7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - arodbiedrība) - norāda, ka pievienojas pieteikumā sniegtajam juridiskajam pamatojumam. Ministru kabinets esot vairākkārt atzinis un apstiprinājis to, ka pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas noteikšanā ir konstatējama nevienlīdzība, salīdzinot viņiem noteikto zemāko mēneša darba algu ar vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algu. Sarunās ar Ministru prezidentu un finanšu ministru, kurās apspriesti pirmsskolas pedagogu atalgojuma nevienlīdzības jautājumi, esot apliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma kāpums ir vērtējams pozitīvi, tomēr tas neesot pietiekams un atalgojuma sistēmā pastāvošā nevienlīdzība būtu jāmazina straujāk. Arodbiedrība norāda, ka tādi kritēriji kā izglītības prasības, izglītības mērķi un darba saturs nevar kalpot par pamatu tam, lai savstarpēji nošķirtu pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogus. Saskaņā ar likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteikto pedagoga profesija esot iekļauta reglamentēto profesiju lokā, un tā aptverot vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogus un pirmsskolas pedagogus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" (turpmāk - Noteikumi Nr. 264) noteikto profesiju iedalījumu pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi esot iekļauti vienā profesiju grupā - "234 Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi". Šiem pedagogiem esot noteikti vienoti darba pamatuzdevumi. Šajā profesiju grupā ietilpstošie pedagogi mācot vairākus mācību priekšmetus pamatizglītības un pirmsskolas izglītības līmenī, organizējot grupu un individuālās rotaļas un mācību nodarbības, kas palīdz izglītojamam fiziski un garīgi attīstīties un iegūt komunikatīvās iemaņas. Izvērtējot pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu profesijai noteiktās prasības, galvenos uzdevumus un pienākumus, esot atzīstams, ka gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības pedagogi veic vienlīdzīgu pedagoģisko darbu atšķirīgās izglītības pakāpēs un katra pakāpe ir pamats nākamajai pakāpei. Tiesas sēdē arodbiedrības pārstāve vērsa uzmanību uz Eiropas Padomes un OECD ieteikumiem, proti, uz to, ka Latvija esot aicināta pievērst lielāku uzmanību kvalitatīvai agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas izveidei. Pēc arodbiedrības pārstāves ieskata, pedagogiem vajadzētu būt iekļautiem valsts vienotajā atlīdzības sistēmā, lai izvairītos no tādas situācijas, ka pedagogu darba samaksas jautājumi ir atkarīgi no Ministru kabineta lēmumiem un valsts budžeta iespējām. Kopš pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesā esot mazinājusies nevienlīdzība starp pirmsskolas izglītības pedagogiem un pārējiem vispārējās izglītības pedagogiem. Ministru kabinets esot nolēmis nevienlīdzību attiecībā uz zemāko darba algas likmi novērst līdz 2025. gada 1. janvārim, un arodbiedrības prasība šo jautājumu risināt ātrāk neesot uzklausīta daudzu gadu garumā. Bērnu prasmju attīstība agrīnā dzīves posmā esot būtiska investīcija valsts ekonomiskajā izaugsmē un labklājībā. Tāpēc pedagogu profesionalitāte esot vissvarīgākais ar izglītību saistītais faktors, kas nosakot izglītojamo sasniegumus. Izglītības kvalitātei un pieejamībai vajagot būt nodrošinātai katrā izglītības posmā, un pedagoga cienīga darba samaksa esot ne tikai pedagoga profesijas prestiža jautājums, bet arī būtisks tiesību uz izglītību nodrošināšanas aspekts.