2. Article
Reģiona nozīmes arhitektūras piemineklī un tā
teritorijā:
2.1. Uzturēšanas režīms:
2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai
tiktu saglabāts reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir
to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo reģiona nozīmes
arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.
2.1.2. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka
(valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos
aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par reģiona nozīmes
arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt
Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā)
esošajam reģiona nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus
informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko
darbību, kas pārveido reģiona nozīmes arhitektūras
pieminekli.
2.1.3. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa
aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar reģiona nozīmes
arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas
režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums"
(https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".
2.1.4. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā
sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma,
saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts reģiona
nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās
teritorijā un aizsardzības zonā.
2.1.5. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa
uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un
regulāri jāveic reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa
apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un
iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam,
lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un
ailu aizpildījumam. Ja reģiona nozīmes arhitektūras piemineklī
saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam)
jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no
straujām mitruma un temperatūras svārstībām.
2.1.6. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa
teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam)
savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot
vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus),
nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt
reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli.
2.1.7. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu,
konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks
(valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus
speciālistus darbu veikšanai.
2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
2.2.1. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts
iznīcināt. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana
vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama
tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt reģiona nozīmes
arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā
nepazeminās reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtība.
2.2.2. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā,
remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku
vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus
materiālus.
2.2.3. Ja paredzēti reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa
pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas reģiona nozīmes
arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams
saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas
darbiem.
2.2.4. Pārvalde reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa
īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz
iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un
izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu
dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu
rakstura un apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus,
projekta darba uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu
pamatojumu un citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.
2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir
jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c.
speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā,
konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami
restauratoru un speciālistu uzraudzībā.
2.2.6. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieks
(valdītājs) 10 dienas pirms darbu sākšanas par tiem
rakstiski informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.
2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu
atbilstību saņemšanai, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskatu
(restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.
2.2.8. Kultūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un
inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra
un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi,
durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri, veicama pēc
konsultēšanās ar Pārvaldi.
2.2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi
īstenojami pēc konsultēšanās ar Pārvaldi. Vides pieejamības
risinājumus izstrādā diplomēts arhitekts ar pieredzi kultūras
mantojuma saglabāšanā, tie nedrīkst pārveidot kultūras pieminekļa
saglabājamās vērtības, nepasliktina kultūras pieminekļa uztveri
un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas
kultūras pieminekļa ārējā veidolā.
2.2.10. Par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa
aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota
administratīvā atbildība.
2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
2.3.1. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšanai,
uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta
izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to
nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.
In plain words
Reģiona nozīmes arhitektūras piemineklī un tā teritorijā piemēro šādus noteikumus.
2.1. Uzturēšanas režīms
2.1.1. Pieminekļa īpašnieks vai valdītājs nodrošina tā saglabāšanu. Ja piemineklis pieder valstij, par saglabāšanu atbild valdītājs.
2.1.2. Īpašnieka (valdītāja) pienākumi:
- ievērot likumus, normatīvos aktus un Pārvaldes norādījumus par pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu;
- nekavējoties informēt Pārvaldi par jebkuru bojājumu;
- laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un par jebkuru saimniecisko darbību, kas pieminekli pārveido.
2.1.3. Piemineklim ir noteikta aizsardzības zona. Ar aizsardzības zonu un tās uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv), sadaļā "Režīmi un ĢEO".
2.1.4. Pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem. Izmantošanai jānotiek tā, lai saglabātu pašu pieminekli un kultūrvēsturisko vidi tā teritorijā un aizsardzības zonā.
2.1.5. Īpašniekam (valdītājam) regulāri jāveic pieminekļa vizuālā apskate, lai laikus konstatētu bojājumus un apdraudējumus. Īpaša uzmanība jāpievērš jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmai, fasādēm, pamatiem un logu/durvju ailām. Ja saglabājušies vēsturiskie interjeri, jānodrošina tiem piemērots mikroklimats — bez straujām mitruma un temperatūras svārstībām.
2.1.6. Īpašniekam (valdītājam) regulāri jāuztur arī pieminekļa teritorija: jāsaglabā vēsturiskais labiekārtojums (tostarp žogi un stādījumi) un jānovērš pašizsējas koku un krūmu augšana, kas var pieminekli bojāt.
2.1.7. Pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju ēkas īpašnieks (valdītājs) veic par saviem līdzekļiem, pieaicinot atbilstošus speciālistus.
2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi
2.2.1. Pieminekli ir aizliegts iznīcināt. To pārveidot vai aizstāt oriģinālās daļas ar jaunām drīkst tikai tad, ja tā ir labākā iespēja pieminekli saglabāt, vai ja pārveidojums nepazemina tā vērtību.
2.2.2. Konservācijā, remontā un restaurācijā lieto materiālus, kas atbilst oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem un ir ar tiem saderīgi.
2.2.3. Ja paredzētie pārveidošanas darbi maina pieminekļa saglabājamās vērtības, vispirms jāsaņem Pārvaldes atļauja izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem.
2.2.4. Atļauju Pārvalde izsniedz, pamatojoties uz īpašnieka (valdītāja) iesniegumu, kurā norādīta darbu vieta, apjoms un izpildes veids. Atļauju izsniedz pēc darbu dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē. Projektā atbilstoši darbu raksturam un apjomam ietver vizuālās fiksācijas dokumentus, darba uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu pamatojumu un citu darbu veikšanai nepieciešamo informāciju.
2.2.5. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori un citi speciālisti ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontā, konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbus veic šo speciālistu uzraudzībā.
2.2.6. Vismaz 10 dienas pirms darbu sākšanas īpašnieks (valdītājs) rakstiski informē Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu.
2.2.7. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanas 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.
2.2.8. Pieminekļa energoefektivitātes uzlabošanu un inženiertīklu ierīkošanu var veikt pēc konsultēšanās ar Pārvaldi — ar nosacījumu, ka netiek pārveidota ēkas arhitektūra un ārējais veidols, nenomaina vēsturiskos logus un durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri.
2.2.9. Vides pieejamības risinājumus īsteno pēc konsultēšanās ar Pārvaldi. Tos izstrādā diplomēts arhitekts ar pieredzi kultūras mantojuma saglabāšanā. Risinājumi nedrīkst pārveidot pieminekļa saglabājamās vērtības, pasliktināt tā uztveri vai radīt no publiskās ārtelpas redzamas izmaiņas tā ārējā veidolā.
2.2.10. Par šo aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var piemērot administratīvo atbildību.
2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas
2.3.1. Pieminekļa kopšanu, uzturēšanu un citu saimniecisko darbību drīkst veikt bez atļaujas, ja izmanto oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, ja pieminekli nepārveido un nesamazina tā kultūrvēsturisko vērtību.
asbuilding-codeconstructiondeadlinejoint-stocktax-authorityvid