2. Article — nav uzskatāms par normu, kas izslēdz iespēju KP

izmantot administratīvajā procesā kā pierādījumus materiālus, kas iegūti kriminālprocesa gaitā. 214 KP uzsver, ka lietā KP ir saņēmusi materiālus no KNAB kriminālprocesa, nevis no operatīvās lietas materiāliem. Saskaņā ar ODL 24. panta pirmo daļu operatīvās darbības gaitā iegūtos materiālus drīkst izmantot kā pierādījumus kriminālprocesā, tātad ir tiesiska un atļauta to pārnešana uz krimināllietas materiāliem, ja tiek nodrošināta operatīvās darbības īstenošanā iesaistīto personu konfidencialitāte un drošība. Attiecīgi no iepriekšminētā sistēmiskas interpretācijas ar KPL 127. panta trešo un ceturto daļu izriet, ka operatīvās darbības materiāli var tikt pievienoti kriminālprocesam kā pierādījumi, pēc kā tie kļūst par pilnvērtīgiem krimināllietas materiāliem, kuru nodošana citām kompetentajām iestādēm ir tiesiska, kas arī atzīts judikatūrā191. Šo pašu atziņu arī ir apstiprinājis Augstākās tiesas Krimināllietu departaments - pierādījumi kriminālprocesā ir jebkurā likumā, arī KPL paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem192 - tātad nepastāv mākslīga pierādījumu iedalīšana pēc to iegūšanas veida, noteicošais ir to sākotnējās iegūšanas tiesiskums, ko Lietā apliecina Augstākās tiesas izsniegtā uzziņa par operatīvo darbību veikšanu. Lietā nav strīda par to, ka KP nav operatīvās darbības subjekts, taču tas nekādā veidā pats par sevi neliedz KP izmantot no kriminālprocesa saņemtus materiālus. 215 KPL kā speciālais normatīvais akts, kas ekskluzīvi noregulē kriminālprocesuālās attiecības un procesu, kādā tiek pierādīta fiziskas personas vaina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, paredz specifiskas normas, kas liedz izmantot noteiktā veidā iegūtus materiālus personas vainas atzīšanai. Šis lēmums un tajā specifiskā norāde uz cilvēktiesību ievērošanas principu nav pretrunā ar administratīvajā procesā paredzēto pierādījumu iegūšanas un izmantošanas praksi, kas izriet no APL un KL. KP, veicot izpēti lietā, nelemj par kādas fiziskas personas vainu pēc Krimināllikuma Sevišķajā daļā ietvertā sastāva, bet gan veic izpēti par tirgus dalībnieku atbildību konkurences tiesību pārkāpumā. Kā arī konstatēts ECT praksē193, tad KP, veicot procesuālās darbības ar mērķi izmeklēt konkurences tiesību pārkāpumu, to dara ar mērķi nodrošināt valsts ekonomisko labklājību, kas kopsakarā ar KL 2. panta mērķi dod pamatu KP apstrādāt arī tādu informāciju, kas iegūta no kriminālprocesa materiāliem. 216 No KL 26. panta pirmās daļas un APL 59. panta sistēmiskas interpretācijas izriet, ka KP nav ierobežota izmantot Lietas izpētē arī tādu informāciju, kas ir iegūta no citas iestādes, tai skaitā tiesībaizsardzības iestādes KNAB. Latvijas tiesu praksē jau ir atzīts, ka kriminālprocesa virzītājam ir tiesības patstāvīgi izvērtēt un, pamatojoties uz KPL 375. panta pamata, nodot jebkurai citai personai vai kompetentajai iestādei materiālus no kriminālprocesa neatkarīgi no šī paša kriminālprocesa gaitas un procesuālās stadijas194, kā arī KP ir tiesības saņemt un izmantot administratīvā procesa norisē operatīvās darbības rezultātā iegūtos materiālus, ja tie ir iegūti no kriminālprocesa195. Ne no KPL 375. panta atbilstoši tās jēgai un mērķim, ne arī citām tiesību normām nav secināms, ka krimināllietas materiāli nekādā gadījumā kriminālprocesa laikā nav izsniedzami izmantošanai administratīvajā lietā. KPL 375. panta pirmajā daļā minētais izmeklēšanas noslēpums saprotams nevis kā vispārējs aizliegums pirmstiesas procesā izsniegt krimināllietas materiālus šajā normā neminētām personām, bet gan ir vērsts uz kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Proti, tas dod iespēju procesa virzītājam izlemt, vai lietas materiālu izsniegšana konkrētajā brīdī un konkrētajai personai nekaitē izmeklēšanas interesēm, un vajadzības gadījumā atteikt materiālu izsniegšanu. Tomēr materiālu neizsniegšana kriminālprocesā nevar būt pašmērķis. Ja tas, procesa virzītāja ieskatā, neietekmē procesa sekmīgu virzību, tad materiālu neizsniegšanai nav pamata196. 217 Apstāklis, ka iestāde administratīvajā procesā ir izmantojusi atsevišķus kriminālprocesā iegūtus pierādījumus, nenozīmē, un tas neizriet no tiesību normām, ka iestādei un tiesai būtu jāņem vērā arī visi pārējie krimināllietā iegūtie pierādījumi vai jāsagaida to novērtējums krimināllietā. Abi procesi (kriminālprocess un administratīvais process) ir patstāvīgi un atšķiras pēc sava mērķa un tādēļ viens no otra nav atkarīgi citstarp attiecībā uz iegūtajiem pierādījumiem un to novērtējumu197. Līdz ar to kriminālprocesa virzītājam bija tiesības un likumisks pamats nosūtīt KP materiālus no krimināllietas. 218 Treškārt, ierakstītu personu sarunu izmantošana pierādīšanā, tostarp ārpus kriminālprocesuālās sfēras, nav jauna vai inovatīva pieeja. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) ir vairākkārt vērtējusi šādu noklausīšanās rezultātā iegūtu materiālu izmantošanas tiesiskumu atbilstoši Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 8. pantam. 219 Nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts var traucēt aizsargātu tiesību izmantošanu, ir izklāstīti Konvencijas 8. panta 2. punktā, proti, valsts drošības, sabiedrības drošības vai valsts ekonomiskās labklājības interesēs, lai novērstu nekārtības vai noziedzību, lai aizsargātu veselību vai morāli, vai lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības. Ierobežojumi ir pieļaujami, ja tie ir "saskaņā ar likumu" vai "paredzēti likumā" un ir "nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā", lai aizsargātu kādu no iepriekš minētajiem mērķiem198. 220 KP vērš īpašu uzmanību uz jaunākajām ECT atziņām lietā Janssen de Jong Groep b.V. and Others199, kur ECT specifiski vērtēja to, vai kriminālizmeklēšanas procesā iegūtu telefonsarunu ierakstu nodošana Nīderlandes konkurences iestādei administratīvās lietas izmeklēšanas veikšanai ir bijusi atbilstoša Konvencijas 8. pantam. 221 ECT atzina, ka, vērtējot iejaukšanās personas dzīvē atbilstību likumam un šīs iejaukšanās nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, ir jāņem vērā tas, vai iejaukšanās adresāts ir juridiska vai fiziska persona. Attiecīgi iejaukšanās robežas attiecībā pret juridiskajām personām ir plašākas nekā pret fiziskām200. ECT norādīja, ka ir bijis pietiekoši paredzams no tiesību viedokļa, ka Nīderlandes konkurences iestādei ir tiesības saņemt un izmantot kriminālizmeklēšanas gaitā iegūtu informāciju, neskatoties uz to, ka Nīderlandes Judicial and Criminal Data likums, kas ir analoģisks ODL, tieši nesaturēja atsauci uz Nīderlandes konkurences iestādi, bet gan saturēja vispārīgu norādi, ka kriminālizmeklēšanas gaitā iegūta informācija ir nododama citām publiskām institūcijām to likumos noteikto funkciju nodrošināšanai201. ECT secināja, ka abām pilnvarotajām valsts iestādēm (Nīderlandes prokuratūrai un konkurences iestādei), kurām bija atsevišķi uzdevumi un speciālās zināšanas, ir jākoordinējas, lai identificētu tos datus, kuru apstrāde nepieciešama vispārējo sabiedrības interešu aizsardzībai, t.i., konkurences tiesību nodrošināšanai202. 222 Turklāt KL un APL pastāv plaša ex post facto tiesu uzraudzība. Administratīvajā procesā par KP lēmumu uzlikt naudas sodu Lietas dalībnieki var apstrīdēt datu pārraides likumību un atbilstību Konvencijai203. 223 Vispirms KP vēlas vērst uzmanību, ka, ES204, ECT un EST ieskatā, konkurences tiesību pārkāpumi nebūt netiek uzskatīti par "nenozīmīgiem pārkāpumiem", bet, tieši pretēji, ECT judikatūrā205 ir akcentēts, ka konkurences pārkāpumu lietas to sankciju dēļ tiek pielīdzinātas krimināllietām, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (turpmāk - Direktīva) satur skaidru norādi par nepieciešamību palielināt ES konkurences iestāžu kapacitāti un pilnvaru apjomu, lai tās spētu efektīvi nodrošināt LESD 101. un 102. panta ievērošanas uzraudzību. Senāts arī ir atzinis, ka KP, īstenojot konkurences tiesību publiski tiesisko izpildi, darbojas sabiedrības kopējās interesēs, īstenojot tos mērķus, kas nosprausti KL 2. pantā - aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas206. 224 Direktīvas mērķis ir bijis efektivizēt visu ES dalībvalstu konkurences iestāžu darbību, lai pastiprinātu konkurences tiesību aizsardzību visās dalībvalstīs, jo tikai tādējādi ir iespējams ieviest praksē LESD 101. un 102. panta ievērošanu no tirgus dalībnieku puses. Lai varētu virzīties uz Direktīvas mērķu sasniegšanu, nepietiek tikai ar finansējuma palielināšanu vai neatkarības garantiju piešķiršanu. Tostarp ir svarīgi panākt vienotu izpratni ES līmenī par materiālo (LESD 101. un 102. panta) un procesuālo tiesību normu piemērošanu un pierādīšana standartu konkurences tiesību jomā, it īpaši tik smagu kā karteļi. 225 Viens no ceļiem, kādu izvēlējies Eiropas Parlaments, tātad, likumdevējs, ir dot saistošas norādes dalībvalstīm par pierādījumu novērtēšanu konkurences tiesību jomā un šīs norādes ir iekļāvis Direktīvas preambulā207. Preambulai nav tikai simboliska nozīme vai svarīga politiskā jēga. Preambula satur būtiskus principus, kas norāda uz visas pārējās konstitūcijas iztulkošanas niansēm208. Turklāt, kā tas redzams arī no Senāta 07.06.2022. lēmuma lietā Nr. SKA-793/2022 9. rindkopas, tad, neapšaubāmi, interpretējot ES tiesību aktus, ir jāņem vērā arī preambulā ietvertie norādījumi. 226 Direktīvas 73. apsvērums209 sniedz skaidru, viennozīmīgu un nepārprotamu skaidrojumu par ierakstītu pierādījumu (tai skaitā sarunu, kā tas ir dotajā Lietā) izmantošanas pieļaujamību, kas saskan ar Latvijas tiesu judikatūru pierādījumu izmantošanā administratīvajā procesā: "73. Būtisks elements LESD 101. un 102. panta izpildē ir pierādījumi. VKI vajadzētu būt iespējai ņemt vērā attiecīgos pierādījumus neatkarīgi no tā, vai tie ir rakstveidā, mutiski vai elektroniski vai ierakstīti. Minētajam būtu jāaptver iespēja ņemt vērā slēptus ierakstus, ko veikušas fiziskas vai juridiskas personas, kas nav publiskas iestādes, ar noteikumu, ka minētie ieraksti nav vienīgais pierādījumu avots. Tam nebūtu jāskar tiesības tikt uzklausītam un visu to ierakstu pieņemamību, kurus veikušas vai ieguvušas publiskas iestādes. Tāpat VKI vajadzētu varēt par attiecīgiem pierādījumiem atzīt elektroniskos ziņojumus neatkarīgi no tā, ka tie šķietami nav lasīti vai ir izdzēsti." 227 Kā redzams no Direktīvas preambulas 73. apsvēruma, tad pieļaujami konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanā ir: 1) privāto fizisko vai juridisko personu slepeni veikti bez jebkādas sankcijas ieraksti, ja vien tie nav vienīgie pierādījumu avoti210; 2) publisko iestāžu veiktie ieraksti. 228 Jānorāda, ka EST savā judikatūrā jau ir vērtējusi tiesībaizsardzības iestāžu iegūtu materiālu, kas ir analogi ODL ietvertajiem pasākumiem, nodošanas iespēju administratīvajā procesā. Spilgts piemērs ir EST spriedums lietā WebMindLicenses211. WebMindLincenses lietā EST vērtēja, vai Ungārijas nodokļu administrācija drīkst vākt pierādījumus, kas iegūti kriminālprocesā, ieskaitot ar slepeniem līdzekļiem, un tos izmantot administratīvā lēmuma pamatošanai. EST atzina, ka ES tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās pieļauj izmantot paralēlā, vēl nepabeigtā kriminālprocesā iegūtus pierādījumus, piemēram, telekomunikāciju pārtveršanu un elektroniskā pasta izņemšanu, pie nosacījuma, ka, iegūstot šos pierādījumus kriminālprocesā un izmantojot tos administratīvajā procesā, nav pārkāptas ES garantētās tiesības212. Par pārkāpuma sastāva konstatēšanu 229 RSTA rakstveida viedoklī norāda, ka KP Paziņojumā ir konstatēta virkne sarunu, kurās citi Lietas dalībnieki apspriež savu redzējumu par konkurenci noteiktos iepirkumos. Šādas aizmuguriskas sarunas ne vien nesaista Ceļu pārvaldi, bet arī nepierāda tās dalību šajās sarunās, tās vienoto nodomu ar sarunu dalībniekiem, kuri šos jautājumus apsprieduši bez Ceļu pārvaldes klātbūtnes. 230 KP norāda, ka saskaņā ar Lietā iegūtajiem pierādījumiem213 starp [AA] un [CC] ir notikušas citas regulārās tikšanās, ko apstiprināja paši Lietas dalībnieku pārstāvji [AA] un [CC] savos paskaidrojumos. Tāpat uzsverams, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] 25.01.2017. sarunā norādīja, ka "Tātad, mēs tiekamies tad vēlreiz, kad tu parunāsi ar [SS]. Jā?", tādējādi apstiprinot atkārtotas tikšanās nepieciešamību. Vienlaikus KP norāda, ka ar Lēmumu ir konstatēts, ka Lietas dalībnieka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] un A.C.B. pārstāvis [AA] ir piedalījušies vienā konkrētā tikšanās reizē, 25.01.2017., kad to savstarpējā sarunā tika apspriesti Iepirkumi P5, A4, A6 un A2. 231 RSTA rakstveida viedoklī minēts, ka Paziņojumā ir konstatēta viena epizode, kurā [CC] runā ar [AA], un šajā sarunā netiek minēti visi Paziņojumā norādītie iepirkumi. KP noraida minēto apgalvojumu, un norāda, ka 25.01.2017. sarunā starp [AA] un [CC] tiek minēti un savstarpēji starp Lietas dalībnieku pārstāvjiem apspriesti plāni par vairāku Iepirkumu sadali un plāniem piedalīties tajos, proti, komunikācija par Iepirkumiem P5, A4, A6 un A2, turklāt sarunā par Iepirkumu P5 notika informācijas apmaiņa par tajā iesniedzamo piedāvājumu cenām, tajā skaitā par piedāvājuma pašizmaksu. Savukārt sarunā par Iepirkumu A4 minētie Lietas dalībnieki savstarpēji apspriež un vienojas par dalības nosacījumiem tajā. 232 Par komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņu. Ceļu pārvalde viedoklī norāda, ka, iespējams, sensitīvas informācijas apmaiņa starp A.C.B. un Ceļu pārvaldi varētu būt notikusi Iepirkumā P5, bet Paziņojumā nav vērtēts, vai konkrētās informācijas apmaiņa, ņemot vērā to, ka tā pati par sevi nepierāda aizliegtu vienošanos Paziņojumā konstatētajā apjomā un termiņā, veido aizliegtas vienošanās sastāvu. Ceļu pārvalde norāda, ka nav vērtēti un Lietā nav iegūti pierādījumi, ka sensitīvas informācijas apmaiņā Ceļu Pārvalde būtu bijusi iesaistīta ar visiem Lietas dalībniekiem un par visiem Paziņojumā konstatētajiem iepirkumiem. Papildus Ceļu pārvalde norāda, ka Lietā vērtēta dalība publiskajos iepirkumos tirgū, kurš pamatā ir balstīts uz publiskajiem iepirkumiem. Pasūtītājs nosaka kvalifikācijas prasības, kas izpildāmas tieši publisko iepirkumu rezultātā. Nozarē izmaksas ietekmē resursa pieejamība un tā attālums līdz konkrētam objektam. Līdz ar to konkurenti ir samērā labi informēti viens par otra spējām iesniegt piedāvājumu un par to iespējām piedāvāt konkurētspējīgu piedāvājumu. Tādējādi konkurentiem rodas objektīva nepieciešamība sadarboties, lai veicinātu savu individuālo konkurētspēju, kas arī ir kopīgu piedāvājumu pieļaujamības pamatprincips publiskajos iepirkumos. Secīgi, noteikta veida informācijas pārrunāšana kopumā nevar radīt ietekmi uz konkurenci, jo šī informācija ir izsecināma no publiski pieejamas informācijas un tā, ka tirgus dalībnieki ir ieinteresēti sadarbībā. Līdz ar to nav pamata konstatēt sensitīvas informācijas apmaiņu arī šādos Iepirkumos, kuros Ceļu pārvalde ir piedalījusies: A4, A6 un A2. 