20. Article

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes tiesai ir plaša rīcības brīvība izlemt, no kura brīža apstrīdētā norma zaudē spēku. Satversmes tiesai savs viedoklis ir jāpamato (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014‑09‑01 21. punktu un 2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 43. punktu). Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim un kas apstrīdēta pieteikumā, ir zaudējusi spēku. Likumdevējs ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem Augstskolu likumā grozīja likuma 56. panta trešo daļu, un no 2022. gada 11. oktobra tā ir spēkā jaunā redakcijā. Augstskolu likuma 56. panta ceturtā un piektā daļa ir spēkā redakcijā, kuru Pieteikuma iesniedzējs apstrīdējis. Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no to pieņemšanas dienas. 20.1. Satversmes tiesa visupirms izvērtēs, no kura brīža spēku zaudē Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (spēkā esošajā redakcijā), ceturtā un piektā daļa. Satversmes tiesa ņem vērā to, ka šīs normas skar Latvijas valsts konstitucionālo identitāti - valsts valodu - un regulē būtisku augstākās izglītības aspektu. Ja tās tiktu atzītas par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža vai kāda brīža pagātnē, tad vairs neviena tiesību norma neregulētu valodu lietojumu augstskolu studiju programmās. Konkrētajā situācijā likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs laiks, lai tas varētu rūpīgi un izsvērti izvērtēt to, kā vislabāk līdzsvarot augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību ar nepieciešamību aizsargāt valsts valodu augstākajā izglītībā. Likumdevējam jārada tāds tiesiskais regulējums, kas vērsts uz ilgtspējīgu valsts valodas aizsardzību augstākajā izglītībā un vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar augstākās izglītības un zinātnes attīstību Eiropas kultūrtelpā. Tādējādi Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (spēkā esošajā redakcijā), ceturtā un piektā daļa atzīstamas par spēkā neesošām no 2024. gada 1. jūlija. 20.2. Satversmes tiesai jāizvērtē arī Pieteikuma iesniedzēja lūgums atzīt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim) par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētās normas zaudē spēku, Satversmes tiesa ņem vērā tiesiskās drošības principu. Apstrīdētās normas veido vienotu tiesisko regulējumu, kas nosaka studiju programmu īstenošanas valodu. Ja par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē tiktu atzīta tikai daļa no vienotā tiesiskā regulējuma, tas radītu tiesisko nenoteiktību. Līdz ar to Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10. oktobrim) nav atzīstama par spēka neesošu no tās pieņemšanas brīža. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: