5. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk - Pakts) 7. panta "a" punkta "i" un "ii" apakšpunktā esot vispārīgi formulētas tiesības uz taisnīgu, tai skaitā tiesiskās vienlīdzības principam atbilstošu, darba samaksu, kā arī tiesības uz tādu darba samaksu, kas nodrošina personai pienācīgu dzīves līmeni. Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, vērtējot valstīs noteiktās darba samaksas "taisnīgumu", pārbaudot, vai valsts noteiktā minimālā darba samaksa nodrošina personai pienācīgu dzīves līmeni. Jautājums par to, kāds darba samaksas apmērs būtu uzskatāms par atbilstošu tieši konkrētajā amatā personas veiktajam darbam, neesot juridiski vērtējams. Aplūkojot tādu amatu, kura pildītāja darba samaksa nav nosakāma saskaņā ar sevišķiem juridiskiem kritērijiem, vērtējums par to, tieši kāds konkrēts darba samaksas apmērs atbilstu šim amatam un tajā veiktajam darbam, esot atkarīgs ne vien no darba veikšanai nepieciešamās izglītības un kvalifikācijas, darba vides un darba pienākumu sarežģītības, rakstura un smaguma, bet arī no attiecīgā amata ekonomiskās un sociālās vērtības. Neesot šaubu par to, ka Ministru kabinets ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības pedagogiem tiesības saņemt darba samaksu. Lai izvērtētu, vai šie pasākumi ir veikti pienācīgi, izskatāmajā lietā pietiekot ar pārliecināšanos par to, ka pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā darba samaksa ir augstāka par valstī noteikto vispārējo darba samaksas minimumu. Proti, valsts noteiktais vispārējais darba samaksas minimums pēc būtības esot tiesisks instruments, kura mērķis ir nodrošināt ikvienam nodarbinātajam pienācīgu dzīves līmeni - valsts noteiktajam vispārējam darba samaksas minimumam vajagot būt tādam, kas nodrošina šā mērķa sasniegšanu. Pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogi strādājot ar dažāda vecuma personām. Turklāt pirmsskolas izglītības pedagoga pamatuzdevumi būtiski atšķiroties no vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu pamatuzdevumiem. Lai gan minēto pedagogu amatu kandidātiem esot noteiktas līdzīgas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības un Izglītības likumā citstarp noteikts tāds vispārējais tiesiskais regulējums, kas aptver ikvienu pedagogu, tomēr pirmsskolas izglītības pedagogi viņu darba pamatpienākumu rakstura dēļ atrodoties atšķirīgos apstākļos. Papildus tiesībsargs uzsver, ka salīdzinoši zems izglītības nozares finansējums un zema pedagogu darba samaksa apgrūtinot pedagoga amata vakanču aizpildīšanu un nesekmējot spējīgāko kandidātu interesi par šo profesiju, kā arī mazinot pedagogu motivāciju darbā. Šie faktori varot ietekmēt izglītības kvalitāti, traucēt izglītības pieejamību, un tādējādi varot tikt būtiski aizskartas Satversmes 112. pantā ietvertās izglītojamo pamattiesības. Nepietiekami kvalitatīva izglītība personai neļaujot veiksmīgi turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē, iesaistīties darba tirgū un piedalīties valsts un sabiedrības sociālajā un politiskajā dzīvē, kā arī nelabvēlīgi ietekmējot visas valsts un sabiedrības attīstību.