233 KP noraida šo viedokli kā Lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu, jo saskaņā ar Lietas materiāliem214 25.01.2017. sarunā starp [AA] un [CC] secīgi tika minēta un savstarpēji starp Lietas dalībnieku pārstāvjiem apspriesta Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadale, plāni piedalīties tajos. Papildus par Iepirkumu P5 notika informācijas apmaiņa par iesniedzamo piedāvājumu cenām, arī par piedāvājuma pašizmaksu, bet par Iepirkumu A4 tika panākta vienošanās par dalības nosacījumiem tajā. Uzsverams, ka komunikācija par minētajiem Iepirkumiem notika vienā sarunā, komunikācijā Iepirkumus secīgi pārrunājot un sadalot. Līdz ar to kritiski ir vērtējams Ceļu pārvaldes arguments, ka no komunikācijā pārrunātajiem Iepirkumiem tikai par vienu no tiem (P5), iespējams, ir notikusi apmaiņa ar sensitīvu informāciju. KP norāda, ka komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū, un tā var saturēt datus gan par pagātni, gan esošo situāciju, gan nākotni, kā, piemēram, par komerciāli sensitīvu informāciju tostarp tiek uzskatīta informācija par cenām, cenu veidošanās noteikumiem, pakalpojumu sniegšanas apjomiem, tirgus daļām, teritorijām, piedāvājumiem, dalību aktuālajos vai plānotajos pasūtītāju organizētajos iepirkumos (informācija par piedalīšanos vai nepiedalīšanos, piedāvājuma līgumcenu un ietvertajiem nosacījumiem). KP uzsver, ka, no konkurences tiesību aspekta raugoties, starp divām vai vairākām nesaistītām komercsabiedrībām, kas darbojas vienā konkrētajā tirgū, kā arī kandidē izsludinātajos Iepirkumos kā neatkarīgi/nesaistīti tirgus dalībnieki (piem. Iepirkumā P5), savstarpēji konkurējot, nav pieļaujama komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa. Normālas konkurences apstākļos katra konkurējoša uzņēmuma prioritāte ir aizsargāt un nesamazināt savu konkurētspēju tirgū, darbojoties neatkarīgi un darot visu iespējamo, lai nepieļautu sensitīvas informācijas apmaiņu starp konkurentiem. KP norāda, ka informācija par Iepirkumu sadalījumu, to dalījumu, kā arī detalizētā informācija par piedāvājumu cenām, arī par piedāvājuma pašizmaksu, un vienošanās par dalības nosacījumiem nepārprotami atklāj informāciju par konkurenta komerciāli sensitīvu informāciju, kas rada priekšstatu par dalību Iepirkumos, piedāvājumu izmaksām Iepirkumā, kā arī ziņas par konkurenta rīcības plāniem un spējām. KP atkārtoti uzsver, ka nav pieļaujama informācijas apmaiņa starp konkurentiem ar komerciālās darbības plāniem vai citu komerciāli būtisku informāciju. Vienlaikus KP vērš uzmanību, ka, saskaņā ar Lietā konstatēto, Ceļu pārvalde nebija iesniegusi piedāvājumus Iepirkumā A2 un A6. 234 Par Iepirkumu sadalījumu Ceļu pārvalde norāda, ka Iepirkumā P5 Ceļu pārvalde jau bija plānojusi piedalīties, veikusi aprēķinus, pirms A.C.B. aicināja tai šajā iepirkumā piedalīties. Vienlaikus Iepirkumā P5 netiek apspriesta A.C.B. vai cita Lietas dalībnieka dalība iepirkumā. Pats fakts, ka Ceļu pārvalde piedalīsies iepirkumā nozares specifikas dēļ, kad konkurenti viens par otru ir pietiekami informēti, nepietiekami pierāda iepirkumu sadales sastāva pazīmes. Attiecībā uz saziņu Iepirkumā A4, A6 un A2, Ceļu pārvalde norāda, ka secināms - tā nepierāda, ka Ceļu pārvalde būtu informēta par citu Lietas dalībnieku plāniem, kā arī nepauž savus plānus. Lai gan, kā norādīts iepriekš, kopumā konkurenti objektīvi varētu būt informēti, ka Ceļu pārvalde nevar iesniegt piedāvājumu individuāli. 235 KP norāda, ka minētais Ceļu pārvaldes viedoklis ir noraidāms. Kā jau KP ir norādījusi iepriekš, Lietā esošās informācijas un faktu izklāsts, to kopsakarīgs novērtējums, tostarp Lietā pieejamais 25.01.2017. sarunas audioieraksts un tās atšifrējums, liecina par pretējo, proti, par to, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] 25.01.2017. sarunā ar A.C.B. pārstāvi [AA] ir sadalījuši Iepirkumus P5, A4, A6 un A2. Sarunā apspriestais, tās frāzes, sarunā klātesošo intonācija nepārprotami liecina par minēto Iepirkumu dalījumu klātesošo Lietas dalībnieku starpā. Izšķiroši ir tas, vai KP iegūtie un Lēmumā norādītie pierādījumi apstiprina, ka starp Lietas dalībniekiem A.C.B. un Ceļu pārvalde 25.01.2017. ir bijusi komunikācija par minēto Iepirkumu sadali, vienojoties par to dalības nosacījumiem. Uzsverams, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] aktīvi iesaistījies komunikācijā par Iepirkumiem P5 un A4, savukārt komunikācijā par Iepirkumiem A2 un A6 viņš tika atklāti informēts no A.C.B. pārstāvja [AA] puses par to sadali, tādējādi šo sadali akceptējot, neizsakot neapmierinātību vai iebildumus [AA] teiktajam, ka Ceļu pārvaldei ir iedalīts noteikts Iepirkums P5 un A4, bet citi Iepirkumi A2 un A6, Ceļu pārvaldei nav iedalīti. KP secina, ka ar šādu rīcību Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], piekrītot šādam A.C.B. pārstāvja [AA] Iepirkuma P5, A4, A2 un A6 sadalījumam, akceptē un atzīst A.C.B. izteikto Iepirkumu A2 un A6 sadalījumu, tādējādi atzīstot un aktīvi piedaloties pastāvošās aizliegtās vienošanās realizācijā sarunā klātesošo Lietas dalībnieku starpā. Tādējādi ir pamatoti secināt, ka Lietas dalībnieki A.C.B. un Ceļu pārvalde 25.01.2017. sarunā ir vienojušies par Iepirkumu P5, A4, A2 un A6 sadali, tostarp apmainījušies ar informāciju par Iepirkumā P5 iesniedzamo piedāvājumu cenām un savstarpēji apspriedušies un vienojušies par dalības nosacījumiem Iepirkumā A4. KP norāda, ka KP Lietas ietvaros nevērtē Lietas dalībnieku iespējamo informētību, proti, iespēju izsecināt konkurenta faktiskās spējas iesniegt piedāvājumu LVC iepirkumos, t.sk. kopā ar citu Lietas dalībnieku vai citu tirgus dalībnieku pretendentu apvienībā vai citā formā, bet KP vērtē Iepirkumu P5, A4, A2 un A6 sadali, vienojoties par dalības nosacījumiem un apmainoties ar iesniedzamo piedāvājumu cenām, kas primāri izriet no minēto Lietas dalībnieku sarunas, to paskaidrojumiem un citiem pierādījumiem Lietā. 236 Par lemšanu par savstarpējo piedalīšanos Ceļu pārvalde norāda, ka tā nav lēmusi par savstarpējo piedalīšanos nevienā Paziņojumā minētajā iepirkumā, no Lietas dalībniekiem Lietā ir konstatēta tikai komunikācija ar A.C.B., un sarunas ir bijušas par to, vai Ceļu pārvalde varēs vai nevarēs apvienot spēkus ar A.C.B., iesniedzot piedāvājumu kādā iepirkumā. Minētais fakts nepietiekami pierāda lemšanu par savstarpēju piedalīšanos kā aizliegtu vienošanos. 237 KP norāda, ka šāds Ceļu pārvaldes viedoklis ir noraidāms. KP secina, ka Ceļu pārvalde pareizi norāda viedoklī, ka Lēmumā konstatētā komunikācija par iepirkumiem notika 25.01.2017. starp Ceļu pārvaldes pārstāvi [CC] un A.C.B. pārstāvi [AA]. Vienlaikus kritiski vērtējams un noraidāms ir Ceļu pārvaldes arguments, ka tā nav lēmusi par savstarpējo piedalīšanos nevienā no Iepirkumiem P5, A4, A2 un A6. KP norāda, ka 25.01.2017. sarunā pieminētie Lietas dalībnieku pārstāvji savā komunikācijā aktīvi un nepārprotami ir dalījušies ar plāniem, izrunājuši, apsprieduši un vienojušies, gan par minēto Iepirkumu sadalījumu, gan par nepieciešamību Ceļu pārvaldei startēt tai iedalītajā Iepirkumā P5, gan par variantiem, kādos Ceļu pārvalde var uzvarēt Iepirkumā A4, Lietas dalībniekam A.C.B., nepieciešamības gadījumā palīdzot Ceļu pārvaldei ar kvalifikāciju. Lietā konstatēti fakti, ka Lietas dalībnieks A.C.B. Iepirkumā P5 un A2 iesniedza piedāvājumus, savukārt Iepirkumā A4 bija Ceļu pārvaldes apakšuzņēmējs, uz kura spējām tā balstījās kvalifikācijas pieradīšanai, kā arī tas, ka Ceļu pārvalde iesniedza piedāvājumus Iepirkumos P5 un A4, bet Iepirkumos A2 un A6 piedāvājumus neiesniedza, ļauj KP secināt, ka Lietas dalībnieki Ceļu pārvalde un A.C.B 25.01.2017. sarunā tostarp ir lēmuši par savstarpējo piedalīšanos Iepirkumos P5, A4 , kā arī A2 un A6. 238 Par atteikšanos piedalīties (piedāvājumu neiesniegšanu) un aizsega piedāvājumu iesniegšanu Ceļu pārvalde norāda, ka nav konstatējama atteikšanās iesniegt piedāvājumu cita Lietas dalībnieka interesēs vai aizsega piedāvājumu iesniegšana Iepirkumos P5 un A4, jo Ceļu pārvalde iesniedza tajos piedāvājumus. Ceļu pārvalde norāda, ka nav konstatējama piedāvājuma neiesniegšana cita Lietas dalībnieka interesēs (nav zināma iespēja kvalificēties, informācijas trūkuma dēļ, Iepirkumā A6 un A2, un šajos Iepirkumos nav konstatējams arī ekonomiskais pamats), vai aizsega piedāvājumu iesniegšana Iepirkumos A6 un A2. Tāpat Ceļu pārvalde norādīja, ka Lietā nav iegūti pierādījumi, kas pamatotu to, ka Ceļu pārvalde būtu apņēmusies iesniegt aizsega piedāvājumu, līdz ar to piedāvājumu neiesniegšana ir jāņem vērā, atzīstot rīcības tiesiskumu. Ceļu pārvalde norādīja, ka nav konstatējama atteikšanās iesniegt piedāvājumu cita Lietas dalībnieka interesēs, jo Ceļu pārvalde iesniedza piedāvājumus Iepirkumos P5 un A4. 239 RSTA norāda, ka Paziņojumā nav identificēti iepirkumi, kuros Ceļu pārvalde saskaņā ar Paziņojumu, it kā panākot vienošanos starp Lietas dalībniekiem, nebūtu iesniegusi piedāvājumus vai būtu iesniegusi aizsega piedāvājumus. 240 KP norāda, ka Lēmumā analizēto pierādījumu kopums apliecina, ka aizliegtās vienošanās īstenoja Lietas dalībnieki STRABAG, A.C.B. un Ceļu pārvalde attiecībā uz Iepirkumu P5, savukārt Lietas dalībnieki A.C.B. un Ceļu pārvalde - attiecībā uz Iepirkumiem A4, A6 un A2, savstarpējo sarunu tikšanās laikā nosakot potenciālo uzvarētāju konkrētajā Iepirkumā un sadalot minētos Iepirkumus. Tādējādi KP secina, ka Lietas dalībnieki veica nepieciešamās darbības panākto vienošanos īstenošanai - sagatavoja/nesagatavoja atbilstošus pretendentu piedāvājumus, tostarp aizsega piedāvājumus (skat. Lēmuma 76. rindkopu). Vienlaikus KP atkārtoti norāda, ka vērtē Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadali, Lietas dalībniekiem vienojoties par dalības nosacījumiem un apmainoties ar iesniedzamo piedāvājumu cenām, kas primāri izriet no minēto Lietas dalībnieku sarunas, to paskaidrojumiem un citiem pierādījumiem Lietā. Tāpat jānorāda, ka Lietā ir secināts, ka Lietas dalībnieki savstarpēji veica Iepirkumu sadali, vienojoties par dalības nosacījumiem, kas sevī ietver, tostarp, dalību Iepirkumā P5, nosakot ieplānoto uzvarētāju un arī aizsega piedāvājuma iesniedzējus (kuru primārais mērķis nav gūt uzvaru Iepirkumā P5). KP secina, ka vienlaikus pastāv iespēja Iepirkumā nemaz nepiedalīties, un tādējādi ir izskaidrojams, kāpēc, Ceļu pārvalde nav piedalījusies un iesniegusi piedāvājumus Iepirkumos A6 un A2. 241 Par Lietas dalībnieku atļauto komunikāciju jeb savstarpējo saziņu. Ceļu pārvalde norāda, ka Lietas materiālos esošā informācija liecina, ka [AA] un [CC] sazvanījās laika periodā no 27.10.2016. līdz 31.10.2017., taču šajās telefonsarunās nav konstatējams, ka [AA] un [CC] vienotos par dalību iepirkumos ne savā starpā, ne Paziņojumā konstatētajā apjomā. A.C.B. un Ceļu pārvaldei bija kopīgi projekti, kā arī Ceļu pārvaldei bija pamatota interese sadarboties ar A.C.B., lai, iegūstot pieredzi A ceļos, tā palielinātu savu konkurētspēju. Secīgi, šādai saziņai ir loģisks izskaidrojums. Ceļu pārvaldes ieskatā, Lietas dalībnieku rīcība vērtējama atbilstoši tam faktiski pieejamās informācijas apjomam un kontekstā ar citiem apsvērumiem. Ceļu pārvaldes gadījumā tā ir sadarbība, tostarp, sniedzot pakalpojumus kā apakšuzņēmējam, un nepieciešamība sadarboties, lai celtu konkurētspēju, piedaloties A ceļu iepirkumos. Ceļu pārvalde norāda, ka Paziņojumā tas nav vērtēts, līdz ar to Ceļu pārvaldes dalība Paziņojumā konstatētajā aizliegtajā vienošanā nav pierādīta attiecībā ne uz iespējamā pārkāpuma periodu, ne iepirkumu skaitu, ne saziņas apmēru. Minēto īpaši pamato fakts, ka Ceļu pārvalde nevarēja individuāli kvalificēties lielai daļai Paziņojumā identificēto iepirkumu, secīgi, tā objektīvi nevarēja vienoties par dalību vai nepiedalīšanos šajos iepirkumos. 242 Savukārt RSTA norāda, ka Paziņojumā ir konstatēta viena epizode, kurā [CC] runā ar [AA], sarunā netiek minēti visi Paziņojumā norādītie iepirkumi, un šajā sarunā tiek apspriesta sadarbība. Lietā nav iegūta informācija un Paziņojumā nav vērtēts, vai sarunām par sadarbību nav bijis tiesisks pamats. Līdz ar to KP nav vērtējusi patieso sarunas mērķi, kurš saistīts ar kopīgu piedāvājumu iesniegšanu, kas Ceļu pārvaldei nodrošina ne tikai dalību konkrētajā iepirkumā, bet arī iespēju iegūt nepieciešamo kvalifikāciju turpmākajiem iepirkumiem. 243 KP norāda, ka minētie Ceļu pārvaldes un RSTA viedokļi ir noraidāmi līdzīgu apsvērumu dēļ, kurus KP jau norāda Lēmumā (skat. Lēmuma 231., 233., 235. un 237. rindkopas). Vienlaikus KP papildus norāda, ka Lietas dalībnieku Ceļu pārvalde un A.C.B. pārstāvju savstarpējā saziņa jeb komunikācija 25.01.2017. sarunā nav uzskatāma par atļautu jeb tādu, kas viennozīmīgi būtu vērsta uz, un tā būtu loģiski izskaidrojama kā divu tirgus dalībnieku komunikācija par papildu pieredzes iegūšanu konkurences līmeņa celšanai. Kā KP norādīja iepriekš (skat. Lēmuma 237. rindkopu), 25.01.2017. sarunā pieminētie Lietas dalībnieku pārstāvji savā savstarpējā saziņā aktīvi ir dalījušies ar plāniem par Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadalījumu. Tostarp, A.C.B. pārstāvis [AA] ne tika informē Ceļu pārvaldes pārstāvi [CC], ka viņam ir iedalīts Iepirkums A4, bet secīgi sarunā piedāvā šī Iepirkuma realizācijas variantu, proti, vispirms [AA] norāda [CC], ka "No tiem "A" ceļiem te nekas prātīgs nav. Tas, kas tev būtu. Vienīgais tāds puslīdz prātīgais ir "A4"", tad secīgi [AA] piedāvā variantu, ka Ceļu pārvalde var piedalīties šajā Iepirkumā ģenerāluzņēmēja statusā, bet A.C.B. izpildīt apakšuzņēmēja darbus "...mēs varētu darīt tā, kad tad, nu, ja tu, teiksim tā, baigi, baigi gribi, tad aizej tur par galveno…", "…un tad es vienkārši paiešu tev apakšā. Nu, tu pats, pats ar sev paņemsi kaut kādu daļu. Jā?", vienlaikus [AA] ierosina [CC] pārbaudīt kvalifikāciju Iepirkumam A4 un sarunā noteic arī mērķi - Ceļu pārvaldei saņemt kvalifikāciju (pieredzi) par būvdarbu veikšanu uz valsts galvenajiem autoceļiem: "…lai tev būtu tas "A"". Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā Lietā citus iegūtos pierādījumus un saņemto informāciju215, KP secina, ka 25.01.2017. Lietas dalībnieku Ceļu pārvalde un A.C.B. pārstāvju savstarpējā saziņa nav uzskatāma par komunikāciju starp diviem tirgus dalībniekiem par papildu pieredzes iegūšanu. KP norāda, ka Ceļu pārvaldes un RSTA viedokļos noradītais ir uzskatāms par mēģinājumu attaisnot Ceļu pārvaldes un A.C.B. savstarpējo komunikāciju pirms Iepirkuma A4, norādot to, ka informācijas apmaiņa ir notikusi ar mērķi veidot ģenerāluzņēmēja - apakšuzņēmēja sadarbību minētajā Iepirkumā. KP vērš uzmanību, kā atzinis Senāts216, lai varētu konstatēt patiesas ģenerāluzņēmēja - apakšuzņēmēja attiecības tirgus dalībnieku starpā, tirgus dalībniekam ir jāspēj to darīt atklāti un tādā veidā, kas vērotājam no malas ļautu pietiekami skaidri saprast šādu attiecību veidošanu, un tikai tādā gadījumā informācijas apmaiņa uzņēmumu starpā varētu būt attaisnota ar šo īpašo situāciju. 244 Papildus KP norāda, ka Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa 2020. gadā lēmumā, kurā tā izvērtēja būvniecības uzņēmumu UAB Irdaiva un AB Panevezio statybos trestas dalību iepirkumos217, apstiprināja Lietuvas konkurences iestādes pieņemto lēmumu, kurā tas konstatēja, ka, ja uzņēmums nespēj individuāli kvalificēties iepirkumam, tam būtu kā apakšuzņēmēji jāpiesaista mazie vai vidējie uzņēmumi, kuri arī paši nespēj kvalificēties šim iepirkumam, tādā veidā neierobežojot konkurenci. Savukārt, piesaistot uzņēmumu, kurš pats būtu individuāli spējis kvalificēties iepirkuma prasībām, konkurence tika ierobežota. Tāpat arī Latvijas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2014. gadā, izskatot KP lēmumu par pilnsabiedrības PS "Latroad" darbību218, tai skaitā dalību iepirkumos, norādīja, ka mērķis, atļaujot uzņēmumu kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos, bija veicināt mazo un vidējo uzņēmēju iesaistīšanos, kuri citādāk nespētu šiem iepirkumiem kvalificēties.219 Savukārt, personu apvienības starp tirgus dalībniekiem, kuri katrs ir ekonomiski, finansiāli un tehniski spējīgi pildīt līgumsaistības patstāvīgi, nav pieļaujamas.220 Tātad, ja Ceļu pārvalde pati nespēja individuāli kvalificēties Iepirkumam A4, tai būtu vajadzējis kā apakšuzņēmēju piesaistīt kādu citu maza vai vidēja izmēra uzņēmumu, kurš arī nespēja individuāli kvalificēties šim Iepirkumam, un, šādā veidā apvienojot savus resursus, palielināt pretendentu skaitu Iepirkumā. Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka A.C.B. nebūtu spējusi kvalificēties Iepirkumam A4 individuāli. Vienlaikus, Ceļu pārvalde nav iesniegusi KP nekādus pierādījumus, ka sadarbība ar citu uzņēmumu, kurš individuāli nespēja kvalificēties Iepirkumam A4, būtu tikusi meklēta vai pat apsvērta. Tāpat pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbības partnera meklēšanu kopīga piedāvājuma iesniegšanai Ceļu pārvaldei būtu bijis jāapsver, vai tā trūkstošo resursu - būvdarbu vadītāju - nebūtu spējīga piesaistīt pati, piemēram, pieņemot darbā personu ar attiecīgo kvalifikāciju.221 Atkal - Ceļu pārvalde nav KP iesniegusi nekādus pierādījumus, ka šāda iespēja tika apsvērta. 