15. Article

Lietā apstrīdēta vairāku Augstskolu likuma normu atbilstība vairākām Satversmes normām. Tādēļ Satversmes tiesai visupirms nepieciešams noteikt efektīvāko pieeju apstrīdēto normu satversmības izvērtēšanai. 15.1. Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim, noteica, ka studiju programmas īsteno valsts valodā, taču ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkstēja īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Savukārt šā panta ceturtā un piektā daļa paredz izņēmumus no pienākuma īstenot studiju programmas valsts valodā. Proti, šā panta ceturtā daļa paredz gadījumus, kad studiju programmas var īstenot citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, bet piektā daļa regulē svešvalodu lietojumu izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Tādējādi apstrīdētās normas regulē to, kādā valodā īstenojamas studiju programmas. Apstrīdētās normas ir savstarpēji saistītas, tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma satversmību. Atsevišķi tiks norādīti tie vērtējuma aspekti, kas attiecas vienīgi uz kādu no apstrīdētajām normām. 15.2. Apstrīdētās normas ir attiecināmas gan uz valsts un privātajām augstskolām, gan koledžām. Pieteikumā sniegtais juridiskais pamatojums attiecas uz augstskolām, un Pieteikuma iesniedzējs lūdz izvērtēt divus jautājumus: pirmkārt, valsts un privāto augstskolu iespējas to autonomijas ietvaros īstenot akreditētas studiju programmas svešvalodās, augstskolu mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt un docēt studiju kursus svešvalodās, kā arī studējošo akadēmisko brīvību izvēlēties akreditētas studiju programmas svešvalodās; otrkārt, privāto augstskolu tiesības veikt komercdarbību, īstenojot akreditētas studiju programmas svešvalodās. Arī Saeima un pieaicinātās personas sniegušas viedokļus par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei tiktāl, ciktāl tās attiecināmas uz augstskolām un ar tām saistītajām personām. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts un privātās augstskolas ietilpst vienotā augstākās izglītības telpā, tostarp izsniedz valsts atzītus diplomus, un iesaistās valsts valodas stiprināšanā (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. 2020‑33‑01 35.1. punktu). Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka augstskolu autonomija un akadēmiskā brīvība attiecināma kā uz valsts, tā arī uz privātajām augstskolām (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 26. punktu). Tādējādi izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu satversmība tiktāl, ciktāl tās attiecas uz valsts un privāto augstskolu autonomiju un ar to saistīto mācībspēku un studējošo akadēmisko brīvību, un tiktāl, ciktāl tās attiecas uz privāto augstskolu tiesībām veikt komercdarbību. 15.3. Pieteikumā lūgts atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 105., 112. un 113. pantam. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja pilnvarotās pārstāves lūdza izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību arī Satversmes 106. pantam. Ņemot vērā apstrīdēto normu saturu, lietas faktiskos apstākļus un Pieteikuma iesniedzēja argumentus par apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību Satversmei, secināms, ka izskatāmās lietas pamatjautājums ir par Satversmes 112. un 113. pantā ietverto augstskolu autonomiju un ar to saistīto mācībspēku un studējošo akadēmisko brīvību attiecībā uz studiju programmu īstenošanas valodu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka augstākā izglītība harmoniski apvieno gan izglītības procesu, gan zinātnisko darbību un pētniecību. Šie augstākās izglītības aspekti nav šķirami. Tātad, ja lietā ir apstrīdētas normas, kas attiecas uz augstāko izglītību, to atbilstība Satversmes 112. pantam jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 113. pantu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 24. punktu). Satversmes tiesa visupirms izvērtēs apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma, ciktāl tas attiecas uz augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar 113. pantu.