12. Article

Satversmes tiesa ir atzinusi: pirms pēc būtības tiek izvērtēta apstrīdētās normas satversmība, ir izlemjami visi procesuāla rakstura jautājumi (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 10. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-11-01 9. punktu). Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai, ja apstrīdētā tiesību norma ir zaudējusi spēku. Šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018‑21‑01 8. punktu). Tomēr likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Lietā apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr ir pamats tiesvedības izbeigšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01 8. punktu). Pēc izskatāmās lietas ierosināšanas Ministru kabinets ir vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu. Proti, ar Noteikumiem Nr. 415, Noteikumiem Nr. 787 un Noteikumiem Nr. 199 apstrīdētais regulējums izteikts jaunā redakcijā. Līdz ar to tiesvedības procesa laikā apstrīdētais regulējums ir grozīts un Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai tiesvedība lietā ir turpināma. 12.1. Jēdziens "apstrīdētā norma" Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē nav saprotams formāli, proti, vienīgi kā normatīvajā aktā ietverts teksts. Apstrīdētais regulējums nosaka tiesisko kārtību, kuru Pieteikuma iesniedzējs uzskata par neatbilstošu augstāka juridiska spēka normām. Tādēļ arī tajos gadījumos, kad apstrīdētais regulējums ir grozīts, Satversmes tiesai jāpārliecinās par to, vai ar apstrīdēto regulējumu radītā tiesiskā situācija ir mainīta pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 11. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-33-01 7. punktu). Turklāt Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 18. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021‑10‑03 13.1. punktu). Lietā apstrīdētais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. augustam, noteica, ka pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 872 euro. Ar Noteikumiem Nr. 415 pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme noteikta 970 euro apmērā, bet ar Noteikumiem Nr. 787, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tā paaugstināta līdz 1070 euro. Savukārt ar Noteikumiem Nr. 199, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī, pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1240 euro apmērā. Tāpat Ministru kabinets ir pārskatījis Noteikumos Nr. 445 paredzēto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodžu sadalījumu. Saskaņā ar lietā apstrīdēto Noteikumu Nr. 445 3. pielikuma 7. punktu pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, no tām 36 stundas paredzētas mācību stundu un nodarbību vadīšanai, savukārt darba slodze gadā ir 1760 stundas. Ar Noteikumiem Nr. 787 apstrīdētais Noteikumu Nr. 445 3. pielikums ir izteikts jaunā redakcijā un tā 8. punktā noteikts, ka pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, bet mācību stundu un nodarbību vadīšanai noteiktas 34 stundas, paredzot kopējo darba slodzi gadā - 1760 stundas. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 787 pārejas noteikumu 50. punktu pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodzi nedēļā mācību stundu un nodarbību vadīšanai 34 stundu apmērā piemēro no 2023. gada 1. septembra. Tomēr Satversmes tiesa secina, ka arī pēc šiem grozījumiem pirmsskolas izglītības pedagogiem ir noteikta atšķirīga zemākā darba algas likme un darba slodze. Piemēram, ar Noteikumiem Nr. 787 ir noteikta jauna pedagogu grupa - vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogs - ar zemāko mēneša darba algas likmi 1080 euro apmērā, taču pirmsskolas izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 1070 euro. Tāpat pastāv atšķirības arī vienai mēneša darba algas likmei atbilstošās darba slodzes sadalījumā. Pirmsskolas izglītības pedagogam saglabāta darba slodze - 40 astronomiskās stundas nedēļā, no kurām 34 stundas atvēlētas mācību stundu vai nodarbību vadīšanai, kopā - 1760 stundas gadā. Savukārt vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagoga darba slodze nedēļā ir palielināta līdz 36 astronomiskajām stundām un kopējā darba slodze gadā ir 1584 stundas. Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka Ministru kabineta veiktā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveide, kas īstenota, citstarp grozot apstrīdēto regulējumu, ir samazinājusi zemāko darba algas likmju nevienlīdzību starp konkrētām pedagogu grupām, tomēr norāda, ka šīs likmes joprojām ir atšķirīgas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 17.-18. lp.). Satversmes tiesa secina: lai arī Ministru kabinets ir vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu, tomēr vēl joprojām pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā zemākā mēneša darba algas likme un darba slodze atšķiras no vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem noteiktās likmes un slodzes. Turklāt arī Pieteikuma iesniedzējs tiesas sēdē uzsvēra: lai gan Ministru kabinets ir grozījis apstrīdēto regulējumu, šobrīd Noteikumos Nr. 445 pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā zemākā mēneša darba algas likme vēl joprojām neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam (sk. 2023. gada 19. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 138.-139. lp.). Satversmes tiesa ņem vērā arī to, ka strīds par pedagogu, tostarp pirmsskolas izglītības pedagogu, darba samaksas apmēru starp Ministru kabinetu un sociālajiem partneriem pastāv jau gadiem ilgi. Kā norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru kabineta plānotais valsts budžeta finansējuma pieaugums pedagogu algām citstarp esot atkarīgs no skolu tīkla optimizācijas. Tomēr skolu tīkla optimizācijas rezultātā gūtais līdzekļu ietaupījums neesot pietiekams avots pedagogu darba samaksas palielināšanai (sk. lietas materiālu 3. sēj. 88. lp.). Tādējādi jautājums par pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi skar būtiskas sabiedrības intereses. Šādos apstākļos Satversmes tiesai nav pamata piemērot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu un tiesvedība lietā ir turpināma. 12.2. Pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi lietas izskatīšanas laikā regulē ar Noteikumiem Nr. 787 grozītais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts un 3. pielikuma 8. punkts. Tādējādi ar Noteikumiem Nr. 787 ir aizstāts ne tikai apstrīdētais regulējums, bet aizstāta arī vēlāk ar Noteikumiem Nr. 415 noteiktā pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis norādīja, ka ir izvērtējama šobrīd spēkā esošā regulējuma atbilstība Satversmei. Proti, Satversmes tiesai esot jāvērtē, vai Noteikumi Nr. 445 redakcijā, kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Satversmes tiesa secina, ka šobrīd spēkā esošais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts un 3. pielikuma 8. punkts tādā pašā veidā turpina regulēt tās pašas tiesiskās attiecības, kuras iepriekš regulēja izskatāmajā lietā apstrīdētais regulējums. Ministru kabineta atbildes rakstā ietvertie un tiesas sēdē paustie argumenti, kā arī pieaicināto personu viedokļi ir attiecināmi uz minēto tiesību normu atbilstības Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam izvērtējumu. Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta redakcijā, kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, un 3. pielikuma 8. punkta (turpmāk - apstrīdētās normas) satversmību.