16. Article

Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, konkretizējot Pakta 7. panta "a" punkta "i" apakšpunktu, ir norādījusi uz salīdzināšanai izmantojamiem kritērijiem vienādas vērtības darba novērtēšanai - veicamajam darbam nepieciešamām prasmēm, personisko ieguldījumu un atbildību, kas tiek pieprasīta no darbinieka, kā arī darba apstākļiem (sk.: Committee on Economic, Social and Cultural Rights. General comment No. 23 (2016) on the right to just and favourable conditions of work (article 7 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/23, 27 April 2016, para. 12). Līdz ar to, lai novērtētu, vai pirmsskolas izglītības pedagogi veic vienādas vērtības darbu kā pamatizglītības pakāpē un vidējā izglītības pakāpē nodarbinātie pedagogi, Satversmes tiesa vērtēs šādus kritērijus: 1) veicamajam darbam nepieciešamās prasmes; 2) personiskais ieguldījums un atbildība; 3) darba apstākļi. Minētie kritēriji ir savstarpēji saistīti un kopumā raksturo vienādas vērtības darba būtību. 16.1. Ar veicamajam darbam nepieciešamajām prasmēm saprot tādus faktorus kā konkrētajam amatam izvirzītās prasības, izglītība un profesionālā kvalifikācija (sal. sk.: Oelz M., Olney S., Tomei M. Equal Pay: An Introductory Guide. Geneva: International Labour Organization, 2013, p. 39). 16.1.1. Atbilstoši likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 28. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam izglītības un sporta jomā reglamentētā profesija ir pedagogs, kura kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai - likumā noteiktajos gadījumos - profesionālās sertifikācijas noteikumi. Pedagoga profesija saskaņā ar Noteikumiem Nr. 264 Profesiju klasifikatorā ir ietverta profesiju otrajā pamatgrupā un sadalīta atsevišķās grupās - mazajā grupā "233 Vidējās izglītības pedagogi" un mazajā grupā "234 Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi". Saskaņā ar Noteikumu Nr. 264 pielikuma 204. punktu vidējās izglītības pedagogu profesijas grupā ietilpstošie pedagogi pasniedz vienu vai vairākas disciplīnas, lai sākumskolu beigušie iegūtu vidējo izglītību pamata vai vidējā pakāpē un sagatavotos izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt Noteikumu Nr. 264 pielikuma 207. punktā noteikts, ka pamatizglītības un pirmsskolas pedagogu profesijas grupā ietilpstošie pedagogi māca vairākus mācību priekšmetus pamatizglītības un pirmsskolas izglītības līmenī, organizē grupu un individuālās rotaļas un mācību nodarbības, kas palīdz izglītojamam fiziski un garīgi attīstīties, kā arī iegūt komunikatīvās iemaņas. Tādējādi izvērtējamajās pedagogu grupās ietilpstošie pedagogi ir vienas reglamentētās profesijas pārstāvji, kas nodrošina vispārējās izglītības ieguvi un veic pedagoģisko darbu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē. 16.1.2. Lai strādātu par pirmsskolas izglītības pedagogu, personai obligāti jāiegūst augstākā izglītība un jāatbilst vienai no Noteikumu Nr. 569 5. punktā noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām: 1) augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija; 2) augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija; 3) augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā; 4) maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku; 5) pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem saskaņā ar Noteikumu Nr. 569 2. punktā noteikto ir jāatbilst vienai no šādām prasībām: 1) augstākā pedagoģiskā izglītība un atbilstoša mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija; 2) augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumskolas vai pamatizglītības skolotāja kvalifikācija, pamatizglītības 1. klasē - arī pirmsskolas skolotāja kvalifikācija vai apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā; 3) augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un skolotāja kvalifikācija vai apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma; 4) augstākā izglītība un maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar mācību priekšmeta saturu un didaktiku. Tādējādi pirmsskolas izglītības pedagogam, tāpat kā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem ir nepieciešama augstākā izglītība. Turklāt persona ar pirmsskolas izglītības pedagoga profesionālo kvalifikāciju ir tiesīga strādāt pamatizglītības pakāpē sākumskolas posmā. Savukārt persona, kuras profesionālā kvalifikācija atbilst konkrētai pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, pirmsskolas izglītības pakāpē ir tiesīga strādāt tikai tad, ja apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā. 16.1.3. Saskaņā ar Skolotāja profesijas standartā noteikto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu grupā iekļauto pedagogu profesionālā kvalifikācija atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagoga kvalifikācija atbilst piektajam un sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Turklāt sestais Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenis iekļauj piektā līmeņa kompetences. Abos kvalifikācijas ietvarstruktūru līmeņos pedagogiem ir noteikti vienādi pienākumi un uzdevumi, proti, plānot un īstenot mācību procesu, vērtēt izglītojamā mācīšanās sniegumu un izaugsmi, kā arī pilnveidot savas profesionālās kompetences. Skolotāja profesijas standartā, piemēram, attiecībā uz mācību procesa plānošanu pirmsskolas izglītības pedagogiem un pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem ir izvirzītas līdzīgas prasības vienā no profesionālo zināšanu jomām. Proti, pirmsskolas izglītības pedagogam ir jāizprot bērna psihofiziskā, emocionālā un sociālā attīstība, kā arī tās ietekme uz tālākajiem vecumposmiem, savukārt pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbinātajiem pedagogiem jāizprot bērnu, pusaudžu un jauniešu psihofiziskās un emocionālās attīstības teorijas, kā arī attīstības posmiem raksturīgās īpatnības un to ietekme uz mācību procesu. Tāpat arī profesionālās kvalifikācijas prasības šajā jomā ir līdzīgas - pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbinātajiem pedagogiem jāspēj novērtēt izglītojamā individuālās attīstības, mācīšanās, personības un sociālās izaugsmes vajadzības atbilstoši viņa attīstībai un mācīšanās tempiem, ievērojot iekļaujošas izglītības pieeju, savukārt pirmsskolas izglītības pedagogam jāspēj novērtēt bērna individuālās attīstības, mācīšanās, personības un sociālās izaugsmes vajadzības atbilstoši viņa attīstībai, sadarbojoties iekļaujošas izglītības pieejas nodrošināšanā. Turklāt pirmsskolas izglītības pedagogam jābūt spējīgam plānot pedagoģisko darbību atbilstoši bērna individuālajām attīstības un izaugsmes vajadzībām. Savukārt mācību procesa īstenošanas stadijā, piemēram, vienā no profesionālo zināšanu jomām, jebkurā vispārējās izglītības pakāpē nodarbinātajiem pedagogiem ir izvirzītas pilnīgi vienādas prasības. Proti, visiem pedagogiem jāprot pielietot grupas vadības, konfliktsituāciju novēršanas un risināšanas, kā arī emociju vadības paņēmienus. Līdz ar to kopumā piektajā un sestajā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenī ietvertās vispārējās izglītības pedagogu kompetences tiek apgūtas atbilstoši mācību programmas specializācijai, ņemot vērā izglītojamo vecuma posma īpatnības attiecīgajā vispārējās izglītības pakāpē. Tādējādi arī pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbināto pedagogu profesionālā kvalifikācija var būt atšķirīga atkarībā no konkrētā mācību priekšmeta mērķiem un uzdevumiem, satura apguves plānojuma, kā arī mācību programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un mācību līdzekļu pielietojuma. Tā kā visiem vispārējās izglītības pedagogiem attiecībā uz pedagoģisko darbību noteiktie pienākumi un izvirzītie uzdevumi ir vienādi, bet atšķiras tikai metodes un paņēmieni, ar kādiem tie tiek veikti, atzīstams, ka pirmsskolas izglītības pakāpē, pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbinātajiem pedagogiem izvirzītās profesionālās kvalifikācijas prasības ir līdzvērtīgas. 16.1.4. OECD pētījumu rezultāti apstiprina, ka pedagoga izglītība un profesionalitāte ir faktori, kas būtiski ietekmē izglītojamos un viņu mācību sasniegumus (sk.: Creating Effective Teaching and Learning Environments: First Results from TALIS. OECD, 2009. Pieejams: oecd.org). Pedagogam ir svarīga nozīme cilvēka personības attīstībā, jo izglītības process ietver ne tikai mācību, bet arī audzināšanas darbu. Arī Izglītības likuma 2. pantā ir noteikts, ka atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām izglītojamam tiek nodrošināta iespēja iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, kas nepieciešama, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē. Satversmes tiesa secina, ka pirmsskolas izglītības pedagoga amatam izvirzītās prasības, izglītība un profesionālā kvalifikācija ir noteiktas, lai nodrošinātu kvalitatīvu un bērna labākajām interesēm atbilstošu pedagoģisko darbību un ir vērstas uz bērna sekmīgu pāreju pamatizglītības pakāpē. Tātad pirmsskolas izglītības pedagoga darba veikšanai nepieciešamās prasmes ir līdzvērtīgas, salīdzinot ar citās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem nepieciešamajām prasmēm. 