245 KP uzsver, ka sarunas fragmentā par Iepirkumu A4 un turpmākā sarunā [CC] akceptē [AA] izteikto, ka Ceļu pārvaldei ir iedalīts Iepirkums A4, tādējādi akceptējot A.C.B. izteikto LVC Iepirkumu sadalījumu, [CC] atbildot: "Nu, vismaz kaut ko." uz [AA] sarunā izteikto "Vienīgais, ko es tev varu piedāvāt, ir "A4"". Minētā [CC] frāze ir uzskatāma par piekrišanu [AA] teiktajam par Iepirkuma A4 sadalījumu. Kā arī KP norāda, ka pretēji Ceļu pārvaldes un RSTA viedoklim [AA] un [CC] 25.01.2017. saruna pierāda aizliegtās vienošanās esību un tās īstenošanu. KP, vērtējot Lietā iegūtos pierādījums, tostarp minēto Lietas dalībnieku minētā sarunā atklāto savstarpējo saziņu Iepirkuma P5, A4, A6 un A2 kopsakarā, konstatē, ka Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvalde komunikācija liecina nevis par plānoto sadarbošanos Iepirkuma A4 ietvarā, bet par minēto Iepirkumu sadales plāna turpmāko kopīgo īstenošanu, lai palielinātu Lietas dalībnieka Ceļu pārvaldes iespējas uzvarēt IepirkumāA4, tādējādi izslēdzot savstarpējo konkurenci. 246 Papildus par Lietas dalībnieka Ceļu pārvades viedoklī norādīto argumentāciju par Ceļu pārvades piedalīšanos Iepirkumā A4 KP norāda turpmāko. Kā jau tika norādīts Lēmuma 165. rindkopā, vienošanās KL 1. panta 11. punkta izpratnē ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona. Atbilstoši arī KL 11. pantam ne visas vienošanās ir uzskatāmas par aizliegtām. Saskaņā ar KL 11. panta otro daļu vienošanās var tikt atzīta par spēkā esošu, ja vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, un tām šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu nepiemēro, turklāt šīs vienošanās: 1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai; 2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. 247 Arī LESD 101. panta trešā daļa pieļauj konkurentu sadarbību, bet tai pašā laikā konkurentiem ir jāievēro informācijas apmaiņas robežas un apjoms, kuru pārkāpšanas gadījumā tiks uzskatīts par konkurenci ierobežojošu mērķi. Saskaņā ar Pamatnostādņu 86. punktu LESD 101. pants vairāk var attiekties uz konkurentu apmaiņu ar stratēģiskiem datiem, t.i., ar tādiem datiem, kas samazina tirgus stratēģisko nenoteiktību. Stratēģisku datu kopīga izmantošana var radīt konkurenci ierobežojošas sekas, jo tā samazina pušu neatkarību lēmumu pieņemšanā, mazinot to motivāciju konkurēt. Stratēģiska informācija var būt saistīta ar cenām (piemēram, faktiskajām cenām, tirdzniecībā piemērotajām atlaidēm, palielinājumiem, samazinājumiem), pasūtītāju sarakstiem, ražošanas izmaksām, apjomiem, apgrozījumu, pārdošanu, jaudām, kvalitāti, tirdzniecības plāniem, riskiem, ieguldījumiem, tehnoloģijām un pētniecības un izstrādes programmām un to rezultātiem. Parasti stratēģiski vērtīgākā ir informācija par cenām un apjomiem, tai seko informācija par izmaksām un pieprasījumu. 248 KP savā praksē norādījusi uz četriem kumulatīviem kritērijiem, kas jāņem vērā, izvērtējot vienošanās atbilstību KL 11. panta otrajai daļai: 1) efektivitātes ieguvumi - tiem jābūt objektīvi novērtējamiem, sasniegtajai efektivitātei ir jābūt skaidrai cēloniskai saiknei ar vienošanos, kā arī jābūt skaidri konstatējamam, ka attiecīgā efektivitāte ir sasniegta; 2) labums patērētājam - radītos efektivitātes ieguvumus pietiekamā apmērā ir jāsaņem patērētājam, turklāt, jo nopietnāks ir konkurences tiesību ierobežojums, jo lielākam ir jābūt patērētāja ieguvumam; 3) ierobežojuma nepieciešamība - jānoskaidro, vai ar vienošanos noteiktais ierobežojums ir nepieciešams, lai sasniegtu vienošanās mērķi, kā arī vai mērķi nav iespējams sasniegt, veicot citas, konkurenci mazāk ierobežojošas darbības; 4) iespēja likvidēt konkurenci - jāizvērtē, vai konkrētajā gadījumā ieguvums no konkurences tiesību aizsardzības ilgtermiņā nav lielāks kā īstermiņa efektivitātes ieguvumus. Vienlaikus, lai vienošanos atzītu par spēkā esošu saskaņā ar KL 11. panta otro daļu, visiem četriem iepriekš minētajiem kritērijiem ir jāizpildās vienlaicīgi. Ja kaut viens no kritērijiem neizpildās, vienošanās ir atzīstama par aizliegtu. Savukārt atbilstoši KL 11. panta 21. daļai tirgus dalībniekam vai tirgus dalībnieku apvienībai, kas norāda, ka vienošanās atbilst KL 11. panta otrās daļas prasībām, ir pienākums to pierādīt. 249 KP norāda, ka Lietas dalībnieks Ceļu pārvalde nav iesniedzis pierādījumus, kas loģiski pamatotu un izskaidrotu, ka tā komunikācija 25.01.2017. sarunā ar Lietas dalībnieku A.C.B. par dalības nosacījumiem Iepirkumā A4 atbilstu LESD 101. panta 3. punktam un attiecīgi KL 11. panta otrajā daļā ietvertajiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem. KP uzsver, ka Ceļu pārvalde viedoklī norādītie pieņēmumi un apgalvojumi nevar tikt uzskatīti par pierādījumiem, kuri KP būtu jānovērtē Lēmumā saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu un attiecīgi KL 11. panta otro daļu. Turklāt, atbilstoši Lietā konstatētajam, Lietas dalībnieki Ceļu pārvalde un A.C.B. Iepirkumā A4 realizācijā rīkojušies atbilstoši sarunā panāktajai vienošanai, veicināja Lietas dalībnieka Ceļu pārvaldes iespējas uzvarēt šajā Iepirkumā, tādējādi nodrošināja minēto Lietas dalībnieku starpā panākto Iepirkuma A4 sadalījumu. Par Iepirkumu sadales fiksāciju 250 RSTA norāda, ka Paziņojumā nav konstatēts, ka Ceļu pārvalde būtu bijusi informēta par tabulu un ka tai būtu bijusi pieejama Paziņojumā minētā tabula, ka tā būtu šajā tabulā veikusi atzīmes vai izteikusi šādu lūgumu. 251 Savukārt Ceļu pārvalde viedoklī norāda, ka neviena tabula Lietā nav iegūta, tādējādi jebkuri apsvērumi par tabulas saturu ir spekulatīvi un nav pamata uzskatīt, ka tajā nevarētu būt ietverta arī publiski pieejamā informācija par LVC iepirkumiem, ko apliecina arī Lietas dalībnieku paskaidrojumi. Ceļu pārvalde norāda, ka Lietā nav pierādījumu par to, ka tā būtu gatavojusi tabulu, tai būtu piedāvāts izteikt vēlmes par iepirkumiem, kuros tā vēlas piedalīties, tā būtu izteikusi vēlmes par iepirkumiem, kuros tā vēlētos piedalīties un tā būtu apspriedusies ar kādu Lietas dalībnieku, ar kuru tai it kā krustojas intereses par kādu konkrētu objektu, kā to risināt. Ceļu pārvalde norāda, ka [AA] un [CC] 25.01.2017. sarunā netiek pieminēta tabula, bet var piekrist, ka sarunas laikā ir dzirdama papīra lapu čaukstēšana, vienlaikus sarunā [CC] norāda, ka tam ir nepieciešams ieskatīties pierakstos. Ceļu pārvalde norāda, ka atbilstoši nepubliskas sarunas ierakstam [AA] stāsta [CC], ka skatās A ceļus, tas var liecināt par to, ka [AA] sarunas laikā ir dokuments, kurā tas ieskatās, taču tas nenozīmē, ka [CC] ir iespēja šajā tabulā ieskatīties (no sarunas tas neizriet), turklāt saruna šajā kontekstā ir tikai par A ceļiem. 252 Ceļu pārvalde norāda, ka sarunās izmantotie dokumenti var saturēt tikai LVC plānoto un notikušo iepirkumu sarakstu, un šāda informācijas apkopošana un demonstrēšana nesatur aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes. Savukārt kontekstā ar to, ka citam Lietas dalībniekam tiek piedāvāts izteikt savas vēlmes tabulas papildināšanai, Ceļu pārvaldei tiek piedāvāti objekti sadarbībai. Ceļu pārvalde norāda, ka 25.01.2017. sarunā [AA] piedāvā [CC] saskaņot sadarbību Iepirkumā A4. Sarunā [AA] informē, ka vakarā taisīs to lielo razkladu uz šo gadu un tad [CC] visu redzēs, kas vēl būs. Ceļu pārvalde norāda, ka saskaņošana attiecas uz sadarbību Iepirkumā A4, līdz ar to sarunas kopējais motīvs ir sadarbība un iespēja, Ceļu pārvaldei sadarbojoties iegūt pieredzi A ceļos. [CC] [AA] teikto par razkladu uz šo gadu saistīja ar sadarbības iespēju ar A.C.B., nevis ar informāciju par Lietas dalībnieku plāniem un iecerēm. Ceļu pārvalde neatzīst, ka tā būtu iepazinusies ar tabulu, tās rīcībā šāda tabula nav bijusi, tas ir pieņēmums, kas izdarīts no fakta, ka [CC] ir bijis klāt brīdī, kad [AA] ieskatās papīros, kuros varētu būt informācija par LVC iepirkumiem saistībā ar A ceļiem. Tāpat, Ceļu pārvaldes ieskatā, tabulā varēja tikt apkopota informācija, kas atspoguļo tās sagatavotāju redzējumu par konkurences situāciju iepirkumos, ņemot vērā tostarp citu tirgus dalībnieku paredzamo interesi (kvalifikāciju un spēju piedāvāt konkurētspējīgu piedāvājumu). Ceļu pārvaldes ieskatā, minētais pamato, kādēļ tā minēta atsevišķās sarunās saistībā ar tabulu, jo īpaši ņemot vērā Ceļu pārvaldes interesi sadarboties ar citiem tirgus dalībniekiem, kas, iespējams, izmantota ļaunprātīgos nolūkos. 253 KP, izvērtējot RSTA un Ceļu pārvaldes viedokļos norādīto par Iepirkumu sadales fiksāciju tabulā, skaidro, ka Lietas izpētē tika konstatēts, ka Iepirkumu sadales fiksācijai Lietas dalībnieki izmantoja tabulu (skat. Lēmuma 87.-90. rindkopas), KP secina, ka aizpildītās tabulas esība tika pieminēta gan 09.12.2016., gan 25.01.2017. nepubliskā sarunā Lietas dalībnieku starpā, vienlaikus minētās nepubliskās sarunas un Lietā vērtētā telefonsaruna par Iepirkumu A6, caurvij norādes, ka Lietas dalībnieki izmantoja tabulas aizliegtās vienošanās mērķu realizācijai un turpmāko izpildes rezultātu apkopošanai, kurās tika fiksēts Lietā identificēto LVC Iepirkumu dalījums starp Lietas dalībniekiem un tā faktiskā realizācija. Turklāt uzsverams, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], sniedzot paskaidrojumus, skaidroja, ka tabula, kura sarunas laikā apskatīta ar A.C.B. pārstāvi [AA], ir bijusi LVC plānoto būvdarbu iepirkumu plāns222. Tādējādi KP secina, ka 25.01.2017. sarunas laikā Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes pārstāvi apskatīja tabulu, kurai par pamatu tika izmantota publiski pieejamais LVC plānoto būvdarbu iepirkumu plāns. KP norāda, ka apstāklis, ka minētais plāns ir publiski pieejams kalendārā gada beigās un sākumā, ticami, nav liedzis šim Lietas dalībniekiem izdarīt tajā piezīmes par Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadalījumu. 254 Tāpat KP kā Lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstošus, savstarpēji pretrunīgus un noraidāmus uzskata Ceļu pārvaldes apgalvojumus un pieņēmumus, ka Ceļu pārvaldes saskaņošana attiecas tikai uz sadarbību Iepirkumā A4 ar kopējo sadarbība motīvu un iespēju iegūt pieredzi A ceļos, un Ceļu pārvaldes norādīto, ka ar A.C.B tabula nav apspriesta, [CC] nebija iespēja tabulā ieskatīties, saruna bija tikai par A ceļiem, tajā nav piedāvāts izteikt un tā nav izteikusi vēlmes par iepirkumiem, kuros Ceļu pārvalde vēlas. KP atkārtoti norāda, ka 25.10.2017. sarunā starp minētajiem Lietas dalībnieku pārstāvjiem tika sadalīti Iepirkumi P5, A4, A6 un A2, kuru sadales apspriešana sarunā notika secīgi un tā ir vērtējama kā nepārtrauktā komunikācija. Tādējādi nav pamatoti izslēgt no sarunas komunikācijas pārrunātā Iepirkumu dalījuma atsevišķi vienu Iepirkumu A4 . Turklāt norādāms, ka komunikācijā par Iepirkumiem P5 un A4 minētie Lietas dalībnieki apsprieda ne tikai to dalījumu, bet apmainījās ar papildu, plašāku, komerciāli sensitīvu informāciju. Par Iepirkumiem 255 Par Iepirkumu P5 Ceļu pārvalde viedoklī norāda, ka Lietā iegūtie pierādījumi par Lietas dalībnieku saziņu nepierāda, ka tā būtu realizējusi aizliegtu vienošanos, piedaloties P5 Iepirkumā: a) informācija par to, ka iepirkums ar līguma priekšmetu, kas atbilst P5 Iepirkuma līguma priekšmetam, varētu tikt izsludināts, varēja būt zināma tirgus dalībniekiem pirms tā izsludināšanas, arī nepastāvot kartelim, un ne tikai Lietas dalībniekiem; b) Lietā nav pierādījumu par to, ka Ceļu pārvalde būtu piedalījusies kādās citās sarunās par P5 Iepirkumu līdz tā izsludināšanai. Līdz ar to šī saziņa līdz P5 Iepirkuma izsludināšanai neliecina par to, ka Ceļu pārvalde būtu bijusi informēta par [AA] un [DD] 09.12.2016. sarunā apspriesto P5. Lietā nav pierādījumu, ka Ceļu pārvalde būtu vienojusies ar Lietas dalībniekiem par to, ka tā piedalīsies P5 Iepirkumā, bet citi Lietas dalībnieki šajā iepirkumā nepiedalīsies vai sniegs aizsega piedāvājumus; c) [CC] konsultējas ar [AA] kā ar uzņēmuma pārstāvi, kuram ir pieredze darbu veikšanā A ceļos. [AA] [CC] iesaka P5, ņemot vērā to, ka Ceļu pārvaldei P5 būs vieglāk izpildāms, vienlaikus [CC] pauž bažas, ka dalība var būt apgrūtināta aprēķināto izmaksu dēļ; d) [AA] nesola, ka nepiedalīsies šajā Iepirkumā, kā arī nesola, ka nepiedalīsies cits Lietas dalībnieks vai ka tie iesniegs aizsega piedāvājumus; e) no sarunas viennozīmīgi secināms, ka [CC] aprēķinātās izmaksas izpauž, nevis lai mazinātu konkurenci un panāktu, ka citu piedāvājums ir mazāk konkurētspējīgs, bet gan tādēļ, ka tam ir bažas, ka izmaksas pārsniedz plānoto Iepirkuma budžetu; f) 09.12.2016. saruna starp [AA] un [DD] pierāda nevis to, ka Ceļu pārvalde ir aizliegtas vienošanās dalībniece, bet gan to, ka citi Lietas dalībnieki plāno savas iespējas piedalīties Iepirkumos, rēķinoties ar citu tirgus dalībnieku iespējamo konkurenci, jo informācija par konkurentu iespējām iesniegt piedāvājumus (atbilstība kvalifikācijas prasībām) un konkurētspēju (izejmateriālu piegādes vietas) ir zināma un paredzama ar augstu varbūtības pakāpi iepriekš. Minēto pamato fakts, ka [AA] uzstājīgi norāda, ka Ceļu pārvaldei šajā Iepirkumā ir jāpiedalās, nevis [CC] norāda, ka tas ir Iepirkums, kurš pienākas Ceļu pārvaldei; g) ņemot vērā minēto, Ceļu pārvalde, tai nezinot, iespējams, ir iesaistīta darbību saskaņošanā, ko realizē citi Lietas dalībnieki, ar manipulācijām un konsultācijām cenšoties panākt no Ceļu pārvaldes tiem vēlamo rīcību, jo īpaši, ņemot vērā to, ka Ceļu pārvaldei tās konkurētspējas veicināšanai, lai piedalītos A ceļu iepirkumos, ir nepieciešama sadarbība ar tiem; h) Paziņojumā ir nekorekti atreferēta un skaidrota [AA] un [CC] saruna, to vērtējot nevis no perspektīvas, kādi pierādījumi liecina par to, kas objektīvi ir zināms [CC], bet gan no perspektīvas, kas, iespējams, zināms citiem tirgus dalībniekiem, pieņemot, ka [CC] ir tikpat informēts; i) Ceļu pārvalde nenoliedz faktu, ka [CC], izpaužot plānus piedalīties konkrētajā Iepirkumā un izmaksu aplēses, var veidot negatīvu ietekmi uz konkurenci, bet nav pamata uzskatīt, ka šī [CC] rīcība atbilst pārkāpuma sastāvam, kas minēts Paziņojumā. Ja [AA] šo informāciju ir izmantojis citiem mērķiem, vienojoties ar citu Lietas dalībnieku, Ceļu pārvalde par to nevar būt atbildīga, jo tā nebija par to informēta. Ceļu pārvaldes rīcība var tikt vērtēta tikai saistībā ar informācijas izpaušanu A.C.B. 256 KP novērtē Ceļu pārvaldes apgalvojumus par Iepirkumu P5 kā Lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstošus, savstarpēji pretrunīgus un noraidāmus. KP norāda, ka atbilstoši Lietā esošajiem pierādījumiem Iepirkuma P5 dalījums ir noticis visu Lietas dalībnieku starpā, proti, vispirms Iepirkuma P5 dalījums tika apspriests Lietas dalībnieku STARBAG un A.C.B. pārstāvju 09.12.2016. sarunā, kurā A.C.B. pārstāvis [AA] sadalīja P5 kā Ceļu pārvaldes piekritīgo Iepirkumu, tad secīgi šī Iepirkuma dalījums ir apspriests Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes pārstāvju sarunā. Tādējādi KP konstatē, ka Iepirkums P5 ir sadalīts starp visiem Lietas dalībniekiem un visiem Lietas dalībniekiem pastāv vienotā izpratne par tā sadalījumu. Pretēji Ceļu pārvaldes viedoklī norādītajam Lietā esošie pierādījumi liecina, ka A.C.B. pārstāvis gan 09.12.2016. sarunā ar STARBAG pārstāvi, gan 25.01.2017. sarunā ar Ceļu pārvaldes pārstāvi apmainās ar informāciju par Iepirkuma P5 dalījumu. Tāpat Lietā esošo pierādījumu apmērs liecina, ka Lietas dalībnieki A.C.B un STRABAG ir iesnieguši Iepirkumā P5 aizsega piedāvājumus vai piedāvājumus, kas nav gatavoti patiesas konkurences apstākļos. Par to liecina ne tikai 09.12.2016. sarunā teiktais, bet arī bijušā STRABAG pārstāvja [DD] paskaidrojumos sniegtā informācija KP (skat. Lēmuma 127. rindkopu). 