19. Article

Atšķirīgajai attieksmei pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams leģitīms mērķis. Satversmes tiesas procesā pienākums norādīt leģitīmo mērķi visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2018-14-01 18. punktu). Ministru kabinets uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēja norādītās personu grupas neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, un tādēļ savā atbildes rakstā nav sniedzis pamatojumu tam, ka ar apstrīdētajām normām radītā atšķirīgā attieksme ir objektīva un saprātīga, proti, ka tai ir leģitīms mērķis (sk. lietas materiālu 1. sēj. 113. lp.). Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāve norādīja, ka Noteikumi Nr. 445 nosaka pirmsskolas pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi, nevis kopējo darba samaksu. Finansējuma nodrošināšana pirmsskolas pedagogu darba samaksai attiecībā uz pusotra gada līdz četru gadu vecuma bērnu izglītošanu esot nodota pašvaldību atbildībā. Tāpēc Ministru kabinets, aprēķinot kopējo mērķdotāciju pirmsskolas izglītības pedagogiem, līdz šim esot ņēmis vērā arī pašvaldību finansiālās iespējas (sk. 2023. gada 19. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 7.-8. lp.). Arodbiedrība tiesas sēdē norādīja, ka sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību panākta vienprātība par to, ka pedagogu atlīdzības sistēma ir jāreformē, paredzot, ka visiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta. Tieši tas, ka pirmsskolas izglītības iestādē nodarbinātajiem pedagogiem atlīdzību maksā pašvaldība no sava budžeta, bet pedagogiem, kuri nodrošina izglītību bērniem no piecu gadu vecuma, atlīdzība tiek maksāta no valsts budžeta, apgrūtinot iespēju mazināt nevienlīdzību zemākās darba algas likmes ziņā. Proti, paaugstinot pirmsskolas izglītības pedagoga zemāko darba algas likmi, tiekot radīta fiskāla ietekme uz pašvaldību budžetiem. Pašvaldības esot vairākkārt iebildušas pret straujāku pirmsskolas izglītības pedagoga zemākās darba algas likmes celšanu, norādot, ka to budžeta iespējas ir ierobežotas un izglītības iestāžu tīkla uzturēšana neesot vienīgā autonomā funkcija, kas jānodrošina pašvaldībai (sk. 2023. gada 30. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 77.-78. lp.). Tātad ar apstrīdētajām normām paredzētā atšķirīgā attieksme pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām ir saistīta ar ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Ministru kabinets ir nolēmis nevienlīdzību pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes ziņā novērst līdz 2025. gada 1. janvārim (sk. Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojumu Nr. 226 "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim"). Satversmes tiesa atzīst, ka šādas pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes pakāpeniskas izlīdzināšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta un pašvaldību budžetu stabilitāti. Tomēr šādi argumenti nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2017-15-01 21.1. punktu). Valsts budžeta un pašvaldību budžetu stabilitāte pati par sevi nevar tikt izmantota kā attaisnojums atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Ministru kabinets ir izveidojis vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas sistēmu, kurā pedagogu darba samaksa nodrošināma ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām, bet arī no pašvaldības budžeta. Tas, vai pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojums izmaksājams no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, ir valsts sociālās politikas jautājums. Tomēr šāda valsts izvēle un pašvaldību finansiālās iespējas to īstenot nevar kalpot par attaisnojumu atšķirīgai attieksmei pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām. Konkrētajā gadījumā nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis, kura dēļ ar apstrīdētajām normām pret pirmsskolas izglītības pedagogiem, kuri veic vienādas vērtības darbu ar vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, noteikta atšķirīga attieksme, paredzot atšķirīgu zemāko mēneša darba algas likmi. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.