16.2. Pedagoga personisko ieguldījumu un atbildību vērtē, ņemot vērā katrā izglītības pakāpē atbilstoši izglītojamo vecuma posmam izmantotās metodes un paņēmienus, kā arī sasniedzamos mācīšanās rezultātus (sk. Izglītības likuma 51. panta otro daļu). Proti, pedagogs ir atbildīgs par savu darbu, tajā izmantoto metožu un paņēmienu atbilstību, kā arī kopumā par sasniegtajiem rezultātiem, kas atspoguļo iegūtās izglītības kvalitāti. Noteikumu Nr. 445 10. punktā citstarp paredzēts, ka izglītības iestādes vadītājam saskaņā ar iestādē apstiprinātajiem kritērijiem, izvērtējot pedagoga darba intensitāti un personisko ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, ir tiesības noteikt līdz 60 procentiem augstāku vispārējās izglītības pedagoga mēneša darba algas likmi. Nosakot augstāku mēneša darba algas likmi, var ņemt vērā pedagoģiskā darba stāžu. Satversmes tiesa konstatē, ka pedagoga personiskā ieguldījuma izvērtējums ir saistīts ar viņa profesionālo darbību konkrētās izglītības iestādes mērķu sasniegšanā un līdzdalību citos ar izglītības kvalitātes uzlabošanu saistītos pasākumos. Minētais kritērijs tiek vērtēts, nosakot pedagoga darba algas mainīgo daļu, kas atšķiras no apstrīdētajās normās noteiktās zemākās darba algas likmes. Turklāt tas ir atkarīgs no pedagoga individuālā darba snieguma novērtējuma, kas nav Satversmes tiesas uzdevums. Tādēļ, lai noskaidrotu, vai pirmsskolas izglītības pedagogi un pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbinātie pedagogi veic vienādas vērtības darbu, Satversmes tiesa vērtēs pedagogu atbildību. 16.2.1. Lai nodrošinātu mūsdienīgu un pēctecīgu izglītības satura īstenošanu, ar Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 716) no 2019. gada 1. septembra pirmsskolas izglītības pakāpē tika uzsākta kompetenču pieejas īstenošana. Noteikumu Nr. 716 2. punktā noteikts, ka pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā. Kā norādījusi Dr. paed. Inga Stangaine, pirmsskolas izglītības saturu pedagogs veido visas dienas garumā, to integrējot ar bērna brīvu un patstāvīgu rotaļāšanos un pedagoga mērķtiecīgi organizētu un netieši vadītu mācīšanos rotaļnodarbībā, vienlaikus nodrošinot vienmērīgu slodzi, atpūtu un bērnu darbošanos atbilstoši individuālajām spējām. Pirmsskolas izglītības pakāpē, tāpat kā pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē, pedagogs vada un novēro bērnu, novērtē bērna sniegumu un sniedz bērnam attīstošu atgriezenisko saiti, kura rosina uzlabot sniegumu. Pirmsskolas izglītības pakāpē kontakts ar bērnu ir tiešs un nav vērsts tikai uz kopīgu grupas mērķauditoriju. Tāpat kā pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē, arī pirmsskolas izglītības pakāpē bērns praktiskā darbībā integrēti apgūst zināšanas septiņās mācību jomās, kā arī attīsta caurviju prasmes. Pirmsskolas izglītībā par bērna personības veidošanās galveno jeb virzošo principu tiek atzīta bērna aktīva darbība, kas prasa no pedagoga iepriekšēju sagatavošanās darbu - didaktisko materiālu atlasi un sagatavošanu, kā arī nodarbību plānošanu (sk. lietas materiālu 3. sēj. 41.-45. lp.). Tādējādi pēc kompetenču pieejā balstīta pirmsskolas izglītības satura ieviešanas ir būtiski mainījusies bērna un pedagoga vieta un loma pedagoģiskajā procesā. Proti, bērna mācīšanās rezultāts pirmsskolas izglītības pakāpē ir ilgtermiņa prasmju attīstība. Pirmsskolas izglītības pakāpē iegūtās mācīšanās prasmes ir būtisks priekšnosacījums bērna izglītības kompetenču attīstībai un sekmīgai pārejai pamatizglītības pakāpē. Dr. paed. Linda Daniela norāda, ka pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē mācību process tiek organizēts atšķirīgā veidā. Proti, pirmsskolas izglītības pakāpē mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Ņemot vērā izglītojamā vecuma īpatnības un briedumu, pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē mācību organizācijas forma ir mācību stunda konkrētos mācību priekšmetos. Mācību stundu skaits pieaug proporcionāli, izglītojamam pārejot augstākā vispārējās izglītības pakāpē. Tāpat mainās arī mācību priekšmetu apguves metodika, mācību līdzekļi un izglītojamo iesaiste mācību procesā. Līdzīgi mainās arī pedagoga darbs mācību līdzekļu sagatavošanā un saskarsmē ar izglītojamiem, kas citstarp paredz individuālu pieeju konsultācijās un darbā ar izglītojamiem, kuri uzrādījuši izcilību kādā no mācību priekšmetiem (sk. 2023. gada 22. