2. Article

Piekrītu Spriedumā konstatētajam, ka lietā par soda naudas noteikšanu par atkārtotu nodokļu pārkāpumu ir piemērojamas Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6. pantā ietvertās procesuālās tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, arī nevainīguma prezumpcija. Tomēr, lai arī soda naudas piemērošana nodokļu jomā Konvencijas izpratnē var tikt kvalificēta kā krimināltiesisks sods, tā tomēr nav krimināllieta. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka lietas par soda naudas noteikšanu par nodokļu pārkāpumiem atšķiras no krimināltiesību pamatbūtības, tādēļ uz tām Konvencijā ietvertās krimināltiesiskās garantijas ne vienmēr ir piemērojamas pilnā apjomā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2006. gada 23. novembra sprieduma lietā "Jussila v. Finland", pieteikums Nr. 73050/01 43. punktu). Nevainīguma prezumpcija nav absolūta un ir samērīgi ierobežojama. Tā, piemēram, likumdevējam ir rīcības brīvība lietderības apsvērumu dēļ atsevišķu kategoriju lietās noteikt, ka vainu var atzīt ar iestādes lēmumu. Lai arī šādi tiek ierobežota nevainīguma prezumpcija, tomēr ierobežojums ir samērīgs, un tas tiek izlīdzināts, paredzot iespēju šādu iestādes lēmumu pārsūdzēt tiesā (sal. Briede J. u.c. 92. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.). Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 148. lpp.). Līdz ar to uzskatu, ka attiecībā uz soda naudas piemērošanu nodokļu pārkāpuma lietā ir pieļaujams plašāks nevainīguma prezumpcijas ierobežojums, ja vien tam ir leģitīms mērķis un ierobežojums joprojām ir samērīgs.