257 KP norāda, ka kritiski ir vērtējami Ceļu pārvaldes apgalvojumi, ka saruna starp [AA] un [DD] pierāda, ka citi Lietas dalībnieki plāno savas iespējas piedalīties iepirkumos, rēķinoties ar iespējamo konkurenci, un ka Ceļu pārvalde, tai nezinot, iespējams, ir iesaistīta darbību saskaņošanā, ko realizē citi Lietas dalībnieki, ar manipulācijām un konsultācijām cenšoties panākt no Ceļu pārvaldes tiem vēlamo rīcību, jo īpaši ņemot vērā, ka Ceļu pārvaldei tās konkurētspējas veicināšanai, lai piedalītos A ceļu iepirkumos, ir nepieciešama sadarbība ar tiem. Iepirkums P 5 tika organizēts nevis uz valsts galvenā autoceļa (A), bet uz valsts reģionālā autoceļa P5, valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre km 20,54-25,00 pārbūve. Gan 09.12.2016., gan 27.01.2017. sarunā Iepirkums P5 tika sadalīts starp visiem Lietas dalībniekiem. 25.01.2017. par Iepirkuma P5 sadalījumu tika informēts Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], kurš nav izteicis neapmierinātību vai iebildumus par šī Iepirkuma sadalījumu viņa pārstāvētajam Lietas dalībniekam. Turklāt 25.01.2017. sarunā Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] ne tikai piedalījies Iepirkuma P5 sadalīšanas apspriešanā, bet komunikācijā ar A.C.B. pārstāvi [AA] apmainījās ar tā piedāvājuma (pašizmaksu) cenām, ko daļēji apstiprina pati Ceļu pārvalde, viedoklī atzīstot, ka negatīvu ietekmi uz konkurenci var veidot apstāklis, ka [CC] izpauda plānus piedalīties Iepirkumā P5 un tā izmaksu aplēses. 258 Par Iepirkumu A4 Ceļu pārvalde norāda, ka tā realizācijā Ceļu pārvalde sadarbojās ar A.C.B., jo Ceļu pārvalde individuāli nevarēja kvalificēties Iepirkumam A4, jo Ceļu pārvaldē nestrādāja atbilstošas kvalifikācijas speciālists - atbildīgais būvdarbu vadītājs. Ceļu pārvaldei bija nepieciešams A.C.B. speciālists kvalifikācijai Iepirkumā, abpusēji pamatoti un uz biznesa loģiku balstīta bija sadarbība arī darbos noteiktajā objektā. 259 Ceļu pārvalde norāda, ka [AA] un [CC] saruna ir par iespējamu sadarbību A ceļos, kurā ir ieinteresēta Ceļu pārvalde. Fakts, ka Ceļu pārvaldei trūkst pieredzes, lai piedalītos individuāli, nav vērtējams kā komercnoslēpums, jo šādu informāciju no publiski pieejamas informācijas nozares speciālistam nav grūti izsecināt, savukārt Lietā iegūtie pierādījumi par Lietas dalībnieku saziņu nepierāda, ka Ceļu Pārvalde būtu realizējusi aizliegtu vienošanos, piedaloties A4 Iepirkumā. 260 Ceļu pārvalde skaidroja, ka no [AA] un [CC] sarunas noprotams sarunas mērķis saistībā ar A4 - lai Ceļu Pārvalde iegūtu pieredzi A ceļos, tāpat no sarunas izriet, ka [CC] varētu būt arī iepriekš lūdzis iespēju sadarboties ar A.C.B., kas ļautu Ceļu pārvaldei, iesniedzot piedāvājumus par darbiem A ceļos, balstīties uz A.C.B. pieredzi, un no sarunas izsecināms, ka [AA] bija apsolījis sadarboties ar Ceļu pārvaldi jau iepriekš. [AA] sarunā atkārtoti uzsvēra, ka [CC] var piedāvāt A4 saistībā ar to, ka neapdomīgi esot apsolījis, un piedāvā [CC] saskaņot A4. 261 Papildus Ceļu pārvalde norādīja, ka Lietā nav pierādījumu, ka Ceļu pārvalde būtu vienojusies ar Lietas dalībniekiem par to, ka tā piedalīsies Iepirkumā A4, bet citi Lietas dalībnieki šajā Iepirkumā nepiedalīsies vai sniegs aizsega piedāvājumus. Ceļu pārvaldes ieskatā, [CC] ir interese kvalifikācijas iegūšanas nolūkos sadarboties ar citiem tirgus dalībniekiem, un ar šādu mērķi [CC] vērsies pie [AA]. Tā kā informācija par to, ka Iepirkums A4 tiks izsludināts, bija zināma pirms tā izsludināšanas, šādas sarunas par sadarbību varēja notikt arī pirms, nepārkāpjot konkurences tiesības. 262 Tāpat Ceļu pārvalde norāda, ka 09.12.2016. sarunā [AA] stāstīja [DD], ka A4 Iepirkums ir Ceļu pārvaldei tādēļ, ka jau bija uzsāktas konceptuālas sarunas par sadarbību un [AA] bija izvērtējis sev piemēroto sadarbības modeli - Ceļu pārvalde ir ģenerāluzņēmējs -, ko arī piedāvāja [CC] vēlākā sarunā 25.01.2017., bet 09.12.2016. saruna starp [AA] un [DD] pierāda nevis to, ka Ceļu pārvalde ir aizliegtas vienošanās dalībnieks, bet gan to, ka citi Lietas dalībnieki plāno savas iespējas piedalīties iepirkumos. Citos A ceļu darbu iepirkumos šajā periodā Lietā vērtētajos iepirkumos Ceļu pārvalde nav piedalījusies. Saskaņā ar Lietas materiāliem [AA] un [CC], sniedzot paskaidrojumus, apstiprina, ka sarunas mērķis un turpmākā sadarbība tika plānota Ceļu pārvaldes kvalifikācijas palielināšanai A ceļos. 263 KP novērtē Ceļu pārvaldes apgalvojumus par Iepirkumu A4 kā Lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstošus, savstarpēji pretrunīgus un noraidāmus. KP iepriekš Lēmumā (skat. Lēmuma 233., 243.-248. rindkopas) detalizēti un pamatoti argumentēti izvērtēja Ceļu pārvaldes viedoklī caurvīto mēģinājumu attaisnot Ceļu pārvaldes un A.C.B. savstarpējo aizliegto komunikāciju par Iepirkuma A4 sadalījumu un informācijas apmaiņu par dalības nosacījumiem tajā, kā komunikāciju starp plānotiem sadarbības partneriem Ceļu pārvaldei un A.C.B. veidojot ģenerāluzņēmēja - apakšuzņēmēja sadarbību minētajā Iepirkumā ar mērķi Ceļu pārvaldei iegūt pieredzi A ceļu darbos. KP Lēmumā iepriekš detalizēti izskaidroja un kā Lietas faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem neatbilstošus noraidīja līdzīgus Ceļu pārvaldes skaidrojumus. Tāpat KP norāda, ka Ceļu pārvaldes skaidrojumā par Iepirkumu A4 norādīta informācija ir neatbilstoša Lietas faktiskiem apstākļiem, proti, pretēji Ceļu pārvaldes apgalvojumos minētajam, Lietā nav konstatēts, ka starp Lietas dalībniekiem STRABAG un A.C.B. būtu notikusi komunikācija par Iepirkumu A4, vai tas tiktu pieminēts vai apspriests 09.12.2016. šo Lietas dalībnieku pārstāvju sarunā. Ņemot vērā minēto, KP noraida šādus Ceļu pārvaldes viedoklī norādītos pieņēmumus par Iepirkumu A4. 264 Par Iepirkumu A6 Ceļu pārvalde norāda, ka Iepirkumā nepiedalījās objekta attāluma no Ceļu pārvaldes bāzes un asfaltbetona rūpnīcas dēļ, kas ir ap 100 km. Ceļu pārvalde norāda, ka, piegādājot asfaltu no savas ražotnes, asfalta piegādes izmaksas veidotu būtisku īpatsvaru no kopējām izmaksām. Ceļu pārvalde, vērtējot dalības izredzes Iepirkumā, pieņēma ekonomiski pamatotu lēmumu Iepirkumā nepiedalīties, secināja, ka tās piedāvājums ar lielu varbūtību nebūs konkurētspējīgs. [AA] teiktais, ka A6 arī nav Ceļu pārvaldei, ir loģisks un balstīts uz pamatotu pieņēmumu secinājumu, kas savukārt balstīts uz publiski pieejamu informāciju, ņemot vērā Ceļu pārvaldes ražotnes atrašanās vietu. Šāds [AA] apgalvojums nevar tikt vērtēts kā vienošanās par dalību Iepirkumā. Ņemot vērā, ka šīs sarunas mērķis kopumā ir sadarbības iespēju vērtēšana, pamatoti, ka [AA] un [CC] apspriež dažādus potenciālos iepirkumus. Informācija par to, ka iepirkums ar līguma priekšmetu, kas atbilst Iepirkuma A6 līguma priekšmetam, varētu tikt izsludināts, varēja būt zināma tirgus dalībniekiem vai vismaz [AA] pirms tā izsludināšanas, arī nepastāvot kartelim, un ne tikai Lietas dalībniekiem, [AA] paskaidrojumi apstiprina iepriekš minēto Ceļu pārvaldes skaidrojumu. 265 Par Iepirkumu A2 Ceļu pārvalde norāda, ka Iepirkumā nepiedalījās, pieņēma ekonomiski pamatotu lēmumu tajā nepiedalīties, jo resursi šajā darbu izpildes periodā bija ierobežoti. Ceļu pārvaldes darbi izriet no publiskajiem iepirkumiem, citiem tirgus dalībniekiem šī informācija varēja būt pieejama, un, balstoties uz to, tie varēja izdarīt pieņēmumus par Ceļu pārvaldes spējām piedalīties iepirkumos. [AA] piemin A2, kas arī nav Ceļu pārvaldei. Tā kā Ceļu pārvalde šim Iepirkumam, iespējams, nevar kvalificēties individuāli, šāds secinājums ir loģisks un balstīts uz pamatotu pieņēmumu, kas savukārt balstīts uz publiski pieejamu informāciju. Līdz ar to šādas informācijas apmaiņa nevar tikt vērtēta kā sensitīvas informācijas izpaušana vai vienošanās par dalību Iepirkumā A2. Citi pierādījumi saistībā ar Ceļu pārvaldes rīcību attiecībā uz šo Iepirkumu Lietā nav konstatēti. Lietas materiālos esošie [AA] paskaidrojumi apstiprina iepriekš minēto Ceļu pārvaldes skaidrojumu. 266 KP, izvērtējot Ceļu pārvaldes sniegtos skaidrojumus par Iepirkumu A6 un A2, noraida tos, secinot, ka līdzīgā argumentācija ir minēta iepriekš Viedoklī. KP, vērtējot Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes pārstāvju 25.01.2017. komunikāciju, secina, ka minētie pārstāvji savstarpējā saziņā aktīvi ir dalījušies ar plāniem par Iepirkumu P5, A4, A6 un A2 sadalījumu. Secīgi izrunājot Iepirkumu P5 un A4 sadalījumu, minētā A.C.B. pārstāvis [AA] norāda Ceļu pārvaldes pārstāvim [CC], ka Iepirkumi A6 un A2 Ceļu pārvaldei nav iedalīti, piebilstot, ka Iepirkums A2 ir iedalīts viņa uzņēmumu grupas uzņēmumam. KP Lietas izpētē nevērtēja, cik ekonomiski pamatoti bija Ceļu pārvaldes lēmumi nepiedalīties gan Iepirkumā A6, gan Iepirkumā A2, bet vērtēja un konstatēja aizliegto vienošanos esību Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvaldes starpā notikušajā komunikācijā, kuras laikā šie Lietas dalībnieki savstarpēji saskaņoja darbības, kā arī apmainījās ar informāciju par plāniem, tostarp par plānoto Iepirkumu A6 un A2 sadalījumu. Saskaņā ar Lietas materiāliem, Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC] apzinās un atzīst pastāvošo aizliegto vienošanos Lietas dalībnieku starpā, kura izpaužas kā aizliegta vienošanās par Iepirkumu A6 un A2 sadalīšanu, proti, iepriekš vienojoties vismaz Iepirkumā A2 par paredzamo konkrētā iepirkuma uzvarētāju. KP secina, ka Ceļu pārvaldes pārstāvis [CC], piekrītot un neizsakot neapmierinātību vai iebildumus šādam A.C.B. pārstāvja [AA] Iepirkuma A6 un A2 sadalījumam, akceptē un atzīst A.C.B. izteikto konkrēto Iepirkumu A2 un A6 sadalījumu. Vienlaikus KP kritiski novērtē sniegtos skaidrojumus par to nepiedalīšanos Iepirkumā A6 un A2, jo Ceļu pārvalde nav iesniegusi pierādījumus, kas pierādītu, ka tā būtu vērtējusi iespēju piedalīties minētajos Iepirkumos, veidojot personu apvienības vai balstoties uz kāda cita tirgus dalībnieka spējām, ko pats Lietas dalībnieks aktīvi izmantoja citos iepirkumos. Par konkrēto tirgu 267 Ceļu pārvalde Viedoklī norāda, ka 1 ) uz indikatīvi noteiktu konkrēto tirgu aprēķināta tirgus daļa nav atzīstama par faktu, kas būtu izmantojams, vērtējot Lietas dalībnieku ietekmi tirgū; 2) nav pamata konkrēto tirgu definēt saistībā ar konkrēto objektu; 3) ir nekorekti novērtēta piedāvājuma aizstājamība; 4) nav skaidrs, cik preču tirgi Lietā ir definēti un vai ģeogrāfiskais tirgus ir definēts korekti kā Latvija, ja no pieprasījuma puses dažādas Latvijas vietas pasūtītājam nav aizvietojamas ar konkrēto objekta vietu. 268 Lietās par KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumiem, kas izpaužas kā vienošanās, kas ir aizliegta pēc mērķa, precīza konkrētā tirgus, t.sk. konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus, definēšana nav nepieciešama. Tāpēc šajā lietā konkrētais tirgus tiek definēts indikatīvi, lai noteiktu, kurā tautsaimniecības nozarē ir noticis KL pārkāpums un vai aizliegtā vienošanās ietekmē un kādā apmērā tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 101. panta 1. punkta kontekstā. Līdz ar to konkrētās lietas ietvaros konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšana tiek veikta tiktāl, cik tā ir nepieciešama LESD kontekstā, kritēriju pārbaudei. 269 Tāpat Paziņojuma tabulā Nr. 1 atspoguļotās Lietas dalībnieku tirgus daļas ir aprēķinātas, definējot Lietā ietekmēto tirgu pēc iespējas plašāk, kas nozīmē, ka, sašaurinot konkrētā ietekmētā tirgus definīciju, Lietas dalībnieku tirgus daļas pieaugtu, kas faktiski atspoguļots arī Paziņojuma tabulā Nr. 3, kur tirgus daļas ir aprēķinātas, sašaurinot lietā ietekmēto tirgu un definējot to kā ceļu un maģistrāļu būvniecību. Arī Ceļu pārvalde Viedoklī norāda, ka ir nepamatoti konkrētajā tirgū iekļaut gan visu veidu ēku būvniecību, gan visu veidu inženierbūvju būvniecību, līdz ar to KP norāda, ka attiecīgi Paziņojuma tabulā Nr. 3 atspoguļotajām tirgus daļām Lietas dalībnieku tirgus daļas konkrētajā ietekmētajā tirgū ir uzskatāmas par būtiskām. 270 Attiecībā uz tirgus definējumu un piedāvājuma aizstājamību KP skaidro, ka konkrētajā nozarē konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem izpaužas kā sāncensība iepirkumos par līgumiem. Arī Ceļu pārvalde Viedoklī norāda, ka ceļu būvniecība pamatā balstās uz publiskajiem iepirkumiem. Pēc attiecīgo līgumu noslēgšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz pakalpojumus atbilstoši iepirkumos noteiktajām prasībām, apstiprinātu inženierbūvju būvniecību un cenām. 271 Vērtējot piedāvājuma aizstājamību konkrētajā Lietā ir jāņem vērā, ka iepirkumi mēdz būt ļoti atšķirīgi, piemēram, atšķiras iepirkuma priekšmetā noteiktie tehnoloģiskie materiāli, izmantojamais tehnoloģiskais process vai arī pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas vieta jeb ģeogrāfiskā atrašanās vieta. No pakalpojuma saņēmēja puses ir būtiski saņemt tieši iepirkumā norādīto preci vai pakalpojumu, jo to nav iespējams aizstāt ar citu preci vai pakalpojumu, piemēram, autoceļa posma pārbūve Ventspilī nav aizvietojama ar autoceļa seguma atjaunošanu Rēzeknē. Tas faktiski nozīmē, ka pieprasījuma pusē aizstājamība ir ierobežota, līdz ar to, KP ieskatā, katrs iepirkums varētu būt vērtējums kā atsevišķs tirgus. Viedoklī Ceļu pārvalde norāda, ka nepieciešamības gadījumā specifisko ceļu būves tehniku var iznomāt pārsvarā tikai no konkurentiem un ka komersanti, kas sniedz ceļu būvniecības pakalpojumu Latvijā, piedalās iepirkumos arī ārpus Latvijas un tiem pieder rūpnīcas un karjeri ārpus Latvijas, kas norāda uz potenciāli plašo piedāvājuma aizstājamību, līdz ar to faktiskā dalība iepirkumos atspoguļo konkurences līmeni un iespējamo piedāvājuma aizstājamību. 272 KP atkārtoti norāda, ka vienošanās, kas ir aizliegta pēc mērķa, precīza konkrētā tirgus definēšana nav nepieciešama, piemēram, kā tas ir KL 13. panta pirmās daļas pārkāpumos par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kur lietas izvērtēšanas laikā izdarītie secinājumi ir atkarīgi no precīza konkrētā tirgus definīcijas, kas nav attiecināms uz konkrēto Lietu, kur konkrētais tirgus tiek definēts tikai LESD kritēriju pārbaudei un neietekmē lietas izvērtēšanas laikā izdarītos secinājumus par KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumiem. 273 Turklāt, KP noraida kā nepamatotu Ceļu pārvaldes Viedoklī ietverto norādi par it kā neprecīzu Lietas dalībnieku tirgus varas novērtēšanu, jo KL 11. pants nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Attiecīgi jau no pašas normas izriet, ka aizliegtās vienošanās konstatācijai nav jāpierāda vai jāpastāv tādam papildkritērijam kā "būtiskai ietekmei konkrētā tirgū". 274 Kā jau atzinusi Augstākā tiesa, tad aizliegtu vienošanos lietās noteikt konkrēto tirgu nepieciešams vienīgi konkurences attiecību pastāvēšanas konstatēšanai. Taču šāda tirgus noteikšanai nav nepieciešama tāda precizitāte kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietās, kur jānoteic tirgus vara223. Attiecīgi secināms, ka aizliegtās vienošanās pierādīšanas standartā tirgus varas apmēram nemaz nav juridiskas nozīmes un tas var ietekmēt, piemēram, KP piemērotā naudas soda apmēru, tā kā lielāka ietekme tirgū loģiski arī izraisītu smagākas aizliegtās vienošanās radītās sekas konkurencei. Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem 275 Ceļu pārvalde savā Viedoklī norāda, ka 1) ir izstrādājusi politiku par aizliegtiem konkurences ierobežojumiem; 2) ir ieviesusi politiku par aizliegtiem konkurences ierobežojumiem, iepazīstinot ar to darbiniekus; 3) ir noteikusi atbildīgo struktūrvienību par darbības atbilstības konkurences tiesībām nodrošināšanai; 4) darbiniekiem ir saistoša politika, un par tās neievērošanu ir paredzēta atbildība; 5) ir izstrādājusi nolikumu par komercnoslēpuma aizsardzību. Ceļu pārvaldes ieskatā, šie apstākļi ir vērtējami kā atbildību mīkstinoši apstākļi. 