101. Article

6.4. Karteļa vienošanās īstenošanas ietekme uz konkurenci 194 Izvērtējot Lietā iegūto informāciju un uz tās pamata secināto, KP konstatē, ka iepriekš minētais no KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta izrietošais un patstāvīgajā judikatūrā nostiprinātais vienošanās aizliegums no Lietas dalībnieku puses nav ievērots. 195 Lietas dalībnieki apsprieduši Iepirkumu sadali, saskaņojuši savu savstarpējo rīcību par dalību Iepirkumos, kā arī apmainījušies ar sensitīvu informāciju. 196 Iesniedzot savā starpā saskaņotus piedāvājumus, tādus, kas izslēdz un deformē konkurenci, jo Lietas dalībnieki jau ir apmainījušies ar informāciju, piemēram, ar to, kurā Iepirkumā kurš Lietas dalībnieks piedalīsies vai nē, kurš būs konkrētā Iepirkuma uzvarētājs, kā arī par citiem dalības nosacījumiem Iepirkumos, pasūtītājs saņem tādus Lietas dalībnieku piedāvājumus, kas neatbilst tādiem, kādus tas būtu saņēmis, Lietas dalībniekiem patiesi savstarpēji konkurējot. Tādējādi tiek izmainīta situācija tirgū, radot no normāliem tirgus apstākļiem atšķirīgus konkurences apstākļus, kas ierobežo, deformē un kropļo konkurenci. 197 Tādējādi Iepirkumos, arī piedaloties lielākam skaitam pretendentu, tostarp Lietas dalībniekiem, konkurence ir bijusi izslēgta, un gadījumos, kad daļa Lietas dalībnieku piedalās vismaz Lēmuma V nodaļā analizētajos Iepirkumos, KP uzskata, ka Lietas dalībnieki pasūtītājam LVC iesniedza konkurenci deformējošus un savstarpēju konkurenci izslēdzošus piedāvājumus, atbilstoši Lietas dalībnieku interesēm, mērķiem, izpratnei un stratēģijai. 198 Atbilstoši Lēmumā sniegtajam pierādījumu izklāstam un KP analīzei secināms, ka Lietas dalībnieki bija veikuši Iepirkumu sadali un saskaņojuši dalības nosacījumus V nodaļā analizētajos Iepirkumos, tostarp, vienojoties par potenciālo uzvarētāju, attiecīgi veicot nepieciešamās darbības, lai atbilstoši panāktajai vienošanai to īstenotu. 199 Lēmumā analizētie pierādījumi apliecina, ka Lietas dalībnieki īstenoja vienošanos attiecībā uz izsludinātajiem un vēl neizsludinātajiem Iepirkumiem, savstarpējo sarunu un tikšanos laikā nosakot potenciālo uzvarētāju Iepirkumā. Pēc tam Lietas dalībnieki veica nepieciešamās darbības, īstenojot panākto vienošanos - sagatavoja/nesagatavoja atbilstošus pretendentu piedāvājumus, tostarp aizsega piedāvājumus (skat. Lēmuma 76. un 85. rindkopu). 200 Izvērtējot Lietas dalībnieku savstarpējās komunikācijas saturu, secināms, ka Lietas dalībnieki ir apzinājušies savas rīcības prettiesisko raksturu, par ko, tostarp, liecina sarunā minētais par nepieciešamību nodrošināties pret iespējamu sarunu ierakstīšanu (skat. Lēmuma 91. rindkopu). 201 Norādāms, ka atbilstoši Lietā iegūtajiem pierādījumiem Lietas dalībnieki ir veikuši pasākumus, kas vērsti uz Iepirkumu sadali, rīkojušies atbilstoši sarunās norunātajam, iesniedzot vai neiesniedzot piedāvājumus Iepirkumos, tādējādi tie ir apzinājušies savas rīcības raksturu. 202 KP norāda, ka tā Lietā ir vērtējusi Lietas dalībnieku starpā notikušās informācijas apmaiņas patieso mērķi un nonāca pie secinājuma, ka Lietas dalībnieki veica konkurenci ierobežojošas darbības, kuru mērķis bija savstarpējās konkurences izslēgšana. Konkrēti, aizliegtās vienošanās mērķis bija sadalīt Lietā identificētos Iepirkumus noteikto Lietas dalībnieku starpā. 203 Papildus norādams, ka Lietā konstatēti tādi Iepirkumi, kuru procedūru rezultāti ir citādāki nekā bija panākts Lietas dalībnieku vienošanās, proti, Iepirkumos neuzvarēja Lietas dalībnieki, kuriem tie bija iedalīti. KP norāda, ja kāds Iepirkumu procedūras rezultāts no Lietas dalībnieku rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ nav panākts atbilstoši noslēgtajai aizliegtajai vienošanai, tas neietekmē KP izdarītos secinājumus par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu par šiem Iepirkumiem. 