3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105., 112. un 113. pantam. Attiecībā uz apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. un 113. pantam Saeima norāda, ka: tas vien, ka likumprojektu Saeimai iesniegusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (turpmāk - komisija), nevis Ministru kabinets, nenozīmējot, ka būtu pārkāpts labas likumdošanas princips. Tāpat neesot pamatots apgalvojums, ka Satversmes tiesas 2020. gada sprieduma izpilde uzsākta tikai brīdī, kad komisija attiecīgo likumprojektu iesniedza izskatīšanai Saeimā. Pirms tam esot veikts likumprojekta izstrādes darbs gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan komisijā. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi esot citu cilvēku tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Apstrīdētās normas veicinot valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā, uzlabojot studējošo valsts valodas prasmi, kā arī stiprinot latviešu valodas lomu zinātnē un līdz ar to izkopjot latviešu valodas lietojumu dažādās zinātnes nozarēs. Pēc Saeimas ieskata, izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Pretēji pieteikumā norādītajam, augstākās izglītības sistēmā esot iestrādāta tāda kvalitātes vērtēšanas kārtība, lai zemas kvalitātes studiju programmu īstenošana vispār netiktu pieļauta. Tāpat esot jāņem vērā valsts pozitīvais pienākums veicināt valsts valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas izkopšana un attīstīšana esot uzdevums, kas izriet no augstskolu pienākuma darboties sabiedrības interesēs. Pēc Saeimas ieskata, nepastāv citi līdzekļi, kas mazāk ierobežotu pamattiesības, bet būtu tikpat iedarbīgi. Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums veicinot valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā un stiprinot latviešu valodas lomu zinātnē. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbalstot Eiropas kultūrtelpas stiprināšanu. Tādēļ esot pieļaujama studiju īstenošana tikai valsts valodā un citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, nevis jebkurās svešvalodās. Nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas pamattiesību ierobežojuma rezultātā, neesot lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Valstij vajagot nodrošināt to, ka netiek mazināts latviešu valodas kā zinātnes valodas potenciāls, un vienlaikus ievērot nepieciešamību nostiprināt Latvijas augstākās izglītības un zinātnes iesaisti starptautiskajā apritē. Līdzsvarojot šīs intereses, likumdevējs esot noteicis, ka studiju īstenošanas valoda pamatā ir latviešu valoda, taču noteiktos gadījumos var būt arī cita Eiropas Savienības oficiālā valoda vai cita svešvaloda. Tiesas sēdē Saeimas pilnvarotais pārstāvis atkārtoja Saeimas atbildes rakstā minētos argumentus un papildus norādīja, ka apstrīdētās normas neierobežo Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzējs neesot izteicis iebildumus sakarā ar to, ka apstrīdētās normas ierobežotu tādas augstskolu tiesības, kas tām jau būtu noteiktas. Turklāt apstrīdētās normas neatņemot augstskolām tiesības darboties augstākās izglītības tirgū. Tāpat Saeima norādīja, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas kopsakarā ar citām normām, kas paredz pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā. Līdz ar to šie jautājumi jau esot vairākkārt un ilgstoši diskutēti sabiedrībā un izglītības nozarē.