15. Article

Vērtējot, vai tiesiskās vienlīdzības princips tiek ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personu grupas vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu, vai un kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno šīs grupas vienojošo pazīmi (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-36-01 15. punktu). 15.1. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi un pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogi atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Šie pedagogi esot vienas profesijas vairāku apakšgrupu pārstāvji, un viņiem izvirzītās izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības ļaujot šos pedagogus savstarpēji salīdzināt (sk. lietas materiālu 1. sēj. 20. lp.). Arī arodbiedrība norāda, ka, izvērtējot pirmsskolas izglītības pedagoga profesijai izvirzītās prasības, šo pedagogu galvenos uzdevumus un pienākumus, neesot šaubu par to, ka gan pirmsskolas, gan vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic līdzvērtīgu pedagoģisko darbu atšķirīgās izglītības pakāpēs un katra pakāpe ir pamats nākamajai (sk. lietas materiālu 3. sēj. 70. lp.). Līdzīgu uzskatu pauž arī Dr. paed. Linda Daniela, norādot, ka pirmsskolas izglītības pakāpē pedagogi veic vienādas vērtības darbu. Pirmsskolas izglītības pakāpē bērna sasniegumu novērtēšana esot pat sarežģītāka nekā citās pakāpēs, jo pedagogam jāapraksta līmenis, kādā bērns apguvis kompetences un caurviju prasmes, un jomas, kurās tās vēl pilnveidojamas. Savukārt atšķirības mācību organizācijas formā neesot tik būtiskas, jo pedagoga darbs rotaļnodarbībā un mācību stundā esot vienlīdz vērtīgs (sk. 2023. gada 22. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 40.-43. lp.). Ministru kabinets norāda, ka pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības pedagogi neatrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, jo atšķiroties pirmsskolas izglītības pedagogu un pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē nodarbināto pedagogu profesionālās kvalifikācijas prasības, darba saturs un izmantotās metodes. Tādēļ tas, ka Noteikumos Nr. 445 šīm pedagogu grupām noteiktas atšķirīgas zemākās stundas algas likmes, neesot pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 112.-113. lp.). Šim uzskatam piekrīt arī tiesībsargs, norādot, ka pirmsskolas izglītības pedagoga pamatuzdevumi ir pielāgoti izglītojamo vecumam un no tā izrietošajām mācību procesa īpatnībām un tādējādi viņa pamatuzdevumi atšķiras no citu pedagogu pamatuzdevumiem (sk. lietas materiālu 3. sēj. 56.-57. lp.). 15.2. Izskatāmajā lietā, lai noskaidrotu Satversmes 91. panta pirmā teikuma saturu un pārbaudītu, vai personu grupas vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Proti, ir jānodrošina Satversmes normu un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos ietverto cilvēktiesību normu savstarpēja harmonija (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr.2021-40-0103 7.2. punktu). Saskaņā ar Pakta 7. panta "a" punkta "i" apakšpunktā noteikto dalībvalstis atzīst ikviena tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kas nodrošina visiem nodarbinātajiem taisnīgu darba algu un vienlīdzīgu atlīdzību par vienādas vērtības darbu. Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, konkretizējot Pakta 7. panta "a" punkta "i" apakšpunktu, ir norādījusi, ka vienādas darba samaksas princips ir attiecināms ne tikai uz vienādu vai līdzīgu darbu, bet arī uz vienādas vērtības darbu. Vienlīdzība atlīdzības noteikšanā ir ievērojama ne tikai attiecībā uz diskrimināciju aizliedzošiem kritērijiem, jo īpaši dzimumu starpā, bet arī uz citiem no vispārējā vienlīdzības principa izrietošiem pamatiem (sk.: Committee on Economic, Social and Cultural Rights. General comment No. 23 (2016) on the right to just and favourable conditions of work (article 7 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/23, 27 April 2016, paras 11, 16). Turklāt Paktā garantētās tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem bauda ikviena persona (sk.: Committee on Economic, Social and Cultural Rights. General comment No. 20 (2009) Non-discrimination in economic, social and cultural rights (article 2, para 2, of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/20, para. 3). Vienādas darba samaksas princips ir atzīts par vienu no sociālā taisnīguma elementiem. Tas attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad nodarbinātie veic vienu un to pašu darbu, bet arī uz gadījumiem, kad nodarbinātie veic vienādas vērtības, tomēr pēc satura atšķirīgu darbu. Tāpēc vienādas darba samaksas princips piemērojams arī tajos gadījumos, kad nodarbinātie veic tādu darbu, kuram var būt atšķirīgi pienākumi un to veikšanai nepieciešama atšķirīga kvalifikācija un prasmes (sal. sk.: Oelz M., Olney S., Tomei M. Equal Pay: An Introductory Guide. Geneva: International Labour Organization, 2013, pp. 2, 31). Tādējādi prasība ievērot vienādas darba samaksas principu attiecināma ne tikai uz vienādu darbu, bet arī uz vienādas vērtības darbu. Tādēļ, lai noskaidrotu, vai zemākās darba algas likmes noteikšanā ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai pirmsskolas izglītības pedagogi un pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbinātie pedagogi veic vienādas vērtības darbu.