6. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105., 112. un 113. pantam. Pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo esot pārkāpts labas likumdošanas princips. Likumprojektam iesniegtie priekšlikumi neesot apspriesti rūpīgi, un likumprojekta izstrāde bijusi sasteigta. Likumdošanas procesā debates faktiski notikušas par to, vai likumprojekts atzīstams par steidzamu, nevis par alternatīviem risinājumiem. Taču, pēc tiesībsarga ieskata, likumdevējam bija jāizvērtē Satversmes tiesas 2020. gada spriedumā minētie alternatīvie līdzekļi. Turklāt vajadzējis izvērtēt arī apstrīdētajās normās ieviestā kvalitātes kritērija kā vienīgā līdzekļa piemērojamību. Izglītības un zinātnes ministrijas apgalvojums, ka apstrīdētās normas esot labākais no alternatīvajiem līdzekļiem, pats par sevi neesot pietiekams arguments. Tāpat neesot nodrošināta sabiedrības līdzdalība un diskusijas ar nozares ekspertiem. Tiesībsargs uzskata, ka likumdošanas procesā pieļautie pārkāpumi ir būtiski, jo likumdevējs neesot izvērtējis alternatīvos līdzekļus, neesot pienācīgi apspriedis priekšlikumus, neesot nodrošinājis sabiedrības līdzdalību un diskusijas ar nozares ekspertiem un pārstāvjiem. Priekšlikumu apspriešanai vajagot būt argumentētai un izsvērtai, it īpaši tad, ja sabiedrības līdzdalība nav bijusi pietiekama, pieņemamās tiesību normas nav iepriekš saskaņotas Ministru kabinetā un tiek skarts tik nozīmīgs augstākās izglītības elements kā valsts valodas lietojums. Turklāt steiga radot paviršības iespaidu un tādējādi graujot uzticēšanos valsts varai kopumā. Tiesas sēdē Tiesībsarga biroja pilnvarotā pārstāve uzsvēra: pat ja Izglītības un zinātnes ministrija dažādu procesu ietvaros ir vērtējusi ar studiju programmu īstenošanas valodu saistītus jautājumus, tas neatbrīvo likumdevēju no pienākuma pašam veikt šo izvērtējumu. Turklāt tiesībsargs neesot guvis apstiprinājumu tam, ka šajos procesos būtu vērtētas apstrīdētās normas un tajās ietvertie jautājumi.