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 40.-45. lp.). Šīs pirmsskolas izglītības pedagogu un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu izmantoto metožu un paņēmienu atšķirības ir saistītas ar nepieciešamību katrā izglītības pakāpē pielāgot mācību saturu izglītojamo vecuma posma īpatnībām. No minētā izriet, ka, pārejot uz kompetenču pieeju vispārējās izglītības sistēmā, arī pirmsskolas izglītībā, tāpat kā pamatizglītībā un vidējā izglītībā, mācību procesu plāno integrēti, jēgpilni, sasaistot mācību jomas, caurviju prasmes un veidojot izglītojamo vērtībās balstītus ieradumus. 16.2.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 112. panta pirmais teikums nosaka pamattiesības iegūt izglītību šo tiesību visplašākajā izpratnē, un ir attiecināms uz visu līmeņu un veidu izglītības programmām. Izglītības kvalitāti raksturo prasmes, vērtības, attieksmes un zināšanas, kas indivīdam dod iespēju dzīvot pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi, pieņemt apzinātus un izsvērtus lēmumus, reaģēt uz izaicinājumiem un veiksmīgi iekļauties darba tirgū (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 26. maija sprieduma lietā Nr. 2021-33-0103 16. punktu). Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 3. panta pirmo daļu vispārējā izglītība tiek īstenota trijās vispārējās izglītības pakāpēs: 1) pirmsskolas izglītība; 2) pamatizglītība un 3) vidējā izglītība. Pirmsskolas izglītības pakāpe aptver divus posmus. Pirmais posms ir pirmsskolas izglītība bērna agrīnā vecumā, proti, no pusotra gada līdz pieciem gadiem. Otrais posms ir obligātā pirmsskolas izglītība bērnam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz izglītību aptver pirmsskolas izglītības pakāpi abos tās posmos (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 12.2. punktu). Tādējādi pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe. Latvijas izglītības sistēma ir organizēta tā, lai katras izglītības pakāpes ietvaros tiek nodrošināta sekmīga zināšanu un prasmju apguve, kas nepieciešama, lai bērns no pirmsskolas izglītības pakāpes veiksmīgi pārietu un iekļautos pamatizglītības pakāpē un pēc tam arī vidējās izglītības pakāpē. Pirmsskolas izglītībai jānodrošina tas, lai izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un turpinot mācības pamatizglītības pakāpē, spētu sekmīgi apgūt pamatizglītības pakāpē noteikto mācību saturu (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 14.3. punktu). Tādējādi pirmsskolas izglītības pakāpe, tāpat kā pamatizglītības pakāpe un vidējās izglītības pakāpe, ir viens no vispārējās izglītības posmiem. Pirmsskolas izglītības pedagogi, tāpat kā pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbinātie pedagogi, nodrošina izglītojamā tiesības uz vispārējās izglītības apguvi. 16.2.3. Agrīnajā bērnībā bērni veido pamatu un spējas mācīties visa mūža garumā. Mācīšanās ir pakāpenisks process, tāpēc stabila pamata izveide agrīnā bērnībā ir vienlīdz būtisks priekšnoteikums gan augstāka līmeņa kompetenču attīstībai un izglītības panākumiem, gan bērnu veselībai un labbūtībai. Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe ir jāuzskata par izglītības un apmācības sistēmu pamatu, un tai jābūt izglītības nepārtrauktības neatņemamai sastāvdaļai (sk. Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 22. maija ieteikumu "Par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām" (2019/C 189/02)). Izglītības likuma 51. panta pirmā daļa citstarp paredz, ka pirmsskolas izglītības pedagoga, tāpat kā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu, pienākums ir radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā, veidot izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi un citiem, audzināt godprātīgus un atbildīgus cilvēkus, kā arī stiprināt viņu piederību Latvijas valstij. No minētā izriet, ka neatkarīgi no izglītības programmā noteiktajiem mērķiem, kas jāsasniedz katrā vispārējās izglītības pakāpē, kopējais vispārējās izglītības pedagogu mērķis ir izglītot cilvēku, kas ciena Latvijas valsts pamatvērtības, ir zinoša, radoša un kritiski domājoša personība. Katrā no vispārējās izglītības pakāpēm pedagogs ir atbildīgs par izraudzītajām metodēm un paņēmieniem un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem. Ņemot vērā pirmsskolas izglītības pedagoga, tāpat kā citu vispārējās izglītības pakāpju pedagogu, lomu personas tiesību uz izglītību nodrošināšanā, pirmsskolas izglītības pedagogu atbildības līmenis atzīstams par līdzvērtīgu salīdzinājumā ar citās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu atbildības līmeni. 16.3. Vērtējot veicamā darba apstākļus, jāņem vērā vide, kurā pedagogs atrodas, un veicamā darba grūtības pakāpe (sk.: Committee on Economic, Social and Cultural Rights. General comment No.23 (2016) on the right to just and favourable conditions of work (article 7 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/23, 27 April 2016, para. 16, 17). Pedagoģiskā slodze visās izglītības pakāpēs ietver galveno darāmā darba daudzumu, ieguldīto laiku un tā pedagoģisko saturu. Darba apstākļi, sarežģītības pakāpe, mācību priekšmeta īpatnības katrā gadījumā var būt atšķirīgas (sk. Vispārējās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 4.2 punktu, 33. un 44. pantu). Pirmsskolas izglītības pedagogs nodarbojas ar bērnu visas dienas garumā un nemitīgi attīsta viņa sociālās un sadarbības prasmes. Pedagoga vadībā bērns apgūst pirmsskolas izglītības vadlīnijās definētās caurviju prasmes, zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās mācību jomās. Pirmsskolas izglītības pedagogam vajag ne tikai nodrošināt sekmīgu mācību procesu, bet arī reaģēt uz sociālajām situācijām un vērtēt paša bērna reakciju. Iespējamais trokšņa līmenis un iesaiste ar mācību procesu nesaistītos pienākumos, palīdzot bērnam sevi aprūpēt, pirmsskolas izglītības pakāpē ir intensīvāki nekā pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē. Darba intensitāte pirmsskolas izglītībā ir saistīta ar augstāku stresa līmeni, kas pedagogam jāpārvar ikdienas darba procesā. Savukārt pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbinātajiem pedagogiem augstāka darba intensitāte novērojama, rūpējoties par konkrētajā mācību priekšmetā iegūstamo zināšanu apguvi un atbalstot izglītojamos iegūto zināšanu un prasmju pielietošanā (sk. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pētījumu "Pedagogu darba tiesības izglītības iestādēs". Pieejams: lizda.lv). Tādējādi darba apstākļi un vide, kurā pedagogs atrodas, kā arī veicamā darba grūtības ikdienas problēmjautājumu un situāciju risināšanā no pedagogiem prasa līdzvērtīgu piepūli un ieguldījumu neatkarīgi no tā, kādā vispārējās izglītības pakāpē viņi strādā. 16.4. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina: tā kā pieeja izglītības saturam ir mainījusies, bērnam jau pirmsskolas izglītības pakāpē ir jāapgūst caurviju prasmes, zināšanas, izpratne un pamatprasmes dažādās mācību jomās, lai šis mācību process sekmīgi turpinātos un padziļinātos vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmos. Atšķirības, ko Satversmes tiesa konstatējusi pirmsskolas izglītības pedagoga un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darbā, ir saistītas ar mācību organizācijas formu, izmantojamām metodēm un paņēmieniem un nav uzskatāmas par būtiskām. Visu pedagogu darbs neatkarīgi no tā, kurā vispārējās izglītības pakāpē viņi strādā, ir vērsts uz vienu kopīgu mērķi - nodrošināt kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguvi -, un šā darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildība un darba apstākļi ir līdzvērtīgi, neraugoties uz katrā izglītības pakāpē izglītojamo vecuma posma īpatnībām. Tādējādi pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic vienādas vērtības darbu. Līdz ar to pirmsskolas izglītības pedagogi un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogi atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.