11. Article

Pieaicinātā persona - Dr. habil. philol. Ina Druviete - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105., 112. un 113. pantam. Apstrīdētās normas atbilstot tiesībām uz īpašumu. Iepretim pieteikumā norādītajam, internacionalizācijas jēdziens ietverot ne tikai studiju programmu īstenošanu svešvalodās, bet arī mobilitāti, zinātības apmaiņu, zināšanu transmisiju, vienotus kvalitātes kritērijus. Tāpat internacionalizācija esot tikai viens no valsts augstākās izglītības sistēmas konkurētspējas faktoriem. Turklāt pašlaik akadēmiskajā sabiedrībā sākot nostabilizēties iekļaujošā multilingvisma koncepts, kurā īpaši uzsvērta nacionālo valodu vieta un loma. Pieteikumā Latvijas augstskolu konkurētspēja esot nepamatoti piesaistīta svešvalodām. Likumdevējam būtu vērts pārskatīt nepieciešamību izglītības ieguvi Eiropas Savienības oficiālajās valodās sasaistīt ar latviešu valodā īstenoto studiju programmu novērtējumu "labi" vai "izcili". Ne visos gadījumos esot nepieciešamas paralēlas studiju programmas latviešu valodā un citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Viena no iespējām plašāk piesaistīt ārvalstu studējošos un mācībspēkus esot īpašas tieši ārvalstniekiem paredzētas programmas. Tāpat esot saskatāmi regulējuma trūkumi attiecībā uz divām augstskolām, kuras darbojas uz speciālo likumu pamata. Augstākā izglītība esot sabiedrisks labums, kas nodrošinot ne tikai indivīda karjeras iespējas, bet visas valsts izaugsmi. Valsts valodai nākoties konkurēt ar divām valodām - krievu un angļu valodu. Tādēļ neesot piemērojami brīvā tirgus principi un esot nepieciešams tiesiskais regulējums. Gan valsts, gan privātās augstskolas izsniedzot valsts atzītus diplomus, tādēļ valstij esot tiesības un pienākums noteikt studiju programmu īstenošanas noteikumus, tostarp studiju programmu īstenošanas valodu. Apstrīdētās normas atbilstot arī Satversmes 112. un 113. pantam. Ina Druviete nepiekrīt tam, ka apstrīdētās normas liegtu mācībspēkiem iespēju sadarboties ar ārvalstu kolēģiem studiju programmu īstenošanā, un norāda, ka viena no programmu licencēšanas un akreditācijas prasībām esot starptautiskā sadarbība. Augstākās izglītības kā sabiedriskā labuma pamatuzdevums esot audzināt inteliģenci un sagatavot speciālistus savai valstij. Šiem speciālistiem vajagot būt atbilstošiem noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, un viena no tām esot augsta līmeņa valsts valodas prasme. Likumdevējs esot izvērtējis alternatīvas valsts valodas lietojuma nodrošināšanai augstākās izglītības jomā. Vairākas pieteikumā norādītās alternatīvas būtu pretrunā ar valsts valodas statusu. Tiesas sēdē Ina Druviete norādīja, ka akreditācijas procesā jautājumam par studiju programmu īstenošanas valodu nav īpašas nozīmes. Apstrīdētajās normās noteiktie kvalitātes kritēriji "labi" vai "izcili", pēc kuriem piešķiramas tiesības īstenot studiju programmas svešvalodās, tiešām neesot veiksmīgākais risinājums.