204 Atbilstoši KL 1. panta 7. punktam tirgus dalībnieki, kas konkurē iepirkumā, atzīstami par konkurentiem. Konkurentu vienošanās iepirkumos par to sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos vērtējama kā karteļa vienošanās, un šāda aizliegta vienošanās pēc sava mērķa un rakstura kavē un izslēdz konkurenci, tādējādi rada negatīvu ietekmi, it īpaši uz pakalpojumu cenām un kvalitāti. 205 KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā nav jāpierāda šādas aizliegtas vienošanās faktiskās ietekmes sekas tirgū. Proti, nav nepieciešams pierādīt faktiskās pret konkurenci vērstās sekas, ja tiek pierādīts vienošanās konkurenci ierobežojošais mērķis, un KP secina, ka Lietā iegūtā informācija ir pietiekama, lai konstatētu, ka Lietas dalībnieki ir veikuši darbības, kuras atbilst KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. panta 1. punktā noteiktajam pārkāpumam, t.i., vienojušies par Iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem Iepirkumos. VII LIETAS DALĪBNIEKA UN TĀ MĀTES SABIEDRĪBAS IESNIEGTIE VIEDOKĻI 206 KP ir izvērtējusi Lietas dalībnieka un tās mātes sabiedrības viedokļos ietvertos argumentus un šīs nodaļas ietvaros sniedz savu vērtējumu par tiem. Vienlaikus norādāms, ka KP nav pienākuma ietvert un atspēkot visus Lietas dalībnieku sniegtos viedokļus un argumentus pilnā apjomā. Lēmumā ir norādīti tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme Lietā - kuri ir būtiski un kuri spētu ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju. Līdz ar to KP nesniedz savu vērtējumu par visiem viedokļos ietvertajiem argumentiem, jo īpaši uz tādiem apgalvojumiem, kas nav pamatoti atbilstoši Lietas faktiskajiem apstākļiem un tādējādi ir tikai un vienīgi vispārīgi apgalvojumi, kurus nav nepieciešams ne pārbaudīt, ne atspēkot. 207 KP, pirms sniegt vērtējumu par Lietas dalībnieka un tās mātes sabiedrības viedokļos ietvertajiem argumentiem, paskaidro, ka atkarībā no vienošanās rakstura un vispārējā satura izdala vienošanās "pēc mērķa" un vienošanās "pēc sekām". Konkurenci ierobežojoša mērķa konstatācija ļauj atsevišķi nepierādīt negatīvo ietekmi uz konkurenci pēc sekām, jo negatīvo seku iestāšanos var prezumēt augstās varbūtības pēc mērķa ierobežojumiem negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Līdz ar to noteikta veida tirgus dalībnieku vienošanās formas jau pēc sava rakstura var tikt uzskatītas par kaitējošām normālas konkurences funkcionēšanai185. Tirgus dalībnieku vienošanās pēc mērķa tādā mērā rada kaitējumu konkurencei, ka var uzskatīt, ka to seku pārbaude nav vajadzīga186. Arī EK norādījusi, ka piedāvājumu saskaņošana iepirkumos, kuru ietvaros viens vai vairāki tirgus dalībnieki saskaņo rīcību attiecībā uz dalību iepirkumos, ir atzīstams par pārkāpumu, kurā atsevišķi seku ietekmi vērtēt nav nepieciešams187. Lēmumā KP jau veica Lietas dalībnieku vienošanās mērķa novērtējumu, un, ievērojot Lietā iegūtos pierādījumus, netika konstatēta objektīva nepieciešamība novērtēt aizliegtās vienošanās ietekmi uz tirgu pēc sekām. No Lietā konstatētā Lietas dalībnieku mērķa (Iepirkumu sadale, apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju un vienošanās par dalības nosacījumiem Iepirkumos, tostarp, vienojoties par dalības formu) izriet skaidrs pret konkurenci un uz tās kropļošanu izvirzīts nodoms, kas pats par sevi ir konkurenci ierobežojošs bez padziļinātas seku analīzes. Par kriminālprocesa / operatīvās darbības materiālu izmantošanu 208 Ceļu pārvalde 28.04.2023. vēstulē Nr. 1.12/23-291 (turpmāk - Viedoklis) rakstveida viedoklī KP norāda, ka saskaņā ar Operatīvās darbības likuma (turpmāk - ODL) 3. panta 1. daļu operatīvās darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Kriminālprocesa likums, šis