10. Article

Pieaicinātā persona - Privāto augstskolu asociācija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105., 112. un 113. pantam. Saeima neesot izvērtējusi alternatīvus līdzekļus un neesot apspriedusies ar nozares speciālistiem. Apstrīdētās normas neesot pienācīgi pamatotas ar atbilstošiem nozares ekspertu pētījumiem un neatbilstot izglītības procesa internacionalizācijas prasībām saskaņā ar Boloņas procesu. Arī Izglītības un zinātnes ministrija neesot izvērtējusi alternatīvus līdzekļus un neesot uzklausījusi ekspertus un asociāciju kā privāto augstskolu pārstāvi. Tādējādi esot pārkāpts labas likumdošanas princips. Tāpat apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot augstskolu tiesības uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību. Pēc Privāto augstskolu asociācijas ieskata, studējošo skaits Latvijas augstskolās krietni samazināšoties, un šis apstāklis ne tikai būtiski ierobežošot augstskolu komerciālās intereses, bet arī kopumā negatīvi ietekmēšot Latvijas augstskolu spēju konkurēt Eiropas Savienībā un kavēšot Latvijas tautsaimniecības attīstību. Izglītības mērķi valsts attīstības kontekstā primāri esot saistīti ar tautsaimniecības attīstību un valsts konkurētspējas veidošanu un tikai pēc tam ar latviešu valodas ilgtspēju. Apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot arī Satversmes 112. un 113. pantā ietverto augstskolu autonomiju un akadēmisko brīvību. Priekšnoteikums, ka akreditācijā jāsaņem novērtējums "labi" vai "izcili", esot būtisks šķērslis ārvalstu augstskolu ienākšanai Latvijas tirgū. Divām privātajām augstskolām piešķirtās izņēmuma tiesības īstenot studiju programmas pilnībā Eiropas Savienības oficiālajās valodās liecinot par to, ka pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem var sasniegt leģitīmo mērķi. Tāpat alternatīvs līdzeklis varētu būt prasība studējošajiem nokārtot latviešu valodas eksāmenu, tad gan vienlaikus būtu jānodrošina viņiem iespēja apgūt latviešu valodu. Tiesas sēdē Privāto augstskolu asociācijas pilnvarotā pārstāve norādīja, ka likumdevējs liedzot augstskolām plānot savu darbību ilgtermiņā. Turklāt valsts valodas aizsardzību esot iespējams nodrošināt arī citos veidos - katrai augstskolai esot izstrādāta valsts valodas izkopšanas stratēģija.