276 KP noraida Ceļu pārvaldes viedokli un norāda, ka tas vien, ka KP savā iepriekšējā lēmumu pieņemšanas praksē, ņemot vērā konkrēto lietu apstākļus (piemēram, tirgus dalībnieks atzinis pārkāpumu) papildus dažos gadījumos kā atbildību mīkstinošu apstākli ir ņēmusi vērā atbilstības konkurences tiesību normām nodrošināšanas programmas ieviešanu, nenozīmē, ka KP būtu pienākums konkrētajā gadījumā rīkoties līdzīgi. Praksē KP šādu apstākli ņem vērā, ja tas kopā ar citiem apstākļiem (it īpaši konkurences tiesību pārkāpuma fakta atzīšanu) norāda, ka tirgus dalībnieks patiešām izprot pārkāpuma būtību, raksturu un ir veicis darbības ar mērķi novērst to atkārtošanu nākotnē. Atbilstoši EST tiesu praksei norādāms, ka tas vien, ka uzņēmums pieņem atbilstības konkurences tiesību normām nodrošināšanas programmu, nevar būt derīga un droša garantija tam, ka tas nākotnē ilgstoši ievēros minētās tiesību normas, tādējādi šādas programmas esība nevar radīt EK pienākumu samazināt naudas sodu tādēļ, ka preventīvais mērķis, kuru ar to ir paredzēts sasniegt, vismaz daļēji jau esot ticis sasniegts.224 277 Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka Ceļu pārvalde nav atzinusi pārkāpumu savā rīcībā, kas norāda uz to, ka Ceļu pārvalde nav izpratusi pārkāpuma būtību un nedod KP apstiprinājumu, ka nākotnē tiks ievēroti konkurences tiesības regulējošie normatīvie akti. Līdz ar to KP kritiski vērtē Ceļu pārvaldes 26.04.2023. izstrādāto "Politika par aizliegtiem konkurences ierobežojumiem", kā arī Ceļu pārvaldes 15.03.2023. apstiprināto darba kārtības noteikumu patieso būtību un to izstrādes mērķus, ciktāl tie attiecas uz konkurences tiesību ievērošanu. 278 Turklāt, KP vērš uzmanību, ka 19.12.2008. izstrādātais Ceļu pārvaldes nolikums par komercnoslēpuma aizsardzību ir izstrādāts vairāk kā 8 gadus pirms Lietā konstatētā pārkāpuma sākuma perioda, taču nekādi nav ietekmējis Ceļu pārvaldes pārstāvja rīcības neatbilstību konkurences tiesībām. 279 Jebkurā gadījumā, formāla iekšējās kārtības dokumentu izstrāde pēc konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas, kā arī, apzinoties, ka KP veic izpēti pret attiecīgo tirgus dalībnieku, nerada pienākumu KP automātiski konstatēt atbildību mīkstinošu apstākli. Līdz ar to KP šajā gadījumā neuzskata par pamatotu samazināt Ceļu pārvaldei noteikto sodu. Par solidāro atbildību 280 RSTA norāda, ka: 1) Lietā nav iegūti pierādījumi, kas pamatotu RSTA solidāro atbildību par Ceļu pārvaldes iespējamu dalību aizliegtā vienošanā, jo RSTA izšķirošas ietekmes fakts, kas ietver tiesības ievēlēt pārvaldes institūciju pārstāvjus, vēl nenodrošina iespēju ietekmēt pārvaldes institūciju lēmumus; 2) gan no tiesību normām, gan KP prakses izriet, ka KP nav pienākuma piemērot solidāro atbildību, bet KP ir jāvērtē un jāpamato solidārās atbildības piemērošana katrā konkrētajā lietā; 3) KP nav juridiska pamata konstatēt atbildību par administratīvu pārkāpumu un piemērot naudas sodu RSTA. Tādējādi KP, piemērojot solidāro atbildību RSTA, ir pārkāpusi patvaļas aizlieguma principu; 4) fakts, ka EST akceptē un EK piemēro solidāro atbildību par konkurences tiesību pārkāpumu personai, kura nav bijusi pārkāpumā tieši iesaistīta, nedod tiesības KP piemērot šādu atbildību. KP savas pilnvaras realizē administratīvo tiesību ietvaros, un KP drīkst pieņemt tikai tādus lēmumus, kādus paredz likums. Savu rīcības brīvību KP ir tiesīga izmantot nacionālo normatīvo aktu ietvarā. Turklāt nelabvēlīgu administratīvo aktu iestāde nav tiesīga pamatot ar analoģiju, balstoties uz EST un EK praksi. 281 KP noraida RSTA viedokļus kā nepamatotus un klajā pretrunā esošus ar ES un Latvijas tiesību normām un judikatūru. 282 Pirmkārt, Latvijas tiesu praksē225 jau ir vērtēts solidārās atbildības noteikšanas tiesiskums un mātes sabiedrības izšķirošās ietekmes konstatēšana, no kuras izriet mātes sabiedrības solidārā atbildība, ja mātes sabiedrībai pieder 100 % meitas sabiedrības kapitāla daļu. Secīgi atzīts, ka kontrole pār 100 % meitas sabiedrības kapitāla daļām ļauj prezumēt mātes sabiedrības izšķirošo ietekmi bez jebkādu citu papildkritēriju novērtējuma vai analīzes. 283 Mātes sabiedrības atbildība par pārkāpumu izriet nevis no dalības pārkāpuma izdarīšanā vai tā iniciēšanā, bet gan no tā, ka attiecīgie tirgus dalībnieki ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku un pārkāpuma izdarītāji savu rīcību nenosaka patstāvīgi226. 284 Iepriekš minēto argumentāciju apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa lietā Preiss227, norādot, ka saskaņā ar KL 1. panta pirmās daļas 9. punktu mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrība var tikt uzskatītas par vienu tirgus dalībnieku un, pieņemot lēmumus par konkurences tiesību pārkāpumiem, KP var tos attiecināt arī uz lietā iesaistīto sabiedrību mātes uzņēmumiem, nosakot mātes sabiedrības un meitas sabiedrības solidāro atbildību, konstatējot, ka mātes sabiedrībai pieder 100 % meitas sabiedrības kapitāla daļu. 285 KP vērš uzmanību, ka, nosakot solidāro atbildību mātes sabiedrībai, pirmkārt, nekonstatē administratīvo pārkāpumu, tā kā KP veic savas funkcijas administratīvā procesa (KL un APL) ietvaros, nevis rīkojas Administratīvās atbildības likuma tvērumā. Otrkārt, KP Lietā konstatē RSTA solidāru atbildību par meitas sabiedrības izdarītu konkurences tiesības pārkāpumu, nevis atzīst RSTA par tiešu aizliegtās vienošanās dalībnieku. KP tiesības adresēt mātes sabiedrībai lēmumu, ar kuru tiek uzlikti naudas sodi, izriet nevis no tā, ka mātes sabiedrība būtu pamudinājusi savu meitas sabiedrību izdarīt pārkāpumu, ne arī, vēl jo mazāk, no mātes sabiedrības dalības minētajā pārkāpumā, bet gan no fakta, ka tās veido vienotu tirgus dalībnieku228. 286 Līdz ar to KP tiesības noteikt solidāru atbildību izriet no EST judikatūras, Latvijas judikatūras kā arī no KL 1. panta 9. punkta229, tādējādi nepārkāpjot patvaļas aizlieguma principu. 287 Otrkārt, tiesiskais pamatojums solidārās atbildības piemērošanai ir norādīts Lēmuma 8.6. apakšnodaļā. Kā jau iepriekš minēts, tad KP pamats piemērot solidāro atbildību izriet no KL 1. panta 9. punkta un fakta, ka mātes sabiedrības atbildība par pārkāpumu izriet nevis no dalības pārkāpuma izdarīšanā vai tā iniciēšanā, bet gan no tā, ka attiecīgie tirgus dalībnieki ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku un pārkāpuma izdarītāji savu rīcību nenosaka patstāvīgi. Attiecīgi KP, fiksējot mātes sabiedrības īstenotu izšķirošu ietekmi pār meitas sabiedrību, ir veikusi nepieciešamo novērtējumu. KP norāda, ka pati RSTA sava viedokļa 6. rindkopā skaidri atzīst faktu, ka īsteno izšķirošu ietekmi pār Ceļu pārvaldi, līdz ar to RSTA pārmetumi KP ir ne tikai juridiski nepamatoti, bet pati RSTA apstiprina KP veikto novērtējumu. 288 Treškārt, nav nozīmes RSTA viedoklī ietvertajām atsaucēm uz Komerclikumu un nošķīrumam starp akciju turētāju un valdes tiesībām, atbilstoši Komerclikuma normām. 289 Kā atzīts EST praksē230, tad izšķirošās ietekmes prezumpcijas konstatēšanai KP ir nepieciešams tikai konstatēt faktu, ka mātes sabiedrība kontrolē visas vai gandrīz visu meitas uzņēmuma kapitālu bez nepieciešamības atsaukties vai papildus analizēt jebkādus citus pierādījumus231. No šādas kapitāla kontroles per se izriet solidārā atbildība mātes uzņēmumam par tās meitas uzņēmuma darbību tirgū. Attiecīgi, pēc šādas prezumpcijas konstatēšanas pierādīšanas pienākums, norādīt uz faktiem, kas norāda, ka mātes uzņēmums tomēr nav īstenojis izšķirošo ietekmi pār meitas sabiedrību, pāriet uz mātes sabiedrību232. 290 ES vai nacionālajās komerctiesībās noteiktās sabiedrību pārvaldes struktūras neietekmē solidārās atbildības piemērošanu konkurences tiesībās, ja vien tas nenorāda uz to, ka dalībniekiem nav tiesību jeb iespējas ietekmēt tiem piederošās sabiedrības. Konkrētajos gadījumos formālu dalībnieku lēmumu par saimnieciskās darbības ietekmi neesamība neapliecina faktiskās iespējas neesamību ietekmēt sabiedrības darbību233. 291 Solidārās atbildības konstatācijai nav svarīgi, vai mātes uzņēmums ir īstenojis ikdienas kontroli un operatīvu uzdevumu došanu meitas uzņēmumam234, kā arī vai mātes uzņēmums ir vai nav zinājis par meitas uzņēmuma īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu235. 292 Ceturtkārt, KP norāda, ka solidārās atbildības noteikšana šajā lietā nav attiecināma uz civiltiesisku attiecību (tiesību un saistību) nodibināšanu, bet administratīvās atbildības noteikšanu par LESD 101. panta un KL 11. panta pirmās daļas pārkāpumu, līdz ar to atsauce uz Civillikuma normām ir nepamatota. VIII ATBILDĪBA 8.1. Naudas soda piemērošanas vispārējais pamats 293 Ņemot vērā Lietas izpētes laikā konstatētos faktus un iegūtos pierādījumus, kuru novērtējums sniegts Lēmumā, KP secina, ka A.C.B., STRABAG un Ceļu pārvaldes darbības, piedaloties Lēmumā minētajās savstarpējās tikšanās reizēs, apmainoties ar komerciāli sensitīvu informāciju, sadalot Iepirkumus un lemjot par savstarpējo piedalīšanos, atteikšanos piedalīties vai aizsega piedāvājuma iesniegšanu Iepirkumos, atbilst KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma sastāvam. 294 Pārkāpums izpaudies kā tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par Iepirkumu sadali, kā arī par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šī piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. 295 KL 12. panta pirmā daļa nosaka: "Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu". 296 Lēmuma pieņemšana un pārkāpēju sodīšana ir nepieciešama, lai atturētu pārkāpēju un citus tirgus dalībniekus no KL pārkāpuma izdarīšanas. Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt administratīvā akta izdošana un pārkāpēju sodīšana ir nepieciešama, lai atturētu citus tirgus dalībniekus no KL pārkāpuma izdarīšanas. Tādējādi rīcības brīvība naudas sodu noteikšanā ir vērsta uz to, lai mudinātu uzņēmumu rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas236. 297 Lietā konstatētais pārkāpums aptver aizliegtu vienošanos (saskaņotas darbības) starp tirgus dalībniekiem, kas ir konkurenti, un vērtējama kā horizontālā karteļa vienošanās, tādēļ saskaņā ar KL 12. panta otro un trešo daļu KP ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 % apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 700 euro katram. Lai noteiktu naudas soda apmēru, KP vērtē pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta 29.03.2016. noteikumiem Nr. 179 "Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 179) kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma 66. panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem. 298 Ja konkurences tiesību pārkāpums ir uzsākts vienas tiesību normas spēkā esamības laikā, bet turpināts un pārtraukts citas tiesību normas spēkā esamības laikā, piemērojama tā likuma redakcija, kas bija spēkā, kad pārkāpums tika pabeigts - proti, vecākā tiesību norma. Vecākā tiesību norma ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai tā ietver nelabvēlīgāku sankcija kā iepriekšējā tiesību norma vai ne237. Ņemot vērā to, ka aizliegtā vienošanās ir beigusies A.C.B. un Ceļu pārvalde 23.07.2018., savukārt Strabag 06.11.2017., tad ir piemērojami Noteikumi Nr. 179 redakcijā, kas bija spēkā 23.07.2018. 299 Noteikumu Nr. 179 3. punktā ir noteikts, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā pilnā noslēgtā pārskata (finanšu) gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju Lietas dalībnieku neto apgrozījums238 saskaņā ar peļņas vai zaudējumu aprēķinu 2021. gadā ir: Tabula Nr. 10 Lietas dalībnieku neto apgrozījums (euro) Nr. Lietas dalībnieka nosaukums Neto apgrozījums (euro) Pārskata finanšu gads 1. A.C.B. 73 741 343,00 2021 2. STRABAG 16 987 676,00 2021 3. Ceļu pārvalde 30 204 665,00 2021 8.2. Pārkāpuma smagums 300 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 12. punktu, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. 301 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 13. punktu, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā: (a) pārkāpumu veidu. Ņemot vērā, ka Lietas dalībnieki ir neatkarīgi tirgus dalībnieki, kuri šīs Lietas ietvaros uzskatāmi arī par konkurentiem, tad šajā Lēmumā aprakstītās Lietas dalībnieku darbības vērtējamas kā horizontāla karteļa vienošanās. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 14. punktu horizontālās karteļu vienošanās uzskata par sevišķi smagu pārkāpumu. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 17.4. apakšpunktu, par izdarīto pārkāpumu naudas soda apmērs var būt no 1,5 līdz 7 procentiem no pēdējā pārskata gada neto apgrozījuma; (b) pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Pārkāpuma sekas ir tādas, ka pasūtītājs no Lietas dalībniekiem nav saņēmis patiesas konkurences apstākļos gatavotus un konkurējošus piedāvājumus, tieši pretēji, piedāvājumi ir bijuši iepriekš saskaņoti, kā arī, ņemot vērā to, ka tika apspriesti Iepirkumi, kuros plānots piedalīties un kuri vēl nav izsludināti vai nav beidzies pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņš un noslēgts, arī šāda veida komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa mazināja konkurenci konkurentu starpā. Patiesas konkurences rezultātā piedāvājuma saturs (t.sk. cenas) varēja būt atšķirīgs. Papildus jānorāda, ka Lietas dalībnieku starpā tika sadalīti publiskie LVC Iepirkumi, vienojoties par dalības nosacījumiem, kopā tika identificēti septiņi Iepirkumi, kuri tika apspriesti Lietas dalībnieku starpā, un to kopējā līguma summa ir 24 762 272,11 euro, no tiem trīs Iepirkumos par kopējo līguma summu 10 022 297,11 euro par uzvarētāju ir atzīts kāds no Lietas dalībniekiem vai ar to saistīts tirgus dalībnieks, kā rezultātā tika deformēts ceļu un maģistrāļu būvniecības tirgus visā Latvijas teritorijā ievērojamā apjomā un pasūtītājs LVC no Lietas dalībniekiem saņēmis nevis reāli konkurējošus pretendentu piedāvājumus, bet savstarpēju konkurenci izslēdzošus un deformējošus piedāvājumus. Turklāt KP konstatētā pārkāpuma rezultātā tika ietekmēta publisko līdzekļu, t.sk. ES līdzfinansēto Iepirkumu līdzekļu, efektīva, taisnīga un tiesiska izlietošana, kas ir katra Iepirkuma organizēšanas pamatmērķis. Patiesas un brīvas konkurences rezultātā Lietas dalībnieku rīcība, piedāvājumu skaits, to saturs (t.sk. cenas) varēja būt atšķirīgs, tā kā gadījumā, ja tirgus dalībnieks attiecīgajā tirgū slēdz pret konkurenci vērstus nolīgumus attiecībā uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem, praktiski nav iespējams noteikt, kā tas būtu rīkojies attiecīgajā tirgū, ja nepastāvētu pret konkurenci vērsta nolīguma239, secīgi no kā arī izriet objektīva neiespējamība KP noteikt precīzu karteļa negatīvo ietekmi tirgū; (c) katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 15. punktu un tā apakšpunktiem, izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators; pārkāpumā tirgus dalībniekiem bijusi aktīva vai pasīva loma. Izvērtējot Lietā iegūto informāciju, KP secina, ka objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams konstatēt, kurš Lietas dalībnieks ir aizliegtās karteļa vienošanās iniciators, vienlaikus visu Lietas dalībnieku loma pārkāpumā vērtējama kā aktīva, jo Lietas dalībnieki ir veikuši Iepirkumu sadali, saskaņojot dalības nosacījumu Iepirkumos un ir iesnieguši piedāvājumus240. No Lietas dalībnieku sarunām241 KP secina, ka A.C.B., STRABAG un Ceļu pārvalde pārstāvji aktīvi piedalījās Lietā vērtētajā karteļa vienošanās realizācijā. Papildus norādāms, Lietas izpētē konstatēts, ka A.C.B., STRABAG un Ceļu pārvalde kopsakarā ar aizliegtās vienošanās darbības attīstīšanu ir tikušies šādās sarunu reizēs: A.C.B. un STRABAG tikušies 09.12.2016., savukārt A.C.B. un Ceļu pārvalde tikušies 25.01.2017. KP uzskata, ka aizliegtās vienošanās izveidē, pastāvēšanā un nodrošināšanā īpaša un vadoša loma bija Lietas dalībnieka A.C.B. pārstāvim [AA], līdz ar to ir pamats A.C.B. palielināt naudas soda apmēru par 1 %, ņemot vērā viņa īpaši aktīvo lomu. 302 Izvērtējot pārkāpuma smagumu, pārkāpuma sekas un Lietas dalībnieku lomu pārkāpumā, KP ņem vērā pārkāpuma konkrēto izpausmi - karteļa vienošanos starp Latvijas lielākajām būvniecības komercsabiedrībām, kuras ietvaros konkurence Iepirkumos tika izslēgta un deformēta pilnībā vai daļēji, jo Lietas dalībnieki, īstenojot Lietā vērtēto vienošanos Iepirkumos, veica to sadali, vienojoties par dalības nosacījumiem Iepirkumos Latvijas teritorijā. Tādējādi, izvērtējot pārkāpuma smagumu, pārkāpuma sekas (t.sk. Iepirkumu skaitu un apjomu, kuru ietvaros Lietas dalībnieki īstenoja vienošanos), Lietas dalībniekiem par pārkāpuma smagumu ir nosakāms šāds naudas soda apmērs no tirgus dalībnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma: Tabula Nr. 11 Naudas soda apmērs %, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu Nr. Lietas dalībnieks Naudas soda apmērs par pārkāpuma smagumu procentos (%) 1. A.C.B. 4,3 2. STRABAG 3,3 3. Ceļu pārvalde 3,3 8.3. Pārkāpuma ilgums 303 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 18.1., 18.2. un 18.3. apakšpunktu, ja pārkāpuma ilgums nepārsniedz gadu, saskaņā ar šo noteikumu 17. punktu noteikto naudas soda apmēru nepalielina, ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas soda palielinājums nosakāms līdz 0,5 %, bet, ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem, naudas soda palielinājums nosakāms no 0,5 līdz 1 %. 304 KP, vērtējot aizliegtās vienošanās aizlieguma pārkāpumu, kas primāri izriet no Lietas dalībnieku sarunām laika periodā no vismaz 19.12.2016. līdz 25.01.2017., kuru ietvaros tika veikta Iepirkumu sadale, konstatējams, ka Lietas dalībnieku dalība pārkāpumā ilgst vismaz: Tabula Nr. 12 Nr. Lietas dalībnieks Dalība pārkāpumā Kopējais pārkāpuma ilgums 1. A.C.B. no 09.12.2016. līdz 23.07.2018. Viens gads, septiņi mēneši un 14 dienas; (591 dienas) 2. STRABAG no 09.12.2016. līdz 06.11.2017. Desmit mēneši un 28 dienas; (332 dienas) 3. Ceļu pārvalde no 25.01.2017. līdz 23.07.2018. Viens gads, pieci mēneši un 28 dienas; (544 dienas) 305 KP, vērtējot aizliegtās vienošanās pārkāpumu, konstatē, ka aizliegtās vienošanās sākuma brīdis ir Lietā konstatētās Lietas dalībnieku pirmās tikšanās reizes, kas A.C.B. un STRABAG ir 09.12.2016., savukārt Ceļu pārvaldei 25.01.2017. 306 KP, vērtējot aizliegtās vienošanās pārkāpuma beigu brīdi, konstatē, ka atbilstoši Kilpailu lietas C-450/19242 kritērijiem, karteļa pārkāpums ilgst līdz iepirkuma līguma būtisko sastāvdaļu noslēgšanai starp uzvarētāju un pasūtītāju, jo tas ir tas brīdis, kad tiek galīgi noteiktas attiecīgā līguma būtiskās iezīmes un jo īpaši kopējā cena, kas jāmaksā par būvdarbiem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka A.C.B. un Ceļu pārvalde dalība pārkāpuma beidzās ar līguma noslēgšanu 23.07.2018. Iepirkumā A2, savukārt STRABAG dalība pārkāpumā beidzās ar līguma noslēgšanu 06.11.2017. Iepirkumā P132. 307 Nosakot pārkāpuma ilgumu, vērtējams, vai Lietas dalībnieku veiktās aizliegtās darbības konkrētajā Iepirkumā uzskatāmas par atsevišķu pārkāpumu vai vienotu pārkāpumu, kuru veido turpināta rīcība. 308 Ņemot vērā, ka Lietas dalībnieku A.C.B. un Ceļu pārvalde KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums uzskatāms par vienotu un turpinātu pārkāpumu un tas ildzis vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas sods par pārkāpuma ilgumu Lietā vērtētajos apstākļos tiek noteikts A.C.B. un Ceļu pārvaldei par 0,1 %, savukārt STRABAG pārkāpuma ilgums nepārsniedz gadu, tādēļ naudas soda apmērs par pārkāpuma ilgumu netiek palielināts. 8.4. Atbildību pastiprinošie / mīkstinošie apstākļi 309 KP, izvērtējot Lietas materiālus, nekonstatē, ka kādam no lietas dalībniekiem pastāvētu atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 20.1. apakšpunktu. 310 KP nav informācijas, ka kādai no komercsabiedrībām apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par 10 % no šīs komercsabiedrības pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz ar to nav pamata samazināt naudas sodu atbilstoši Noteikumu Nr. 179 22.2. apakšpunktam. 311 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 22.1. apakšpunktu KP kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi. 312 KP, izvērtējot Lietas materiālus, nekonstatē, ka Lietas dalībniekiem A.C.B., STRABAG un Ceļu pārvalde pastāvētu atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 22.1. apakšpunktu. 8.5. Kopējais naudas soda apmērs 313 Saskaņā ar Noteikumu Nr. 179 16. punktu kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18. punktu noteiktos naudas sodus. 314 Kopējais naudas soda apmērs Lietas dalībniekiem nosakāms šādā apmērā: Tabula Nr. 13 Naudas soda apmērs (%) un kopējais naudas soda apmērs (euro) Lietas dalībnieks Naudas soda apmērs par pārkāpuma smagumu (%) Naudas soda apmērs par pārkāpuma ilgumu (%) Naudas soda apmērs ievērojot pārkāpuma smagumu un ilgumu (%) Samazinājums vai palielinājums (%) Galīgais sods (euro) A.C.B. 4,3 0,1 4,4 - 3 244 619.09 STRABAG 3,3 - 3,3 - 560 593.31 Ceļu pārvalde 3,3 0,1 3,4 - 1 026 958.61 8.6. Naudas soda samazinājums saskaņā ar izlīguma piedāvājumu 315 Pēc STRABAG viedokļa saņemšanas, KP 22.05.2023. saņēma STRABAG izlīguma piedāvājumu tiesiskā strīda izbeigšanai Lietā. KP izvērtēja piedāvājumu noslēgt starp KP un STRABAG izlīgumu, ņemot vērā to, ka STRABAG piekrīt KP Paziņojumā konstatētajiem faktiem, pierādījumiem un to juridiskajam novērtējumam un apstiprina savu dalību KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. pantā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumā, kas izpaudies kā vienošanās par šī Lēmuma Tabulā Nr. 9 minēto Iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem tajos. Vienlaikus KP norāda, ka ir konstatējusi informācijas apmaiņā par Iepirkumiem no STRABAG puses tikai tās bijušā valdes locekļa [DD] iesaisti, KP rīcībā nav informācijas, ka [DD] nodeva informāciju par apspriedēm ar konkurentiem citām STRABAG amatpersonām vai darbiniekiem, kā arī KP rīcībā nav pierādījumu, ka [DD] informācijas apmaiņas rezultātā iegūtās ziņas izmantoja veidā, kas veicinātu vai nodrošinātu STRABAG iespēju uzvarēt šī Lēmuma Tabulā Nr. 9 minētajos Iepirkumos. KP, samazinot naudas sodu par 10 %, STRABAG apņemas nepārsūdzēt KP pieņemto gala lēmumu Lietā. 316 Pēc A.C.B. viedokļa saņemšanas, KP 23.05.2023. saņēma A.C.B. izlīguma piedāvājumu tiesiskā strīda izbeigšanai Lietā. KP izvērtēja piedāvājumu noslēgt starp KP un A.C.B. izlīgumu, ņemot vērā to, ka A.C.B. piekrīt KP Paziņojumā konstatētajiem faktiem, pierādījumiem un to juridiskajam novērtējumam un apstiprina savu dalību KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. pantā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumā, kas izpaudies kā vienošanās par šī Lēmuma Tabulā Nr. 9 minēto Iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem tajos. KP, samazinot naudas sodu par 10 %, A.C.B. apņemas nepārsūdzēt KP pieņemto gala lēmumu Lietā. 317 KP, izvērtējot STRABAG un A.C.B. iesniegto izlīguma piedāvājumu, konstatē, ka STRABAG un A.C.B. ir pilnībā atzinusi KL 11. panta pirmajā daļā un LESD 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu savās darbībās un dalību tajās. KP uzskata, ka šādā veidā Lietā būs sasniegts mērķis - izlīguma rezultātā tiek izbeigts tiesiskais strīds starp KP un STRABAG /A.C.B. un STRABAG un A.C.B. ir apņēmušās nepārsūdzēt KP lēmumu, ja naudas sods tiek samazināts par 10 %. Šādos apstākļos KP konstatē, ka STRABAG un A.C.B. izlīguma piedāvājums atbilst KP vadlīniju "Izlīgums konkurences lietās" 12. punktam. Ņemot vērā minēto, KP: 1) samazina STRABAG aprēķināto naudas sodu par 10 %, galīgo naudas sodu nosakot 504 533.98 euro (pieci simti četri tūkstoši pieci simti trīsdesmit trīs euro un deviņdesmit astoņi centi) apmērā; 2) samazina A.C.B. aprēķināto naudas sodu par 10 %, galīgo naudas sodu nosakot 2 920 157,18 euro (divi miljoni deviņi simti divdesmit tūkstoši viens simts piecdesmit septiņi euro un astoņpadsmit centi) apmērā. 8.7. Solidārā atbildība 318 KL 11. panta un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums attiecas uz vienošanos starp tirgus dalībniekiem, šī likuma 12. pantā nenosakot atbildības ierobežojumus par vienošanos, kas noslēgta starp tirgus dalībniekiem, kuri ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku. Atbilstoši KL 1. panta 9. punktam par vienu tirgus dalībnieku var uzskatīt arī divus vai vairākus tirgus dalībniekus, ja kādam no tiem ir izšķiroša ietekme pār šo otro tirgus dalībnieku. 319 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar konkurenci saistītās ES tiesības attiecas uz tirgus dalībnieku darbību un ar tirgus dalībnieka jēdzienu konkurences tiesībās tiek saprasta jebkura saimnieciska vienība, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šo struktūru juridiskā statusa un finansēšanas veida. Ja šāda saimnieciska vienība pārkāpj konkurences noteikumus, saskaņā ar personiskās atbildības principu tai ir jāatbild par šo pārkāpumu243. 320 Ja šāds tirgus dalībnieks pārkāpj konkurences noteikumus, tas saskaņā ar personiskās atbildības principu atbild par šo pārkāpumu. Meitas uzņēmuma rīcību var attiecināt uz mātes uzņēmumu, ja mātes uzņēmumam ir izšķiroša ietekme uz to, proti, ja šis meitas uzņēmums nelemj par savu rīcību tirgū, bet visos būtiskajos aspektos veic norādījumus, ko tam dod mātes sabiedrība. Faktiski uzskatāms, ka mātes uzņēmums pats ir izdarījis KL 11. panta un LESD 101. panta pārkāpumu kā kontrolējošā sabiedrība uzņēmumā244. 321 Mātes sabiedrību atbildība par pārkāpumu izriet nevis no dalības pārkāpuma izdarīšanā vai tā iniciēšanā, bet gan no tā, ka tirgus dalībnieki ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku un pārkāpējs savu rīcību nenosaka patstāvīgi. 322 Vadoties pēc Eiropas EST prakses, mātes sabiedrības solidārā atbildība par meitas sabiedrības darbībām ir atzīta jau EST spriedumā lietā Imperial Chemical Industries Ltd. v Commission of the European Communities245, kur tika norādīts, ka tirgus dalībnieku juridiskā nošķirtība nevar būt šķērslis tirgus dalībnieku saimnieciskajai vienotībai savā darbībā konkurences tiesību jomā. Kopš iepriekš minētās lietas tiesu prakse ir plaši attīstījusies un saskaņā ar jaunāko EST praksi, kad mātes sabiedrībai pieder 100 % vai tuvu 100 % meitas sabiedrības kapitāla daļas, tai ir izšķiroša ietekme meitas sabiedrībā, un tiek uzskatīts, ka mātes sabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār meitas sabiedrību, ja vien tirgus dalībnieks nepierāda pretējo (tā sauktā "izšķirošās ietekmes faktiskas izmantošanas prezumpcija"). 323 Iepriekš minēto argumentāciju apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa un Augstākā tiesa praksē246, norādot, ka saskaņā ar KL 1. panta pirmās daļas 9. punktu mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrība var tikt uzskatītas par vienu tirgus dalībnieku, un, pieņemot lēmumus par konkurences tiesību pārkāpumiem, KP var tos attiecināt arī uz Lietā iesaistīto sabiedrību mātes uzņēmumiem, nosakot mātes sabiedrības un meitas sabiedrības solidāro atbildību. Par Ceļu pārvaldi 324 KP Lietas izpētes laikā konstatēja, ka RSTA no 11.10.2013 pieder vismaz 88,73 %247 balsstiesību vadošajās akcijās no Ceļu pārvaldes, kas atbilstoši Ceļu pārvaldes statūtiem248 ļauj RSTA iecelt valdes un padomes locekļus, kā arī kontrolēt lēmumu pieņemšanu Ceļu pārvaldē. Tādā veidā RSTA Ceļu pārvalde uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku. 325 RSTA ir solidāri atbildīga par KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu, kas konstatēts Ceļu pārvaldes darbībās. Konstatējot RSTA izšķirošu dalību Ceļu pārvaldē aizliegtas vienošanās laikā, uzskatāms, ka Ceļu pārvalde savu darbību neveic neatkarīgi. Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu efektīvu konkurences tiesību piemērošanu, Lietā ir nosakāma solidāra atbildība par KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu. 326 Līdz ar to KP uzskata, ka Ceļu pārvaldei un RSTA ir nosakāma kopīga solidārā atbildība par KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu. Solidārā atbildība nosakāma proporcionāli iespējamā pārkāpuma ilgumam. Attiecīgi RSTA ir nosakāma solidārā atbildība par laika periodu, sākot no 25.01.2017. līdz 23.07.2018. 327 Apkopojot informāciju par Lietas dalībnieku pārkāpuma periodu un mātes sabiedrības solidārās atbildības periodu: Nr. Pārkāpuma izdarītājs Kopējais pārkāpuma periods Mātes sabiedrība Mātes sabiedrības atbildības periods 1. Ceļu pārvalde no 25.01.2017. līdz 23.07.2018. Akciju sabiedrība "RĪGAS SANITĀRĀ TRANSPORTA AUTOBĀZE" Reģ. Nr. 40003044346 Adrese: Duntes iela 15A, Rīga, LV-1005 no 25.01.2017. līdz 23.07.2018. Viens gads, pieci mēneši un 28 dienas; (544 dienas) 328 Izvērtējot visus Lietas materiālus, KP norāda, ka Akciju sabiedrība "RĪGAS SANITĀRĀ TRANSPORTA AUTOBĀZE" un Ceļu pārvalde nosakāma kopīga solidārā atbildība par KL 11. panta pirmās daļas un LESD 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu un KP secina, ka Akciju sabiedrība "RĪGAS SANITĀRĀ TRANSPORTA AUTOBĀZE" ir solidāri atbildīga par 100 % jeb 1 026 958.61 euro no Ceļu pārvaldei uzliktā naudas soda. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktu, Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu, 11. panta pirmo daļu, 12. panta pirmo, trešo un sesto daļu, Administratīvā procesa likuma 8., 13., 14.1 pantu un 66. panta pirmo daļu, kā arī Ministru kabineta 29.03.2016. noteikumu Nr. 179 "Kārtība, kādā nosaka naudas sodu par konkurences tiesību un negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumiem un piespiedu naudu par Konkurences padomes noteiktā tiesiskā pienākuma nepildīšanu" 3., 12., 13., 14., 15., 16., punktu, 17.4. apakšpunktu, 18.1. apakšpunktu, Konkurences padome nolēma: konstatēt Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Akciju sabiedrības "A.C.B.", Sabiedrības ar ierobežotu atbildību STRABAG, Akciju sabiedrības "CEĻU PĀRVALDE" darbībās un: a) uzlikt Akciju sabiedrībai "A.C.B." naudas sodu 2 920 157, 18 euro (divi miljoni deviņi simti divdesmit tūkstoši viens simts piecdesmit septiņi euro un astoņpadsmit centi) apmērā; b) uzlikt STRABAG SIA naudas sodu 504 533, 98 euro (pieci simti četri tūkstoši pieci simti trīsdesmit trīs euro un deviņdesmit astoņi centi) apmērā; c) uzlikt Akciju sabiedrībai "CEĻU PĀRVALDE" naudas sodu 1 026 958, 61 euro (viens miljons divdesmit seši tūkstoši deviņi simti piecdesmit astoņi euro un sešdesmit viens cents) apmērā, no kura naudas sodu 1 026 958, 61 euro (viens miljons divdesmit seši tūkstoši deviņi simti piecdesmit astoņi euro un sešdesmit viens cents) apmērā uzlikt Akciju sabiedrībai "CEĻU PĀRVALDE" solidāri kopā ar Akciju sabiedrība "RĪGAS SANITĀRĀ TRANSPORTA AUTOBĀZE"; Uzlikt par pienākumu Akciju sabiedrībai "A.C.B.", STRABAG SIA un Akciju sabiedrībai "CEĻU PĀRVALDE" naudas sodu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē, reģ. Nr. 90000050138, kontā LV78TREL1060001019900, kods TRELLV22), norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un datumu, un 10 dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to Konkurences padomei. Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - ierobežotas pieejamības informācija 1 Turpmāk kopā arī Lietas dalībnieki. 2 Informācija par Lietas dalībniekiem iegūta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (https://info.ur.gov.lv/?#/data-search. skatīts 01.06.2023.). 3 KP 03.06.2021. lēmuma protokola Nr. 36, 2. § izraksts. Skat. Lietas 1. sējuma 159. lp. 4 Saskaņā ar KL 1. panta 9. punktā noteikto, un ņemot vērā to, ka A.C.B. pieder 99,50 % 8 CBR kapitāldaļu, A.C.B. un 8 CBR ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku. 5 Līdz 02.01.2023. nosaukums SIA "SALDUS CEĻINIEKS". 6 No 10.03.2008. līdz 07.02.2018. nosaukums SIA "Lemminkainen Latvija". 7 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja 16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās procesuālās darbības veica A.C.B. juridiskajā adresē 17.06.2021. un KP telpās 21.06.2021. 8 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja 16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās procesuālās darbības veica Binders faktiskajā adresē Katlakalna ielā 11, Rīgā 17.06.2021. un KP telpās 27.08.2021. 