4. Article

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes ministrija - uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksa, tostarp bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa, tiekot nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Savukārt to pedagogu darba samaksa, kuri īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz obligātās izglītības uzsākšanai, esot nodrošināma no pašvaldības budžeta. Tiesiskais regulējums pieļaujot to, ka katra pašvaldība papildus izveido pirmsskolas pedagogu darba algas fondu un paaugstina zemāko mēneša darba algas likmi pirmsskolas pedagogiem. Tomēr, ņemot vērā plānoto pedagoga minimālās darba samaksas palielinājumu, pašvaldības neesot gatavas papildu finansiālam slogam saistībā ar vēl straujāku atlīdzības kāpumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) veiktajā pētījumā secināts, ka divdesmit divās no aplūkotajām Eiropas Savienības dalībvalstīm pirmsskolas izglītības posmā nodarbināto pedagogu atalgojums vidēji ir zemāks nekā pārējo pedagogu atalgojums. Izvērtējot arī citus izglītības jomas rādītājus, varot secināt, ka Latvijā pedagogiem mācību stundu skaits ir izteikti liels, savukārt kopējo darba stundu skaits - mazākais no pētījumā aptvertajām dalībvalstīm. Ar grozījumiem Noteikumos Nr. 445 esot ne tikai būtiski samazināta atšķirība starp pirmsskolas pedagogu un pārējo pedagogu zemāko algas likmi, bet pirmsskolas pedagogiem arī nodrošināts vairāk apmaksāta laika pārējo pedagoga darba pienākumu veikšanai ārpus nodarbību stundām. Proti, esot noteiktas 34 stundas nodarbību vadīšanai un sešas stundas citu pienākumu veikšanai līdzšinējo četru stundu vietā. Līdz ar to pirmsskolas pedagogiem būšot vairāk laika sagatavoties rotaļnodarbību vadīšanai un citu pienākumu veikšanai. Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve sniedza viedokli par pedagogu mēneša darba algas likmes, darba slodzes un pamatpienākumu atšķirībām pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs, norādot uz atšķirībām attiecīgajās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darba raksturā un saturā. Paliekot nemainīgām pedagoga profesijas atšķirīgajām pazīmēm un pamatojoties uz izglītības sistēmā ieviestajām pārmaiņām, kas attiecas uz izglītības saturu, varot salīdzināt pirmsskolas izglītības pedagoga amata un vidējās izglītības pedagoga amata pienākumus. Ieviešot kompetenču pieeju izglītības saturā, esot mainījušies pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principi - lai arī galvenais bērna darbības veids joprojām paliekot rotaļnodarbība, tomēr arī pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības saturs tiekot veidots kā audzināšanas un mācību process. Esot plānots līdz 2025. gadam līdzsvarot pedagogu slodzi pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs un vienādot zemāko darba algas stundas likmi visās vispārējās izglītības pakāpēs.