likums, kā arī citi likumi un starptautiskie līgumi, kas reglamentē valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, tiesības un pienākumus, kā arī personu pamattiesības. Operatīvā darbība nav pieļaujama administratīvā pārkāpuma lietās. Līdz ar to secināms, ka tiesību normās nav nostiprināts samērīgums starp KL pārkāpuma kaitīgumu ar cilvēktiesību aizskārumu, ko paredz operatīvās darbības. Ņemot vērā minēto, Ceļu pārvaldes ieskatā, ir prettiesiski KL pārkāpuma lietās izmantot pierādījumus, kas iegūti operatīvās darbības ietvaros krimināllietā, jo šo pierādījumu iegūšana šādam mērķim nav tiesiska. 209 KP noraida Ceļu pārvaldes viedokli kā nepamatotu un juridiski nekorektu. 210 Pirmkārt, APL 59. panta pirmā daļa nosaka, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, savukārt APL 59. panta otrā daļa paredz, ka, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Līdz ar to KP ne tikai ir pienākums iegūt tai nepieciešamo informāciju, lai spētu pieņemt pamatotu un tiesisku administratīvo aktu, bet arī informācijas iegūšanas procesā sadarboties ar citām institūcijām - šajā Lietā tas ir KNAB, kas var sniegt nepieciešamo informāciju. 211 Turklāt APL 53. pants nosaka sadarbības procesu starp institūcijām, un ne APL, ne judikatūra nediferencē institūcijas vai sadarbības pienākumu atkarībā no institūciju pamatuzdevumiem vai citiem kritērijiem. Tiesību doktrīnā norādīts, ka iestāde nepieciešamo informāciju var vākt gan no procesa dalībniekiem, gan no citām institūcijām. Kā atzinis Senāts, ar jēdzienu "institūcija" šajā normā aptvertas ne tikai citas iestādes, bet arī citas (konkrētajā administratīvajā procesā neiesaistītas) privātpersonas188. KNAB ir tāda pati institūcija APL izpratnē kā, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, IUB u.c. Secīgi arī nepieciešamās informācijas iegūšana administratīvā procesa ietvaros no KNAB ir tiesiska. 212 APL 60. pants nosaka vienīgos informācijas iegūšanas ierobežojumus administratīvajā procesā un tie iedalās divās daļās: 1) iestādei jāiegūst tāda informācija, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīvajā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai. Ņemot vērā to, ka KL nenosaka konkrētus iegūstamās informācijas veidus vai pierādījumu uzskaitījumu189, jāsecina, ka KP nav ierobežota iegūt un izmantot to informāciju, kas iegūta no citām institūcijām, ja tā norāda uz KL vai LESD pārkāpumu; 2) iestāde nedrīkst vākt uz izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm. Tas vien, ka iestāde ir ieguvusi un uzkrājusi informāciju, kas nav paredzēta tiesību normās, pats par sevi nenozīmē, ka informācija ir iegūta ar prettiesiskām metodēm un ka tā vispār nevar tikt izmantota lēmuma pieņemšanā. To var izmantot, taču to var arī atspēkot ar citiem pierādījumiem190. 213 Otrkārt, KP norāda, ka Ceļu pārvalde nepamatoti atsaucas uz ODL 2. pantā minētajiem mērķiem, secinot, ka attiecīgā norma un ODL 3. panta 1. daļā minētie normatīvie akti liedz KP izmantot operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju. ODL 2. pants nosaka to uzdevumu loku, kuru veikšanai vispār var tikt iniciēti un veikti operatīvās darbības pasākumi, t.i., norma neattiecas uz operatīvo darbību rezultātā iegūto materiālu tālākizmantošanu (tai skaitā kriminālprocesā). Lietā nepastāv strīds par to, ka KNAB būtu veicis operatīvo sarunu noklausīšanos ar mērķi izmeklēt konkurences tiesību pārkāpumu. Tas, ka daļa KP izmantoto pierādījumu ir iegūti no kriminālprocesa materiāliem, kura mērķis nebija izmeklēt konkurences tiesību pārkāpumu, nenozīmē, ka KP nevarēja objektīvi izvērtēt šajos pierādījumos fiksētos faktus, kā, piemēram, savstarpējās komunikācijas faktu starp neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un to lomu. Līdz ar to secināms, ka ODL