9 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja 16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās procesuālās darbības veica Ceļu pārvaldes faktiskajā adresē Bukultu ielā 3, Rīgā 17.06.2021. un, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja 28.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\23, KP amatpersonas minētās procesuālās darbības veica Ceļu pārvaldes faktiskajā adresē Bukultu ielā 3, Rīgā 29.06.2021. 10 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja 16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās procesuālās darbības veica STRABAG juridiskajā adresē 17.06.2021. 11 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta Nr. 3-12/13261-21/2) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja 16.06.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\22, KP amatpersonas minētās procesuālās darbības veica Saldus ceļinieks juridiskajā adresē 17.06.2021. 12 Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 09.06.2021. lēmumu (lieta Nr. 3-12/13321-21/20) un KP Izpildinstitūcijas vadītāja 12.07.2021. pilnvaru Nr. 1.6-2\26, KP amatpersonas minētās procesuālās darbības veica LVC juridiskajā adresē Gogoļa ielā 3, Rīgā 13.07.2021. 13 Procesuālās darbības tika veiktas KP telpās Brīvības ielā 55, Rīgā 13.07.2021. un 07.06.2022. 14 Procesuālās darbības tika veiktas KP telpās Brīvības ielā 55, Rīgā 28.10.2021. 15 Procesuālās darbības tika veiktas Rīgas domes Satiksmes departamenta telpās Ģertrūdes ielā 36, Rīgā 01.12.2021. 16 Procesuālās darbības tika veiktas Rīgas brīvostas pārvaldes telpās Kalpaka bulvārī 12, Rīgā 13.04.2022. 17 Procesuālās darbības tika veiktas LVC telpās Gogoļa ielā 3, Rīgā, 27.07.2022.-05.08.2022. un 07.11.2022. 18 Procesuālās darbības tika veiktas KP telpās Brīvības ielā 55, Rīgā 23.02.2023. 19 Skat. 7. sējuma 6. lp. 20 Skat. 13. sējuma 56. lp. 21 Skat. https://info.ur.gov.lv/?#/data-search. 22 Skat. https://www.firmas.lv. 23 Skat. https://info.iub.gov.lv/lv /meklēt (publiski pieejamā informācija) un https://pvs.iub.gov.lv/users/login (Publikāciju vadības sistēmas datu bāze). 24 Skat. https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/. 25 Skat. https://stat.gov.lv/lv. 26 Skat. https://bis.gov.lv/bisp/lv/select_login. 27 Skat. https://bis.gov.lv/bisp/lv/construction_companies. 28 Skat. 12. sējuma 218.-227. lp. 29 Šajā nodaļā ietilpst visu veidu ēku vispārēja būvniecība. Tā ietver jauno būvniecību, remontdarbus, pārbūvi un renovāciju, saliekamo būvju vai konstrukciju montāžu būvlaukumā, kā arī pagaidu rakstura būvju būvniecību. Tā ietver arī visa veida mājokļu, biroju ēku, veikalu un citu sabiedrisku un pakalpojumu ēku, lauksaimniecības ēku u.c. ēku pilna cikla būvniecību. 30 Šajā nodaļā ietilpst civilo inženierbūvju būvniecība. Tā ietver jauno būvniecību, remontdarbus, pārbūvi un renovāciju, saliekamo konstrukciju montāžu būvlaukumā, kā arī pagaidu rakstura būvju būvniecību. Šajā nodaļā ietilpst tādu inženierbūvju kā automaģistrāles, ielas, tilti, tuneļi, dzelzceļu līnijas, lidlauki, ostas un citas hidrobūves, apūdeņošanas sistēmas, kanalizācijas sistēmas, rūpniecības kompleksās būves, cauruļvadi un elektropārvades līnijas, ārpustelpu sporta laukumi u.c. būvniecība. Sīkāk šo sadaļu iespējams izdalīt: Ceļu un dzelzceļu būvniecība (42.1), kurā ietilpts: Ceļu un maģistrāļu būvniecība (42.11), Dzelzceļu un metro būvniecība (42.12), Tiltu un tuneļu būvniecība (42.13); Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība (42.2), kurā ietilpt: Ūdensapgādes sistēmu būvniecība (42.21), Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība (42.22); Pārējā inženierbūvniecība (42.9), kurā ietilpst: Hidrotehnisko objektu būvniecība (42.91), Citur neklasificēta inženierbūvniecība (42.99), kā, piemēram, dažādu objektu būvdarbi, izņemot ēku būvniecību: brīvdabas sporta laukumi, pārstrādes rūpnīcas, ķīmiskās rūpnīcas. 31 Šajā nodaļā ietilpst specializētie būvdarbi (special trades), t.i., ēku un inženierbūvju daļu būvniecība vai to sagatavošanas darbi, kuru veikšanai ir nepieciešama īpaša profesionāla kvalifikācija. Šīs darbības parasti ir specializētas vienā jomā, kas kopīga dažādām būvēm, prasot specializētas zināšanas vai aprīkojumu šo darbu veikšanai. Šeit ietvertas tādas darbības kā pāļu dzīšana, pamatu likšana, karkasu montāža, betonēšanas darbi, mūrēšana, bruģēšana, sastatņu montāža, jumtu segumu uzklāšana u.c. darbības. Šajā nodaļā ietilpst: Ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana (43.1); Elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības (43.2); Būvdarbu pabeigšana (43.3); Citi specializētie būvdarbi (43.9). 32 EK 01.10.2008. lēmums COMP/39181 - Candle Waxes, 263. punkts un tajā norādītā judikatūra. 33 KP Ziņojums par ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu būvniecības tirgus uzraudzību Pieejams: https://www.kp.gov.lv/sites/kp/files/data_content/a0663b8d01324d9418d2bf80880a06e5ddae3f5c1.pdf. 34 Šāda segmentācija izmantota KP 30.07.2021. lēmumā Nr. 22 Būvniecības karteļa lieta (turpmāk - Būvnieku lietas lēmums), lēmums pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/21210809_L%C4%93mums_Publiskojam%C4%81_versija.pdf, kā arī 2009. gada OFT Lietā nr. CA98/02/2009 (Bid rigging in the construction industry in England) Pieejams: https://assets.publishing.service.gov.uk/media/555de4cfe5274a7084000168/CE4327-04_Decision__public_1.pdf. 35 https://acb.lv/, https://www.strabag.lv/, https://www.celuparvalde.lv/. 36 Ja plānotā iepirkuma līgumsumma sasniedz ES noteikto robežvērtību, pasūtītājiem izsludinot iepirkumus nepieciešams publicēt paziņojumu arī ES Oficiālajā Vēstnesī. EK reizi divos gados pārskata līgumcenu robežvērtības. Atzīme par to, vai konkrētais iepirkums pārsniedz ES robežvērtību, ir redzama IUB paziņojumu datubāze pie konkrētā iepirkuma. 37 Skat. Lietas 6. sējuma 184.-207. lp. un 10. sējuma 198.-203. lp. 38 Skat. Lietas 12. sējuma 231.-232. lp. 39 CSP Oficiālās statistikas portāls, Būvniecības produkcijas apjoms nozarēs, faktiskajās cenās, tūkst. eiro - Darbības veids (NACE 2.red.) un Laika periods. Sk. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__BU__BUP/BUP020c/table/tableViewLayout1/. Dati tiek atlasīti, izmantojot šādus parametrus: Darbības veids (NACE 2.red.) un Laika periods. Darbības veids - H4211 Ceļu un maģistrāļu būvniecība, Laika periods no 2015 Q1 līdz 2021 Q4 . 40 Skat. Lietas 6. sējuma 223. lp. 41 Variācijas skrīnings ir viens no testiem, kas plaši pielietots starptautiskajā praksē, lai analizētu pretendentu iesniegtos cenu piedāvājumus iepirkumos. Variācijas skrīnings pēta sakarību starp iepirkumā iesniegtajiem pretendentu cenu piedāvājumiem. Zema cenas variācija ir viena no pazīmēm, kas var liecināt par aizliegtas vienošanās esamību. Par šādas sakarības esamību liecina vairāki literatūras avoti, kuros aprakstīta cenu variācijas skrīninga izmantošana (Athey et al. (2004), Abrantez-Metz et al. (2006), Harrington / Chen (2006), Jimenez / Perdiguero (2012), Imhof, D., Y. Karagök and S. Rutz (2018), "Screening for Bid Rigging-Does It Work?", Journal of Competition Law & Economics 14(2), page. 235-261, skat. https://academic.oup.com/jcle/article-pdf/14/2/235/25640157/nhy006.pdf. 42 Katram skrīningam izlases datu apjomu nosaka pēc ad hoc principa. Proti, nav definētas konkrētas robežas, kādam ir jābūt izlases apjomam (iepirkumu skaits) vai analīzes periodam (pētāmais periods gados). Tomēr jāņem vērā, ka analizētajam iepirkumu izlases apjomam ir jābūt pietiekoši lielam. Ja analizētais periods būs pārāk īss un saturēs tikai datus par periodu, kad tirgū darbojas kartelis, pastāv pamatotas bažas, ka tiks konstatēts viltus negatīvs rezultāts. Tādēļ ļoti svarīgi, lai analizēto datu apjoms būtu pietiekami plašs, saturot gan tādu periodu, kur pastāvējusi normāla konkurence, gan arī tādu, kur tirgū pastāvējusi aizliegta vienošanās. 43 Viens no Lietā identificētajiem Iepirkumiem tika organizēts par būvdarbu veikšanu uz vietējās nozīmes autoceļa. 44 Iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus. 45 Skat. Lietas 6. sējuma 184.-207. lp. un 10. sējuma 198.-203. lp. 46 Skat. Lietas 12. sējuma 36.-217. lp. 47 Tas neizslēdz iespēju, ka kādā no iepirkumu procedūrās noslēgto līgumu izpildē citi tirgus dalībnieki nav piedalījušies kā apakšuzņēmēji. 48 Vidējais rezultāts skaitļu rindā, kurā visi kopas elementi sakārtoti augošā secībā. Mediāna atbilst kopas vidum - puse kopas elementu ir vienādi vai mazāki par mediānu un puse kopas elementu ir vienādi vai lielāki par mediānu. Mediāna daudz precīzāk par vidējo aritmētisko raksturo kopu gadījumos, kad tajā ir atsevišķi ļoti lieli vai ļoti mazi elementi. 49 Piemēram, PA "LL Roads" piedāvātās cenas septiņās iepirkumu procedūrās kopā bija par 3 858 645,99 euro zemākas nekā iepirkumu procedūru uzvarētāju piedāvātās līgumcenas. 50 AA no 23.09.1994. līdz 03.07.2003. A.C.B. prezidents, sākot no 03.07.2003., valdes priekšsēdētājs, savukārt no 30.07.2013. līdz 03.09.2021. 8 CBR valdes loceklis. 51 DD no 06.07.2006. līdz 10.06.2011. un no 28.07.2011. līdz 28.05.2015. A.C.B. padomes loceklis, no 03.03.2023. A.C.B. padomes priekšsēdētāja vietnieks, savukārt no 14.07.2015. līdz 03.03.2020. STRABAG valdes loceklis. 52 CC no 26.04.2013. līdz 24.05.2013. Ceļu pārvalde valdes loceklis, sākot no 23.07.2014. līdz 25.10.2022., padomes priekšsēdētājs. 53 A10 Iepirkums izsludināts 21.11.2016., piedāvājumu iesniegšanas termiņš 19.12.2016. Iepirkumā piedāvājumus iesniedza seši pretendenti: Saldus ceļinieks (1 050 501 euro) , STRABAG (1 088 999,44 euro), SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" (1 204 463,62 euro), SIA "Aizputes ceļinieks" (1 215 503,22 euro), SIA "VIA" (1 109 311,81 euro) un SIA "CBS "Igate"" (1 099 999,01 euro). Iepirkuma rezultātā lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 03.01.2017. ar Saldus ceļinieks par līguma summu 1 050 501 euro . 54 Skat. Lietas 6. sējuma 223. lp. 55 Skat. Lietas 13. sējuma 3.-4. lp. 56 Skat. 1.sējuma 35-93.lp. 57 P132 iepirkums izsludināts 09.08.2017. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 07.09.2017. Iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti: SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"" (3 933 124,86 euro), SIA "Lemminkainen Latvija" (3 980 555,45 euro) un A.C.B. (4 019 677,38 euro). Iepirkuma rezultātā lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 06.11.2017. ar SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"" par līguma summu 3 933 124,86 euro. 58 V13 iepirkums izsludināts 22.12.2016. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 01.02.2017. Iepirkumā piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti: SIA "Lemminkainen Latvija" (1 190 310,74 euro), SIA "Union Asphalttechnik" (1 179 506,29 euro), STRABAG (1 202 515,84 euro), 8 CBR (1 172 816,27 euro) un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "IGATE"" (1 181 000,00 euro). Iepirkuma rezultātā lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 12.04.2017. ar 8 CBR par līguma summu 1 172 816,27 euro. 59 Skat. 13. sējuma 29. lp. 60 Sabiedrība 09.05.2018. tika pievienota pie A.C.B. 61 Skat. Lietas 6. sējuma 223. lp. 62 P5 iepirkums izsludināts 28.12.2016. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 01.02.2017. Iepirkumā piedāvājumus iesniedza pieci pretendneti: Ceļu pārvalde (3 758 571,75 euro), STRABAG (4 531 037,00 euro), Binders (3 951 179,01 euro), A.C.B. (3 761 501,15 euro), SIA "Lemminkainen Latvija" (3 823 678,35 euro). Iepirkuma rezultātā lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 11.04.2017. ar Ceļu pārvalde par līguma summu 3 758 571,75 euro. 63 Skat. 6. sējuma 183.-207. lp. 64 Skat. 1. sējuma 63.-93. lp. 65 [NN] Lietā konstatētā pārkāpuma periodā bija uzskatāms par LVC pārstāvi. 66 Saskaņā ar [AA] 24.01.2017. telefonsarunas atšifrējumu ar [NN] [AA] un [NN] 24.01.2017. telefonsarunā vienojās satikties 25.01.2017. ap plkst. 18.00. 67 A4 iepirkums izsludināts 18.01.2017. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 21.03.2017. Iepirkumā piedāvājumus iesniedza četri pretendenti: Ceļu pārvalde (5 090 909,09 euro), SIA "CBS "Igate" (5 124 017,39 euro), SIA "Lemminkainen Latvija" (5 129 805,51 euro), Binders (5 111 156,11 euro). Iepirkuma rezultātā lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 06.07.2017. ar Ceļu pārvalde par līguma summu 5 090 909,09 euro. 68 Skat. Lietas 6. sējuma 223. lp. 69 Rasklad - KP ieskatā, rusicisms no krievu valodas vārda - расклaд, kas nozīmē: sakārtojums, sadalījums (tulkots: www.letonika.lv). 70 A2 iepirkums izsludināts 30.08.2017. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 18.10.2017. Iepirkumā piedāvājumus iesniedza četri pretendenti: AS "TREV-2 Grupp" (8 689 922,00 euro), SIA YIT INFRA Latvija (8 795 748,63 euro), Binders (8 831 328,54 euro), A.C.B. (8 758 149,79 euro). Iepirkuma rezultātā lēmums pieņemts vai līgums noslēgts. 23.07.2018. ar AS "TREV-2 Grupp" par līguma summu 8 689 922,00 euro. 71 Iepirkums A6 izsludināts 31.07.2017. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 21.08.2017. Iepirkumā piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti: SIA "VIA" (1 066 427,14 euro), Saldus ceļinieks (1 091 978,84 euro), Binders (1 099 718,25 euro), SIA "Aizputes ceļinieks" (1 134 897,12 euro), PS "RERE VIDE 1" (790 997,74 euro). Iepirkuma rezultātā lēmums pieņemts vai līgums noslēgts 26.02.2018. ar SIA "VIA" par līguma summu 1 066 427,14 euro. 72 Skat. Lietas 1. sējuma 63.-77. lp. 73 LVC 2017/161/AC iepirkums izsludināts 30.11.2017., savukārt 15.02.2018. tika pieņemt lēmums vai noslēgts līgums. 74 Skat. 3. sējuma 162.-165.lp, kā arī Lēmuma 147. - 153. rindkopas. 75 17.06.2021. KP un A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvā vadītāja [RR] Sarunu protokola audioieraksts. 76 17.06.2021. KP un A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvā vadītāja [RR] Sarunu protokola audioieraksta laiks no 00.03.36 līdz 00.04.51. 77 Turpat, laiks 00.11.10. 78 Turpat, laiks no 00.19.30 līdz 00.28.12. 79 Turpat, laiks 00.24.33. 80 Turpat, laiks no 00.57.15 līdz 01.02.13 un no 01.02.15 līdz 01.09.58. 81 Turpat, laiks 01.02.00. 82 17.06.2021. KP un A.C.B. piedāvājumu sagatavošanas daļas vadītājas [HH] sarunu protokola audioieraksta laiks no 00.03.01. 83 Skat. 1. sējuma 35.-93. lp. 84 Skat. 6. sējuma 183.-207. lp. LVC iepirkumi LVC 2015/83/AC, LVC 2018/19/AC un LVC 2020/75/AC. 85 17.06.2021. KP un A.C.B. valdes priekšsēdētāja [AA] sarunu protokola audioieraksts. 86 Turpat, laiks 00.02.56. 87 Turpat, laiks sākot no 00.07.36. 88 Turpat, laiks 00.28.44. 89 Turpat, laiks 00.31.00. 90 Turpat, laiks 00.34.29. 91 Turpat, laiks 00.35.16. 92 Turpat, laiks 00.40.23. 93 Turpat, laiks 01.13.43. 94 Turpat, laiks 01.11.30. 95 Turpat, laiks 01.11.30. 96 Turpat, laiks 00.22.16. 97 Turpat, laiks 01.33.19. 98 Turpat, laiks 01.39.07. 99 Turpat, laiks 01.44.44. 100 Turpat, laiks 01.45.40. 101 Turpat, laiks 02.44.12. 102 Turpat, laiks 01.28.53. 103 Saskaņā ar Civillikuma 210. pantu [AA] un [DD] stāv pirmajā radniecības pakāpē. 104 A6 Iepirkuma līgums tika noslēgts ar SIA "VIA" par līguma summu 1 066 427,14 euro. 105 Lēmuma 103. rindkopa. 106 17.06.2021. KP un STRABAG valdes locekles [OO] sarunu protokola audioieraksta laiks no 00.03.10 līdz 00.04.57. 107 Turpat, laiks no 00.06.08 līdz 00.07.33. 108 17.06.2021. KP un A.C.B. valdes konsultanta [DD] sarunu protokola audioieraksts. 109 Turpat, laiks 00.17.30. 110 Turpat, laiks 00.33.39. 111 Turpat, laiks 00.37.21. 112 Turpat, laiks sākot no 00.58.57. 113 Turpat, laiks 01.08.22. 114 Turpat, laiks no 01.19.27. 115 Turpat, laiks 01.24.15. 116 Turpat, laiks 01.27.38. 117 Turpat, laiks 02.12.16. 118 Turpat, laiks 02.00.45. 119 Turpat, laiks 01.13.57. 120 17.06.2021. KP un Ceļu pārvalde tehniskās daļas vadītāja [GG] sarunu protokola audioieraksts. 121 Turpat, laiks no 00.06.33. 122 Turpat, laiks 00.08.02. 123 Turpat, laiks 00.09.09. 124 Turpat, laiks 00.23.18. 125 Turpat, laiks 00.21.33. 126 Turpat, laiks 00.26.38. 127 Turpat, laiks 00.29.14. 