6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību savienība - pievienojas Pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem apsvērumiem. Pašvaldību darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā pašvaldības autonomā funkcija gādāt par iedzīvotāju izglītību pēc būtības esot dalītas kompetences atbildība, jo daļu šīs funkcijas īstenojot valsts un otru daļu - pašvaldība. Šāda pieeja izrietot no izglītības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Pašvaldības kompetence izglītības jomā galvenokārt ietverot pienākumus izglītības infrastruktūras nodrošināšanā un ar izglītību saistītu pakalpojumu sniegšanā. Tādējādi kompetence pedagogu algu finansēšanā esot sadalīta starp valsti un pašvaldību un pedagogu algu finansējums galvenokārt tiekot nodrošināts no valsts budžeta. Tāpēc neesot rodams pamatojums tam, kāpēc pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojums ir nodrošināms no pašvaldības budžeta. Prasība finansēt no valsts budžeta visu pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu esot iekļauta Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta sarunu protokolos jau kopš 2005. gada. Valsts pienākums nodrošināt mērķdotāciju visu pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma samaksai esot pamatots ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. punktā noteikto prasību pašvaldībām nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai tās varētu realizēt savas autonomās funkcijas. Attiecībā uz pedagogu atalgojumu Latvijas Pašvaldību savienība esot regulāri norādījusi, ka nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu, tāpēc kritiski esot vērtējami Ministru kabineta atbildes rakstā norādītie finanšu resursu avoti pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. Kā norādīts, jau 2019. gadā skolu tīkla optimizācijas rezultātā gūtais ietaupījums neesot pietiekams avots pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. Savukārt tikai un vienīgi pašvaldību budžetos neesot iespējams rast līdzekļus pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma samaksai.