5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105., 112. un 113. pantam. Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Apstrīdēto normu saturs neesot izveidojies pēkšņi un negaidīti, jo notikušas daudzas diskusijas un viedokļu apmaiņas. Ierobežojumam esot leģitīmie mērķi - demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība -, un tas esot vērsts uz centrālā nacionālas valsts identitātes elementa - valsts valodas - stiprināšanu. Tāpat esot ievērots samērīguma princips. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētās normas sekmē valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā, uzlabojot valsts valodas prasmes un stiprinot tās lomu zinātnē. Ja tiktu izraudzīti citi risinājumi, latviešu valodas izmantošana augstākajā izglītībā mazinātos un leģitīmie mērķi netiktu sasniegti tādā pašā kvalitātē. Pēc ministrijas ieskata, labums, ko gūst sabiedrība no apstrīdētajām normām, ir lielāks nekā personu tiesību ierobežojums, ja tāds tiktu konstatēts. Latviešu valoda kā vienojošais elements esot sabiedrības saliedētības pamatā. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve norādīja: tas, ka ministrija nebija iesaistīta apstrīdēto normu pieņemšanas procesā, ir rets gadījums, kas tomēr nenozīmējot, ka būtu pārkāpts labas likumdošanas princips. Apstrīdētās normas skarot specifisku nozari.