128 29.06.2021. KP un Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāja [CC] sarunu protokola audioieraksts. 129 Turpat, laiks 00.02.08. 130 Turpat, laiks 00.03.03. 131 Turpat, laiks 00.07.00. 132 Turpat, laiks 00.16.30. 133 Turpat, laiks 00.17.06. 134 Turpat, laiks 01.44.26. 135 Turpat, laiks 01.44.40. 136 Turpat, laiks 01.45.51. 137 Turpat, laiks 01.46.51. 138 Turpat, laiks 01.02.47. 139 Turpat, laiks 01.03.30. 140 Turpat, laiks 01.04.27. 141 Turpat, laiks 01.14.25. 142 Turpat, laiks 01.18.35. 143 Turpat, laiks 01.19.15. 144 Turpat, laiks 01.19.50. 145 Turpat, laiks 01.05.19. 146 Turpat, laiks 01.05.51. 147 Turpat, laiks 01.17.17. 148 Turpat, laiks 01.12.30. 149 13.07.2021. KP un LVC valdes priekšsēdētāja [FF] sarunu protokola audioieraksts. 150 13.07.2021. KP un LVC projektu ieviešanas daļas vadītājas [BB] sarunu protokola audioieraksts. 151 Turpat, laiks 00.39.44. 152 EST 22.10.2015. spriedums C-194/14 AC Treuhand II, 38. punkts 153 EST 08.07.2008. spriedumu lietā T-99/04, AC Treuhand, 131. punkts 154 EST 22.10.2015. spriedums C-194/14 AC Treuhand II, 27., 33.-35. punkti. 155 turpat, 26. punkts. 156 skat. spriedumus, C 49/92 P, Anic Partecipazioni, 86. un 87. punkts, kā arī Aalborg Portland, C 204/00 P, C 205/00 P, C 211/00 P, C 213/00 P, C 217/00 P un C 219/00 P, 83. punkts. 157 Izpētē netika konstatēts tāds faktu, apstākļu un ziņu kopums, kas pietiekami un nepārprotami liecinātu par LVC pārstāvja iesaisti karteļa organizācijā, īstenošanā un /vai atbalstīšanā. 158 Skat. EST 14.02.2012. sprieduma Lietā C-17/10 Toshiba Corporation pret Úřad pro ochranu hospodářské soutěže, 83. punktu. 159 AT 29.06.2009. spriedums lietā Nr. SKA-234/2009, Stats u.c., 18. un 24. punkts, 29.04.2011. spriedums lietā Nr. SKA-100/2011, Aizputes ceļinieks, u.c., 12. punkts. 160 Skat. EST 16.12.1975. sprieduma apvienotajā lietā Nr. C-114/73 Suiker Unie u.c.,173. punktu un AT 29.06.2009. sprieduma lietā Nr. SKA-234/2009, Stats u.c., 18. punktu. 161 KP 24.02.2012. lēmums Nr. E02 - 13 lietā MN Īpašumi un Info Būve. 162 AT Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-567/2014, Pet Pro Services, 10. punkts; EST 13.12.2012. spriedums lietā Nr. C-226/11, Expedia, 35. punkts. 163 T-25/95 u.c. Cimenteries CBR SA pret Komisiju, 1852. un 1849. punkts. 164 EST 12.07.2001. spriedums lietā Nr. T-202/98, T-204/98 un T-207/98, British Sugar, 66. punkts; EST 08.07.2008. spriedums lietā Nr. T-53/03, BPB, 154. punkts; EST 02.02.2012. spriedums lietā Nr. T-83/08, Denki Kagaku Kogyo Kabushiki Kaisha, 67. punkts. 165 EST 19.03.2015. spriedums lietā C-286/13 P, Dole, 126. un 127. punkts un tajā minētā judikatūra. 166 EST 21.09.2006. spriedums lietā C-105/04P Nederlandse Federatieve Vereniging voor de Groothandel op Elektrotechnisch Gebied, 94. un 135. punkts. 167 Skat. Augstākās tiesas 29.06.2009. sprieduma lietā SKA-234/2009, Info Serviss, 24. punktu. 168 KP 24.02.2012. lēmums Nr. E02 - 13 lietā MN Īpašumi un Info Būve. 169 AT 29.06.2009. spriedums lietā Nr. SKA-234/2009, Stats u.c., 18. un 24. punkts, 29.04.2011. spriedums lietā Nr. SKA-100/2011, Aizputes ceļinieks, u.c., 12. punkts. 170 Skat., piemēram, sprieduma apvienotajās lietās T-25/95 un citi, Cimenteries, [2000], Recueil, II-491. lpp., 1849. punktu, kurā teikts: "… saskaņotu darbību jēdziens faktiski nozīmē, ka pastāv savstarpēji kontakti …. Šis nosacījums ir izpildīts, ja viens konkurents izpauž savus nākotnes nodomus vai rīcību tirgū citam konkurentam, kad tas to lūdz vai vismaz pieņem šādu informāciju". 171 Skat. EST sprieduma lietā Nr. T-112/07, Hitachi Ltd, 287. punktu. 172 KP 25.10.2006. lēmums Nr. E02-127., lietā "Par Latvenergo 02.09.2005. iesniegumu Nr. 01VL00-30/1852", 30.10.2009. lēmums Nr. E02-40 lietā "Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 1. un 3. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. panta pirmās daļas pārkāpumu SIA "Samsung Electronics Baltics", SIA "RD Elektroniks", SIA "PROKS", SIA "ELKOR TRADE", SIA "ROTA un K" darbībās", AA 06.05.2011. spriedums lietā Nr. A43006009, 6.1.4. punkts. 173 Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 29.06.2009.sprieduma lietā Nr. SKA-234/2009, 18. punkts. 174 Skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 29.06.2009. sprieduma lietā Nr. SKA-234/2009, 20. punktu. 175 EST 16.06.2011. spriedums lietā T-204/08 un T-212/08, Team Relocations, 36.-37. punkts. 176 Vispirms tas minēts EST 30.06.1966. spriedumā lietā Nr. C-56/65, Société Technique Minière (L.T.M.) pret Maschinenbau Ulm GmbH (M.B.U.), 249. lpp. EST 11.07.1985. spriedums lietā Nr. C-42/84, Remia BV, 22. punkts. Sk. arī Komisijas paziņojuma (EK) pamatnostādnes par ietekmi uz tirdzniecības jēdzienu Līguma (2004/C101/07) 81. un 82. pantā ( turpmāk - Pamatnostādnes) 24. punktu. 177 EST 14.07.1981. spriedums lietā Nr. 172/80, Züchner pret Bayerische Vereinsbank, 18. punkts; un Pamatnostādnes, 19. punkts. 178 EST 09.07.1969. spriedums lietā Nr. 5/69 Franz Völk v S.P.R.L. Ets J. Vervaecke, 5/7. punkts. 179 Pamatnostādnes 22. punkts. 180 Turpat, 78.-80. punkti. 181 EST 19.02.2002. spriedums lietā Nr. C-309/99, Wouters, 95. punkts; Pamatnostādnes 78. punkts. 182 Pamatnostādnes, 52. punkts. 183 EST 13.12.2012. spriedums lietā Nr. C-226/11, Expedia, 35., 36. un 37. punkts. 184 Skat. EK paziņojuma Nr. 2014/C 291/01 "Paziņojums par maznozīmīgiem nolīgumiem, kas ievērojami neierobežo konkurenci atbilstīgi LESD 101. panta 1. punktam (de minimis paziņojums)" 2. punkts. 185 EST 14.03.2014. spriedums C-32/11, Allianz Hungária Biztosító, 35. punkts 186 EST 30.06.1966. spriedums 56/65, LTM, 359.-360. punkts; EST 20.11.2008. spriedums C-209/07, Beef Industry Development Society, 15. punkts; EST 14.03.2014. spriedums C-32/11, Allianz Hungária Biztosító, 34. punkts. 187 Guidance on restrictions of competition "by object" for the purpose of defininf which agreements may benefit from De Minimis Notice, 2.4. punkts, 11. lpp., kur skaidrots, ka piedāvājumu saskaņošana iepirkumos konstatējama, kad divi vai vairāki uzņēmumi vienojas, ka, reaģējot uz izsludināto iepirkumu, viens vai vairāki no tiem neiesniegs piedāvājumu, atsauks piedāvājumu vai iesniegs piedāvājumu ar ievērojami augstāku cenu, kas panākta vienošanās rezultātā. Vispārīgi uzskatāms, ka šāda veida saskaņotas darbības ietekmē konkurenci "pēc mērķa". Minētās darbības uzskatāmas par aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz cenu fiksēšanu un tirgus sadali, tikai šajā gadījumā notiek publiskajos iepirkumos. Pieejams http://ec.europa.eu/competition/antitrust/legislation/de_minimis_notice_annex.pdf. 188 AT 05.01.2010. lēmums- lietā Nr. SKA-163/2010, 9.2. punkts. 189 Augstākās tiesas 2017. gada 7. februāra spriedums lietā Nr. SKA-104/2017 (A43014213), 10. punkts ar atsauci uz 2015. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-1286/2015 15. punktu. 190 J. Briede, E. Danovskis, A. Kovaļevska. Administratīvā procesa tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, 139. lpp. 191 AT 06.11.2008. spriedums lietā Nr. SKA-705/2008, fiziska persona, 10. punkts; AT 28.01.2013. spriedums lietā Nr. SKA-69/2013, Nafta Trading, 6. punkts; AA 20.04.2020. spriedums lietā Nr. A43007619, Rīgas Satiksme, 12. punkts (Apstiprināts ar AT 09.04.2021. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-484/2021, Rīgas Satiksme, 10. punkts). 192 AT 30.05.2006. lēmums lietā SKK - 01-345/2006. 193 ECT 02.10.2014. spriedums lietā Nr. 97/11, DELTA PEKÁRNY A.S., 81. punkts; ECT 23.06.2022. sprieduma lietā Naumenko pret Latviju (Pieteikuma Nr. 50805/14), 47.-63. punkti. 194 AA 20.04.2020. spriedums lietā Nr. A43007619, Rīgas Satiksme, 12. punkts (Apstiprināts ar AT 09.04.2021. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-484/2021, Rīgas Satiksme, 10. punkts); EST 17.12.2015. spriedums lietā Nr. C-419/14, WebMindLicences Kft., 68. punkts. 195 AA 18.05.2012. spriedums lietā Nr. A42388207, Nafta Trading, 4.2. apakšpunkts un 12. punkts. 196 AT 06.11.2008. spriedums lietā Nr. SKA-705/2008, fiziska persona, 10. punkts. 197 AT 16.11.2011. spriedums lietā SKA-144/2011, fiziska persona, 15. punkts; AA 20.04.2020. spriedums lietā Nr. A43007619, Rīgas Satiksme, 12. punkts (Apstiprināts ar AT 09.04.2021. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-484/2021, Rīgas Satiksme, 10. punkts); AT 10.07.2018. sprieduma lietā Nr. SKA-51/2018, 7. punkts; AT 27.08.2015. lēmuma lietā Nr. SKA-579/2015 (A420593712) 10. punkts; 198 ECT 31.08.2022. Vadlīnijas Konvencijas 8. panta piemērošanā, 15.-21. punkts (pieejamas: https://www.echr.coe.int/documents/guide_art_8_eng.pdf). 199 ECT 16.05.2023. spriedums lietā Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and Others. 200 ECT 16.05.2023. spriedums lietā Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and Others, 51. punkts. 201 ECT 16.05.2023. spriedums lietā Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and Others, 57. punkts. 202 ECT 16.05.2023. spriedums lietā Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and Others, 60. un 63. punkts. 203 ECT 16.05.2023. spriedums lietā Nr. 2800/16, Janssen de Jong Groep b.V. and Others, 67. punkts. 204 Turklāt pašu konkurences tiesību pārkāpumu tieša un nepastarpināta ietveršana LESD 101. un 102. pantā arī norāda uz šo tiesību institūtu nozīmīgumu ES līmenī. 205 Sk. ECT 14.02.2019. spriedums lietā SA-Capital Oy v. Somija; ECT 28.08.2018. spriedums lietā Vyacheslav Korchagin v. Krievija; ECT 23.11.2006. spriedums lietā Jussila v. Somija. 206 AT 07.12.2018. lēmums lietā Nr. SKA-1372/2018, Baltijas Ekspresis, 15. punkts. 207 Par preambulas nozīmi Savienības tiesību akta interpretācijā: EST 17.07.2014. spriedums lietā C-141/12 un C - 372/12, YS., 41. un 43. punkts; EST 18.10.2012. spriedums lietā C-583/10, Nolan, 35. punkts. 208 Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 40. lpp. 209 73. Evidence is an important element in the enforcement of Articles 101 and 102 TFEU. NCAs should be able to consider relevant evidence, irrespective of whether it is written, oral, or in an electronic or recorded form. This should include the ability to consider covert recordings made by natural or legal persons which are not public authorities, provided those recordings are not the sole source of evidence. This should be without prejudice to the right to be heard and without prejudice to the admissibility of any recordings made or obtained by public authorities. Similarly, NCAs should be able to consider electronic messages as relevant evidence, irrespective of whether those messages appear to be unread or have been deleted. 210 Sk. EST 08.09.2016. sprieduma lietā Nr. T-54/14, BV un citi/Komisija, 36.-55. punktus par telefonsarunu kā pierādījumu vispār, 61.-84. punkti par telefonsarunu kā pierādījumu konkrētajā gadījumā. 211 EST 17.12.2015. spriedums lietā C-419/14, WebMindLicenses. 212 EST 17.12.2015. spriedums lietā C-419/14, WebMindLicenses, 90. punkts. 213 Skat. 1. sējuma 97.-115. lp un 13. sējuma 60. lp. 214 Skat. 1. sējuma 97.-115. lp un 13. sējuma 60. lp 215 Lietā iegūto informāciju par Lietas dalībnieku Ceļu pārvalde un A.C.B. piedalīšanos Iepirkumā A4, kā arī Ceļu pārvaldes Viedoklī norādīto informāciju par Iepirkumu A4. 216 AT 30.08.2022. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-958/2022, Valkas meliorācija, 4. punkts. 217 Lietuvas Augstākās administratīvās tiesas 03.06.2020. spriedums lietā Nr. eA-161-552/2020 (pieejams: https://kt.gov.lt/lt/dokumentai/teismo-sprendimas/id.394). 218 AT 20.06.2014. spriedums lietā Nr. SKA - 333/2014, Latroad 219 Turpat, 10. punkts. 220 Turpat, 10. punkts. 221 Skatīt, piemēram, Dānijas konkurences vadlīnijas par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos, pieejamas https://www.en.kfst.dk/media/t1lmhwkt/20201211-guidelines-on-joint-bidding.pdf, 2.1. punktu. 222 29.06.2021. KP un Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāja [CC] sarunu protokola audioieraksta laiks 01.44.26 "…mēs tur skatījāmies ka tā, kas tabulā ir un kā vienmēr bija un pa lielām tas arī viņiem budžets ir apstiprināts, tai LVC, nu brīžiem kaut kas ir mainījies, bet pa lielām…" KP lūdza precizēt, par kuru tabulu ir runa: "var palūgt noprecizēt par tabulu, tā ir?" Uz to [CC] atbildēja: "nu kas valsts ceļos ir mājaslapā." KP: "tā visiem pieejama?" [CC]: "Jā.". 223 AT 01.09.2011. sprieduma lietā Nr. SKA-92/2011 (A42423507), 13. punkts ar atsauci uz AT 29.04.2011. spriedumu lietā Nr. SKA-100/2011 (A43005209), 20., 23. punkts. 224 EST 14.05.2014. sprieduma Lietā Nr. T‑406/09, Donau Chemie AG, 62. un 169. punkts. 225 AA 0.03.2017. spriedums lietā Nr. A43012214, KIA Auto, 28. punkts; AA 29.10.2012. spriedums lietā Nr. A43015111, Preiss, 8. punkts. 226 KP 15.12.2014. lēmuma lietā Nr. E02-68, Moller, 315.-317. punkts (Apstiprināti ar AT 17.05.2018. spriedumu lietā Nr. SKA-517/2018, Moller). 227 AA 29.10.2012. spriedums lietā Nr. A43015111, Preiss, 8. punkts. 228 EST 14.03.2013. spriedums lietā Nr. T-587/08, Fresh Del Monte Produce, Inc., 53.-55. punkts (un tajos minētā judikatūra). 229 Tirgus dalībnieks - .. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku. 230 EST 10.09.2009. spriedums Lietā C‑97/08 P, Akzo Nobel v Commission, 60.-61. punkts; EST 08.05.2013. spriedums Lietā C‑508/11 P, ENI v Commission, 47. punkts. 231 EST 29.09.2011. spriedums lietā Nr. C-521/09 P, Elf Aquitaine, 57. punkts. 232 EST 14.03.2013. spriedums lietā Nr. T-587/08, Fresh Del Monte Produce, Inc., 139. punkts. 233 Turklāt, RSTA Viedokļa 7.3. apakšpunktā atzīst, ka akciju kontrole tai ir ļāvusi ietekmēt lēmumus par padomes locekļu ievēlēšanu, savukārt RSTA Viedokļa 8. punktā atzīts, ka [CC] ir bijis RSTA padomes priekšsēdētājs konkurences pārkāpuma periodā. 234 EST 10.09.2009. spriedums lietā Nr. C-97/08 P, Akzo Nobel, 77. punkts. 235 EST 19.07.2012. spriedums lietā Nr. C-628/10 P un C-14/11 P, Alliance One International and Others, 44. punkts.; EST 10.09.2009. spriedums lietā Nr. C-97/08 P, Akzo Nobel, 59. para.; EST 21.01.2011. spriedums lietā C-90/09 P, Quimica, 38. punkts. 236 ES Vispārējās tiesas 08.10.2008. spriedums lietā Nr. T-68/04 SGL Carbon AG, 49. punkts. 237 AT 16.05.2006. sprieduma lietā Nr. SKA-168, 17. un 18. punkts. 238 Informācija par Lietas dalībniekiem iegūta no firmas.lv dati. (skatīts 01.06.2023.). 239 EST 08.07.2004. spriedums lietā Nr. T-67/00, JFE Engineering, 546. punkts. 240 AA 30.06.2015. spriedums lietā Nr. A43014713, Empower u.c., 70. punkts. 241 Piemēram, par A10 (Lēmuma 74. rindkopa), par A4 (Lēmuma 77. rindkopa), par A6 (Lēmuma 79. rindkopa). 242 EST 14.01.2021. spriedums lietā Nr. C-450/19, Kilpailu, 42. punkts 243 EST 13.06.2013. spriedums lietā Nr. C-511/11 P, Versalis, 51. punkts. 244 EST 10.09.2009. spriedums lietā Nr. C-97/08 P, Akzo Nobel, 61. Punkts; EST 29.09.2011. spriedums lietā Nr. C-521/09 P, Elf Aquitaine, 57. un 63. punkts; EST 19.07.2012. spriedums apvienotajā lietā Nr. C-628/10 P un C-14/11P, Alliance One International and Standard Commercial Tobacco, 43. un 46. punkts; EST 08.04.2012. spriedums lietā Nr. C-508/11 P, ENI, 47. punkts; EST 16.11.2000. spriedums lietā Nr. C-286/98 P, Stora Kopparbergs Bergslags, 29. punkts; EST 11.07.2013. spriedums lietā C-440/11P, Stichting Administratienkantoor Portielje, 41. punkts. 245 EST 14.07.1972. spriedums Lietā 48-69, Imperial Chemical Industries Ltd.,132.-135. punkts. 246 Administratīvās apgabaltiesas 29.10.2012. spriedums lietā Nr. A43015111, Preiss, 8. punkts (atstāts negrozīts ar Senāta 12.02.2013. spriedumu Nr. SKA-189/2013); Administratīvās apgabaltiesas 10.03.2017. spriedums lietā Nr. A43012214, KIA Auto, 28. punkts. 247 KP 24.02.2012. lēmums Nr. 52, lietā Nr.1927/13/03.02./13 Par AS "Sanitārā transporta autobāze" un AS "Ceļu pārvaldes apvienošanos". Pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/re6jopeGKF.pdf. 248 Ceļu pārvaldes statūti (skatīti LR UR informācijas sistēmā (28.03.2023.). Konkurences padomes priekšsēdētājs J. Gaiķis