1. Article

Mērķis un nepieciešamības pamatojums1.1. Pašvaldību likuma 44. panta pirmā daļa noteic, ka dome atbilstoši likumā vai Ministru kabineta noteikumos ietvertam pilnvarojumam izdod saistošos noteikumus.Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu. Vienlaikus Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punkts noteic, ka teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunkts paredz, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, savukārt 159.2. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus, un līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi (..). No 2023. gada 1. janvāra spēkā stājās Pašvaldību likums. Saistošie noteikumi izstrādāti un izdoti atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. 1.2. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā kopjama Aizkraukles novada administratīvā teritorija, tajā skaitā uzturamas tajā esošās būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Saistošajos noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt to, lai nedzīvojamo namu un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju, viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju īpašnieks, tiesiskais, faktiskais valdītājs vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks pienācīgi koptu nekustamo īpašuma un īpašumam pieguļošo teritoriju, kā arī būvju īpašnieks, tiesiskas valdītājs vai apsaimniekotājs pienācīgi uzturētu būves. Tādā veidā nodrošinot Aizkraukles novada teritoriju sakoptību un sanitāro tīrību, pilsētvides ainavas saglabāšanu, kas ir gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan pašu īpašnieku, tiesisko vai faktisko valdītāju interesēs. Attiecīgi nodrošinot iedzīvotāju kopējās publiskās intereses dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā. Ar saistošajiem noteikumiem Aizkraukles novada pašvaldībā ir izveidota sistēma, ar kuras palīdzību tiek izpildīta viena no pašvaldības autonomām funkcijām (Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts). No pamattiesību viedokļa raugoties, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts un šie saistošie noteikumi konkretizē Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā nostiprinātās personas tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, t.sk. šo tiesību nodrošināšanas mehānismu. Interpretējot Satversmes 115. pantu, Satversmes tiesa ir atzinusi, pirmkārt, ka minētais pants ietver divus būtiskus satura elementus: valsts konstitucionālu pienākumu aizsargāt vidi un personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autora kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas vēstnesis, 2011, 727 lpp.). Vienlaikus ar šo interešu aizsardzību, tiek veicināta sabiedrības labklājība un aizsargāta sabiedrības drošība. Sabiedrības drošība ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kuras labad var ierobežot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības (Latvijas Republikas Satversmes 116. pants). Tiesību zinātnē norādīts, ka sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis tradicionāli orientējas uz nepieciešamību nodrošināt pamattiesībās konkretizētās piecas pamatvērtības cilvēka dzīvību, brīvību, veselību, godu un īpašumu. Sabiedrības drošība nodrošināma nevis atsevišķu personu interesēs, bet gan publisko interešu aizsardzībai (Pleps J. Satversmes 116. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 119. 776. lpp.). 1.3. Saistošie noteikumi nosaka, kurām personām ir pienākums kopt nekustamo īpašumu un īpašumam piegulošo teritoriju, prasības, kā ir kopjama teritorija, atvieglojumus un pašvaldības palīdzību minētā pienākuma īstenošanai, prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai, atbildību par saistošajos noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā. Īpašumam pieguļošā teritorija Saistošajos noteikumos ir noteikta konkrēta platība uz kādu attiecas pienākums kopt īpašumam pieguļošo, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) pilsētas un ciemu teritorijās, bet ne tālāk kā sešu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas (2.3. apakšpunkts). Pašvaldība īpašumam pieguļošās teritorijas maksimālo platumu ir noteikusi, ņemot vērā pašvaldības iepriekšējo praksi un pašvaldības finansiālās iespējas. Vienlaikus pašvaldība saistošajos noteikumos ir paredzējusi savu līdzdalības mehānismu, kas mazina personām radīto apgrūtinājumu. Proti, saistošajos noteikumos paredzēta pašvaldības līdzdalība īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā, tām personām, kuru nekustamajiem īpašumiem pieguļošā teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustāmā īpašuma platības (17. punkts). Vienlaikus Pašvaldība saistošajos noteikumos ir paredzējusi atvieglojumus īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā (14. punkts). Tātad saistošie noteikumu paredz ne tikai saistošo noteikumu 4. punktā minēto personu pienākumu kopt un tīrīt īpašumam pieguļošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šī pienākuma izpildē. Ar saistošo noteikumu regulējumu ir nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi. Nekustamā īpašuma teritorijas un īpašumam pieguļošās teritorijas kopšana Saistošajos noteikumos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo namu teritoriju kopšanai (5. punkts) ir noteiktas stingrākas prasības nekā viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju kopšanai (6. punkts), jo personas, kurām jākopj šis teritorijas atrodas atšķirīgos apstākļos. Savukārt nedzīvojamo namu un to teritoriju un būvju uzturēšanas prasības ir noteiktas ne stingrākas kā daudzdzīvokļu māju un to teritorijām un būvēm. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" noteiktas prasības par obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām. Saistošo noteikumu 4. punktā minētajām personām, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo namu teritoriju un īpašumam pieguļošo teritoriju uzturēšanu jānodrošina, tostarp, lapu savākšanu ne vēlāk kā līdz katra gada 15. novembrim (5.1. apakšpunkts). zāliena pļaušanu pilsētās, kā arī ciemu teritorijās zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Zāliena nopļaušana veicama ne retāk kā divas reizes gadā līdz 20. jūnijam un 1. septembrim. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://www.spkc.gov.lv/) ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem, efektīvs veids kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaut zāli, neatstāt pērnā gada lapu kaudzes. Tātad, jo garāka zāle, jo labvēlīgāki apstākļi ērču vairošanās. Kā vispārzināms ir fakts, ka ērces izraisa dažādas slimības, diemžēl, reizēm ar letālām sekām. Ņemot vērā minēto, saistošajos noteikumos ietvertas prasības (zāles garumam, lapu savākšanai), lai mazinātu ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu. Pamatojums lapu savākšanai līdz katra gada 15. novembrim ir teritoriju sakopšanu pirms zemi pārņem sniega sega. Tādas pašas prasības zāles garumam īpašumam pieguļošās teritorijas uzturēšanai ir noteiktas personām, kurām jānodrošina viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju uzturēšanu pilsētu vai ciemu teritorijās. Pārējā īpašuma teritorijā, ja nožogota teritorija 60 centimetrus, ja nav nožogota teritorija 40 centimetrus (saistošo noteikumu 6.1. apakšpunkts). Teritorija, kas ir nekopta un aizaugusi ar garu zāli rada labus apstākļus ne tikai dažādu kaitēkļu, ērču, bet arī čūsku vairošanos. Šādos gadījumos pat odzi var satikt māju tuvumā. Ņemot vērā minēto, lai aizsargātu sabiedrības drošību, saglabātu pilsētvides ainavu ir noteikta prasības zāles garumam arī viendzīvokļa māju un neapbūvētu zemesgabalu teritorijām pilsētas un ciemu teritorijās. Kā alternatīvs līdzeklis, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, nedzīvojamo ēku teritoriju, viendzīvokļa māju, vai neapbūvētas zemesgabala teritorijas un īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanu, saistošajos noteikumos ir paredzēta iespēja pilsētas un ciemu teritorijās saistošo noteikumu 4. punktā minētajām personām izveidot ainavisku pļavu, ievērojot saistošo noteikumu 5.3.2. apakšpunkta prasības. Tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību, kā arī uzlabojot bioloģisko daudzveidību. Saistošajos noteikumos noteikts laiks ietvju, celiņu un stāvēšanai paredzēto teritoriju attīrīšanai no sniega, t.i., saistošie noteikumi noteic, ka ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu attīrīšanu no sniega un ledus jāveic katru darba dienu līdz plkst. 7.30, bet transporta līdzekļu stāvēšanai paredzēto teritoriju attīrīšana no sniega un ledus jāveic katru darba dienu līdz plkst. 9.00, izņemot intensīvas snigšanas laikā (saistošo noteikumu 5.5.1. apakšpunkts). Saistošajos noteikumos noteikts laiks grantēto un bez cietā seguma ietvju, iekšpagalmu ceļu un lakumu kaisīšanai ar pretslīdes materiāliem ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām (saistošo noteikumu 5.5.4. punkts). Pamatojums tam, saistīts ar rūpēm par sabiedrības drošību. No dzīvē gūtajiem novērojumiem, darba dienās iedzīvotāji savas ikdienas gaitas (došanās uz darbu, izglītības iestādi vai pirmsskolas izglītības iestādi u.c.) visbiežāk veic ap plkst.7.30. Tāpēc saistošie noteikumi paredz, ka prioritāri jāattīra ietves, celiņi un stāvēšanai paredzēta teritorija, un pēc tam jāattīra no sniega transporta līdzekļu stāvēšanai paredzēta teritorija. Grantēto un bez cietā seguma ietvju, iekšpagalmu ceļu un lakumu kaisīšanai ar pretslīdes materiāliem būtu jāveic pēc iespējas ātrāk. Tomēr, ņemot vērā veicamos organizatoriskos darbus un saimnieciskos apsvērumus (sākotnēji jāattīra teritorija no sniega, pieejamie cilvēku resursi, kopjamās teritorijas lielums u.c. apstākļi), tad termiņš noteikts ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām. Saistošajos noteikumos noteikts termiņš smilšu savākšanai no brauktuvēm un gājēju celiņiem ne vēlāk kā līdz katra gada 1. jūnijam. Pamatojums minētajam termiņam saistīts ar vasaras sezonas iestāšanos. Ziemas laikā izkaisītās smiltis ne vien bojā pilsētvides ainavu, bet var ietekmēt arī gaisa kvalitāti (piemēram, putekļu daudzums). Savukārt saistošo noteikumu III nodaļā ir noteiktas prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai. Atbildību par saistošajos noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā Saistošo noteikumu ievērošanas kontroli un Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu II nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Aizkraukles novada pašvaldības policija. Savukārt Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu III nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Aizkraukles novada Būvvalde. Par saistošajos noteikumos II nodaļā noteikto prasību pārkāpšanu un neievērošanu administratīvā atbildība nav piemērojama daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un to teritorijas sanitārās apkopes prasību pārkāpumu gadījumos, par kuru atbildība paredzēta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā. Saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība brīdinājums vai naudas sods. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Administratīvais sods paredzēts ar mērķi atturēt saistošo noteikumu 4.punktā minētās personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpumiem uzsāks pašvaldības policija un Būvvalde, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs administratīvā komisija. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personas, bet gan nodrošināt pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanu.