7. Article

Pieaicinātā persona - Augstākās izglītības padome - uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais regulējums nesamērīgi ierobežojot augstskolu autonomiju un akadēmisko brīvību un neaizstāvot latviešu valodas lomu augstākajā izglītībā. Apstrīdētās normas esot balstītas uz pretrunīgu pieņēmumu, ka augstākajai izglītībai, kas tiek īstenota latviešu valodā, pieļaujama zemāka kvalitāte nekā augstākajai izglītībai, kas tiek īstenota svešvalodā. Valsts valodas loma augstākajā izglītībā esot jāstiprina nevis ar ierobežojošām likuma normām, bet gan pozitīviem ietekmēšanas un attālinātās vadības instrumentiem. Igaunijā visi pilna laika studijās igauņu valodā studējošie saņemot valsts finansējumu. Tiesas sēdē Augstākās izglītības padomes pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka augstskolas kvalitāte ir daudz plašāks jēdziens nekā studiju programma. Tā ietverot arī pētniecību un zināšanu pārnesi sabiedrībā. Augstskolas valsts valodas lomu stiprinot ne tikai studiju programmu ietvaros, bet arī īstenojot kultūras pasākumus. Augstākās izglītības padome iebilst pret to, ka prasība saņemt novērtējumu "labi" vai "izcili" tiek attiecināta uz visu izglītības tematisko jomu vai studiju virzienu, jo nereti tiekot plānota konkrētu programmu slēgšana, bet to īstenošana ir jāturpina, lai nodrošinātu studējošo tiesības konkrētu programmu pabeigt. Šādu studiju programmu kvalitāte vairs nesasniegšot nepieciešamo vērtējumu.