8. Article

Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas4 Sistēmas izmaksu apmērs pēc projekta beigām būs atkarīgs no iepirkumā izvēlētā risinājuma cenrāža un sniedzamā pakalpojuma apjoma, t. i., lietotāju skaita un citām uzturēšanas izmaksām, kas tiek aprēķinātas kā pakalpojuma stundas likme. Līdz ar to izmaksu apmērs laika gaitā var mainīties. Šobrīd plānots, ka Mācīšanās un attīstības sistēmas uzturēšanai no valsts budžeta būs nepieciešami līdz 400 268 euro gadā, kas ietver maksu par lietotāju un lietotāju atbalstu.Papildus norādītajam finansējumam Valsts administrācijas skolai tiek piešķirts finansējums 16 595 euro apmērā gadā esošās Mācību pārvaldības sistēmas uzturēšanai un pilnveidošanai. Plānots, ka Mācību pārvaldības sistēmas darbība tiks nodrošināta vēl vismaz piecus gadus pēc Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 3.4.2.0/15/I/001 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā" un Nr. 3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" īstenošanas beigām (t. i., līdz 2027. gada 31. decembrim), vienlaikus nepieļaujot funkcionalitātes dublēšanos ar Mācīšanās un attīstības sistēmu. Ņemot vērā, ka Mācīšanās un attīstības sistēmu plānots veidot kā valsts pārvaldes jeb organizācijas iekšējo pārvaldības rīku, tad Mācību pārvaldības sistēma tiks izmantota profesionālās attīstības pakalpojuma sniegšanai tām nodarbināto grupām, kuras ir ārpus publiskās pārvaldes, piemēram, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, augstskolas Lietotie saīsinājumi: SLA – (angl. – Service Level Agreement) pakalpojuma līmeņa vienošanās. IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 1 Ar terminu "publiskā pārvalde" tiek saprastas valsts budžeta iestādes jeb valsts tiešās pārvaldes iestādes un neatkarīgās iestādes. Termins "valsts pārvalde" tiek lietots tur, kur tas izriet no citiem plānošanas dokumentiem vai tiesību aktiem, kā arī tad, ja ir attiecināms uz valsts tiešo pārvaldi. 2 Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2. reformu un investīciju virziena "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšana, ekonomisko noziegumu izmeklēšana, tiesvedības procesu modernizācija un preventīvo darbību īstenošana" 6.2.1.3.i. investīcijas "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas spriešanai) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" īstenošana. 3 Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām. 4 Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  1. 1)) iespēja ieviest tirgū aprobētu risinājumu, ko lieto nodarbināto skaita ziņā lielas organizācijas ar plašu ģeogrāfisko tvērumu. Šādas sistēmas ietver klientu pieredzes analīzi un nemitīgus pilnveidojumus, lai nodrošinātu sistēmas ērtumu un pilnveidotu mācīšanās pieredzes ceļu. Līdz ar to ir iespējams uzreiz ieviest labāko praksi un mācīšanās pieredzi. Šādas sistēmas ir modulāras un ērti pielāgojamas dažādu klientu vajadzībām, kas ir svarīgi Latvijas publiskās pārvaldes gadījumā, izvēloties iestādes līmeņa moduli;
  2. 2)) ātra sistēmas ieviešana, kas ļaus īsā laikposmā aptvert lielu auditoriju, izlaižot sistēmas plānošanai un izstrādei nepieciešamos posmus/resursus un pārņemot labāko praksi. Pakalpojums ļaus piekļūt mācīšanās platformai no jebkuras vietas un ierīces veida, izmantojot internetu un tīmekļa pārlūku;
  3. 3)) nepārtrauktā attīstībā esošs IKT risinājums, par kura uzturēšanu un attīstīšanu jeb tehnisko atbalstu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs, ievērojot atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas un pasūtītāja noteiktās drošības politikas prasībām. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina arī datu dublēšanu un regulārus sistēmas atjauninājumus, tādējādi ļaujot integrēt labāko praksi mācīšanās procesā. Programmatūras kā pakalpojuma risinājumi nodrošina arī integrācijas iespējas ar citām sistēmām (tai skaitā cilvēkresursu vadības sistēmām), lai nodrošinātu datu apmaiņu un vienotu ekosistēmu;
  4. 4)) izstrādāti un gatavi lietošanai analītikas rīki (tai skaitā prasmju un zināšanu pārbaudes testi), kas ļauj analizēt datus un piedāvāt sistēmas lietotājam individualizētu mācīšanās ceļu. Lielākajās sistēmās ir integrēts arī mākslīgā intelekta pakalpojums lietotāju prasmju un mācību kursu salāgošanā, kas atslogo cilvēkresursus un veicina augstāku lietotāju apmierinātību ar pakalpojumu. Kopumā šāda sistēma veicinās datu analītiku publiskajā pārvaldē un datos balstītu lēmumu pieņemšanu.
amlanti-money-launderingasdata-protectiondeadlineenvironmentgdprgovernmentjoint-stockmktax-authorityvid

References