5. Article

No Satversmes tiesas likuma un Satversmes tiesas reglamenta izriet, ka atkarībā no konkrētās procesa stadijas procesuālie jautājumi lietās pamatā tiek izlemti Satversmes tiesas rīcības sēdē, savukārt lietas izskatīšana pēc būtības notiek tiesas sēdē (sk., piemēram, Satversmes tiesas likuma 22. panta desmito daļu un 28. pantu un Satversmes tiesas reglamenta 87. un 128. punktu). Lai nodrošinātu kāda procesuāla jautājuma ātrāku izlemšanu, rīcības sēde var notikt arī tiesas sēdes pārtraukuma laikā (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 3. decembra lēmuma par tiesas sēdes datuma pārcelšanu lietā Nr. 2014-03-01 4. punktu). Tiesas nolēmuma izpildes apturēšanas mērķis citstarp ir nodrošināt personas tiesību aizsardzību. Šo risinājumu piemēro gadījumos, kad pastāv tādi ārkārtas apstākļi, kuru dēļ attiecīgā nolēmuma izpilde varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas sprieduma izpildi vai radīt būtisku kaitējumu pieteikuma iesniedzējam (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 25. janvāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. 2021-42-01 4. punktu). Tādēļ lūgums apturēt tiesas nolēmuma izpildi pēc būtības ir uzskatāms par tādu, kas izlemjams tūlītēji, negaidot tiesas lēmumu par tiesvedības atjaunošanu lietā pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās. Tātad, lai nodrošinātu procesa efektivitāti un personas tiesību aizsardzību, Satversmes tiesa par lūgumu apturēt tiesas nolēmuma izpildi, ja lūguma iesniegšanas brīdī tiesvedība Satversmes tiesas lietā ir apturēta līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, lemj rīcības sēdē, neatjaunojot tiesvedību lietā.