstrādei, gan testēšanai un lietotāju apmācībai; - juridiskie riski – savlaicīga grozījumu veikšana normatīvajos aktos par APUS darbību; - projekta pārvaldības un organizatoriskie riski nav identificēti. Investīcijas projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti: - APUS tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, kā arī atkritumu biznesa procesu un funkcionālo moduļu uzlabošanā un papildināšanā, lai sasniegtu investīcijas projekta mērķus; - atkritumu apjomu un to aprites datu pieejamības un pārvaldības nodrošināšanā valsts mērogā; - administratīvā sloga samazināšanā operatoriem attiecībā uz datu ievadi; - nodrošinot pašvaldībām pieeju datiem par savākto sadzīves atkritumu apjomu pašvaldības teritorijā un apglabāto atkritumu apjomu poligonos, lai atkritumu apsaimniekotājiem nebūtu jāgatavo un jāiesniedz pašvaldībām atbilstoši pārskati un atskaites; - digitālo pakalpojumu nepārtrauktības, ātrdarbības, drošības, augstas pieejamības un lietojamības nodrošināšanā. Investīciju projekta aktivitātes neatbilst nevienai no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām pazīmēm, kas varētu liecināt par komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm, t. i., operatoriem netiks sniegta tieša vai pastarpināta finansiālā palīdzība un netiks noteiktas priekšrocības, kas varētu būt par pamatu tirgus vai konkurences izkropļošanai. Visiem APUS lietotājiem (tai skaitā atkritumu apsaimniekotājiem) ir vienādas saprotamas prasības attiecībā uz datu ievadi un uzturēšanu. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu VARAM jānodrošina atkritumu pārvadājumu valsts uzskaites sistēmas darbība, lai operatori tajā reģistrētu visu veidu (sadzīves, ražošanas, būvniecības un bīstamo) atkritumu pārvadājumus. Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr. 962 "Valsts vides dienesta nolikums" 4. punkts nosaka, ka VVD veic vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, tai skaitā kontrolē normatīvajos aktos par bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu noteikto prasību ievērošanu, līdz ar to VVD ir noteikta funkcija sekot atkritumu plūsmām un apjomiem, kā arī VVD ir noteikts par kompetento iestādi atkritumu pārrobežu sūtījumu kontrolei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulai Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem Lietotie saīsinājumi: VVD – Valsts vides dienests VVD APUS – Atkritumu plūsmu uzskaites sistēma pēc VVD APUS projekta īstenošanas IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija LVĢMC – VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" LVRTC – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs 1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā. 2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads. 3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, norāda "n/a". 6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā. 7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi. 9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.