2. Article

Pieteikuma iesniedzējs - trīsdesmit astoņi 13. Saeimas deputāti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam, un 3. pielikuma 7. punkts redakcijā, kas bija spēkā no 2016. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, (turpmāk arī - apstrīdētais regulējums) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētais regulējums paredz atšķirīgas zemākās mēneša darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem, salīdzinājumā ar pārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem. Tāpat apstrīdētais regulējums pirmsskolas izglītības pedagogiem paredzot atšķirīgu vienai mēneša darba algas likmei atbilstošo darba slodzi, un šādas atšķirības esot nesamērīgas, jo normatīvajos aktos pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktas līdzīgas un atsevišķās situācijās pat tādas pašas prasības kā pārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem. Noteikumos Nr. 445 pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā nedēļas darba slodze esot lielāka nekā pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, bet atalgojums tiekot aprēķināts pēc tādiem pašiem principiem kā pārējiem pedagogiem. 2009. gadā globālās finanšu krīzes dēļ pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma sistēmas finansēšana esot nodota pašvaldību atbildībā. Tāpēc pirmsskolas izglītības pedagogu algas apmērs esot atkarīgs no pašvaldību finansiālajām iespējām. Turpmākās pedagogu atalgojuma sistēmas reformas esot veicinājušas vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšanu, tomēr nevienlīdzība starp pirmsskolas izglītības pedagogiem un pārējiem vispārējās izglītības pedagogiem neesot novērsta. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka arī pēc grozījumiem Noteikumos Nr. 445 joprojām pastāvot nevienlīdzība attiecībā uz pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu par vienu darba stundu un plānotās pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa izmaiņas šo nevienlīdzību nenovērsīšot. Pirmsskolas izglītības pedagogi un pārējo izglītības iestāžu pedagogi esot reglamentētas profesijas pārstāvji. Tā kā izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības attiecībā uz konkrētu profesiju tiekot izvirzītas, ievērojot veicamo darba pienākumu raksturu un ar šo pienākumu pildīšanu saistītās atbildības līmeni, šīs prasības esot objektīvs kritērijs vienas profesijas vairāku apakšgrupu salīdzināšanai. Augstākā izglītība esot izvirzīta par obligātu priekšnoteikumu arī pedagoga darbam pirmsskolas izglītības pakāpē. Turklāt vairākas no pirmsskolas izglītības pedagogam izvirzītajām augstākās izglītības un kvalifikācijas prasībām esot tādas, kuru izpilde ļauj pirmsskolas izglītības pedagogam strādāt arī par sākumizglītības pedagogu. Pirmsskolas izglītības pedagogiem un pārējiem pedagogiem normatīvajos tiesību aktos esot noteikti līdzīgi pienākumi un tiesības. Tātad pirmsskolas izglītības pedagogi un pārējie vispārējās izglītības pedagogi atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdēto regulējumu noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa. Atšķirīgā attieksme esot noteikta nolūkā taupīt valsts budžeta līdzekļus. Tomēr neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas un pat straujas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstij saglabājoties noteikts pamatpienākumu kopums, no kura tā nav tiesīga atkāpties. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, atšķirīgā attieksme neesot samērīga un izvirzītos mērķus varot sasniegt ar alternatīviem, personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Apstrīdētais regulējums neatbilstot arī Satversmes 107. pantā ietvertajām tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Tiesību uz taisnīgu un atbilstošu darba samaksu saturs esot interpretējams atbilstoši Eiropas Padomes Pārskatītajā Eiropas Sociālajā hartā nostiprinātajām darbinieku tiesībām saņemt pēc iespējas augstus un pastāvīgus ienākumus, kā arī Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. panta trešajā daļā noteiktajām katra nodarbinātā tiesībām uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei. Papildus sniegtajos paskaidrojumos Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka kopš pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesai jau divas reizes - 2022. gada 1. jūlijā un 2023. gada 1. janvārī - ir grozītas tās Noteikumu Nr. 445 normas, kuras nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu un pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes un šīm likmēm atbilstošo darba slodzi gadā. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis atkārtoja pieteikumā minētos apsvērumus un norādīja, ka ar grozījumiem Noteikumos Nr. 445, kas pieņemti pēc apstrīdētā regulējuma stāšanās spēkā, zemāko darba algas likmju atšķirība esot samazināta, tomēr nevienlīdzība starp pirmsskolas izglītības pedagogiem un pārējiem pedagogiem vēl joprojām pastāvot. Pēc Pieteikuma iesniedzēja pārstāvja ieskata, ilgstošās sociālo partneru sarunas ar Ministru kabinetu neesot devušas vēlamo rezultātu un esot nepieciešams Satversmes tiesas vērtējums par to, vai Ministru kabinets, nosakot pirmsskolas izglītības pedagogiem zemāko darba algas likmi, ir ievērojis tiesiskās vienlīdzības principu. Tāpēc tiesvedības izbeigšanai šajā lietā neesot pamata. Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis nevarot piekrist apgalvojumam, ka valsts savu pozitīvo pienākumu ir izpildījusi, nosakot pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu, kas ir augstāka par valstī noteikto vispārējo darba samaksas minimumu. Taisnīgam darba samaksas apmēram vajagot būt balstītam uz darba rakstura un pienākumu, darba veikšanai nepieciešamo prasmju, izglītības līmeņa, nodarbinātības apstākļu un citu objektīvu kritēriju novērtējumu. Pēc Pieteikuma iesniedzēja pārstāvja ieskata, neesot iespējams definēt to, kāda atlīdzība būtu uzskatāma par veiktajam darbam atbilstošu. Tāpēc šā jēdziena tvērums esot vērtējams Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa aspektā. Proti, pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksa atbilstu viņu veiktajam darbam tad, ja būtu vienlīdzīga ar citās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darba samaksu.